Dariet to, ko esat mācījušies

”Ko jūs esat mācījušies un saņēmuši, un dzirdējuši, un redzējuši pie manis, to darait. Un miera Dievs būs ar jums.” (FILIPIEŠIEM 4:9)

1., 2. Vai Bībele bieži ietekmē to cilvēku dzīvi, kuri uzskata sevi par reliģioziem? Paskaidrojiet.

”RELIĢIJA kļūst stiprāka, bet morāle — vājāka”. Ar šādu virsrakstu biļetenā Emerging Trends bija apkopoti Amerikas Savienotajās Valstīs veiktas valsts mēroga aptaujas rezultāti. Šajā valstī acīmredzot ir pieaudzis tādu cilvēku skaits, kuri apmeklē baznīcu un uzskata, ka reliģijai ir svarīga vieta viņu dzīvē. Tomēr rakstā bija norādīts: ”Par spīti šiem iespaidīgajiem skaitļiem, daudzi amerikāņi nopietni apšauba reliģijas ietekmi uz atsevišķu cilvēku dzīvi un sabiedrību kopumā.”

² Šāda situācija nav raksturīga tikai vienai valstij vien. Pasaulē ir daudz cilvēku, kas apgalvo, ka viņi ar cieņu izturas pret Bībeli un ir reliģiozi, taču patiesībā Raksti nekādi neietekmē viņu dzīvi. (2. Timotejam 3:5.) ”Bībeli mēs joprojām ļoti cienām,” izteicās kādas socioloģisko pētījumu grupas vadītājs, ”bet tērēt laiku tās lasīšanai, pētīt to, izmantot tās padomus — tā jau ir pagātne.”

3. a) Kā Bībele ietekmē cilvēkus, kas kļūst par patiesajiem kristiešiem? b) Kā Jēzus sekotāji ņem vērā Pāvila padomu, kas lasāms Vēstulē filipiešiem, 4. nodaļas 9. pantā?

³ Bet ar patiesajiem kristiešiem situācija ir  pavisam citāda. Liekot lietā Dieva Rakstu padomus, viņi ir izmainījuši savu domāšanu un rīcību. Citiem nav grūti pamanīt, ka viņu personība ir radikāli pārvērtusies. (Kolosiešiem 3:5—10.) Jēzus sekotājiem Bībele nav tikai grāmata, kas noputējusi stāv plauktā. Gluži otrādi, apustulis Pāvils rakstīja kristiešiem Filipos: ”Ko jūs esat mācījušies un saņēmuši, un dzirdējuši, un redzējuši pie manis, to darait. Un miera Dievs būs ar jums.” (Filipiešiem 4:9.) Kristieši ne tikai pieņem Dieva Rakstos atklāto patiesību, bet arī rīkojas saskaņā ar uzzināto un pastāvīgi liek lietā Bībeles padomus — ģimenē, darbā, draudzē un visās citās dzīves jomās.

4. Kāpēc dzīvot pēc Dieva likumiem nav viegli?

⁴ Dzīvot pēc Dieva likumiem un principiem nav viegli. Pasaules valdnieks ir Sātans Velns, kas Bībelē ir saukts par ”šās pasaules dievu”. (2. Korintiešiem 4:4; 1. Jāņa 5:19.) Tāpēc ir nepieciešams sargāties no visa, kas traucē saglabāt uzticību Dievam Jehovam. Kā mēs varam palikt uzticīgi Dievam?

Ņemiet vērā ”veselīgu mācību paraugu”

5. Ko nozīmē Jēzus aicinājums sekot viņam?

⁵ Darīt to, ko esam mācījušies, nozīmē uzticīgi atbalstīt patieso pielūgsmi, kaut arī neticīgie cilvēki mums pretojas. Izturība prasa piepūli. Jēzus teica: ”Ja kas grib man sekot, tam būs sevi aizliegt, ņemt savu krustu un sekot man.” (Mateja 16:24.) Jēzus neteica, ka mums viņam jāseko tikai nedēļu, mēnesi vai gadu. Tas jādara pastāvīgi. Mēs esam Jēzus mācekļi, un tas nav tikai kāds posms mūsu dzīvē vai īslaicīgs dievbijības uzplaiksnījums. Uzticīgi atbalstīt patieso pielūgsmi nozīmē turpināt iesākto ceļu, lai kas arī notiktu. Kā tas ir iespējams?

