Iepriecinājums, ko sniedz precīzas zināšanas par Dievu

DAUDZOS cilvēkos tas, kas Bībelē teikts par Dieva mīlestību un žēlsirdību, rada neizpratni. Viņi jautā: ”Ja Dievs patiešām vēlas iznīcināt ļaunumu, ja viņš zina, kā to izdarīt, un ja viņš spēj to izdarīt, tad kāpēc ļaunums vēl nav likvidēts?” Daudziem ir grūti savienot priekšstatu, ka Dievs ir visvarens, un apgalvojumu, ka Dievs mīl cilvēkus, ar faktu, ka pasaulē joprojām ir daudz nelaimju. Redzot pašreizējo stāvokli pasaulē, viņi secina, ka Dievs vai nu nespēj, vai nevēlas darīt galu ļaunumam.

Dažas dienas pēc tam, kad bija sagruvušas Pasaules tirdzniecības centra ēkas Ņujorkā, kāds pazīstams ASV sludinātājs teica: ”Savas dzīves laikā es esmu simtiem reižu dzirdējis jautājumu: ”Kāpēc Dievs pieļauj nelaimes un ciešanas?” Teikšu godīgi, ka es neesmu varējis pilnīgi apmierinoši atbildēt uz šo jautājumu. Es pat neesmu atradis atbildi, kas apmierinātu mani pašu.”

Atsaucoties uz šī sludinātāja runu, kāds teoloģijas profesors rakstīja, ka viņu dziļi iespaidojuši ”labie teoloģiskie argumenti”, kas tajā tikuši izmantoti. Profesors atbalstīja domu, ko bija izteicis kāds cits teologs: ”Ciešanu neizprotamība ir daļa no Dieva neizprotamās dabas.” Vai tā ir taisnība, ka nav iespējams izprast, kāpēc Dievs ir ļāvis pastāvēt ļaunumam?

Ļaunuma izcelsme

Lai ko teiktu teologi un sludinātāji, Bībelē ir skaidri norādīts uz iemesliem, kāpēc Dievs ir pieļāvis ļaunumu. Šī jautājuma izpratnei ļoti būtisks ir fakts, ka Jehova neradīja pasauli, kurā valda ļaunums. Vīrietis un sieviete, ko viņš radīja, bija pilnīgi, bez grēka. Kad Jehova apskatīja to, ko viņš bija radījis, viņš atzina, ka ”viss bija ļoti labs”. (1. Mozus 1:26, 31.) Jehova vēlējās, lai Ādams un Ieva paplašinātu Ēdenes dārzu, līdz visa zemeslode kļūtu par paradīzi, un lai zeme piepildītos ar cilvēkiem, kas viņa gādībā justos droši un laimīgi. (Jesajas 45:18.)

Ļaunums radās pēc tam, kad kādai garīgai būtnei, kas sākotnēji bija uzticīga Dievam, radās vēlēšanās būt pielūgtai. (Jēkaba 1:14, 15.) Šī eņģeļa ļaunais nodoms kļuva redzams, kad viņš pamudināja pirmo vīrieti un sievieti sacelties pret Dievu. Ādams un Ieva nepaklausīja Dieva norādījumam un ēda augli no laba un ļauna atzīšanas koka. (1. Mozus 3:1—6.) Pirmo cilvēku rīcība liecināja ne tikai par nevēlēšanos paklausīt Dievam, bet arī par to, ka viņi vēlas būt neatkarīgi no Dieva.

Morālas dabas jautājums

Sacelšanās Ēdenes dārzā radīja morālas dabas jautājumu, kas bija saistīts ar visu  pastāvošo. Pēc cilvēku sacelšanās pret Jehovu radās jautājums, vai viņš pareizi izmanto savu varu pār radītajām būtnēm. Vai Radītājam bija tiesības prasīt no cilvēkiem pilnīgu paklausību? Vai cilvēkiem neklātos labāk, ja viņi dzīvotu neatkarīgi no Dieva?

Tas, kā Jehova rīkojās situācijā, kad tika apšaubītas viņa tiesības valdīt, liecina par nevainojamu mīlestības, taisnīguma, gudrības un spēka līdzsvaru. No vienas puses, Dievs būtu varējis izmantot savu varu, lai tūlīt pat pārtrauktu dumpi. Tas būtu bijis taisnīgi, jo Dievs neapšaubāmi būtu tiesīgs to darīt. Tomēr tā netiktu sniegtas atbildes uz jautājumiem, kas radās cilvēku dumpja dēļ. No otras puses, Dievs būtu varējis neņemt vērā cilvēku grēku. Šāda rīcība varētu šķist kā mīlestības izpausme, taču arī tā nedotu iespēju atbildēt uz Sātana apgalvojumu, ka cilvēkiem klātos labāk, ja tie dzīvotu neatkarīgi no Dieva. Ja Dievs atstātu notikušo bez ievērības, ļoti iespējams, arī citi justu pamudinājumu ignorēt viņa norādījumus. Tas savukārt radītu nebeidzamas ciešanas.

