Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

”Mums dzirdētais jo vairāk jāņem vērā”

”Mums dzirdētais jo vairāk jāņem vērā”

”Mums dzirdētais jo vairāk jāņem vērā”

”Mums dzirdētais jo vairāk jāņem vērā, lai mēs netiktu aizskaloti projām.” (EBREJIEM 2:1)

1. Miniet piemēru, kas parāda, ka uzmanības zaudēšana var izraisīt nelaimi!

AUTOAVĀRIJĀS Amerikas Savienotajās Valstīs vien katru gadu iet bojā aptuveni 37 tūkstoši cilvēku. Speciālisti norāda, ka upuru skaits būtu daudz mazāks, ja autovadītāji būtu uzmanīgāk vērojuši ceļu. Dažreiz vadītāju uzmanību novērš zīmes un reklāmas plakāti, dažreiz — runāšana pa mobilo telefonu. Ir arī tādi vadītāji, kas braukšanas laikā ēd. Visās šajās situācijās uzmanības zaudēšana var izraisīt nelaimi.

2., 3. Ko Pāvils rakstīja ebreju tautības kristiešiem, un kāpēc tāds padoms bija vajadzīgs?

2 Gandrīz 2000 gadu pirms automobiļa izgudrošanas apustulis Pāvils runāja par situāciju, kas bija saistīta ar uzmanības zaudēšanu un kas slikti ietekmēja daļu ebreju tautības kristiešu. Pāvils uzsvēra, ka augšā celtajam Jēzum Kristum ir piešķirts stāvoklis, kas augstāks par visu eņģeļu stāvokli, jo viņš ir nosēdies pie Dieva labās rokas. Tālāk apustulis rakstīja: ”Tāpēc mums dzirdētais jo vairāk jāņem vērā, lai mēs netiktu aizskaloti projām.” (Ebrejiem 2:1.)

3 Bet kāpēc ebreju tautības kristiešiem bija ”jo vairāk jāņem vērā” tas, ko viņi bija dzirdējuši par Jēzu? Tāpēc, ka bija pagājuši jau gandrīz 30 gadi, kopš Jēzus vairs nebija uz zemes. Sava Kunga prombūtnē daļa ebreju kristiešu bija sākuši novērsties no patiesās ticības. Viņu uzmanību novērsa jūdaisms — reliģija, pie kuras viņi bija piederējuši agrāk.

Viņiem bija vairāk jāņem vērā dzirdētais

4. Kāpēc daļai ebreju tautības kristiešu varēja rasties kārdinājums atgriezties pie jūdaisma?

4 Mazliet padomāsim, kāpēc kristietim būtu varējis rasties kārdinājums atgriezties pie jūdaisma. Pielūgsmes sistēma, kuras pamatā bija bauslība, ietvēra sevī daudz ko taustāmu, konkrētu. Piemēram, cilvēki varēja redzēt priesterus un sajust, kā smaržo dedzināmie upuri. Kristietība daudzējādā ziņā bija pavisam citāda. Kristiešiem bija Augstais priesteris, Jēzus Kristus, bet viņš nebija redzēts uz zemes 30 gadus. (Ebrejiem 4:14.) Kristiešiem bija templis, bet tā svētnīca bija pašas debesis. (Ebrejiem 9:24.) Atšķirībā no apgraizīšanas, kāda bija jāizdara pēc bauslības, no kristiešiem tika prasīta ”sirds apgraizīšana garā”. (Romiešiem 2:29LB-65r.) Tāpēc ebreju tautības kristiešiem kristietība, iespējams, bija sākusi likties diezgan abstrakta.

5. Kā Pāvils paskaidroja, ka Jēzus iedibinātā pielūgsmes sistēma bija pārāka par bauslībā noteikto kārtību?

5 Ebreju kristiešiem bija jāsaprot kāds svarīgs fakts par Kristus iedibināto pielūgsmes sistēmu. Tā vairāk bija balstīta uz ticību nekā uz to, ko varēja redzēt ar acīm, un bija pārāka par bauslību, kas bija dota ar pravieša Mozus starpniecību. ”Ja āžu un vēršu asinis un jaunas govs pelni, apslakot sagānītos, šķīstī miesas šķīstībai,” rakstīja Pāvils, ”cik daudz vairāk Kristus asinis, kas mūžīgā gara spēkā pats sevi ir bezvainīgu upurējis Dievam, šķīstīs mūsu sirdsapziņu no nedzīviem darbiem kalpošanai dzīvajam Dievam.” (Ebrejiem 9:13, 14.) Piedošana, ko dara iespējamu ticība Jēzus Kristus izpirkuma upurim, daudzējādā ziņā ir ievērojami pārāka par to, ko varēja panākt ar bauslībā prasītajiem upuriem. (Ebrejiem 7:26—28.)