6. Kas ir veselīgu mācību paraugs, ko kristieši pirmajā gadsimtā bija mācījušies no Pāvila?

⁶ Pāvils rakstīja savam līdzgaitniekam Timotejam: ”Turi to par veselīgu mācību paraugu, ko esi dzirdējis no manis ticībā un mīlestībā, kas sakņojas Kristū Jēzū.” (2. Timotejam 1:13.) Ko Pāvils ar to gribēja teikt? Grieķu valodas vārds, kas tulkots ar vārdu ”paraugs”, burtiskā nozīmē attiecas uz mākslinieka zīmētu skici. Skice nemēdz būt pārāk detalizēta, tomēr tai ir skaidras kontūras, kas uzmanīgam vērotājam ļauj saskatīt kopējo ainu. Tāpat patiesības paraugs, ko Pāvils mācīja Timotejam un citiem, nebija paredzēts, lai sniegtu atbildes uz visiem iespējamiem jautājumiem. Tomēr šis mācību kopums sniedza pietiekami daudz informācijas — it kā skici jeb uzmetumu —, lai godīgi noskaņoti cilvēki varētu saprast, ko Jehova no viņiem prasa. Protams, lai Dievs būtu apmierināts, viņiem bija jāņem vērā šis patiesības paraugs un jādara tas, ko viņi bija mācījušies.

7. Kā kristieši var turēties pie veselīgu mācību parauga?

⁷ Pirmajā gadsimtā tādi cilvēki kā Himenējs, Aleksandrs un Filēts aizstāvēja uzskatus, kas neatbilda ”veselīgu mācību paraugam”. (1. Timotejam 1:18—20; 2. Timotejam 2:16, 17.) Kas agrīnajiem kristiešiem palīdzēja nepakļauties atkritēju ietekmei? Viņiem bija rūpīgi jāiedziļinās Dieva iedvesmotajos Rakstos un jāizmanto uzzinātais dzīvē. Tie, kas sekoja Pāvila un citu Dievam uzticīgo cilvēku priekšzīmei, spēja pamanīt un noraidīt visu, kas nebija saskaņā ar patiesības paraugu, kurš viņiem bija mācīts. (Filipiešiem 3:17; Ebrejiem 5:14.) Viņi nevis ”slimoja ar prātošanas un ķildošanās sērgu”, bet saglabāja savu dievbijību. (1. Timotejam 6:3—6.) Arī mēs to varam, ja rīkojamies saskaņā ar to, ko esam mācījušies. Mūsu ticību stiprina apziņa, ka miljoniem cilvēku, kas kalpo Jehovam visās pasaules malās, stingri turas pie Bībeles patiesības parauga, ko ir iemācījušies. (1. Tesaloniķiešiem 1:2—5.)

 Novērsieties no ”pasakām”

8. a) Kā Sātans cenšas sagraut mūsu ticību? b) Kādu brīdinājumu Pāvils izteica 2. vēstulē Timotejam, 4. nodaļas 3. un 4. pantā?

⁸ Sātans grib salauzt mūsu uzticību Dievam un mēģina panākt, lai mēs sāktu šaubīties par to, kas mums ir mācīts. Mūsdienās, tāpat kā pirmajā gadsimtā, atkritēji un citi cenšas sagraut nevainīgu cilvēku ticību. (Galatiešiem 2:4; 5:7, 8.) Dažreiz viņi ar masu saziņas līdzekļu palīdzību izplata sagrozītu informāciju vai pat klajus melus par Jehovas tautas darbības līdzekļiem un motīviem. Pāvils brīdināja, ka daži novērsīsies no patiesības. Viņš rakstīja: ”Nāks laiks, kad viņi nepanesīs veselīgo mācību, bet uzkraus sev mācītājus pēc pašu iegribām, kā nu ausis niez, un novērsīs ausis no patiesības, bet piegriezīsies pasakām.” (2. Timotejam 4:3, 4.)