Jehova ir rīkojies ļoti gudri, ļaudams cilvēkiem kādu laiku darīt to, ko viņi paši vēlas. Lai gan tas nozīmē, ka uz kādu laiku ir pieļauts ļaunums, cilvēkiem ir bijusi iespēja pierādīt, vai viņi var dzīvot neatkarīgi no Dieva un gūt panākumus, paši nosakot, kas ir labs un kas — ļauns. Laiks ir skaidri parādījis, ka cilvēki nespēj sekmīgi valdīt bez Dieva palīdzības. Cilvēces vēsturi raksturo kari, netaisnības un ciešanas. Sacelšanās pret Jehovu ir izrādījusies neveiksmīga, tai tiks darīts gals, un līdz ar to reizi par visām reizēm būs atbildēts uz jautājumiem, kas radās Ēdenes dārzā.

Tomēr Dievs ir nepārprotami apliecinājis mīlestību pret cilvēkiem, sūtīdams uz zemi savu Dēlu, Jēzu Kristu, lai tas atdotu savu cilvēka dzīvību par izpirkuma maksu. Kristus upuris dievbijīgiem cilvēkiem dos brīvību  no grēka un nāves, kas radās Ādama nepaklausības dēļ. Uz izpirkuma upura pamata visi, kas tic Jēzum, varēs iemantot mūžīgu dzīvi. (Jāņa 3:16.)

Jehova ir apliecinājis, ka ciešanas nepastāvēs mūžīgi. ”Vēl mazu brīdi, un bezdievīgā vairs nebūs,” teikts psalmos. ”Tu raudzīsies uz viņa vietu, bet viņa tur vairs nesaskatīsi. Bet lēnprātīgie iemantos zemi un baudīs mieru papilnam.” (Psalms 37:10, 11.)

Droša un laimīga nākotne

Bībeles pravietojumi, kas ir piepildījušies un turpina piepildīties, liecina, ka tuvu ir laiks, kad Dievs darīs galu slimībām, bēdām un nāvei. Apustulim Jānim pravietiskos tēlos tika parādīts, kas gaidāms nākotnē. Viņš rakstīja: ”Es redzēju jaunu debesi un jaunu zemi, jo pirmā debess un pirmā zeme bija zudusi, un jūŗas vairs nav. [..] ..un Dievs pats būs ar viņiem [cilvēkiem]. Viņš nožāvēs visas asaras no viņu acīm, nāves vairs nebūs, nedz bēdu, nedz vaidu, nedz sāpju vairs nebūs, jo kas bija, ir pagājis.” Kā apstiprinājumu šo solījumu patiesumam Jānis dzirdēja vārdus: ”Raksti! Jo šie vārdi ir neapšaubāmi un patiesi.” (Atklāsmes 21:1—5.)

Jehova ir parūpējies arī par tiem miljardiem nevainīgo cilvēku, kas ir miruši kopš sacelšanās Ēdenes dārzā. Viņš ir apsolījis piecelt no mirušajiem visus, kas pašlaik guļ nāves miegā. Apustulis Pāvils teica: ”Man ir cerība uz Dievu, ..ka būs taisno un netaisno augšāmcelšanās.” (Apustuļu darbi 24:15.) Visiem šiem cilvēkiem tiks dota iespēja dzīvot pasaulē, kurā ”taisnība mājo”. (2. Pētera 3:13.)

Līdzīgi tēvam, kas ļauj, lai viņa bērnam tiek veikta sāpīga operācija, Jehova ir pieļāvis, lai kādu laiku uz zemes pastāvētu ļaunums. Bet tie, kas vēlas pildīt Dieva gribu, varēs mūžīgi baudīt svētības, ko viņš tiem dos. Pāvils rakstīja: ”Radība pakļauta iznīcībai, nevis aiz savas patikas, bet aiz tā gribas, kas viņu tai pakļāvis; tomēr viņai dota cerība. Jo arī pati radība reiz tiks atsvabināta no iznīcības verdzības un iegūs Dieva bērnu apskaidrību un svabadību.” (Romiešiem 8:20, 21.)

Tā neapšaubāmi ir laba vēsts — vēsts, kas pilnīgi atšķiras no tā, ko mēs dzirdam televīzijas pārraidēs un lasām laikrakstos. Tā ir labā vēsts no ”iepriecināšanas Dieva”, kas rūpējas par mums. (2. Korintiešiem 1:3.)

[Attēli 6. lpp.]

Laiks ir pierādījis, ka cilvēki nespēj gūt panākumus neatkarīgi no Dieva

[Norādes par autortiesībām]

Somāliešu ģimene: UN PHOTO 159849/M. GRANT; atombumbas eksplozija: USAF photo; koncentrācijas nometne: U.S. National Archives photo