Kā apdomība var pasargāt?

MILZĪGI viļņi, kas paceļas lieli kā kalni, ir aizraujošs skats, taču jūrniekiem tas nozīmē briesmas. Dārdošās bangas apdraud viņu dzīvību.

Līdzīgā situācijā var nonākt Dieva kalpi — viņi var izjust kārdinājumus un sastapties ar pārbaudījumiem, kas var šķist kā vareni viļņi, kuri draud viņus aprīt. Grūtības, kas seko cita citai gluži kā viļņi, var nogurdināt. Bez šaubām, jūs vēlaties izturēt un izvairīties no tā, ka jūsu ticības laiva tiktu sadragāta. (1. Timotejam 1:19.) Šai ziņā ļoti var palīdzēt apdomība. Kas tā ir, un kā to iegūt?

Senebreju vārds mezimmā, ko var tulkot ”apdomība”, ir atvasināts no vārda, kas nozīmē ’plānot’. (Salamana Pamācības 1:4.) Dažās Bībelēs mezimmā ir tulkots ’piesardzība’ vai ’tālredzība’. Biblisti Džeimīsons, Fosets un Brauns skaidroja, ka tā ir ”piesardzība, kas palīdz izvairīties no ļaunuma un iemantot labumu”. Tas nozīmē paredzēt, kādas sekas mūsu rīcībai būs tūlīt un kādas tālākā nākotnē. Apdomīgs cilvēks visu iepriekš rūpīgi apsver, īpašu lielu uzmanību tam veltīdams tad, kad jāpieņem svarīgi lēmumi.

Kad apdomīgam cilvēkam jāpieņem lēmumi, kas skar viņa nākotni vai arī viņa pašreizējo situāciju, viņš pirmām kārtām apsver, kas varētu draudēt. Kad tas ir noskaidrots, viņš, ņemot vērā apstākļus un cilvēkus, ar kādiem jāsastopas, dara visu, lai nenotiktu nekas slikts. Viņš ieplāno, kā rīkoties, lai iznākums būtu labs un varbūt pat tiktu gūta Dieva svētība. Aplūkosim dažus piemērus, kas palīdz saprast, kā izpaužas apdomība.

Izvairieties no netiklības slazdiem

Ja vējš ir sacēlis lielus viļņus un laivai jābrauc pret vēju, braucējiem neklājas viegli. Viņiem ir jāspēj noturēt laivu tieši pretī viļņiem, citādi tā apgāzīsies.

Mēs visi esam līdzīgā situācijā, dzīvojot pasaulē, kurā nemitīgi tiek pievērsta uzmanība seksam. Ik dienu mēs dzirdam vai redzam kaut ko tādu, kas uzsver jutekliskumu, — tie ir kā viļņi, kas brāžas tieši pretī. Mēs nedrīkstam vieglprātīgi domāt, ka redzētais un dzirdētais nemaz neiespaido mūsu dzimumtieksmi. Tāpēc mums jābūt apdomīgiem un apņēmīgi jāatvaira kārdinājumi, nevis jāpieļauj, ka nokļūstam bīstamās situācijās.

Piemēram, kristīgiem vīriešiem bieži jāstrādā kopā ar tādiem cilvēkiem, kas neciena sievietes un uzskata tās tikai par seksuāliem objektiem. Darbabiedri varbūt piebārsta sarunas ar rupjiem jokiem vai neķītrām divdomībām. Šādā gaisotnē kristieša prātā var iesēties netiklas domas.

 Arī kristietei varbūt ir jāstrādā un tāpēc jāpieredz līdzīgas grūtības, jo darbabiedriem droši vien nav tikpat augstas morāles normas kā viņai. Iespējams, kāds darbabiedrs izrāda viņai simpātijas. Sākumā viņš varbūt izturas pret kristieti ļoti laipni, varbūt pat pauzdams cieņu viņas reliģisko uzskatu dēļ. Nemitīgā uzmanība un ciešais kontakts var pamudināt kristieti veidot ar šo darbabiedru tuvākas attiecības.