9. Kas, iespējams, bija ”pasakas”, par kurām runāja Pāvils?

⁹ Daži vairs neņēma vērā veselīgo mācību paraugu un bija sākuši interesēties par ”pasakām”. Kas tās bija par pasakām? Iespējams, Pāvils runāja par tādām fantastiskām leģendām kā apokrifiskajā Tobijas grāmatā atrodamie nostāsti. * ”Pasakas” varēja būt arī sensacionālas un nepārbaudītas baumas. Droši vien bija arī tādi, kas ”pēc pašu iegribām” bija ļāvuši sevi piemānīt un pārņēmuši to cilvēku uzskatus, kuri iecietīgi izturējās pret Dieva principu pārkāpšanu un kritizēja draudzes pārraugus. (3. Jāņa 9, 10; Jūdas 4.) Lai kādi būtu bijuši maldīgie uzskati, daži acīmredzot deva priekšroku meliem, nevis Dieva Rakstu patiesībai. Drīz viņi pārstāja darīt to, ko bija mācījušies, un tas kaitēja viņu pašu garīgumam. (2. Pētera 3:15, 16.)

10. Kādas ”pasakas” ir populāras mūsdienās, un ko uzsvēra Jānis?

¹⁰ Mēs varam izvairīties no pievēršanās ”pasakām”, ja pārbaudām visu, ko klausāmies un lasām, un izvēlamies tikai to, kas nav kaitīgs. Piemēram, masu saziņas līdzekļos bieži tiek popularizēta netikumība. Daudzi cilvēki aizstāv agnosticismu un ateismu. Bībeles kritiķi izsmej viedokli, ka Bībele ir Dieva iedvesmota grāmata. Mūsdienu atkritēji mēģina graut kristiešu ticību, sējot viņu prātā šaubas. Par līdzīgām briesmām, kas pirmajā gadsimtā pastāvēja viltus praviešu dēļ, apustulis Jānis rakstīja: ”Mīļie, neticiet katram garam, bet pārbaudiet garus, vai viņi ir no Dieva, jo daudz viltus pravieši ir izgājuši pasaulē.” (1. Jāņa 4:1.) Tas  nozīmē, ka mums jābūt uzmanīgiem.

11. Kā mēs varam pārbaudīt sevi un noteikt, vai stāvam ticībā?

¹¹ Savukārt Pāvils rakstīja: ”Pārbaudait paši sevi, vai stāvat ticībā.” (2. Korintiešiem 13:5.) Apustulis aicināja pārbaudīt sevi, lai noteiktu, vai mēs piekrītam visām mācībām, kas veido kristīgo ticību. Ja mēs sliecamies uzklausīt tos, kas ar visu ir neapmierināti, mums ar lūgšanām jāpārdomā sava nostāja. (Psalms 139:23, 24.) Vai mēs mēdzam kritizēt to, kas notiek Jehovas tautā? Ja tā ir, tad kāpēc mēs to darām? Vai mūs ir aizskāris kaut kas, ko ir pateicis vai izdarījis kāds ticības biedrs? Ja tā ir, vai mēs raugāmies uz šo situāciju līdzsvaroti? Jebkādas grūtības, ar kurām mēs sastopamies pašreizējā sistēmā, ir īslaicīgas. (2. Korintiešiem 4:17.) Pat ja mums draudzē jāpieredz kāds pārbaudījums, kāpēc būtu jāpārstāj kalpot Dievam? Ja mūs kaut kas ir sarūgtinājis, vai nebūtu daudz labāk izdarīt visu iespējamo, lai atrisinātu jautājumu, un pēc tam atstāt to Jehovas ziņā? (Psalms 4:5; Salamana Pamācības 3:5, 6; Efeziešiem 4:26.)

12. Ko mēs varam mācīties no berojiešiem?

¹² Mums jācenšas nebūt kritiski noskaņotiem un saglabāt garīgā ziņā veselīgu attieksmi pret informāciju, ko iegūstam personīgajās studijās un draudzes sapulcēs. (1. Korintiešiem 2:14, 15.) Daudz gudrāk ir nevis apšaubīt Dieva Rakstos teikto, bet rīkoties tā, kā to pirmajā gadsimtā darīja berojieši, — rūpīgi pētīt Rakstus. (Apustuļu darbi 17:10, 11.) Pēc tam mums jārīkojas atbilstoši uzzinātajam, novēršoties no ”pasakām” un turoties pie patiesības.