6., 7. a) Kāpēc bija ļoti svarīgi, lai ebreju kristieši ”dzirdēto jo vairāk ņemtu vērā”? b) Cik daudz laika vēl bija atlicis līdz Jeruzalemes izpostīšanai, kad Pāvils rakstīja vēstuli ebrejiem? (Skat. zemsvītras piezīmi.)

6 Bija vēl kāds iemesls, kāpēc ebreju kristiešiem vajadzēja ņemt vērā to, ko viņi bija dzirdējuši par Jēzu. Viņš bija paredzējis, ka Jeruzaleme tiks izpostīta. Jēzus sacīja: ”Nāks dienas pār tevi, kad tavi ienaidnieki ap tevi cels nocietinājumus, tevi ielenks un no visām pusēm spaidīs. Tie tevi nopostīs līdz pamatiem un tavus bērnus, neatstādami no tevis akmeni uz akmens, tāpēc ka tu neesi atzinusi savu apžēlošanas laiku.” (Lūkas 19:43, 44.)

7 Kad tam bija jānotiek? Jēzus neminēja dienu un stundu. Bet viņš deva šādu norādījumu: ”Kad jūs Jeruzālemi redzat kaŗaspēka ielenktu, tad zinait, ka viņas izpostīšanas brīdis ir pienācis. Tad lai tie, kas ir Jūdejā, bēg kalnos, kas ir pilsētā, lai iziet ārā, un, kas ir uz laukiem, lai neiet pilsētā.” (Lūkas 21:20, 21.) 30 gadu laikā, kas bija pagājuši, kopš Jēzus teica šos vārdus, daļa kristiešu Jeruzalemē bija zaudējuši neatliekamības apziņu un sākuši pievērst uzmanību blakus lietām. Viņi it kā bija novērsuši skatienu no ceļa. Ja šie kristieši nemainītu savu domāšanu, viņus gaidītu nelaime. Vai nu viņi to apzinājās vai ne, Jeruzalemes izpostīšana nenovēršami tuvojās. * Cerams, Pāvila rakstītie vārdi palīdzēja tiem kristiešiem Jeruzalemē, kuri bija garīgā ziņā iesnaudušies, saprast sava stāvokļa bīstamību.

Dzirdētais ”jo vairāk jāņem vērā” arī mūsdienās

8. Kāpēc mums ”jo vairāk jāņem vērā” Dieva vārdos atklātās patiesības?

8 Tāpat kā pirmā gadsimta kristiešiem, arī mums ”jo vairāk jāņem vērā” Dieva vārdos atklātās patiesības. Tas ir svarīgi tāpēc, ka arī mūsdienās ir gaidāma iznīcināšana, un tā skars nevis kādu atsevišķu tautu, bet visu pastāvošo sistēmu. (Atklāsmes 11:18; 16:14, 16.) Protams, mēs nezinām dienu un stundu, kad Jehova sāks rīkoties. (Mateja 24:36.) Taču mēs varam vērot, kā piepildās Bībeles pravietojumi, kas skaidri liecina, ka mēs dzīvojam ”pastarajās dienās”. (2. Timotejam 3:1—5.) Tāpēc ir jāsargās no visa, kas varētu novērst mūsu uzmanību. Mums jāņem vērā Dieva vārdi un jāsaglabā neatliekamības apziņa. Tikai tā mēs varam ”izglābties no visām šīm briesmām, kuŗām ir jānāk”. (Lūkas 21:36.)

9., 10. a) Kā mēs varam apliecināt, ka pievēršam nopietnu uzmanību garīgiem jautājumiem? b) Kādā ziņā Dieva vārds ir ”gaišums uz [mūsu] ceļiem” un mūsu ”kāju spīdeklis”?

