Jehova svētī un pasargā tos, kas viņu paklausa

”Kas man paklausa, paliks drošs un neapdraudēts, viņam visa kā būs diezgan, un viņš nebīsies nekādas nelaimes.” (SALAMANA PAMĀCĪBAS 1:33)

1., 2. Kāpēc ir svarīgi paklausīt Dievam? Paskaidrojiet.

DZELTENIE, pūkainie cālēni, kas sparīgi knābā zāli, nemaz nenojauš, ka virs viņu galvām lidinās vanags. Vista, kas to ir pamanījusi, sāk satraukti klukstēt un plati izpleš spārnus. Cālēni tūlīt pat skrien pie vistas un patveras zem tās spārniem. Šoreiz vanagam jāpaliek bez medījuma. * Ko mēs varam mācīties no šī notikuma? To, ka paklausība var glābt dzīvību.

² Kristiešiem mūsdienās jāpatur prātā, cik svarīga ir paklausība, jo Sātans nepārtraukti uzbrūk Dieva tautai. (Atklāsmes 12:9, 12, 17.) Viņa mērķis ir iznīcināt mūsu garīgumu, lai mēs zaudētu Jehovas labvēlību un iespēju dzīvot mūžīgi. (1. Pētera 5:8.) Bet, ja mums ir tuvas attiecības ar Dievu un ja mēs esam gatavi atsaukties uz norādījumiem, ko viņš mums dod ar savu Rakstu un organizācijas starpniecību, mēs varam pilnībā paļauties uz viņa aizsardzību. ”Viņš tevi sedz ar saviem spārniem, zem Viņa spārniem tu esi paglābts,” teikts psalmos. (Psalms 91:4.)

Tauta, kas pieredzēja nepaklausības bēdīgās sekas

3. Kas notika izraēliešu nepaklausības dēļ?

³ Kad Izraēla tauta bija paklausīga Jehovam, tā saņēma daudz svētību, ko nodrošināja Jehovas gādība un aizsardzība. Diemžēl ļoti bieži izraēlieši atteicās no sava Radītāja un pievērsās akmens un koka tēliem — ”dievībām, kas nedz palīdz, nedz arī izglābj”. (1. Samuēla 12:21.) Vairākus gadsimtus ilgās nepaklausības dēļ izraēlieši bija kļuvuši par atkritējiem, kurus nebija iespējams atgriezt uz pareizā ceļa. Tāpēc Jēzus, pauzdams savu nožēlu, teica: ”Jeruzāleme, Jeruzāleme, kas nokauji praviešus un nomētā ar akmeņiem tos, kas pie tevis sūtīti! Cik reiz es gribēju sapulcināt ap sevi tavus bērnus, kā vista sapulcina savus cālīšus apakš saviem spārniem, bet jūs negribējāt. Redzi, jūsu nams tiks jums atstāts postā.” (Mateja 23:37, 38.)

4. Kā mūsu ēras 70. gadā kļuva redzams, ka Jehova ir atteicies no Jeruzalemes?

⁴ Tas, ka Jehova bija atteicies no savas atkritušās tautas, kļuva skaidri redzams traģiskajos notikumos, kas risinājās mūsu ēras 70. gadā. Romiešu karapulki, nesdami karogus, kurus rotāja ērgļu attēli, metās uzbrukumā Jeruzalemei un sarīkoja pilsētā neiedomājamu asinspirti. Jeruzaleme toreiz bija pilna ar cilvēkiem, kas bija ieradušies svinēt Pasā svētkus, taču daudzie upuri, ko nesa svētku dalībnieki, viņiem nepalīdzēja atgūt Dieva labvēlību.  Traģiskie notikumi Jeruzalemē vēlreiz apstiprināja, cik patiesi ir vārdi, ko Samuēls bija teicis nepaklausīgajam ķēniņam Saulam: ”Vai tad tam Kungam ir lielāka patika par dedzināmiem un kaujamiem upuŗiem nekā par paklausību tā Kunga balsij? Redzi, paklausība ir labāka nekā upuris, un padevība ir labāka nekā auna tauki.” (1. Samuēla 15:22.)

