”Nekad vēl neviens cilvēks nav tā runājis, kā runā šis cilvēks”
”Nekad vēl neviens cilvēks nav tā runājis, kā runā šis cilvēks”
”Visi viņam piebalsoja un brīnījās par žēlastības vārdiem, kas nāca pār viņa lūpām.” (LŪKAS 4:22)
1., 2. a) Kāpēc cilvēki, kam bija uzdots sagūstīt Jēzu, neizpildīja savu uzdevumu? b) Kas liecina par to, ka šie cilvēki nebija vienīgie, kurus dziļi iespaidoja tas, ko stāstīja Jēzus?
FARIZEJU un augsto priesteru kalpi nebija izpildījuši savu uzdevumu. Viņiem bija uzdots arestēt Jēzu Kristu, bet viņi atgriezās vieni paši. Augstie priesteri un farizeji jautāja: ”Kāpēc jūs viņu neesat atveduši?” Jā, patiešām — kāpēc viņi nebija apcietinājuši cilvēku, kas noteikti nebūtu izrādījis nekādu pretestību? Atbilde bija šāda: ”Nekad vēl neviens cilvēks nav tā runājis, kā runā šis cilvēks.” Farizeju un augsto priesteru kalpus tā bija iespaidojis Jēzus sacītais, ka viņi nebija spējuši arestēt šo miermīlīgo cilvēku. (Jāņa 7:32, 45, 46.)
2 Farizeju un augsto priesteru kalpi nebija vienīgie, kurus ļoti spēcīgi ietekmēja tas, ko mācīja Jēzus. Bībelē ir stāstīts, ka cilvēku pūļi nāca pie Jēzus, lai tikai paklausītos, ko viņš stāsta. Nācaretes iedzīvotāji ”brīnījās par žēlastības vārdiem, kas nāca pār viņa lūpām”. (Lūkas 4:22.) Vismaz pāris reizes viņš no laivas uzrunāja cilvēku pūļus, kas bija sapulcējušies Galilejas jūras krastā. (Marka 3:9; 4:1; Lūkas 5:1—3.) Reiz ”daudz ļaužu” palika kopā ar viņu vairākas dienas, tā ka viņiem vairs nebija, ko ēst. (Marka 8:1, 2.)
3. Kāds bija galvenais iemesls, kāpēc Jēzus bija izcils skolotājs?
3 Kāpēc Jēzus bija izcils skolotājs? Vispirms tāpēc, ka viņš mīlēja patiesību un cilvēkus, ko viņš mācīja. * Bet Jēzum bija arī labas mācīšanas metodes. Studējamos rakstos, kas publicēti šajā žurnāla numurā, ir pievērsta uzmanība dažām Jēzus mācību metodēm, kā arī paskaidrots, kā mēs varam izmantot tādas pašas metodes.
Vienkāršība un skaidrība
4., 5. a) Kāpēc Jēzus runāja vienkārši, un kāpēc šis fakts ir ievērības cienīgs? b) Kā Kalna runa palīdz saprast, cik vienkārši Jēzus mācīja cilvēkus?
4 Daudzi cilvēki, kas ir ieguvuši labu izglītību, mēdz lietot vārdus, ko citi nesaprot. Bet, ja cilvēki nespēj uztvert, ko mēs sakām, kā gan viņi varētu gūt labumu no mūsu zināšanām? Kad Jēzus mācīja cilvēkus, viņš nelietoja vārdus, ko viņa klausītāji varētu nesaprast. Nav šaubu, ka Jēzus vārdu krājums bija iespaidīgs. Tomēr viņš domāja nevis par sevi un savām zināšanām, bet par klausītājiem. Jēzus zināja, ka daudzi no viņiem ir ”nemācīti un vienkārši cilvēki”. (Apustuļu darbi 4:13.) Tāpēc viņš lietoja vārdus, ko cilvēki varēja viegli saprast. Kaut arī Jēzus runāja vienkārši, viņa vārdu jēga bija ļoti dziļa.
5 Piemēram, padomājiet par Kalna runu, ko var lasīt Mateja evaņģēlijā, 5., 6. un 7. nodaļā. Varbūt Jēzum nebija vajadzīgs vairāk par 20 minūtēm, lai pateiktu šo runu, bet tajā ietvertās mācības ir ļoti dziļas un atsedz laulības pārkāpšanas, šķiršanās, materiālisma un citu negatīvu parādību galvenos cēloņus. (Mateja 5:27—32; 6:19—34.) Tomēr šajā runā nav sarežģītu izteicienu un augsta stila vārdu. Lielākā daļa tajā lietoto vārdu ir saprotami pat bērniem. Nav grūti saprast, ka pēc šīs runas Jēzus klausītāji — zemnieki, gani un zvejnieki — ”izbrīnījās par viņa mācību”. (Mateja 7:28.)
