”Ja kāds grib man sekot, tad tāds lai.. staigā man pakaļ”

”Uz to jūs esat aicināti; jo arī Kristus ir cietis jūsu labā, jums atstādams priekšzīmi, lai jūs sekotu viņa pēdām.” (1. PĒTERA 2:21)

1., 2. Kāpēc mēs varam sekot Jēzus priekšzīmei?

JĒZUS KRISTUS bija visizcilākais skolotājs, kāds jebkad ir dzīvojis uz zemes. Turklāt viņš bija pilnīgs cilvēks, kas ne reizi negrēkoja. (1. Pētera 2:22.) Vai tas nozīmē, ka Jēzus priekšzīme ir tik izcila, ka mēs, nepilnīgi cilvēki, nespējam tai sekot? Nē, tas to nenozīmē.

² Kā tika minēts iepriekšējā rakstā, Jēzus mācību pamats bija mīlestība, un mācīties mīlēt var ikviens cilvēks. Dieva Rakstos ir daudz runāts par to, ka mums jāvairo mīlestība pret cilvēkiem. (Filipiešiem 1:9; Kolosiešiem 3:14.) Jehova neprasa no cilvēkiem neko tādu, ko tie nespēj. Tā kā ”Dievs ir mīlestība” un viņš ir radījis mūs ”pēc sava tēla un līdzības”, var teikt, ka viņš mūs ir radījis, lai mēs mīlētu. (1. Jāņa 4:8; 1. Mozus 1:27.) Tāpēc apustuļa Pētera vārdus, kas ir šīs tēmas galvenais pants, mēs varam nešauboties attiecināt uz sevi. Mēs varam sekot Kristus priekšzīmei, izpildot Jēzus norādījumu: ”Ja kāds grib man sekot, tad tāds lai.. staigā man pakaļ.” (Lūkas 9:23.) Tāpēc pievērsīsim nedaudz uzmanības tam, kā mēs varam sekot Kristus priekšzīmei un veidot tādu pašu mīlestību pret patiesību un cilvēkiem, kāda bija viņam.

Kā var stiprināt mīlestību pret patiesību

3. Kāpēc cilvēkiem reizēm nav vēlēšanās mācīties, bet uz ko mēs tiekam mudināti Salamana Pamācībās 2:1—5?

³ Mīlestība pret to, ko mēs mācām citiem, var rasties vienīgi tad, ja mums pašiem patīk mācīties. Daudziem cilvēkiem mūsdienās nav šādas patikas. Tādi faktori kā nepietiekama izglītība un slikti paradumi, kas izveidojušies bērnībā, daudzos ir radījuši nepatiku pret mācīšanos. Bet mācīties no Jehovas ir ārkārtīgi svarīgi. Salamana Pamācībās 2:1—5 ir teikts: ”Mans dēls, ja tu nopietni uzklausīsies manus vārdus un glabāsi sevī manu mācību  par to, lai tava auss uzklausītu gudrību un tu pats cītīgi pievērstu tai savu sirdi, un pie tam tā, ka tu ar lielu neatlaidību sauktu pēc tās un no visas sirds pēc tās lūgtos, ka tu meklētu to kā sudrabu un klaušinātu pēc tās kā pēc apslēptām mantām, tad tu sapratīsi bijību tā Kunga priekšā un iegūsi Dieva atziņu.”

4. Ko nozīmē pievērst gudrībai sirdi, un kas mums palīdz to darīt?

⁴ No 1. līdz 4. pantam ir teikts, ka mums jādara viss iespējamais, lai ne tikai ”uzklausītu” un ”glabātu sevī” gudrību, bet arī ”meklētu to” un ”klaušinātu pēc tās”. Bet kas mūs mudina to visu darīt? Atbilde uz šo jautājumu ir atrodama vārdos ”lai.. tu pats cītīgi pievērstu tai savu sirdi”. Kādā uzziņu avotā ir teikts, ka ”tas nav aicinājums kaut kam vienkārši pievērst uzmanību; tā ir prasība pēc noteiktas attieksmes — gatavības pieņemt pamācību”. Un kas nosaka mūsu gatavību un vēlēšanos mācīties no Jehovas? Tas ir mūsu viedoklis par to, ko Jehova mums māca. Pret zināšanām, ko dod Dievs, mums jāizturas kā pret ”sudrabu” un ”apslēptām mantām”.