9 Kā mēs šajos nozīmīgajos laikos varam apliecināt, ka pievēršam nopietnu uzmanību garīgiem jautājumiem? Mēs varam to darīt, regulāri apmeklējot kristiešu sapulces un kongresus. Ir nepieciešams arī cītīgi studēt Bībeli, jo studēšana mums ļauj tuvoties tās Autoram — Jehovam. (Jēkaba 4:8.) Ja padziļināsim savas zināšanas par Jehovu personīgajās studijās un sapulcēs, mēs līdzināsimies psalmu sacerētājam, kas teica Dievam: ”Tavs vārds ir manu kāju spīdeklis un gaišums uz maniem ceļiem.” (Psalms 119:105.)

10 Bībele ir ”gaišums uz [mūsu] ceļiem”, jo tā atklāj Dieva nākotnes nodomus. Tā ir arī mūsu ”kāju spīdeklis” — tā var palīdzēt spert nākamo soli, kad dzīvē esam nonākuši grūtā situācijā. Tāpēc ir svarīgi ”jo vairāk ņemt vērā” to, ko uzzinām, kad pulcējamies kopā ar ticības biedriem un kad personīgi lasām Dieva Rakstus. Šī informācija mums palīdzēs pieņemt gudrus, pareizus lēmumus, kas būs patīkami Jehovam un liks viņa sirdij priecāties. (Salamana Pamācības 27:11; Jesajas 48:17.) Kā uzlabot savas spējas koncentrēties sapulcēs un personīgās studēšanas laikā, lai gūtu pēc iespējas lielāku labumu no tā, ko Dievs ir sagādājis garīgā ziņā?

Kā labāk koncentrēties sapulcēs

11. Kāpēc reizēm kristiešu sapulcēs nav viegli koncentrēties?

11 Reizēm kristiešu sapulcēs nav nemaz tik viegli koncentrēties. Uzmanību viegli var novērst raudošs bērns vai nokavējies apmeklētājs, kas meklē brīvu vietu zālē. Varbūt pēc garas darba dienas mēs gluži vienkārši esam noguruši, turklāt brālis, kas uzstājas ar runu, iespējams, nav pats spējīgākais orators. Un tad mēs pēkšņi attopamies, ka nemanot esam aizsapņojušies vai pat iesnaudušies. Tā kā sapulcēs ir dzirdama svarīga informācija, mums jādomā, kā uzlabot savu spēju koncentrēties.

12. Kas var atvieglot koncentrēšanos draudzes sapulcēs?

12 Koncentrēties parasti ir vieglāk, ja esam labi sagatavojušies, tāpēc ir ieteicams jau iepriekš pārdomāt materiālu, kas tiks apskatīts sapulcē. Ir vajadzīgas tikai dažas minūtes dienā, lai izlasītu un pārdomātu kādu fragmentu no Bībeles nodaļām, kas jālasa attiecīgajā nedēļā. Ja plānosim savu laiku, mēs atradīsim iespēju sagatavoties arī draudzes grāmatstudijai un žurnāla Sargtornis studēšanai. Lai kādu grafiku mēs izvēlētos, skaidrs ir viens: gatavošanās palīdz pievērst uzmanību materiālam, kas tiek apspriests draudzes sapulcēs.

13. Kas var palīdzēt koncentrēties uz materiālu, kas tiek apspriests sapulcēs?

13 Daudziem būt uzmanīgākiem sapulcēs palīdz arī tas, ka viņi sēž zāles pirmajās rindās. Tāpat domas no klejošanas var pasargāt, saglabājot vizuālu kontaktu ar runātāju, lasot līdzi viņa nosauktos Bībeles pantus un veicot pierakstus. Tomēr svarīgāk nekā izmantot dažādus koncentrēšanās paņēmienus ir pareizi noskaņot savu sirdi. Mums jāsaprot, ar kādu mērķi mēs pulcējamies kopā. Mēs tiekamies ar ticības biedriem galvenokārt tāpēc, lai pielūgtu Jehovu. (Psalms 26:12; Lūkas 2:36, 37.) Sapulcēs mēs saņemam garīgu stiprinājumu. (Mateja 24:45—47.) Turklāt tajās paveras iespēja ”citam citu.. paskubināt uz mīlestību un labiem darbiem”. (Ebrejiem 10:24, 25.)