6. Kādus vienkāršus, bet nozīmīgus vārdus ir teicis Jēzus?
6 Īsiem un skaidriem teikumiem Jēzus izteica atziņas, kas skanēja vienkārši, bet bija ļoti nozīmīgas un dziļi iespiedās viņa klausītāju prātā un sirdī. ”Neviens nevar kalpot diviem kungiem.. Jūs nevarat kalpot Dievam un mantai.” ”Netiesājiet, lai jūs netopat tiesāti.” ”No viņu augļiem jums tos būs pazīt.” ”Ne veseliem vajaga ārsta, bet slimiem.” ”Visi, kas ņem zobenu, no zobena aizies bojā.” ”Dodiet ķeizaram, kas ķeizaram pieder, un Dievam, kas Dievam pieder.” ”Svētīgāki ir dot nekā ņemt.” * (Mateja 6:24; 7:1, 20; 9:12; 26:52; Marka 12:17; Apustuļu darbi 20:35.) Pat tagad, gandrīz 2000 gadus pēc tam, kad Jēzus teica šos vārdus, tos ir viegli atcerēties.
Prasmīgi uzdoti jautājumi
7. Kāpēc Jēzus uzdeva jautājumus?
7 Jēzus ārkārtīgi prasmīgi izmantoja jautājumus. Viņš tos uzdeva arī tad, ja viņam būtu bijis vieglāk pateikt gatavu atbildi. Kāpēc viņš to darīja? Reizēm Jēzus uzdeva ļoti trāpīgus jautājumus, lai atmaskotu un apklusinātu savus pretiniekus. (Mateja 12:24—30; 21:23—27; 22:41—46.) Tomēr vēl biežāk Jēzus uzdeva jautājumus, lai palīdzētu cilvēkiem nonākt pie svarīgām atziņām, lai mudinātu cilvēkus izteikt savas dziļākās domas un lai rosinātu savus mācekļus domāt. Mēs pievērsīsim uzmanību diviem piemēriem, kas ir saistīti ar apustuli Pēteri.
8., 9. Kā Jēzus ar jautājumu palīdzību palīdzēja Pēterim izdarīt pareizus secinājumus par tempļa nodevas maksāšanu?
8 Vispirms pievērsīsim uzmanību gadījumam, kad nodokļu ievācēji vaicāja Pēterim, vai Jēzus nemaksā tempļa nodevu. * Pēteris bija ātras dabas cilvēks, un viņš bez kavēšanās atbildēja: ”Maksā gan.” Bet Jēzus pēc brīža jautāja Pēterim: ”Kā tev šķiet, Sīmani? No kā laicīgie ķēniņi ņem muitu vai nodokli? Vai no saviem dēliem, vai no svešiniekiem?” Kad Pēteris atbildēja: ”No svešiniekiem,” — tad Jēzus sacīja: ”Tā tad pašu bērni ir svabadi.” (Mateja 17:24—27.) Tagad Pēterim bija jāsaprot, ko Jēzus viņam vēlējās paskaidrot.
9 Jēzus laikā valdnieku ģimenes locekļiem parasti nebija jāmaksā nodevas. Tāpēc templī pielūgtā debesu Ķēniņa vienpiedzimušajam Dēlam faktiski nebūtu vajadzējis maksāt tempļa nodevu. Tomēr Jēzus nedeva Pēterim gatavu atbildi. Viņš ar ļoti prasmīgiem un tajā pašā laikā taktiskiem jautājumiem palīdzēja Pēterim izdarīt pareizus secinājumus un, iespējams, saprast, ka ir labi vispirms padomāt un tikai tad atbildēt uz jautājumu.
10., 11. Kā rīkojās Jēzus, kad Pēteris bija uzbrucis kādam cilvēkam 33. gada Pasā naktī, un ko no tā var secināt?