5., 6. a) Kas ar laiku varētu notikt, un kā mēs no tā varam izsargāties? b) Kāpēc mums jāvairo to dārgumu krātuve, kurus var atrast Bībelē?

⁵ Izveidot šādu attieksmi nevajadzētu būt grūti. Piemēram, iegūstot zināšanas, ko piedāvā Dievs, mēs uzzinām par viņa nodomu izveidot uz zemes paradīzi, kur viņam uzticīgie cilvēki varēs dzīvot mūžīgi. (Psalms 37:28, 29.) Kad mēs pirmo reizi dzirdējām par šādu iespēju, mēs jauniegūtās zināšanas uzskatījām par nenovērtējamu dārgumu — par kaut ko tādu, kas mūsos viesa cerību un prieku. Bet kā ir tagad? Vai, laikam ejot, šis dārgums nav nedaudz ”apsūbējis”? Ja tā ir noticis, tad noteikti var kaut ko darīt, lai situāciju labotu. Pirmkārt, mums jāatjauno pateicība par uzzināto, regulāri sev atgādinot, kāpēc mums augstu jāvērtē tas, ko Jehova mums ir iemācījis, kaut arī mēs to varbūt zinām jau daudzus gadus.

⁶ Otrkārt, mums jāvairo sava dārgumu krātuve. Būtu grūti iedomāties cilvēku, kurš rakdams nejauši uzietu dārgakmeni, iebāztu to kabatā un apmierināts dotos mājās. Viņš, visticamāk, raktu tālāk, jo gribētu atrast vairāk dārgakmeņu. Dieva Rakstos šādu ”dārgakmeņu” ir ārkārtīgi daudz. Lai cik daudz mēs jau būtu uzzinājuši, vienmēr būs kaut kas jauns, ko uzzināt. (Romiešiem 11:33.) Kad mēs uzzinām kādu vērtīgu atziņu no Dieva Rakstiem,  būtu labi sev pajautāt: ”Kāpēc es to varu uzskatīt par dārgumu? Vai tā man palīdz labāk iepazīt Jehovu, izprast viņa nodomus? Vai tas man palīdz precīzāk sekot Jēzus priekšzīmei?” Pārdomājot šādus jautājumus, mēs varam vairot mīlestību pret to, ko Jehova mums māca.

Kā izpaužas mīlestība pret patiesību

7., 8. Kā mēs varam parādīt cilvēkiem, ka mēs mīlam patiesību, ko esam uzzinājuši no Bībeles? Miniet kādu piemēru.

⁷ Kā mīlestībai pret patiesību, ko esam uzzinājuši no Dieva Rakstiem, jāizpaužas tad, kad mēs to palīdzam uzzināt citiem? Sekojot Jēzus priekšzīmei, mēs sludināšanā un mācīšanā stingri balstāmies uz Bībeli. Pēdējā laikā Dieva kalpi visā pasaulē tiek mudināti sludināšanā vairāk izmantot Bībeli. To darot, mums jāpanāk, lai cilvēki redzētu, ka arī mēs paši augstu vērtējam tos Bībeles pantus, kurus mēs viņiem rādām. (Mateja 13:52.)