5. Kādu paklausību prasa Jehova, un kāpēc var droši apgalvot, ka šāda paklausība ir iespējama?

⁵ Kaut arī Jehova prasa no cilvēkiem pilnīgu paklausību, viņš ļoti labi zina, ka nepilnības dēļ cilvēku iespējas ir ierobežotas. (Psalms 130:3, 4.) Jehova vēlas, lai cilvēki viņam kalpotu no sirds un būtu paklausīgi tāpēc, ka tic viņam, mīl viņu un nevēlas darīt neko tādu, kas būtu viņam nepatīkams. (5. Mozus 10:12, 13; Salamana Pamācības 16:6; Jesajas 43:10; Mihas 6:8; Romiešiem 6:17.) To, ka šāda paklausība ir iespējama, pierādīja ”liels pulks liecinieku”, kas dzīvoja pirms kristiešu draudzes izveidošanās, — šie cilvēki palika uzticīgi Dievam, saskaroties ar visgrūtākajiem pārbaudījumiem, pat skatoties nāvei acīs. (Ebrejiem 11:36, 37; 12:1.) Nav šaubu, ka viņu uzticība sagādāja Jehovam daudz prieka. (Salamana Pamācības 27:11.) Diemžēl bija arī tādi cilvēki, kas sākumā bija uzticīgi Jehovam, bet pēc kāda laika kļuva viņam nepaklausīgi. Viens no tādiem cilvēkiem bija senās Jūdejas ķēniņš Joass.

Ķēniņš, kas padevās sliktas sabiedrības ietekmei

6., 7. Kāds ķēniņš bija Joass, kamēr bija dzīvs Jojada?

⁶ Kad Joass vēl bija pavisam mazs, viņš tika izglābts no drošas nāves. Vēlāk, kad Joasam bija septiņi gadi, augstais priesteris Jojada viņu veda tautas priekšā un Joass tika iecelts par ķēniņu. Dievbijīgais Jojada bija kā tēvs un padomdevējs Joasam, un jaunais ķēniņš ”darīja to, kas bija taisns tā Kunga acīs, kamēr dzīvoja priesteris Jojada”. (2. Laiku 22:10—23:1, 11; 24:1, 2.)

⁷ Joass paveica daudz labu darbu. Viņš ”apņēmās savā sirdī” atjaunot Jehovas templi un parūpējās, lai templis tiktu atjaunots. Remontdarbiem bija vajadzīgi līdzekļi, tāpēc Joass atgādināja priesterim Jojadam, ka jāievāc nodevas tempļa vajadzībām no Jūdejas un Jeruzalemes iedzīvotājiem, kā to bija noteicis Mozus. Pēc visa spriežot, Jojada bija iemācījis jaunajam ķēniņam iedziļināties Dieva likumos un stingri turēties pie tiem. Tempļa atjaunošana un tā piederumu izgatavošana tika pabeigta ļoti īsā laikā. (2. Laiku 24:4, 6, 13, 14; 5. Mozus 17:18.)

8. a) Kāds bija galvenais iemesls, kāpēc Joass zaudēja savu garīgumu? b) Pie kā ķēniņu noveda nepaklausība?

⁸ Diemžēl Joass nebija uzticīgs Jehovam visa mūža garumā. Norādot uz Joasa nepaklausības iemesliem, Bībelē ir teikts: ”Pēc Jojadas nāves nāca Jūdas virsaiši un nometās ar seju pie zemes, ķēniņu godinot, — ķēniņa priekšā, un ķēniņš viņus uzklausīja. Un viņi atstāja tā Kunga, savu tēvu Dieva, namu un kalpoja ašērām un elku tēliem. Tad nāca Dieva dusmas šo viņu pārkāpumu dēļ pār Jūdu un Jeruzālemi.” Jūdejas virsaišu nelabvēlīgās ietekmes dēļ Joass vairs nevēlējās uzklausīt Dieva sūtītos praviešus. Viens no tiem bija  Jojadas dēls Zaharja, kas bezbailīgi nosodīja ķēniņa un viņa pavalstnieku nepaklausību Jehovam. To dzirdēdams, Joass nevis nožēloja savus grēkus, bet pavēlēja nomētāt Zaharju ar akmeņiem. Joass bija pārvērties par nežēlīgu un stūrgalvīgu cilvēku, un tas bija noticis tāpēc, ka viņš bija padevies sliktai ietekmei. (2. Laiku 24:17—22; 1. Korintiešiem 15:33.)