Kā šādās situācijās kristiešiem var palīdzēt apdomība? Pirmkārt, tā palīdz paredzēt draudošās garīgās briesmas un, otrkārt, mudina rīkoties pareizi. (Salamana Pamācības 3:21—23.) Tādos gadījumos kā iepriekšminētie darbabiedriem skaidri jādara zināms: mūsu normas atšķiras no viņējām tāpēc, ka tās ir balstītas uz Bībeli. (1. Korintiešiem 6:18.) Par to jāliecina gan mūsu vārdiem, gan uzvedībai. Turklāt varbūt ir nepieciešams ierobežot kontaktus ar dažiem darbabiedriem.

Taču tās nav vienīgās situācijas, kurās kristieši var just kārdinājumu pārkāpt augstās morāles normas. Šāds kārdinājums var rasties arī tad, ja laulātie pieļauj, ka problēmas sāk graut viņu vienotību. Kāds ceļojošais kalpotājs stāstīja: ”Laulības neizirst pēkšņi. Vīrs un sieva pakāpeniski atsvešinās viens no otra, jo reti sarunājas un reti pavada laiku kopā. Lai aizpildītu iekšējo tukšumu, viņi varbūt aizraujas ar naudas pelnīšanu. Tā kā viņi reti veltī viens otram mīļus vārdus, viņos mostas simpātijas pret citiem pretējā dzimuma pārstāvjiem.”

Pieredzējušais kalpotājs turpināja: ”Vīram un sievai ir regulāri jāpārrunā, vai kaut kas nesāk vājināt viņu attiecības. Viņiem ir jāplāno, kad viņi var kopā studēt Bībeli, lūgt Dievu un sludināt. Viņiem abiem diviem ļoti nāks par labu, ja viņi runāsies, ”sēžot savā namā un pa ceļu ejot, guļoties un ceļoties” — tieši tāpat, kā dara vecāki ar bērniem.” (5. Mozus 6:7—9, LB-65r.)

Ja citi rīkojas nekristīgi

Apdomība palīdz ne tikai nepadoties kārdinājumiem un nepārkāpt morāles normas, bet arī sekmīgi atrisināt problēmas, kādas var rasties attiecībās ar citiem kristiešiem. Reizēm, braucot laivā, spēcīgs vējš pūš tieši no aizmugures — katrs nākamais vilnis paceļ laivas pakaļgalu, un tas tiek mētāts no vienas puses uz otru. Tāpēc laiva var nonākt sāniski pret viļņiem un viegli apgāzties.

Arī mums briesmas var piezagties no negaidītas puses. Mēs kalpojam Jehovam vienprātībā ar daudziem kristīgiem brāļiem un māsām. (Cefanjas 3:9.) Ja kāds no viņiem rīkojas nekristīgi, mums var likties, ka esam pievilti, un tas mūs var dziļi sāpināt. Kā apdomība var palīdzēt, lai mēs nezaudētu pareizu viedokli un nejustos pārmērīgi aizvainoti?

Neaizmirsīsim, ka ”nav taču neviena cilvēka, kas negrēko”. (1. Ķēniņu 8:46.) Tāpēc nebūtu jājūtas pārsteigtiem, ka reizēm kāds kristīgs brālis mūs nokaitina vai aizvaino. Ja mēs to apzināmies, mēs varam jau iepriekš sagatavoties un pārdomāt, kā rīkosimies tādā situācijā. Kā apustulis Pāvils reaģēja, kad daži kristīgi brāļi runāja par viņu nicinoši, teikdami aizvainojošus vārdus? Pāvils nezaudēja garīgu skatījumu — viņš secināja, ka Jehovas labvēlība ir svarīgāka nekā cilvēku. (2. Korintiešiem 10:10—18.) Šāda attieksme mūs var atturēt no pārsteidzīgas rīcības gadījumā, kad jūtamies aizkaitināti.