⁸ Piemēram, tūlīt pēc teroristu uzbrukuma pagājušajā gadā Ņujorkā kāda kristīgā māsa sludināšanā izmantoja 46. psalma 2. un 12. pantu. Vispirms viņa jautāja cilvēkiem, kā viņi tiek galā ar satricinājumu, ko ir izraisījis teroristu uzbrukums. Viņa uzmanīgi uzklausīja cilvēkus un tad teica: ”Vai es varētu jums parādīt dažus Bībeles pantus, kas man pašai ir snieguši mierinājumu šajā grūtajā laikā?” Ļoti maz bija tādu cilvēku, kas atbildēja noraidoši, un māsai izdevās uzsākt daudz interesantu sarunu. Sarunas ar jauniem cilvēkiem viņa parasti sāk šādi: ”Es mācu Bībeli jau 50 gadus un varu droši apgalvot, ka neesmu sastapusies ar tādu problēmu, ko ar šīs grāmatas palīdzību nevarētu atrisināt.” Runājot no sirds, mēs varam parādīt cilvēkiem, ka mēs augstu vērtējam un mīlam to, ko esam iemācījušies no Dieva Rakstiem. (Psalms 119:97, 105.)

9., 10. Kāpēc ir svarīgi izmantot Bībeli, kad mēs atbildam uz jautājumiem par saviem uzskatiem?

⁹ Sevišķa izdevība apliecināt mīlestību pret Dieva Rakstiem mums rodas tad, kad cilvēki  uzdod jautājumus par to, kam mēs ticam. Sekojot Jēzus priekšzīmei, mēs neizklāstām pašu izdomātas atziņas. (Salamana Pamācības 3:5, 6.) Atbildot uz cilvēku jautājumiem, mēs izmantojam Bībeli. Reizēm sludinātāji baidās, ka kāds viņiem uzdos jautājumu, uz kuru viņi nespēs atbildēt. Šajā ziņā var palīdzēt divi praktiski ieteikumi.

¹⁰ Mums jācenšas pēc iespējas labāk sagatavoties. Apustulis Pēteris rakstīja: ”Turiet Kungu Kristu svētu savās sirdīs, būdami ar vien gatavi aizstāvēties savas cerības dēļ pret ikkatru, kas no jums prasa atbildību.” (1. Pētera 3:15.) Vai mēs esam gatavi aizstāvēt to, kam mēs ticam? Piemēram, ja cilvēki jautā, kāpēc mēs nesvinam kādus svētkus vai nedarām kaut ko citu, kas nav saskaņā ar Bībeles mācībām, būtu labi pateikt kaut ko vairāk par ”Mana reliģija man to neļauj”. Šāda atbilde varētu radīt iespaidu, ka lēmumus mūsu vietā pieņem kāds cits un ka tāpēc mēs piederam pie sektas. Varbūt labāk būtu teikt: ”Tas nebūtu saskaņā ar Bībeles principiem,” — vai ko citu atbilstoši situācijai un pēc tam paskaidrot savu nostāju. (Romiešiem 12:1.)

11. Kādus palīglīdzekļus mēs varam izmantot, lai atbildētu uz jautājumiem par Bībeli?

¹¹ Sludināšanai var sagatavoties, izmantojot brošūriņu Bībeles temati apspriešanai. * Mēs varam izpētīt dažus jautājumus, kurus varētu uzdot cilvēki sludināšanas teritorijā, un atcerēties Bībeles pantus, kas palīdz uz tiem atbildēt. Sludinot mēs varam ņemt līdzi gan Bībeli, gan brošūru Bībeles temati apspriešanai. Mēs varam droši izmantot šos palīglīdzekļus, paskaidrojot cilvēkiem, ka tie ir paredzēti tam, lai varētu izpētīt ar Bībeli saistītus jautājumus.

12. Kā mēs varam rīkoties, ja nezinām atbildi uz kādu jautājumu?

¹² Mums jāmācās pārāk neuztraukties. Neviens nepilnīgs cilvēks nevar atbildēt uz visiem jautājumiem. Tāpēc tad, ja kāds uzdod jautājumu, uz kuru mēs nevaram atbildēt, mēs varētu teikt: ”Tas tiešām ir interesants jautājums. Es nezinu, kā uz to atbildēt, taču es noteikti zinu, ka Bībelē var atrast atbildi uz jūsu jautājumu. Es gribētu šo jautājumu izpētīt un nākamreiz to paskaidrot.” Šāda godīga un pazemīga attieksme var sagatavot augsni ļoti interesantām sarunām. (Salamana Pamācības 11:2.)