9. Kā Joasa un Jūdejas virsaišu liktenis uzsver to, cik nesaprātīgi ir neklausīt Jehovu?

⁹ Kas galu galā notika ar Joasu un viņa bezdievīgajiem līdzgaitniekiem? Jūdejai uzbruka sīrieši, un, ”kaut gan Aramas kaŗaspēks bija ieradies skaitliski ne visai spēcīgs”, tas tomēr iekaroja zemi un ”nogalināja itin visus tautas virsaišus”. Iebrucēji piespieda ķēniņu atdot tiem viņa paša dārgumus, kā arī visu zeltu un sudrabu, kas atradās svētnīcā. Sīrieši nenogalināja Joasu, taču pēc viņu aiziešanas ķēniņš jutās satriekts un smagi saslima, un drīz pēc tam paša Joasa kalpi sazvērējās pret ķēniņu un nogalināja viņu. (2. Laiku 24:23—25; 2. Ķēniņu 12:18, 19.) Cik gan patiesi ir vārdi, ko Jehova bija teicis izraēliešiem: ”Ja tu neklausīsi tā Kunga, sava Dieva, balsij, neturēsi un neizpildīsi visus Viņa baušļus un Viņa likumus, ..tad pār tevi nāks visi šie lāsti, un tie tevi smagi skars.” (5. Mozus 28:15.)

Pravieša sekretārs, kas izglābās paklausības dēļ

10., 11. a) Kāpēc ir noderīgi pievērst uzmanību padomam, ko Jehova deva Baruham? b) Ko Jehova teica Baruham?

¹⁰ Varbūt mums reizēm zūd apņēmība, redzot, ka lielākā daļa cilvēku, kam mēs sludinām, negrib dzirdēt labo vēsti? Varbūt mūs reizēm pārņem skaudība, kad redzam, ko var atļauties cilvēki, kam ir daudz naudas? Ja tā ir, tad būtu labi padomāt par Jeremijas sekretāru Baruhu un padomu, ko viņam deva Jehova.

¹¹ Laikā, kad Baruham bija uzticēta pravietisko vēstījumu pierakstīšana, Jehova uzskatīja par nepieciešamu izteikt brīdinājumu viņam pašam. Baruhs bija sācis gausties par savu dzīvi un vēlējās kaut ko labāku par īpašajiem pienākumiem, kas viņam bija uzticēti kalpošanā Dievam. Redzēdams, kas notiek ar Baruhu, Jehova viņam deva laipnu, tomēr ļoti tiešu aizrādījumu: ”Tu meklē sev vēl ko lielu? Nemeklē! Apdomā, Es sūtu postu pār visu miesu.., bet tev Es ļaušu saglabāt savu dzīvību visur, kurp vien tu dosies!” (Jeremijas 36:4; 45:5.)

12. Kāpēc nav saprātīgi meklēt sev ”ko lielu” pašreizējā lietu sistēmā?

¹² Vai nav tiesa, ka vārdos, ko Jehova teica Baruham, izskanēja dziļas rūpes par šo dievbijīgo vīru, kas uzticīgi un drosmīgi bija kalpojis Jehovam kopā ar Jeremiju? Arī mūsdienās Jehova ir norūpējies par saviem kalpiem, kas jūt kārdinājumu pamēģināt pašreizējās sistēmas ”labumus”. Par laimi, daudzi no šiem cilvēkiem ir līdzīgi Baruham tajā ziņā, ka uzklausa padomus, ko viņiem ar mīlestību dod garīgie brāļi, kuri ir atbildīgi par draudzes vadīšanu. (Lūkas 15:4—7.) Mēs nedrīkstam aizmirst, ka to cilvēku izredzes, kuri meklē sev ”ko lielu” pašreizējā sistēmā, nav iepriecinošas. Viņi nespēj atrast patiesu laimi, un drīzā nākotnē, kad tiks iznīcināta pasaule ar tās iekārēm, ies bojā arī viņi. (Mateja 6:19, 20; 1. Jāņa 2:15—17.)

13. Ko mēs varam mācīties par pazemību no stāstījuma par Baruhu?

¹³ No stāstījuma par Baruhu mēs varam kaut ko mācīties arī par pazemību. Jehova nerunāja ar Baruhu pats, viņš lika runāt Jeremijam, kura nepilnības un trūkumi Baruham droši vien bija labi zināmi. (Jeremijas 45:1, 2.) Bet Baruhs nebija lepns — viņš pazemīgi atzina, ka padoms nāk no paša Jehovas. (2. Laiku 26:3, 4, 16; Salamana Pamācības 18:12; 19:20.) Ja mēs esam nopietni kļūdījušies un saņemam uz Dieva Rakstiem balstītus padomus, sekosim Baruha priekšzīmei un apliecināsim, ka mēs esam saprātīgi, garīgi nobrieduši un pazemīgi kristieši. (Galatiešiem 6:1.)

