Jaunieši, kas mīl patiesību

”KĀ JAUNEKLIS uzturēs savu ceļu šķīstu?” jautāja psalmu sarakstītājs pirms vairāk nekā divtūkstoš gadiem. (Psalms 119:9.) Šis jautājums joprojām ir ļoti aktuāls, jo arī mūsdienu jaunieši sastopas ar dažnedažādām problēmām. Seksuālās izlaidības dēļ neskaitāmi jaunieši ir saslimuši ar AIDS — apmēram puse no visiem, kas cieš no šīs briesmīgās slimības, ir jauni cilvēki vecumā no 15 līdz 24 gadiem. Nopietnas problēmas rada narkotikas, kuru dēļ bieži vien pāragri beidzas jauniešu dzīve. Jaunatni nelabvēlīgi ietekmē degradējoša mūzika, vardarbīgas un netikumīgas filmas un televīzijas pārraides, kā arī pornogrāfija internetā. Tāpēc par jautājumu, kas lasāms tikko citētajā psalmā, mūsdienās domā daudzi vecāki un jaunieši.

Atbildēdams uz paša uzdoto jautājumu, psalma sarakstītājs paskaidroja: ”Kad viņš turēsies pie Taviem vārdiem.” Bez šaubām, Dieva vārdos, Bībelē, jauni cilvēki var atrast daudz noderīgu padomu, un jaunieši, kas tos ievēro, liek labu pamatu turpmākajai dzīvei. (Psalms 119:105.) Mēs pastāstīsim par dažiem šādiem jauniešiem, kas mīl Dievu un dara visu iespējamo, lai paliktu garīgi stipri par spīti baudkārei un materiālismam, kas ir tik raksturīgi mūsdienu pasaulei.

Pateicīgi par vecāku piedāvāto vadību

Hakobs Emanuels strādā Jehovas liecinieku filiālē Meksikā, bet pirms tam viņš dažus gadus bija kalpojis par pilnas slodzes sludinātāju. Viņš ar pateicību atceras laiku, kad viņam sāka patikt kalpošana: ”Man daudz ir palīdzējuši daži garīgie brāļi, ar kuriem man ir izveidojusies cieša draudzība, taču visvairāk mani ietekmēja vecāku piemērs. Vecāki un draugi palīdzēja man iemīlēt sludināšanu. Viņi pamazām virzīja mani uz pareizo pusi, un man nekad neradās sajūta, ka es tiktu spiests kaut ko darīt.”

Davids, kas jau kādu laiku ir pilnas slodzes kalpotājs, atceras, kā viņu ietekmēja tas, ka viņa vecāki kļuva par speciālajiem pionieriem, kad viņš pats un viņa brālis vēl bija pavisam mazi. Pēc tēva nāves Davida māte turpināja pilnas slodzes kalpošanu. Viņa bija ne tikai labās vēsts sludinātāja, bet arī gādīga māte saviem dēliem. ”Vecāki nekad neteica, ka mums noteikti jāsāk kalpot par pionieriem,” atceras Davids, ”tomēr mums ļoti patika sludināt kopā ar vecākiem. Viņu sabiedrība un vide, kādā mēs uzaugām, — tas pamudināja arī mani iet viņu pēdās.” Runājot par audzināšanas un vecāku uzmanības lielo nozīmi, Davids saka: ”Katru vakaru māte mums lasīja stāstus no grāmatas No zaudētās līdz atgūtajai paradīzei *. Tas, kā viņa to darīja, mums palīdzēja izveidot patiku pret garīgo barību.”

Draudzes sapulces stiprina garīgumu

Reizēm bērniem draudzes sapulces nešķiet pārāk interesantas, un viņi tās apmeklē tikai tāpēc, ka to grib vecāki. Tomēr, regulāri apmeklējot  sapulces, bērniem tās var iepatikties. Alfredo uzsāka pilnas slodzes kalpošanu, kad viņam bija vienpadsmit gadi. Alfredo atzīst, ka piecu gadu vecumā centās izvairīties no sapulču apmeklēšanas, jo viņam tajās vienmēr nāca miegs, bet vecāki viņam neļāva gulēt. ”Ar laiku man sapulces šķita arvien aizraujošākas,” stāsta Alfredo, ”it sevišķi man tās sāka patikt pēc tam, kad es iemācījos lasīt un rakstīt, jo tad es varēju atbildēt pats saviem vārdiem.”

Sintija, 17 gadus veca pioniere, stāsta, kā atrašanās labā sabiedrībā viņai palīdzēja iemīlēt kalpošanu Dievam. ”Tā kā man ir tuvas attiecības ar ticības biedriem un es regulāri apmeklēju draudzes sapulces, es nejūtu vajadzību pēc pasaulīgiem draugiem, diskotēkām un visa pārējā, ar ko tik ļoti aizraujas jaunieši. Komentāri un gadījumi no kalpošanas, ko es dzirdu sapulcēs, manī rada vēlēšanos dot Jehovam visu, kas man ir, un es uzskatu, ka labākais, kas man ir, ir mana jaunība. Tāpēc es esmu nolēmusi izmantot savu jaunību, lai kalpotu viņam.”

Tomēr Sintija atzīst: ”Kad es vēl nebiju kristījusies, bija kāds laiks, kad es mēdzu izlaist draudzes sapulces, aizbildinoties ar mājasdarbiem vai pasākumiem skolā, un tas jūtami ietekmēja manu garīgumu. Es sāku draudzēties ar kādu puisi, kas nestudēja Bībeli. Tomēr ar Jehovas palīdzību man pēc kāda laika izdevās labot situāciju.”

