Izkropļots priekšstats par uzticību

SILTĀ piektdienas vakarā Izraēlas pilsētā Telavivā kāds jauns cilvēks piebiedrojās jauniešu grupai, kas stāvēja ārpusē pie naktskluba. Pēc brīža pūlī nogranda sprādziens.

Vēl viens pašnāvnieks bija uzspridzinājis pats sevi, aizraudams līdzi nāvē 19 citus jauniešus. ”Visur izmētātas ķermeņu daļas, visi upuri tik jauni, tik ļoti jauni — tā bija briesmīgākā aina, kādu jebkad esmu redzējis,” kāds mediķis vēlāk teica reportieriem.

”Tieši tās īpašības, kuras visi apbrīno, piemēram, uzticība.., var kļūt par iemeslu, kāpēc karus ir vieglāk sākt un grūtāk izbeigt,” žurnālā The Lancet rakstīja Tērstens Brūins. Cilvēces vēstures lappuses mirkst asinīs, kas izlietas slaktiņos, kuros daudzi iesaistījušies aiz uzticības kādai idejai vai mērķim, — atliek minēt kaut vai tikai krusta karus un nacistu grautiņus.

Uzticības trūkums prasa upurus

Fanātiska uzticība kādai idejai nenoliedzami var izraisīt postu, taču ļaunumu sabiedrībai nodara arī uzticības trūkums. Saskaņā ar Latviešu literārās valodas vārdnīcu, būt uzticīgam nozīmē būt pastāvīgam, nelokāmam (savos uzskatos, rīcībā), pastāvīgam, nemainīgam attieksmē (pret kādu, ko). Lai gan vairākums cilvēku apgalvo, ka viņi augstu vērtē šādu uzticību, tomēr uzticības trūkums smagi ir skāris jau pašu sabiedrības pamatu — ģimeni. Populārais viedoklis, ka pirmām kārtām jātiecas pēc sevis piepildījuma, ikdienas dzīves spriedze, plaši izplatītā neuzticība dzīvesbiedram, kā arī citi faktori ir izraisījuši strauju laulības šķiršanu skaita pieaugumu. Cietēji, tāpat kā bumbas sprādzienā Telavivā, bieži vien ir nevainīgi jaunieši un bērni.

”Laulības izirst, laulātie dzīvo atsevišķi, bērni aug nepilnās ģimenēs — tas viss izraisa ģimenes nestabilitāti, kuras dēļ nereti cieš bērnu izglītība,” teikts kādā rakstā. Izglītības jomā visvairāk problēmu, šķiet, ir zēniem, ko audzina vientuļās mātes, turklāt viņiem ir arī lielāks risks izdarīt pašnāvību vai kļūt par nepilngadīgiem likumpārkāpējiem. Amerikas Savienotajās Valstīs katru gadu miljons bērnu pieredz vecāku šķiršanos, un puse no bērniem, kas ik gadus šajā valstī piedzimst laulātiem pāriem, visticamāk, piedzīvos vecāku šķiršanos, nesasnieguši 18 gadu vecumu. Kā liecina statistikas dati, daudzās citās zemēs lielai daļai jauniešu ir tikpat bēdīgas nākotnes izredzes.

 Uzticība — pārāk cēls ideāls?

Uzticības trūkums, kas aizvien skaidrāk izpaužas mūsdienās, liek sevišķi aktuāli izskanēt ķēniņa Dāvida vārdiem: ”Palīdzi, ak Kungs, jo svētie [”uzticīgais”, NW] ir zustin zuduši un ticīgo tik maz palicis starp cilvēku bērniem!” (Psalms 12:2.) Kāpēc ir izveidojusies tāda situācija? Rodžers Rozenblats žurnālā Time raksta: ”Būt uzticīgam — tas ir cēls ideāls, bet mūsu dabā ir pārāk daudz baiļu, šaubu un nedrošības, godkāres un tieksmes pēc pašlabuma, lai tādi vāji radījumi kā cilvēki spētu turēties pie šī ideāla.” Aprakstot laiku, kurā mēs dzīvojam, Bībelē nosauktas īpašības, kas nepavisam neveicina uzticību: ”Cilvēki būs patmīlīgi, ..neganti, nemīļi.” (2. Timotejam 3:1—5.)

Ņemot vērā, cik dziļi uzticība (kā arī tās trūkums) iespaido cilvēka domāšanu un rīcību, rodas jautājums: ”Kam pienākas mūsu uzticība?” Šis jautājums ir apspriests nākamajā rakstā.

[Norāde par attēla autortiesībām 3. lpp.]

Photo above: © AFP/CORBIS