14. Kāpēc ir labi paklausīt tiem, kam ir uzticēts vadīt draudzi?

 ¹⁴ Ja mēs esam pazemīgi, ar savu attieksmi mēs palīdzam tiem, kas mums dod padomus. Ebrejiem 13:17 ir teikts: ”Paklausait saviem vadītājiem un esiet padevīgi, jo viņi ir nomodā par jūsu dvēselēm kā tādi, kam būs jādod atbildība, lai tie to varētu darīt ar prieku un nevis nopūzdamies, jo tas jums nav derīgi.” Cik gan bieži draudzes vecākie pirms padoma došanas griežas dedzīgās lūgšanās pie Jehovas, lūdzot, lai viņš tiem dod drosmi, gudrību un iejūtību! Apliecināsim, ka mēs augstu novērtējam viņu pūliņus! (1. Korintiešiem 16:18.)

15. a) Kā Jeremija apliecināja, ka viņš paļaujas uz Baruhu? b) Kādu atalgojumu par pazemību un paklausību saņēma Baruhs?

¹⁵ Baruhs uzklausīja padomu — to skaidri apliecina tālākie notikumi. Jeremija viņam uzticēja diezgan grūtu uzdevumu. Baruham bija jāiet uz templi un jānolasa vēstījums, ko Jeremija viņam bija licis pierakstīt. Baruhs ”darīja tā, kā pravietis Jeremija bija viņam pavēlējis”. Viņš pat nolasīja pravietiskos vārdus Jeruzalemes augstmaņiem, un tam, bez šaubām, bija vajadzīga liela drosme. (Jeremijas 36:1—6, 8, 14, 15.) Nav grūti iedomāties, kādu pateicību izjuta Baruhs 18 gadus vēlāk — laikā, kad babilonieši iekaroja Jeruzalemi. Toreiz Jehova viņu paglāba, tāpēc ka viņš bija ņēmis vērā brīdinājumu un pārstājis ”meklēt sev ko lielu”. (Jeremijas 39:1, 2, 11, 12; 43:6.)

Paklausība, kas palīdzēja izglābties aplenkuma laikā

16. Kā izpaudās Jehovas žēlsirdība pret jūdiem, kas atradās Jeruzalemē, kad 607. gadā p.m.ē. babilonieši bija sākuši pilsētas aplenkumu?

¹⁶ Arī 607. gadā p.m.ē., kad tika iznīcināta Jeruzaleme, ļoti skaidri izpaudās Dieva līdzjūtība pret tiem, kas viņam paklausa. Laikā, kad pilsēta atradās aplenkumā, Jehova paziņoja jūdiem: ”Redzi, Es lieku jums priekšā izvēlēties dzīvības vai nāves ceļu: kas paliek še pilsētā, tie mirs no zobena, no bada vai mēŗa, bet kas iziet un padodas kaldējiem, kas jūs apsēduši, tie paliks dzīvi un nokļūs drošībā.” (Jeremijas 21:8, 9.) Jeruzalemes iedzīvotāji bija pelnījuši nāvi, tomēr pat šādā kritiskā brīdī Jehova bija žēlsirdīgs pret tiem, kas bija gatavi viņam paklausīt. *

17. a) Kāpēc uzdevums paziņot jūdiem, ka viņiem jāpadodas haldiešiem, bija pārbaudījums Jeremijam? b) Ko mēs varam mācīties no Jeremijas drosmes un paklausības?

¹⁷ Uzdevums paziņot jūdiem, ka tiem jāpadodas babiloniešiem, noteikti bija pārbaudījums arī pašam Jeremijam. Viņš bija dedzīgs Dieva vārda aizstāvis un noteikti nevēlējās pieredzēt, kā ienaidnieki to nomelno, piedēvējot savu uzvaru nedzīviem elkiem. (Jeremijas  50:2, 11; Raudu Dziesmas 2:16.) Turklāt Jeremija labi zināja, ka, aicinādams cilvēkus padoties ienaidniekiem, viņš riskēs ar savu dzīvību, jo daudzi viņu uzskatīs par nodevēju. Tomēr Jeremija nenobijās un paklausīgi paziņoja vēsti, ko Jehova viņam bija uzticējis. (Jeremijas 38:4, 17, 18.) Mēs līdzināmies Jeremijam tajā ziņā, ka sludinām vēsti, kas daudziem nepatīk. Tā ir tā pati vēsts, kuras dēļ cilvēki nicināja Jēzu. (Jesajas 53:3; Mateja 24:9.) Tāpēc mums jāmācās nebaidīties no cilvēkiem un jālīdzinās Jeremijam — mums jābūt drosmīgiem, jāklausa Jehovam un pilnībā jāpaļaujas uz viņu. (Salamana Pamācības 29:25.)