13. Kā mēs varētu neapzināti izplatīt ”tenku pasakas”?

¹³ Ir vēl kādas ”pasakas”, no kurām mums jāuzmanās. Tiek izplatīts ļoti daudz sensacionālu ziņu, bieži vien pa elektronisko pastu. Pret šādiem stāstiem jāizturas uzmanīgi, īpaši tad, ja nav zināms informācijas pirmavots. Pat ja ziņas par kādu gadījumu vai notikumu ir sūtījis cienījams kristietis, viņš varbūt precīzi nav zinājis faktus. Tāpēc ir svarīgi būt piesardzīgiem, ja runa ir par nepārbaudītu ziņu atstāstīšanu vai nosūtīšanu citiem. Mēs nekādā ziņā nevēlamies atkārtot ”nesvētas tenku pasakas”. (1. Timotejam 4:7.) Tā kā mūsu pienākums ir runāt patiesību citam ar citu, mēs rīkojamies gudri, uzmanīdamies, lai nevilšus nebūtu izplatījuši nepatiesību. (Efeziešiem 4:25.)

Ko labu dod tas, ka dzīvojam pēc patiesības

14. Ko mēs varam panākt, ja rīkojamies saskaņā ar to, ko esam mācījušies no Dieva Rakstiem?

¹⁴ Darot to, ko esam mācījušies personīgajās Bībeles studijās un kristiešu sapulcēs,  mēs daudz ko iegūstam. Piemēram, uzlabojas mūsu attiecības ar ticības biedriem. (Galatiešiem 6:10.) Ja izmantojam dzīvē Bībeles principus, mēs arī paši jūtamies labāk. (Psalms 19:9.) Turklāt, ja darām to, ko esam mācījušies, mēs esam ”rota.. Dieva mācībai” un varam arī citus ieinteresēt par patieso reliģiju. (Titam 2:6—10.)

15. a) Kādā situācijā kāda jauniete drosmīgi sludināja skolā? b) Ko no šī gadījuma var mācīties?

¹⁵ Jehovas liecinieku vidū ir daudz jauniešu, kas dara to, ko ir mācījušies, personīgi pētot Bībeli, lasot kristiešu publikācijas un regulāri apmeklējot draudzes sapulces. Viņu krietnā rīcība ir ietekmīga liecība skolotājiem un skolasbiedriem. (1. Pētera 2:12.) Minēsim trīspadsmitgadīgās Leslijas piemēru, kura dzīvo Amerikas Savienotajās Valstīs. Viņa atzīst, ka agrāk viņai nebija viegli runāt ar skolasbiedriem par savu ticību, bet tad kādu dienu situācija mainījās. ”Klasē bija runa par cilvēkiem, kas mēģina citiem pārdot dažādas lietas, un tad kāda meitene pacēla roku un pieminēja Jehovas lieciniekus.” Kā reaģēja Leslija, kas pati ir Jehovas lieciniece? Viņa stāsta: ”Es aizstāvēju savu ticību, un tas visiem bija pārsteigums, jo parasti es skolā esmu ļoti klusa.” Leslijas drosmīgajai rīcībai bija labs iznākums. ”Es iedevu skolniecei, kas bija pieminējusi Jehovas lieciniekus, brošūru un bukletu, jo viņai bija vairāki jautājumi, ko viņa vēlējās noskaidrot,” saka Leslija. Jehova noteikti ir ļoti priecīgs, kad jaunieši, kas īsteno dzīvē to, ko ir mācījušies, drosmīgi sludina skolā. (Salamana Pamācības 27:11; Ebrejiem 6:10.)

16. Kā mācības teokrātiskās kalpošanas skolā ir noderējušas kādai jaunai Jehovas lieciniecei?

¹⁶ Var minēt arī Elizabetes piemēru. Jau kopš septiņu gadu vecuma viņa mēdza aicināt savus skolotājus uz Valstības zāli katru reizi, kad viņai bija uzdevums teokrātiskās kalpošanas skolā, un to viņa darīja visu laiku, kamēr mācījās pamatskolā. Ja kāds skolotājs nevarēja ierasties, Elizabete palika skolā pēc stundām un nodemonstrēja viņam savu uzdevumu. Kad Elizabete mācījās vidusskolas pēdējā klasē, viņa uzrakstīja desmit lappušu referātu par to, kādu labumu dod teokrātiskās kalpošanas skola, un uzstājās ar šo referātu četru skolotāju priekšā. Viņa tika uzaicināta arī uzstāties ar uzdevumu, kādi parasti tiek gatavoti teokrātiskās kalpošanas skolā, un viņa izvēlējās tēmu ”Kāpēc Dievs pieļauj ļaunumu?”. Mācību programma, ko Jehovas liecinieki piedāvā teokrātiskās kalpošanas skolā, Elizabetei tiešām ir noderējusi. Viņa ir tikai viena no daudziem jauniem kristiešiem, kas cildina Jehovu, darīdami to, ko ir mācījušies no viņa Rakstiem.