14. No kā ir atkarīgs, vai sapulce sasniedz savu mērķi?

14 Daži varbūt spriež par sapulču kvalitāti pēc runātāju mācītprasmes. Ja sapulcē uzstājas spējīgi oratori, tā tiek nosaukta par labu, bet, ja runas nav bijušas sevišķi spilgtas, tiek izdarīts pretējs secinājums. Brāļiem, kas piedalās programmā, tiešām būtu jācenšas pēc iespējas labāk mācīt, lai varētu ietekmēt klausītāju sirdi. (1. Timotejam 4:16.) Tomēr pārējiem, kas viņos klausās, nebūtu jāizturas pret dzirdēto kritiski. Lai gan oratoru mācītprasme ir svarīgs faktors, tas nav vienīgais, no kā ir atkarīga sapulces izdošanās. Pirmām kārtām mums būtu jādomā nevis par to, cik labi orators uzstājas, bet gan par to, cik uzmanīgi mēs viņā klausāmies. Kad apmeklējam sapulces un pievēršam uzmanību tajās apskatītajiem jautājumiem, mēs pielūdzam Dievu saskaņā ar viņa gribu. Tieši tādā gadījumā sapulce ir sasniegusi savu mērķi. Ja labprāt apgūstam Dieva piedāvātās zināšanas, tad mēs gūsim labumu no sapulcēm, lai kādas būtu runātāju spējas. (Salamana Pamācības 2:1—5.) Tāpēc cieši apņemsimies ”jo vairāk ņemt vērā” sapulcēs dzirdēto.

Gūsim vislielāko labumu no personīgās studēšanas

15. Kādu labumu mums var dot studēšana un pārdomas?

15 Ļoti lielu labumu mēs varam gūt, ”jo vairāk ņemot vērā” materiālu, ko apskatām personīgajās studijās un pēc tam pārdomājam. Bībeles un kristīgo publikāciju lasīšana un pārdomas par lasīto mums dod nenovērtējamas iespējas nostiprināt Dieva Rakstu patiesību savā sirdī. Tas savukārt dziļi ietekmē visu, ko mēs domājam un darām, un palīdz pildīt Jehovas gribu ar prieku. (Psalms 1:2; 40:9.) Tāpēc ir jāattīsta spēja koncentrēties, kas studējot ir ļoti nepieciešama. Ir tik viegli novērst uzmanību no studējamā materiāla! Mūs var iztraucēt telefona zvans vai kāds troksnis. Varbūt mums vispār ir grūti koncentrēties. Iespējams, mēs sākam studēt ar vislabākajiem nodomiem, plānojot garīgi stiprināties, bet jau pēc neilga laika konstatējam, ka domas ir aizklīdušas sāņus. Kā uzlabot savu koncentrēšanās spēju, kad personīgi studējam Dieva Rakstus?

16. a) Kāpēc ir svarīgi ieplānot laiku personīgajām studijām? b) Kā jums izdodas atrast laiku Dieva Rakstu studēšanai?

16 Ir noderīgi izveidot studēšanas grafiku un izvēlēties tādus apstākļus, kas ir studēšanai vispiemērotākie. Lielākajai daļai no mums trūkst laika un nav viegli atrast iespēju pabūt vienatnē. Sajūta bieži ir tāda, it kā ikdienas notikumu straume mūs nestu kā zariņu straujā upē. Mums jācenšas pretoties šai straumei un jāmēģina atrast tajā mierīgas ”saliņas”. Mēs nevaram vienkārši gaidīt, ka iespēja studēt radīsies pati no sevis, — mums šāda situācija jārada. (Efeziešiem 5:15, 16.) Daži izbrīvē studēšanai kādu brīdi no rīta, kad nav tik daudz traucēkļu, citiem savukārt piemērotākas ir vakara stundas. Galvenais ir tas, ka nepieciešamību apgūt precīzas zināšanas par Dievu un viņa Dēlu nedrīkst ignorēt. (Jāņa 17:3.) Tāpēc ieplānosim laiku personīgajām studijām un ievērosim šo plānu.

