Lasītāju jautājumi

Pēc kādiem Rakstu principiem jāvadās, audzinot bērnus ģimenē, kurā tikai viens no vecākiem ir Jehovas liecinieks?

Domājot par bērnu audzināšanu, Jehovas lieciniekam, kura dzīvesbiedram nav tādi paši reliģiskie uzskati kā viņam, galvenokārt jāņem vērā divi Rakstu principi. Viens no tiem ir: ”Dievam vairāk jāklausa nekā cilvēkiem.” (Apustuļu darbi 5:29.) Otrs princips ir šāds: ”Vīrs ir sievas galva, tāpat kā Kristus ir draudzes galva.” (Efeziešiem 5:23.) Otrais princips attiecas ne tikai uz sievietēm, kas ir precējušās ar ticības biedru, bet arī uz tām, kuru vīri nav Jehovas liecinieki. (1. Pētera 3:1.) Kā kristieši, audzinot bērnus, var vadīties pēc abiem šiem principiem?

Ja ģimenē Jehovas liecinieks ir tēvs, viņam ir jāgādā par savas ģimenes garīgajām un materiālajām vajadzībām. (1. Timotejam 5:8.) Kaut gan māte, iespējams, pavada ar bērniem vairāk laika, tēvam ir jānodrošina bērnu garīgā izglītība mājās un jāņem viņi līdzi uz kristiešu sapulcēm, kurās viņi saņem noderīgas pamācības morāles jautājumos un atrodas labā sabiedrībā.

Ko darīt, ja sieva, kas nav Jehovas lieciniece, vēlas ņemt bērnus līdzi uz savu pielūgsmes vietu vai mācīt viņus saskaņā ar savu reliģisko pārliecību? Pēc valsts likumiem viņai droši vien ir tiesības to darīt. Tomēr tas, vai bērni kopā ar māti iesaistīsies viņas reliģijas rituālos, lielā mērā ir atkarīgs no tēva sniegtās garīgās apmācības. Bērniem pieaugot, tēva nodrošinātajai garīgajai audzināšanai būtu jāpalīdz viņiem sekot Dieva Rakstu mācībām. Cik gan priecīgs būs tēvs, ja bērni izlems nostāties patiesības pusē!

Ja māte ir Jehovas lieciniece, viņai ir jāievēro vadības princips, bet arī jārūpējas par bērnu mūžīgo nākotni. (1. Korintiešiem 11:3.) Daudzi vīri, kam nav tādi paši reliģiskie uzskati kā sievai, neiebilst, ja sieva māca bērniem morāles un garīguma normas, un tieši šāda izglītība tiek piedāvāta Jehovas liecinieku sapulcēs. Sieva var palīdzēt vīram saprast, cik noderīga ir apmācība, ko bērni saņem Jehovas organizācijā. Viņa var taktiski norādīt, cik vērtīgi ir tas, ka viņu bērnos tiek ieaudzinātas Bībeles normas laikā, kad pasaulē vērojama morāla lejupslīde.

Tomēr varētu būt arī tā, ka vīrs vēlas, lai bērni pievienojas viņa reliģijai, iet līdzi uz viņa pielūgsmes vietu un saņem reliģisku audzināšanu saskaņā ar viņa ticību. Varbūt vīram vispār nepatīk reliģija un viņš nevēlas, ka bērni tiktu audzināti reliģiskā garā. Viņš ir ģimenes galva, un pirmkārt viņš ir atbildīgs par bērnu audzināšanu. *

Kaut gan sieva respektē to, ka vīrs ir ģimenes galva, viņa, būdama Dievam uzticīga kristiete, patur prātā apustuļa Pētera un apustuļa Jāņa vārdus: ”Mēs nevaram nerunāt par to, ko esam redzējuši un dzirdējuši.” (Apustuļu darbi 4:19, 20.) Gādājot  par bērnu garīgo labklājību, māte atradīs iespējas dot viņiem norādījumus morālas dabas jautājumos. Kā kristietei viņai ir pienākums mācīt citiem to, par ko viņa ir pārliecināta, ka tā ir patiesība, un viņas bērni nedrīkst būt izņēmums. (Salamana Pamācības 1:8; Mateja 28:19, 20.) Kā kristietei rīkoties?

Piemēram, ko darīt, ja runa ir par ticību Dievam? Iespējams, kristiete nevar studēt Bībeli ar bērniem, jo vīrs ir to aizliedzis. Vai tas nozīmē, ka viņai vispār jāvairās stāstīt bērniem par Jehovu? Noteikti nē. Viņas vārdos un darbos dabiski izpaužas ticība Radītājam, un bērni, bez šaubām, uzdos jautājumus par šo tēmu. Jehovas lieciniece var brīvi izmantot savu reliģijas brīvību, lai stāstītu citiem, arī saviem bērniem, par ticību Radītājam. Pat ja viņa nevar studēt ar saviem bērniem Bībeli vai regulāri ņemt tos līdzi uz sapulcēm, viņa var tiem sniegt zināšanas par Dievu Jehovu. (5. Mozus 6:7.)

Par kristieša un neticīga dzīvesbiedra savienību apustulis Pāvils rakstīja: ”Neticīgais vīrs ir svētīts caur sievu, un neticīgā sieva ir svētīta caur vīru; jo citādi jūsu bērni būtu nešķīsti, bet tagad tie ir svēti.” (1. Korintiešiem 7:14.) Jehova uzskata šādu laulību par svētu ticīgā dzīvesbiedra dēļ, un arī viņu bērni Jehovas acīs ir svēti. Ja sieva ir Jehovas lieciniece, viņai jādara viss, kas ir viņas spēkos, lai palīdzētu bērniem saprast patiesību, un jāatstāj iznākums Jehovas ziņā.

Kad bērni pieaug, viņiem pašiem ir jāizvēlas, kurā pusē nostāties, balstoties uz zināšanām, ko viņi saņēmuši no vecākiem. Iespējams, viņi vēlēsies rīkoties saskaņā ar Jēzus vārdiem: ”Kas tēvu vai māti vairāk mīl nekā mani, tas manis nav vērts.” (Mateja 10:37.) Tomēr viņiem ir arī pavēlēts: ”Bērni, klausait saviem vecākiem, jo tā pienākas.” (Efeziešiem 6:1.) Kaut gan sava lēmuma dēļ viņiem ir jāpieredz grūtības, daudzi jaunieši nolemj ”Dievam vairāk klausīt” nekā tēvam vai mātei, kas nekalpo Jehovam. Kādu gan prieku izjūt Jehovas liecinieki, redzot, ka nekāda pretestība nespēj atturēt viņu bērnus no kalpošanas Jehovam!

[Zemsvītras piezīme]