Personisks lēmums

Pablo, vēl kāds jaunietis, kas kalpo Jehovam pilnu slodzi, uz jautājumu, kas viņam ir palīdzējis izveidot mīlestību pret Dieva vārdiem, atbild šādi: ”Manuprāt, ir svarīgas divas lietas: regulāras personiskās studijas un dedzība sludināšanā. Es esmu pateicīgs vecākiem, ka viņi man ir palīdzējuši uzzināt patiesību par Jehovu, un uzskatu, ka tas ir vislabākais, ko viņi man varēja dot. Tomēr man pašam jāpazīst Jehova, lai es viņu mīlētu. Tāpēc man jāizzina patiesības ”platums un dziļums”. Tikai tā var rasties mīlestība pret Jehovas vārdiem, kas uztur cilvēkā to ”uguni”, kura mudina stāstīt patiesību citiem. Savukārt dedzība sludināšanā palīdz arvien atzinīgāk novērtēt iespēju zināt patiesību.” (Efeziešiem 3:18; Jeremijas 20:9.)

Arī Hakobs Emanuels stāsta par to, cik svarīgi ir pašam apņemties kalpot Jehovam. Viņš atceras, ka vecāki nekad neuzstāja, lai viņš kristītos. ”Tagad es skaidri zinu, ka tas bija ļoti labi. Daži jaunieši, ar kuriem es pavadīju daudz laika, gribēja kristīties reizē ar kādu no saviem draugiem. Tas, protams, nav slikti, tomēr es redzēju, ka daži to darīja emociju uzplūdā un pēc kāda laika viņu dedzība Valstības darbā mazinājās. Ar mani bija citādi, jo vecāki mani nespieda veltīt sevi Jehovam. Es pats nolēmu to darīt.”

 Draudzes ietekme

Daudzi jauni cilvēki ir uzzinājuši patiesību no Dieva Rakstiem paši, bez savu vecāku palīdzības. Šādā situācijā jauniešiem, protams, nav viegli mācīties savā dzīvē rīkoties pareizi.

Noijs runā par to, cik labi viņu ir ietekmējusi patiesība. Jau kopš bērnības viņš bija nesavaldīgs un kauslīgs. Kad Noijs sāka studēt Bībeli, viņam bija 14 gadi. Viņa uzvedība pamazām sāka mainīties, un vecākus, kas tajā laikā vēl neinterēsējās par Bībeli, tas ļoti iepriecināja. Noijs pieņēmās garīgā izpratnē un juta, ka viņš vēlētos darīt vairāk kalpošanā Dievam. Tagad viņš kalpo Dievam pilnu slodzi.

Alehandro sāka izrādīt interesi par patiesību, kad viņš vēl bija bērns, turpretī viņa vecākus tā neinteresēja. Tagad Alehandro par iespēju uzzināt patiesību saka ļoti atzinīgus vārdus: ”Es augu tradicionālā katoļu ģimenē, taču man arvien vairāk sāka patikt komunistu piedāvātā ateisma ideja, jo baznīca nespēja dot atbildes uz jautājumiem, kas man nedeva mieru jau kopš agras bērnības. Jehovas organizācija man palīdzēja iepazīt Dievu, un tas vārda vistiešākajā nozīmē glāba manu dzīvību, jo, ja es nebūtu studējis Bībeli, es droši vien būtu sācis dzīvot netikli, lietotu narkotikas vai dzertu. Iespējams, es būtu pievienojies kādai revolucionārai kustībai, un tam varētu būt ļoti bēdīgas sekas.”

Kā jauns cilvēks var izzināt patiesību un stingri turēties pie tās bez vecāku palīdzības? Nav šaubu, ka ļoti svarīga ir draudzes vecāko un citu draudzes locekļu palīdzība. Noijs atceras: ”Es nekad neesmu juties vientuļš, jo Jehova vienmēr ir bijis man ļoti tuvs. Turklāt man ir palīdzējuši daudzi sirsnīgi brāļi un māsas, kas ir kļuvuši par maniem garīgajiem tēviem, mātēm un brāļiem.” Tagad Noijs strādā Bētelē un ziedo savu laiku kalpošanai Dievam. Savukārt Alehandro saka: ”Es nekad neaizmirsīšu vienreizējo iespēju piederēt pie draudzes, kuras vecākie no sirds interesējās par mani. Par to es esmu ārkārtīgi pateicīgs, jo 16 gadu vecumā, kad es sāku studēt Bībeli, es biju nemiera pilns, tāpat kā daudzi mani vienaudži. Ģimenes mūsu draudzē nekad neaizmirsa par mani. Vienmēr bija kāds, kas bija gatavs uzņemt mani savā mājā, aicināt uz maltīti un, kas bija vēl svarīgāk, darīja to no visas sirds.” Nu jau 13 gadus Alehandro ir pilnas slodzes kalpotājs.

Daudzi uzskata, ka reliģija ir vajadzīga tikai gados veciem cilvēkiem. Tomēr ir redzams, ka daudzi ir uzzinājuši Bībeles patiesību bērnībā vai agrā jaunībā, ir iemīlējuši Jehovu un turpina viņam uzticīgi kalpot. Uz šiem jaunajiem cilvēkiem ir attiecināmi vārdi no 110. psalma 3. panta: ”Tava tauta būs labprātīga tava kaŗa gājiena dienā. Tavi jaunekļi nāks pie tevis svētā glītumā kā rasa no rīta blāzmas klēpja.”

Mācīties patiesību un pie tās cieši turēties jaunībā nebūt nav viegli. Tāpēc ir liels prieks redzēt, ka daudzi jaunieši aktīvi darbojas Jehovas organizācijā, regulāri apmeklē sapulces un uzcītīgi studē Bībeli. Tā viņi ir spējuši izveidot dziļu mīlestību pret Dieva vārdiem un kalpošanu. (Psalms 119:15, 16.)

[Zemsvītras piezīme]