17. Kāpēc būtu jāpārdomā tas, ko esam uzzinājuši studējot?

17 Ārkārtīgi svarīgi ir arī pārdomāt to, ko esam uzzinājuši studējot. Ja to darām, tad Dieva domas var nokļūt mūsu sirdī. Pārdomas palīdz saprast, kā mēs varam izmantot Bībelē lasāmos padomus un kļūt par ”vārda darītājiem un ne tikai klausītājiem”. (Jēkaba 1:22—25.) Turklāt pārdomas mūs tuvina Jehovam, jo ļauj dziļāk izprast viņa īpašības, kurām pievērsta uzmanība studējamā materiālā.

18. Kādi apstākļi ir vajadzīgi, lai pārdomas būtu auglīgas?

18 Lai studēšana un pārdomas būtu auglīgas, ir jāsargās no visa, kas var novērst uzmanību. Pārdomas mums ļaus nonākt pie jaunām atziņām tikai tad, ja spēsim nedomāt par ikdienas rūpēm, tātad ir jāatrod laiks un vieta, kur mūs neviens netraucētu. Tas nav viegli, bet mums var palīdzēt apziņa, ka Dieva Rakstos atrodamais garīgais uzturs un patiesības ūdens dod lielu spēku.

19. a) Kā dažiem ir izdevies uzlabot savu spēju koncentrēties personisko studiju laikā? b) Kādai būtu jābūt attieksmei pret studēšanu, un ko labu tā var dot?

19 Ko darīt, ja mūsu spēja koncentrēties ir vāja un domas sāk novirzīties no studējamā materiāla jau pēc īsa brīža? Dažiem ir izdevies uzlabot savu spēju koncentrēties, sākumā studējot tikai neilgu laiku un pēc tam pakāpeniski to pagarinot. Mūsu mērķim būtu jābūt studēt pietiekami ilgi, nevis steigties pēc iespējas ātrāk beigt studēšanu. Ir jāattīsta patiesa interese par pētāmo jautājumu. Mēs varam meklēt papildu informāciju, izmantojot plašo literatūras klāstu, ko ir sagādājis uzticīgais un gudrais kalps. Ir ļoti vērtīgi ielūkoties ”Dieva dziļumos”. (1. Korintiešiem 2:10.) Tā mēs varam vairot savas zināšanas par Dievu un vingrināt prātu. (Ebrejiem 5:14.) Ja cītīgi pētām Dieva Rakstus, mēs būsim arī ”noderīgi mācīt atkal citus”. (2. Timotejam 2:2.)

20. Kā mēs varam izveidot un saglabāt ciešas attiecības ar Dievu Jehovu?

20 Tas, ka apmeklējam kristiešu sapulces un personīgi studējam Bībeli, ievērojami palīdz izveidot un saglabāt ciešas attiecības ar Jehovu. Tā tas bija arī ar psalmu sacerētāju, kas sacīja Dievam: ”Cik Tava bauslība man ir mīļa! To es pārdomāju ik dienas.” (Psalms 119:97.) Tāpēc darīsim visu iespējamo, lai regulāri apmeklētu sapulces un kongresus, un centīsimies atrast laiku Bībeles studēšanai un pārdomām par lasīto. Mēs gūsim lielu labumu, ”jo vairāk ņemot vērā” Dieva vārdus.

[Zemsvītras piezīme]

^ 7. rk. Vēstule ebrejiem acīmredzot tika sarakstīta 61. gadā, un tas nozīmē, ka tikai piecus gadus vēlāk Jeruzalemi ielenca Cestija Galla karaspēks. Drīz šis karaspēks atkāpās, un modriem kristiešiem radās iespēja bēgt. Vēl pēc četriem gadiem pilsētu izpostīja romiešu karaspēks Tita vadībā.

Vai jūs atceraties?

• Kāpēc daļa ebreju tautības kristiešu bija sākuši novērsties no patiesās ticības?

• Kā mēs varam būt uzmanīgi kristiešu sapulcēs?

• Kas palīdz gūt lielāku labumu no personīgajām Bībeles studijām un pārdomām?

[Jautājumi studēšanai]

[Attēls 11. lpp.]

Ebreju tautības kristiešiem bija jābūt modriem, jo Jeruzalemi gaidīja neizbēgama izpostīšana

[Attēls 13. lpp.]

Vecāki var palīdzēt saviem bērniem gūt labumu no kristiešu sapulcēm