To varētu salīdzināt ar situāciju, kad mēs pret kaut ko atdauzām kājas pirkstu. Pirmajā brīdī iedzeļ asas sāpes un mēs nespējam padomāt ne par ko citu. Bet pēc pāris minūtēm, kad tās mazliet norimst, mēs jau spējam normāli spriest un rīkoties. Tāpat, ja mūs kāds aizvaino, nevajadzētu reaģēt momentā. Vispirms ir jāapdomā, kādas varētu būt sekas, ja mēs atdarīsim ar to pašu.

Kāds ilggadējs misionārs, vārdā Melkolms, pastāstīja, ko viņš dara, kad viņu kāds ir aizvainojis.  ”Pirmām kārtām es pārdomāju vairākus jautājumus. Vai es neesmu dusmīgs uz šo brāli tāpēc, ka mūsu personības ir tik dažādas? Vai tam, ko viņš pateica, patiešām ir liela nozīme? Vai es to neuztveru saasināti tāpēc, ka malārija ir iedragājusi manu nervu sistēmu? Vai pēc dažām stundām manas domas jau nebūs mainījušās?” Bieži vien, kā Melkolms ir konstatējis, nesaskaņas ir maznozīmīgas un tās var atstāt bez ievērības. *

Melkolms turpināja: ”Ir reizes, kad par spīti visām manām pūlēm izlīdzināt nesaskaņas brālis tomēr paliek pret mani nelaipns. Taču es cenšos nepieļaut, ka tas mani sarūgtinātu. Kad esmu izdarījis visu iespējamo, es sāku uz to raudzīties citādi, proti, it kā nolieku šo lietu labi tālu. Es negribu pieļaut, ka šāda situācija slikti ietekmētu manu garīgo stāvokli vai manas attiecības ar Jehovu un brāļiem.”

Mēs, tāpat kā Melkolms, nedrīkstam pieļaut, ka cita cilvēka nepareiza rīcība mums sagādātu pārmērīgas raizes. Ikvienā draudzē ir daudz jauku, Dievam uzticīgu brāļu un māsu, un ir tik patīkami kopā ar viņiem iet kristīgu ceļu. (Filipiešiem 1:27.) Ja vēl atcerēsimies, ka debesu Tēvs mūs ar mīlestību atbalsta, mums būs vieglāk raudzīties uz visu pareizā gaismā. (Psalms 23:1—3; Salamana Pamācības 5:1, 2; 8:12.)

”Nemīliet.. to, kas ir pasaulē”

Apdomība mums palīdz tikt galā ar vēl kādām grūti pamanāmām briesmām. Ja vējš pūš laivai no sāniem, viļņi var lēnām novirzīt laivu no kursa. Bet, kad laiva nokļūst sānvilnī, plosoties vētrai, tā var apgāzties.

Garīgā ziņā ar mums var notikt līdzīgi, ja mēs pakļaujamies mudinājumiem izbaudīt visu, ko piedāvā tagadējā ļaunā pasaule.  Materiālistisks dzīves veids mūs var novirzīt no pareizā ”kursa”. (2. Timotejam 4:10.) Ja mēs ļaujam sevī rasties mīlestībai pret pasauli, tās iespaidā mēs galu galā varam pamest kristīgu dzīves ceļu. (1. Jāņa 2:15.) Kā var palīdzēt apdomība?

Pirmkārt, apdomīgs cilvēks apsver, kādas briesmas var draudēt. Pasaule pievilināšanai izmanto visus iespējamos reklāmas trikus. Nemitīgi tiek propagandēts, ka ikvienam būtu jādzenas pēc bagātnieku un ”veiksminieku” greznā dzīves veida. (1. Jāņa 2:16.) Tiek apgalvots, ka tā var iegūt visu cilvēku, īpaši paziņu un kaimiņu, apbrīnu un cieņu. Apdomība palīdzēs nepadoties šai propagandai — mēs atcerēsimies, cik svarīgi ir, lai mūsu dzīvē nebūtu mantkārības, jo Jehova ir apsolījis: ”Es tevi neatstāšu.” (Ebrejiem 13:5.)