10 Otrs gadījums, kam mēs pievērsīsim uzmanību, ir tas, kas notika 33. gada Pasā naktī, kad cilvēku pūlis bija ieradies pēc Jēzus. Mācekļi jautāja, vai Jēzus grib, lai viņi to aizstāv. (Lūkas 22:49.) Pēteris, nesagaidījis Jēzus atbildi, nocirta kādam vīram ausi (kaut gan viņš droši vien bija gribējis, lai ievainojums būtu daudz nopietnāks). Viņš rīkojās pretēji sava kunga gribai, jo Jēzus bija gatavs padoties ienaidniekiem. Taču Jēzus saglabāja mieru un uzdeva Pēterim trīs jautājumus — ”Vai tad man nedzert to kausu, ko mans Tēvs man ir nolicis?”, ”Vai tu domā, ka es nevarētu lūgt savu Tēvu, un viņš man nesūtītu tūlīt vairāk nekā divpadsmit leģionu eņģeļu?” un ”Kā tad raksti lai piepildītos?”. (Jāņa 18:11; Mateja 26:52—54.)
11 Padomāsim nedaudz vairāk par šo situāciju. Jēzus stāvēja aci pret aci ar naidīgi noskaņotiem cilvēkiem. Viņš saprata, ka drīz tiks nogalināts, un apzinājās, ka no viņa ir atkarīga Tēva vārda svētīšana un cilvēku glābšana. Tomēr viņš atrada laiku, lai uzdotu Pēterim vairākus jautājumus, ar kuru palīdzību paskaidroja ļoti svarīgas atziņas. Nav šaubu, ka Jēzus uzskatīja jautājumus par ļoti vērtīgiem.
Iespaidīgas hiperbolas
12., 13. a) Kas ir hiperbolizācija? b) Ar kādu hiperbolu Jēzus uzsvēra, ka ir muļķīgi kritizēt brāļu trūkumus?
12 Jēzus bieži izmantoja vēl kādu ietekmīgu mācīšanas paņēmienu — hiperbolizāciju. Hiperbola ir tīšs pārspīlējums ar mērķi sevišķi izcelt kādu domu. Ar šādu pārspīlējumu palīdzību Jēzus lika klausītājiem iztēloties ainas, kas ilgi palika atmiņā. Pievērsīsim uzmanību diviem piemēriem.
13 Kalna runā, uzsvērdams, cik nepareizi ir tiesāt citus, Jēzus vaicāja: ”Ko tu redzi skabargu sava brāļa acī, bet baļķi savā acī neieraugi?” (Mateja 7:1—3.) Šis jautājums liek iztēloties neparastu ainu. Cilvēks, kam patīk citus kritizēt, it kā piedāvājas izvilkt skabargu no sava brāļa acs. Tā cilvēks liek noprast, ka viņa brālis nespēj skaidri redzēt notiekošo un tāpēc nevar izdarīt pareizus spriedumus, taču īstenībā viņš pats neko daudz neredz, jo viņa acis pārnestā nozīmē aizsedz baļķis. Vai tas nav trāpīgs salīdzinājums, kas parāda, cik muļķīgi rīkojas cilvēks, kas kritizē niecīgus brāļu trūkumus, bet neredz daudz nopietnākas vainas pats sevī?
14. Kāpēc Jēzus vārdi par odu izkāšanu un kamieļu aprīšanu bija īpaši spilgta hiperbola?
14 Kādā citā reizē, nosodīdams farizejus, Jēzus tiem teica: ”Jūs aklie ceļa rādītāji, kas odus izkāšat un kamieļus aprijat.” (Mateja 23:24.) Šī bija sevišķi spēcīga hiperbola, jo oda salīdzinājums ar kamieli — vienu no lielākajiem dzīvniekiem, kas bija zināms Jēzus klausītājiem, — bija patiesi iespaidīgs. Kamielis sver tikpat, cik miljoniem odu. Jēzus zināja, ka šie burta kalpi kāš vīnu caur drānu, lai vīnā negadītos ods un viņi nekļūtu ceremoniāli netīri. Bet pārnestā nozīmē viņi aprija kamieļus, kas arī bija nešķīsti dzīvnieki. (3. Mozus 11:4, 21—24.) Doma, ko Jēzus gribēja paskaidrot, bija nepārprotama. Farizeji pedantiski ievēroja katru vissīkāko bauslības likumu, bet aizmirsa kaut ko daudz svarīgāku — ”tiesu, žēlastību un ticību”. (Mateja 23:23.) Jēzus skaidri atmaskoja viņu patieso būtību.