Mīlestība pret cilvēkiem, kurus mēs mācām

13. Kāpēc mums jāsaglabā pozitīvs viedoklis par cilvēkiem, kam mēs sludinām?

¹³ Jēzus mīlēja cilvēkus, kurus viņš mācīja. Kā mēs varam sekot viņa priekšzīmei? Mēs nekad nedrīkstam nocietināties pret cilvēkiem. Tā ir taisnība, ka ”cīņa Dieva visuvaldītāja lielajā dienā” nāk arvien tuvāk un daudz cilvēku tajā ies bojā. (Atklāsmes 16:14; Jeremijas  25:33.) Tomēr mēs neesam tie, kas zina, kuri cilvēki izglābsies un kuri — tiks iznīcināti. Spriedums par to tiks pieņemts nākotnē, un to pieņems Jehovas iecelts tiesnesis — Jēzus Kristus. Kamēr šis spriedums nav izdarīts, mēs uzskatām, ka ikviens cilvēks vēl var kļūt par Jehovas kalpu. (Mateja 19:24—26; 25:31—33; Apustuļu darbi 17:31.)

14. a) Kā mēs varam pārbaudīt, vai neesam kļuvuši vienaldzīgi pret cilvēkiem? b) Kā mēs varam apliecināt, ka jūtam līdzi cilvēkiem un interesējamies par viņiem?

¹⁴ Tāpēc, sekojot Jēzus priekšzīmei, mēs mācāmies būt iejūtīgi. Būtu labi sev pajautāt: ”Vai es cenšos saprast cilvēkus, kurus ar saviem viltīgajiem meliem ir piekrāpušas ļaunās pasaules reliģijas, politika un komercija? Ja cilvēki neizrāda interesi par vēsti, ko mēs viņiem nesam, vai es cenšos saprast, kāds ir viņu attieksmes cēlonis? Vai es neesmu aizmirsis, ka man (vai citiem cilvēkiem, kas tagad uzticīgi kalpo Jehovam) kādreiz bija tāda pati attieksme pret labo vēsti? Vai es cenšos pieskaņot sludināšanas paņēmienus cilvēku attieksmei? Vai es neesmu sācis uzskatīt, ka sludināt šiem cilvēkiem ir bezcerīgi?” (Atklāsmes 12:9.) Kad cilvēki jūt, ka mums rūp, kas ar viņiem notiek, viņi labprātāk uzklausa labo vēsti. (1. Pētera 3:8.) Iejūtība mūs mudina interesēties par cilvēkiem, ko satiekam savā sludināšanas teritorijā. Būtu labi paturēt prātā, kas cilvēkus interesē vai uztrauc. Kad apmeklējam cilvēkus atkārtoti, mēs varam apliecināt, ka esam domājuši par to, ko viņi ir teikuši iepriekšējā tikšanās reizē. Un, ja viņiem ir kāda steidzama vajadzība, varbūt mēs viņiem varam palīdzēt.

15. Kāpēc mums jācenšas saskatīt cilvēkos to, kas ir labs, un kā mēs to varam darīt?

¹⁵ Tāpat kā Jēzus, mēs cenšamies saskatīt cilvēkos to, kas ir labs. Varbūt mēs satiekam kādu vientuļo māti, kas visiem spēkiem cenšas audzināt bērnus, vai satiekam vīru, kas daudz strādā, lai gādātu par ģimeni, vai gados vecu cilvēku, kas interesējas par garīgiem jautājumiem. Vai mēs šajos cilvēkos saskatām to, kas ir labs, un vai mēs veltām viņiem atzinīgus vārdus? To darot, mēs varam atrast daudz kopīga ar cilvēkiem, kam mēs sludinām, un pamudināt viņus uzklausīt vēsti par Valstību. (Apustuļu darbi 26:2, 3.)