Otrkārt, apdomība pasargās no pievienošanās tiem, kas ”ir noklīduši no patiesības”. (2. Timotejam 2:18.) Protams, ir grūti nepakļauties to cilvēku ietekmei, kuri mums kādreiz ir bijuši tuvi un kam mēs esam uzticējušies. (1. Korintiešiem 15:12, 32—34.) Bet pat tad, ja tie, kas atstājuši kristīgu dzīvesveidu, mūs iespaido pavisam minimāli, var palēnināties mūsu garīgā izaugsme un mēs varam nonākt briesmās. Mēs būtu kā kuģis, kas tikai par vienu grādu novirzās no pareizā kursa. Ja jābrauc garš ceļš, galā tas būs novirzījies no mērķa krietnu gabalu. (Ebrejiem 3:12.)

Apdomība palīdz noteikt, kur mēs garīgā ziņā atrodamies un vai mēs joprojām virzāmies uz mērķi. Varbūt mēs saprotam, ka mums vairāk jāpiedalās kristīgajā kalpošanā. (Ebrejiem 6:11, 12.) Lūk, kā, piemēram, kādam jaunam Jehovas lieciniekam apdomība palīdzēja tiekties pēc garīgiem mērķiem. Viņš stāstīja: ”Man bija iespēja veidot spožu žurnālista karjeru. Tas man būtu ļoti paticis, taču es atcerējos Bībeles pantu, kurā teikts, ka ”pasaule iznīkst”, bet tie, ”kas dara Dieva prātu, paliek mūžīgi”. (1. Jāņa 2:17.) Es spriedu, ka manai dzīvei ir jāatspoguļo mani uzskati. Mani vecāki jau bija atkrituši no kristīgās ticības, bet es negribēju viņiem sekot. Es apņēmos dzīvot tā, lai manai dzīvei būtu īsta jēga, un pieteicos kalpot pilnu slodzi — kļuvu par pionieri. Kopš tā laika ir pagājuši četri gadi, par kuriem jūtu vienīgi gandarījumu, un es zinu, ka esmu izdarījis pareizu izvēli.”

Sekmīgi izturēt garīgās vētras

Kāpēc mūsu laikos ir tik svarīgi būt apdomīgiem? Jūrniekiem ir jāpievērš uzmanība brīdinošām pazīmēm vienmēr, bet īpaši tad, kad briest vētra. Ja gaisa temperatūra krītas un vējš pieņemas spēkā, viņi aizver uz klāja visas lūkas un sagatavojas ļaunākajam. Tagad, kad ļaunā sistēma tuvojas galam, mums jābūt gataviem, ka pieredzēsim ārkārtīgi spēcīgas vētras garīgā ziņā. Sabiedrības morāle aizvien vairāk degradējas, un ”ļauni cilvēki.. iestieg arvien lielākā ļaunumā”. (2. Timotejam 3:13.) Tāpat kā jūrnieki regulāri klausās metereoloģiskās prognozes, mums jāuzklausa pravietiskie brīdinājumi, kas lasāmi Dieva iedvesmotajos Rakstos. (Psalms 19:8—12.)

Ja mēs esam apdomīgi, mēs liekam lietā zināšanas, kas var dot mūžīgu dzīvi. (Jāņa 17:3.) Mēs noteikti sastapsimies ar grūtībām, tāpēc mums jau iepriekš jāapsver, kā tās pārvarēsim. Tā mēs būsim pienācīgi sagatavojušies, lai nenovirzītos no kristīga dzīves ceļa, un, izvirzīdami sev garīgus mērķus un tiekdamies pēc tiem, mēs varam ”uzkrāt sev labu mantas pamatu nākamai dzīvei”. (1. Timotejam 6:19.)

Ja mēs sargājam gudrību un esam apdomīgi, mūs ”nepārņems.. pēkšņas šausmas”. (Salamana Pamācības 3:21, 25, 26.) Mēs varam gūt mierinājumu no Dieva solījuma: ”Īstenā atziņa ienāks tavā sirdī, lai tu jo labprāt mācītos; labs padoms tevi pasargās, un saprāts tevi paglābs.” (Salamana Pamācības 2:10, 11.)

[Zemsvītras piezīme]

[Attēls 23. lpp.]

Biežas sarunas stiprina laulību