15. Kādas svarīgas pamācības Jēzus deva, izmantojot hiperbolas?
15 Jēzus bieži mācīja cilvēkus ar hiperbolu palīdzību. Minēsim vēl pāris piemērus. Runādams par ticību, kas ir ”kā sinepju graudiņš”, bet kas tomēr var pārvietot kalnus, Jēzus uzsvēra, cik lielā mērā ticība var palīdzēt pat tad, ja cilvēkam tās ir tikai nedaudz. (Mateja 17:20.) Minēdams kamieli, kas mēģina izspraukties caur adatas aci, Jēzus skaidri norādīja, cik grūti klājas bagātam cilvēkam, kas mēģina kalpot Dievam, bet nevēlas atteikties no materiālistiska dzīvesveida. (Mateja 19:24.) Vai tas nav apbrīnojami, cik iespaidīgus salīdzinājumus izmantoja Jēzus un kā viņam izdevās ar dažiem vārdiem panākt tik daudz?
Neapstrīdama loģika
16. Kā Jēzus vienmēr izmantoja savas nevainojamās prāta spējas?
16 Tā kā Jēzum bija nevainojamas prāta spējas, viņš prata atrast ļoti labus argumentus. Tomēr viņš nekad neizmantoja savas izcilās spējas ļaunprātīgi, viņš tās vienmēr lietoja, lai veicinātu patiesības izplatīšanos. Reizēm viņš atspēkoja pretinieku nepatiesos apgalvojumus ar spēcīgiem pretargumentiem. Bet parasti viņš veidoja loģiskus spriedumus runās tādēļ, lai palīdzētu saviem mācekļiem saprast kaut ko ļoti būtisku. Aplūkosim dažus piemērus, kas parāda, cik prasmīgs šai ziņā bija Jēzus.
17., 18. Kādus loģiskus argumentus Jēzus izteica, lai atmaskotu farizeju nepatiesos apgalvojumus?
17 Uzzinājuši, ka Jēzus ir izdziedinājis kādu vīrieti, ko dēmoni bija padarījuši aklu un mēmu, farizeji teica: ”Šis izdzen ļaunus garus ne citādi kā ar Belcebula, ļauno garu virsnieka, palīdzību.” Farizeji atzina, ka ir bijis vajadzīgs kāds brīnumains spēks, lai varētu izdzīt ļaunos garus. Bet, nevēlēdamies, ka cilvēki sāktu ticēt Jēzum, viņi teica, ka šis spēks nāk no Sātana. Šāds apgalvojums bija neloģisks, un Jēzus to skaidri pierādīja, sacīdams: ”Ikviena valsts, kur iekšējs naids, aiziet bojā; un neviena pilsēta vai nams, kur iekšējs naids, nevar pastāvēt. Ja nu sātāns izdzen sātānu, tad viņš ir naidā pats ar sevi. Kā tad viņa valsts var pastāvēt?” (Mateja 12:22—26.) Doma, ko Jēzus viņiem paskaidroja, bija šāda: ”Ja es, likvidēdams to, ko ir izdarījis Sātans, darbojos viņa vadībā, kā jūs apgalvojat, tad iznāk, ka Sātans kaitē pats sev un ilgi nepastāvēs.” Tā bija patiešām neapstrīdama loģika.
18 Bet Jēzus izteica vēl kādu spēcīgu argumentu. Viņš zināja, ka arī daži cilvēki no farizeju vidus bija izdzinuši dēmonus. Tāpēc viņš uzdeva vienkāršu, bet ļoti trāpīgu jautājumu: ”Ja es izdzenu ļaunos garus ar Belcebula palīdzību, ar ko tad jūsu bērni [jeb mācekļi] tos izdzen?” (Mateja 12:27.) Jēzus jautājuma būtība bija šāda: ”Ja es izdzenu ļaunos garus ar Sātana palīdzību, tad jūsu mācekļi dara to pašu.” Ko pēc šāda argumenta varēja teikt farizeji? Viņi nekad nebūtu atzinuši, ka viņu mācekļi kaut ko dara ar Sātana palīdzību. Ar neapstrīdamu loģiku Jēzus bija pierādījis, cik absurdi bija farizeju apgalvojumi.
19., 20. a) Ko vēl Jēzus gribēja iemācīt, veidodams loģiskus spriedumus? b) Kā Jēzus saviem mācekļiem paskaidroja, kā jālūdz Dievs?
19 Loģiskus un pārliecinošus spriedumus savā runā Jēzus minēja ne tikai tādēļ, lai apklusinātu pretiniekus, bet arī tādēļ, lai palīdzētu cilvēkiem labāk iepazīt Jehovu. Viņš vairākkārt savās runās, ievadot kādu secinājumu, teica: ”Cik daudz vairāk,” — ar nolūku paskaidrot cilvēkiem jau zināmu patiesību tā, lai vairotu viņu pārliecību par to. Lūk, divi piemēri.