Lai mīlētu cilvēkus, nepieciešama pazemība

16. Kāpēc mums jābūt laipniem un jāizturas ar cieņu pret cilvēkiem, kam mēs sludinām?

¹⁶ Mīlestība pret cilvēkiem, kurus mēs mācām, palīdz ņemt vērā brīdinājumu, kas dots Bībelē: ”Zināšanas dara uzpūtīgus, bet mīlestība ceļ.” (1. Korintiešiem 8:1, JD.) Jēzum bija milzīgas zināšanas, taču viņš nekad nekļuva augstprātīgs. Arī mēs nedrīkstam būt uzstājīgi vai augstprātīgi. Mūsu mērķis ir piekļūt cilvēku sirdij un radīt viņos vēlēšanos uzzināt tās patiesības, kas mums pašiem ir tik ļoti dārgas. (Kolosiešiem 4:6.) Kad Pēteris deva kristiešiem padomu būt gataviem aizstāvēt savus uzskatus, viņš piebilda, ka tas jādara ”ar lēnprātību un bijību”. (1. Pētera 3:15, 16.) Ja mēs esam laipni un apliecinām, ka cienām cilvēkus, mēs viņus varam pamudināt tuvoties Dievam, kam mēs kalpojam.

17., 18. a) Kā mums būtu jāraugās uz kritiskiem izteikumiem par mūsu spējām? b) Kāpēc cilvēkam, kas vēlas iedziļināties Bībelē, nav obligāti nepieciešamas seno valodu zināšanas?

¹⁷ Mums nav jāizrādās ar savām zināšanām vai izglītību. Ja mēs satiekam cilvēkus, kuri nevēlas uzklausīt nevienu, kam nav augstskolas izglītības vai īpašu titulu, mums par to nav jāuztraucas. Jēzus neņēma vērā cilvēku iebildumus, ka viņš nav mācījies slavenās rabīnu skolās, kā arī nepadevās tā laika garam, cenšoties citus iespaidot ar savām plašajām zināšanām. (Jāņa 7:15.)

¹⁸ Pazemība un mīlestība kristīgiem kalpotājiem ir daudz svarīgāka nekā laicīgā izglītība. Jehova, Izcilais Audzinātājs, mūs dara spējīgus sludināt. (2. Korintiešiem 3:5, 6.) Lai ko teiktu kristīgās pasaules garīdznieki, mums  nav noteikti jāiemācās senās valodas, kurās ir sarakstīta Bībele, it kā citādi mēs nespētu palīdzēt citiem izprast Dieva Rakstus. Jehova ir parūpējies, lai Bībeles vēsts tiktu uzrakstīta tik skaidros un nepārprotamos vārdos, ka visi cilvēki to var saprast. Bībeles patiesība paliek nemainīga, kaut arī Bībele ir tulkota daudzos simtos valodu. Tāpēc seno valodu zināšanas, lai gan var būt noderīgas, tomēr nav absolūti nepieciešamas. Turklāt lepnums par valodu zināšanām var nākt par sliktu īpašībai, kas ir ārkārtīgi nepieciešama patiesam kristietim, — gatavībai mācīties. (1. Timotejam 6:4.)

19. Kāpēc sludināšanu var saukt par kalpošanu citiem?

¹⁹ Nevar būt ne mazāko šaubu, ka kristīgā kalpošana prasa būt pazemīgiem. Mēs regulāri sastopamies ar pretestību, vienaldzību un pat vajāšanām. (Jāņa 15:20.) Tomēr, uzticīgi veicot savu kalpošanu, mēs darām svarīgu darbu. Pazemīgi darbojoties citu labā, mēs sekojam Jēzus Kristus priekšzīmei un attīstām tādu pašu mīlestību pret cilvēkiem, kāda bija viņam. Vai nebūtu vērts sludināt tūkstotim vienaldzīgu vai naidīgi noskaņotu cilvēku, ja mēs zinātu, ka atradīsim vienu, kas pievienosies Dieva ganāmpulkam? Noteikti būtu vērts. Tāpēc, neatlaidīgi turpinot sludināšanu, mēs uzticami darbojamies to pazemīgo cilvēku labā, kurus vēl satiksim. Jehova un Jēzus noteikti parūpēsies par to, lai tiktu atrasts vēl daudz šādu cilvēku, pirms nāks gals. (Hagaja 2:7.)