17., 18. a) Kas Bībelē teikts par godīgumu? b) Kāds notikums ļāva kādam vīrietim pārliecināties par Jehovas liecinieku godīgumu?

¹⁷ Bībelē kristieši tiek mudināti visās lietās dzīvot godīgi. (Ebrejiem 13:18.) Negodīgums var sagraut mūsu attiecības ar citiem cilvēkiem un, kas ir vēl svarīgāk, ar pašu Jehovu. (Salamana Pamācības 12:22.)  Būdami uzticami, mēs apliecinām, ka dzīvojam saskaņā ar to, ko esam mācījušies, un daudziem tas ir licis vairāk cienīt Jehovas lieciniekus.

¹⁸ Lūk, kas notika ar kādu virsnieku, vārdā Filips. Viņš nejauši kaut kur atstāja parakstītu čeku, kurā nebija norādījis naudas summu, un saprata savu kļūdu tikai tad, kad saņēma čeku atpakaļ pa pastu. To bija atradis kāds Jehovas liecinieks, un klātpieliktajā zīmītē bija sacīts, ka atradēja reliģiskie uzskati viņu ir pamudinājuši atdot čeku tā īpašniekam. Filips bija ārkārtīgi pārsteigts. ”Man būtu varējuši nozagt deviņus tūkstošus dolāru!” viņš teica. Agrāk lielu vilšanos viņam bija sagādājis kāds gadījums baznīcā, kur viņam bija nozaguši cepuri. Acīmredzot kāds paziņa toreiz bija paņēmis viņa cepuri, bet gluži nepazīstams cilvēks tagad atdeva čeku par vairākiem tūkstošiem dolāru! Ar savu godīgumu kristieši patiešām cildina Dievu Jehovu.

Turpiniet darīt to, ko esat mācījušies

19., 20. Kādu labumu mēs gūsim, ja rīkosimies saskaņā ar Rakstu mācībām, ko esam apguvuši?

¹⁹ Cilvēki, kas dara to, ko ir mācījušies no Dieva Rakstiem, gūst lielu labumu. Māceklis Jēkabs rakstīja: ”Kas ieskatīsies un paliks pilnīgajā svabadības likumā, nebūdams aizmāršīgs klausītājs, bet darba darītājs, tas būs svētīgs savā darbībā.” (Jēkaba 1:25.) Ja ievērosim Rakstu mācības, ko esam apguvuši, mēs būsim laimīgi un labāk spēsim pārvarēt dzīves grūtības. Galvenais — mēs saņemsim Jehovas svētības un varēsim cerēt uz mūžīgu dzīvi. (Salamana Pamācības 10:22; 1. Timotejam 6:6.)

²⁰ Tāpēc arī turpmāk nopietni iedziļināsimies Dieva Rakstos. Regulāri pulcēsimies kopā ar cilvēkiem, kas kalpo Jehovam, un pievērsīsim uzmanību materiālam, kas tiek apspriests kristiešu sapulcēs. Liksim lietā to, ko esam mācījušies, rīkosimies saskaņā ar to, un tad ”miera Dievs būs ar [mums]”. (Filipiešiem 4:9.)

[Zemsvītras piezīme]

Vai jūs atceraties?

• Kas ir ”veselīgu mācību paraugs”, un kā cilvēks var turēties pie tā?

• No kādām ”pasakām” mums jānovēršas?

• Kādu labumu gūst cilvēki, kas dara to, ko ir mācījušies no Dieva Rakstiem?

[Jautājumi studēšanai]

[Attēls 17. lpp.]

Kā agrīnie kristieši varēja nepieļaut, ka atkritēji viņus novērstu no patiesības?

[Attēli 18. lpp.]

Masu saziņas līdzekļi, internets un atkritēji var sēt mūsu prātā šaubas

[Attēls 19. lpp.]

Nav gudri izplatīt nepārbaudītas ziņas

[Attēli 20. lpp.]

Darbā, skolā un citur Jehovas liecinieki rīkojas saskaņā ar to, kas ir teikts Dieva Rakstos