”Nāciet šurp pie manis.., es jūs gribu atvieglināt”

Jaunieši, kas līdzinās atspirdzinošām rasas lāsēm

JĒZUS KRISTUS neapšaubāmi uzrunāja arī savus visjaunākos sekotājus, aicinādams: ”Nāciet šurp pie manis.., es jūs gribu atvieglināt.” (Mateja 11:28.) Reiz, kad cilvēki sāka nest pie Jēzus bērnus, viņa mācekļi mēģināja tos apturēt. Bet Jēzus iebilda: ”Laidiet bērniņus pie manis, neliedziet tiem.” Viņš pat ”tos apkampa, ..un tos svētīja”. (Marka 10:14—16.) Nav šaubu, ka bērni un jaunieši Jēzum bija ārkārtīgi dārgi.

Bībelē ir stāstīts gan par uzticīgiem jauniem vīriešiem un sievietēm, gan par pusaudžiem un bērniem, kuru kalpošana Dievam ir brīnišķīgs paraugs mums visiem. Psalmu grāmatā ir pravietots par jauniešiem, kas līdzinās atspirdzinošām rasas lāsēm. Tāpat tajā ir stāstīts par ”jaunekļiem” un ”jaunavām”, kas slavē Jehovas vārdu. (Psalms 110:3; 148:12, 13.)

Jauniešiem labvēlīga vide

Salīdzinājums ar rasas lāsēm ir ļoti iederīgs, jo rasa tiek saistīta ar pārpilnību un svētībām. (1. Mozus 27:28.) Rasas lāses ir maigas un veldzējošas. Tagad, Kristus klātbūtnes laikā, daudzi gados jauni kristieši izrāda labprātības garu — viņi ar prieku kalpo Dievam un atspirdzina ticības biedrus, gluži kā rasas lāses. (Psalms 71:17.)

Kristīgi jaunieši ne tikai sniedz atvieglinājumu citiem, bet arī paši gūst uzmundrinājumu kalpošanā. Dieva organizācija nodrošina viņiem labvēlīgu vidi. Tā kā jaunieši ievēro augstas morāles normas, viņi var izveidot tuvas attiecības ar Dievu. (Psalms 119:9.) Turklāt draudzē jauniešiem paveras iespējas darīt daudz ko noderīgu, kā arī iegūt labus draugus — tas padara viņu dzīvi pilnvērtīgāku un ienes tajā dziļāku jēgu.

Zāles, kas dziedina un atspirdzina

Bet vai kristīgie jaunieši arī paši jūtas kā ”rasa”? Taņa, piemēram, aktīvi darbojas kristiešu draudzē un katru mēnesi ar prieku pavada kalpošanā vairāk nekā 70 stundas. Kā jūtas šī jauniete? ”Es jūtos spēkpilna un priecīga,” viņa stāsta. ”Manā dzīvē Jehova un viņa zemes organizācija ir kā ”zāles.., kas dziedina un atspirdzina”.” (Salamana Pamācības 3:8.)

Kāda cita pilnas slodzes kalpotāja, vārdā Ariela, augstu vērtē garīgo barību, ko viņa saņem sapulcēs. ”Kad kristiešu sapulcēs un kongresos man ir iespēja garīgā ziņā mieloties pie Jehovas galda, es tiešām jūtos garīgi atspirdzināta,” viņa atzīmē. ”Un mani iepriecina apziņa, ka it visur pasaulē ir cilvēki, kuri veic to pašu  darbu, ko es.” Tālāk Ariela paskaidro, kas viņu uzmundrina vairāk par visu: ”Man ir milzīgs prieks, ka Jehova ir mans draugs, un īpaši augstu es to novērtēju, kad dzirdu vai redzu, cik briesmīgi šī pasaule ietekmē cilvēkus.” (Jēkaba 2:23.)

Abišajam ir 20 gadi, viņš kalpo pilnu slodzi un draudzē pilda kalpošanas palīga pienākumus. Par savu dzīvi viņš stāsta: ”Es jūtos atvieglināts, jo zinu, kā tikt galā ar daudzām problēmām, ar kurām mūsdienās saskaras jaunieši. Bībeles patiesība man palīdz pastāvīgi koncentrēties uz to, kā man ir jārīkojas, lai es kalpotu Jehovam no visas sirds.”

Agrīnajos pusaudža gados Antuāns ātri ļāvās dusmām. Reiz viņš vienam klasesbiedram iesita ar krēslu, bet citā reizē iedūra kādam ar zīmuli. Antuānu nekādā ziņā nevarēja nosaukt par patīkamu cilvēku. Tomēr vēlāk viņš apguva zināšanas no Bībeles, un tās viņam palīdzēja mainīt savu uzvedību. Tagad, 19 gadu vecumā būdams kalpošanas palīgs un pilnas slodzes kalpotājs, Antuāns saka: ”Es esmu pateicīgs Jehovam, ka viņš man deva iespēju iegūt zināšanas par viņu, palīdzēja man saskatīt nepieciešamību attīstīt pašsavaldību un mainīt dzīvesveidu. Tas man ir ļāvis izvairīties no daudzām problēmām.”

Arī cilvēki no malas ievēro jauno kristiešu labo uzvedību. Viens no šādiem jauniešiem ir Mateo — Jehovas liecinieks, kas dzīvo Itālijā. Viņa skolotāja bija nolēmusi, ka ikvienam skolēnam, kas pateiks kādu rupju vārdu, būs jāsamaksā neliela soda nauda. Pēc kāda laika bērni uzstāja, lai šis rīkojums tiktu atcelts, jo, kā viņi izteicās, ”nav iespējams nerunāt rupji”. ”Bet skolotāja atbildēja, ka tā nav taisnība,” stāsta Mateo. ”Un viņa norādīja uz mani, Jehovas liecinieku, kā uz piemēru, slavēdama mani visas klases priekšā par manu priekšzīmīgo runas veidu.”

Taizemē kādā grūti savaldāmā klasē skolotāja visu skolēnu priekšā izsauca vienpadsmitgadīgo Raču un uzslavēja viņu par teicamo uzvedību, sacīdama: ”Kāpēc gan jūs visi nevarētu mācīties no viņa? Viņš cītīgi gatavojas stundām un labi uzvedas.” Pēc tam skolotāja piebilda: ”Manuprāt, lai jūs sāktu kārtīgāk uzvesties, jums, tāpat kā Račam, būtu jākļūst par Jehovas lieciniekiem.”

Cik gan jauki ir noraudzīties, kā tūkstošiem kristīgu jauniešu arvien tuvāk iepazīst Jehovu un pilda viņa prātu! Šiem patīkamajiem jauniešiem piemīt gudrība, kas parasti nav raksturīga viņu vecumā. Dievs viņiem jau tagad var palīdzēt padarīt dzīvi sekmīgu, kā arī drīzumā nodrošināt viņiem brīnišķīgu nākotni jaunajā pasaulē. (1. Timotejam 4:8.) Mūsdienu pasaules garīgajā tuksnesī, kurā neskaitāmi jaunieši jūtas neapmierināti un vīlušies, kristīgie jaunieši patīkami atšķiras no apkārtējiem.