20. Kā mēs varam mācīt citus ar savu priekšzīmi?

²⁰ Arī ar savu priekšzīmi mēs varam apliecināt, ka vēlamies kalpot citiem. Piemēram, mēs mācām cilvēkiem, ka kalpošana ”laimīgajam Dievam”, Jehovam, ir tā, kas sniedz vislielāko laimi un gandarījumu cilvēka dzīvē. (1. Timotejam 1:11, NW.) Vai, vērojot mūsu dzīvesveidu un attiecības ar darba biedriem, kaimiņiem vai skolas biedriem, cilvēki redz, ka mēs esam laimīgi un gandarīti? Studējot ar cilvēkiem Bībeli, mēs viņiem stāstām arī to, ka kristiešu draudze ir kā mīlestības oāze aukstā, nežēlīgā pasaulē. Vai šie cilvēki redz, ka mēs mīlam draudzes locekļus un darām visu iespējamo, lai saglabātu mieru attiecībās ar draudzes locekļiem? (1. Pētera 4:8.)

21., 22. a) Kādas priekšrocības mums var rasties, ja mēs godīgi pārdomājam savas iespējas kalpošanā? b) Par ko tiks runāts nākamajā Sargtorņa numurā?

²¹ Gatavība darīt visu iespējamo kalpošanā mūs reizēm mudina pārbaudīt sevi. Godīgi pārdomājot savas iespējas, daudzi atklāj, ka viņi var darīt vairāk, uzsākot pilnas slodzes kalpošanu vai pārceļoties uz vietu, kur trūkst sludinātāju. Citi savukārt ir apņēmušies iemācīties kādu svešvalodu, lai sludinātu citu tautību cilvēkiem, kuru skaits viņu zemē kļūst arvien lielāks. Ja mums ir šādas iespējas, mums tās jāpārdomā rūpīgi un ar lūgšanām. Dzīve, kas tiek veltīta kalpošanai, sniedz neizmērojamu prieku, gandarījumu un sirdsmieru. (Salamans Mācītājs 5:11.)

²² Mums visādā ziņā nepārtraukti jāseko Jēzus Kristus priekšzīmei, vairojot mīlestību pret patiesību, ko mēs mācām citiem, un pret cilvēkiem, kuriem mēs to mācām. Attīstot šādu mīlestību un ļaujot tai izpausties, mēs liekam pamatu tam, lai kļūtu par skolotājiem, kas līdzinās Kristum. Bet kā mēs varam ”celt” uz šī pamata? Nākamajā Sargtorņa numurā tiks publicēti raksti, kuros būs apskatīti konkrēti mācīšanas paņēmieni, ko izmantoja Jēzus.

[Zemsvītras piezīme]

Kā jūs atbildētu?

• Kā mēs zinām, ka sekot Jēzus priekšzīmei nav pāri mūsu spēkiem?

• Kā mēs varam apliecināt, ka mīlam patiesību, ko esam uzzinājuši no Bībeles?

• Kāpēc ir svarīgi, vairojot zināšanas, saglabāt pazemību?

• Kā mēs varam apliecināt savu mīlestību pret cilvēkiem, kurus mācām?

[Jautājumi studēšanai]

[Attēli 16. lpp.]

Mums jācenšas labi sagatavoties

[Attēli 16., 17. lpp.]

Ja zināšanas, ko dod Dievs, mums ir dārgas, tad mēs varam iemācīties pareizi lietot Bībeli

[Attēls 18. lpp.]

Stāstot cilvēkiem labo vēsti, mēs apliecinām, ka mīlam viņus