Iepriecinājums grūtos laikos

ZIŅAS mūsdienās reti ir iepriecinošas. Kādā grāmatā ir lasāma doma: ”Notikumi pasaulē ir tik drūmi, ka reizēm ir grūti izlemt, vai pietiks drosmes skatīties pēcpusdienas ziņu pārraidi.” Kari, terora akti, ciešanas, noziedzība un slimības — tās ir nelaimes, kuras mēs visi varam pieredzēt vai varbūt jau esam pieredzējuši.

Bībelē situācija, kādā ir nonākusi mūsdienu pasaule, ir raksturota ļoti precīzi. Jēzus, runādams par mūsdienām, teica, ka pasaulē būs kari, sērgas, bada laiki un zemestrīces. (Lūkas 21:10, 11.) Apustulis Pāvils rakstīja par ”grūtiem laikiem”, kad cilvēki būs nesavaldāmi, mantkārīgi un labā nīdēji. Viņš šos laikus nosauca par ”pēdējām dienām”. (2. Timotejam 3:1—5, LB-65r.)

Var teikt, ka ziņu pārraides ļoti līdzinās tam, kas par mūsu dienām teikts Bībelē. Taču ir arī kaut kas tāds, ar ko Bībeles vēsts atšķiras no tā, ko ļauj uzzināt masu informācijas līdzekļi. Bībele piedāvā tādu skatījumu uz nākotni, kādu ziņu pārraides neļauj iegūt. Dieva iedvesmotie Raksti mums palīdz uzzināt ne tikai to, kāpēc pasaulē ir tik daudz ļaunuma, bet arī to, kas cilvēci gaida nākotnē.

Dieva viedoklis par ļaunumu

Bībele ļauj uzzināt, ko Dievs domā par bēdīgo stāvokli, kādā ir nonākusi pasaule.  Dievs paredzēja nelaimes, kas mūsdienās piemeklējušas cilvēci, taču tas nenozīmē, ka viņam tās patīk un ka viņš tām ļaus turpināties bezgalīgi. ”Dievs ir mīlestība,” rakstīja apustulis Jānis. (1. Jāņa 4:8.) Jehovam rūp, kas notiek ar cilvēkiem, un viņš ienīst ļaunumu. Mēs varam smelties mierinājumu tajā, ka viņš ir labs un līdzjūtīgs un ka viņam ir gan vara, gan vēlēšanās iznīcināt ļaunumu. Kādā psalmā ir teikts, ka Dieva ieceltais debesu ķēniņš ”glābs nabagu, kas kliedz, cietēju un bēdīgo, kam nav palīga. Viņš apžēlosies par trūcīgo un nabagu un palīdzēs nelaimīgām dvēselēm. No spaidiem un varmācības viņš atpestīs viņu dvēseles, un viņu asinis būs dārgas viņa acīs.” (Psalms 72:12—14.)

Līdzjūtība piemīt gandrīz visiem cilvēkiem. Tā ir īpašība, ko mums ir dāvājis Jehova, jo mēs esam radīti pēc viņa tēla. (1. Mozus 1:26, 27.) Tas nozīmē, ka Jehovam nav vienaldzīgas cilvēku ciešanas. Neviens nepazīst Jehovu tik labi kā Jēzus, un viņš norādīja, ka Jehova ir līdzjūtīgs un interesējas par ikvienu no mums. (Mateja 10:29, 31.)

Par Dieva gādību liecina pat tas, kā viņš ir radījis pasauli. Jēzus teica, ka Dievs ”liek savai saulei uzlēkt pār ļauniem un labiem un liek lietum līt pār taisniem un netaisniem”. (Mateja 5:45.) Apustulis Pāvils Listras iedzīvotājiem teica, ka Dievs ”sevi nav pametis neapliecinātu, labu darīdams, no debess jums dodams lietu un auglīgus laikus, mūsu sirdis pildīdams ar barību un prieku”. (Apustuļu darbi 14:17.)

Kas ir atbildīgs par ļaunumu?

Runādams ar Listras iedzīvotājiem, Pāvils norādīja uz vēl kādu svarīgu faktu. Viņš teica, ka Dievs ”pagājušajos laikos visām tautām ļāvis iet savus ceļus”. Tas nozīmē, ka ”tautas” jeb paši cilvēki lielākoties ir atbildīgi par stāvokli, kādā ir nonākusi mūsdienu pasaule. Dievs tajā noteikti nav vainojams. (Apustuļu darbi 14:16, LB-65r.)

Bet kāpēc Jehova pieļauj ciešanas? Vai viņš kādreiz iznīcinās ļaunumu? Atbildes uz šiem jautājumiem nav atrodamas nekur citur kā vienīgi Bībelē. Lai tās atrastu, jāuzzina par vēl kādu garīgu personu un strīdus jautājumu, ko šī persona radīja garīgajā pasaulē.

[Attēli 4. lpp.]

Cilvēkiem piemīt līdzcietība. Vai būtu pamats domāt, ka Dievam ir mazāk līdzjūtības nekā cilvēkiem?

 [Norādes par attēlu autortiesībām 2. lpp.]

VĀKS. Tanks: UN PHOTO 158181/J. Isaac; zemestrīce: San Hong R-C Picture Company

[Norādes par attēlu autortiesībām 3. lpp.]

Augšā pa kreisi: Horvātija: UN PHOTO 159208/S. Whitehouse; bērns: UN PHOTO 146 150 BY O. MONSEN