20 Kad mācekļi lūdza viņus pamācīt, kā pareizi lūgt Dievu, Jēzus pastāstīja līdzību par kādu cilvēku, kura neatlaidības dēļ draugs galu galā piekrita izpildīt viņa lūgumu. Jēzus pieminēja arī vecāku gatavību dot saviem bērniem labas dāvanas. Pēc tam viņš loģiski secināja: ”Ja nu jūs, ļauni būdami, zināt dot saviem bērniem labas dāvanas, cik daudz vairāk jūsu Tēvs no debesīm dos Svēto Garu tiem, kas viņu lūdz?” (Lūkas 11:1—13.) Šajā reizē Jēzus izmantoja pretstatījumu, nevis salīdzinājumu. Ja cilvēks, kas nevēlas izpildīt sava drauga lūgumu, galu galā piekāpjas viņa neatlaidības dēļ un ja nepilnīgi cilvēki rūpējas par saviem bērniem, cik gan daudz vairāk mūsu mīlošais debesu Tēvs ir gatavs dot svēto garu saviem uzticamajiem kalpiem, kas griežas pie viņa pazemīgās lūgšanās!
21., 22. a) Kā Jēzus palīdzēja ļaudīm saprast, ka nav jāraizējas par iztiku un apģērbu? b) Ko mēs varam secināt, apskatot dažas no Jēzus mācību metodēm?
21 Līdzīgi Jēzus sprieda, mudinādams ļaudis neraizēties par iztiku un apģērbu. Viņš teica: ”Ņemiet vērā kraukļus, kas nedz sēj, nedz pļauj, kam nav ne šķūņa, ne klēts, bet Dievs viņus uztur. Cik daudz vairāk jūs esat vērti nekā putni. Ņemiet vērā līlijas, kas ne vērpj, ne auž. [..] Bet ja jau zāli laukā, kas šodien aug, bet rīt tiek krāsnī mesta, Dievs tik skaisti apģērbj, cik vairāk jūs, jūs mazticīgie!” (Lūkas 12:24, 27, 28.) Ja Jehova rūpējas par putniem un ziediem, cik gan daudz vairāk viņš rūpējas par cilvēkiem, kas viņam kalpo! Šādi iespaidīgi un aizkustinoši argumenti dziļi ietekmēja Jēzus klausītājus.
22 Apskatot tikai dažas Jēzus mācīšanas metodes, mēs varam secināt, ka cilvēki, kurus farizeji bija sūtījuši apcietināt Jēzu, nebūt nepārspīlēja, kad teica: ”Nekad vēl neviens cilvēks nav tā runājis, kā runā šis cilvēks.” Tomēr vislabāk pazīstamā Jēzus mācību metode noteikti ir līdzības. Kāpēc Jēzus stāstīja tik daudz līdzību? Kāpēc tās bija tik iedarbīgas? Šie jautājumi tiks apskatīti nākamajā rakstā.
[Zemsvītras piezīmes]
^ 3. rk. Skatīt studējamos rakstus 2002. gada 15. augusta Sargtornī.
^ 6. rk. Pēdējais citāts ir no Apustuļu darbiem, 20. nodaļas 35. panta, un apustulis Pāvils ir vienīgais, kas ir minējis šos vārdus, kaut arī to jēga citos vārdos ir izteikta vairākās vietās evaņģēlijos. Varbūt Pāvils šos vārdus dzirdēja no kāda Jēzus mācekļa vai paša augšāmceltā Jēzus vai arī saņēma atklāsmē no Dieva. (Apustuļu darbi 22:6—15; 1. Korintiešiem 15:6, 8.)
^ 8. rk. No ebrejiem tika prasīts katru gadu maksāt tempļa nodevu — divas drahmas (apmēram divu dienu algu). Nodevu nauda tika lietota tempļa uzturēšanai, tā darbības nodrošināšanai un upuriem, kas tika nesti par visu tautu.
Vai jūs atceraties?
• Kādi piemēri liecina, ka Jēzus, mācīdams cilvēkus, runāja vienkārši un skaidri?
• Kāpēc Jēzus uzdeva klausītājiem jautājumus?
• Kas ir hiperbolizācija, un kā Jēzus to izmantoja?
• Kā Jēzus ar loģisku spriedumu palīdzību paskaidroja mācekļiem, kāds ir Jehova?
[Jautājumi studēšanai]
[Attēls 9. lpp.]
Jēzus lietoja vienkāršus vārdus, ko visi varēja saprast
[Attēls 10. lpp.]
Farizeji izkāsa odus, bet aprija kamieļus