Paklausība Goga uzbrukuma laikā

18. Kādi pārbaudījumi gaida Jehovas kalpus nākotnē?

¹⁸ Drīz sāksies ”lielas bēdas”, kādas cilvēki nekad nebūs pieredzējuši, un visa Sātana sistēma tiks iznīcināta. (Mateja 24:21.) Ne tikai Sātana sistēmas iznīcināšanas laikā, bet arī pirms tam tiks nopietni pārbaudīta Dieva kalpu ticība un paklausība. Piemēram, Bībelē ir teikts, ka Sātans, kas pravietojumā saukts par ”Gogu Magoga zemē”, vērsīsies pret Jehovas tautu ar spēkiem, kas aprakstīti kā ”milzīgi liels kaŗaspēks” un ”negaisa mākonis”. (Ecēhiēla 38:2, 14—16.) Dieva kalpi, kuriem nebūs militāra spēka un kuri savā skaitā nevarēs līdzināties uzbrucēju pulkiem, meklēs patvērumu pie Jehovas, un viņš pasargās visus, kas viņam paklausa.

19., 20. a) Kāpēc paklausība bija svarīga izraēliešiem, kad viņi bija nonākuši pie Sarkanās jūras? b) Kā pārdomas par notikumiem pie Sarkanās jūras var nākt par labu kristiešiem mūsdienās?

¹⁹ Situācija, kādā būs nonākusi Dieva tauta, atgādinās to, kas notika, kad izraēlieši devās prom no Ēģiptes. Pēc tam, kad Jehova bija licis nākt pār Ēģipti desmit mocībām, viņš veda savu tautu uz Apsolīto zemi nevis pa īsāko ceļu, bet pa ceļu, kas veda gar Sarkano jūru. Pie Sarkanās jūras izraēlieši varētu kļūt par vieglu upuri uzbrucējiem, tāpēc no stratēģiskā viedokļa iet pa šo ceļu šķita bezgala nesaprātīgi. Ja mēs toreiz piederētu pie Jehovas tautas, vai mēs būtu paklausījuši norādījumiem, ko viņš deva ar Mozus starpniecību? Vai mēs paļautos uz Jehovu un dotos uz Sarkanās jūras pusi, zinādami, ka Apsolītā zeme atrodas nedaudz citā virzienā? (2. Mozus 14:1—4.)

²⁰ No 14. nodaļas 2. Mozus grāmatā mēs uzzinām, kā Jehova izglāba savu tautu, brīnumainā veidā likdams izpausties savam varenajam spēkam. Rūpīgi izpētot un pārdomājot šādus notikumus, mēs stiprinām savu ticību. (2. Pētera 2:9.) Savukārt stipra ticība mums palīdz paklausīt Jehovam pat tad, ja viņa prasības šķiet pretrunā ar to, kas ir saprātīgs no cilvēku viedokļa. (Salamana Pamācības 3:5, 6.) Tāpēc būtu labi pastāvīgi domāt par to, vai mēs cenšamies stiprināt savu ticību, rūpīgi iedziļinoties Bībelē, lūdzot Dievu, domājot par garīgām lietām un regulāri uzturoties Dieva kalpu sabiedrībā. (Ebrejiem 10:24, 25; 12:1—3.)

Paklausība un cerība

21. Kādas svētības tagad un nākotnē pieredzēs tie, kas paklausa Jehovam?

²¹ Cilvēki, kas cenšas visā paklausīt Jehovam, jau tagad pieredz, kā piepildās vārdi no  Salamana Pamācībām 1:33: ”Kas man paklausa, paliks drošs un neapdraudēts, viņam visa kā būs diezgan, un viņš nebīsies nekādas nelaimes.” Bet vēl lielākā mērā šie vārdi piepildīsies Jehovas dusmu dienā. Jēzus saviem mācekļiem teica: ”Kad tas sāk piepildīties, tad stiprinaities un celiet uz augšu savas galvas, jo jūsu pestīšana tuvojas.” (Lūkas 21:28.) Protams, rīkoties saskaņā ar šiem vārdiem varēs vienīgi tie, kas būs bijuši paklausīgi Dievam. (Mateja 7:21.)

22. a) Kāpēc Jehovas kalpiem ir pamats paļauties uz viņu? b) Par ko tiks runāts nākamajā rakstā?

²² Vēl viens iemesls, kāpēc mēs varam paļauties uz Jehovu ir tas, ka viņš ”neko nedara, neatklājis savu noslēpumu praviešiem, saviem kalpiem”. (Amosa 3:7.) Mūsdienās Jehova neiedvesmo praviešus, kā viņš to darīja senatnē, taču viņš ir iecēlis ”uzticamo kalpu”, kura uzdevums ir laikus gādāt garīgo barību ticīgo saimei. (Mateja 24:45—47.) Ļoti svarīga ir mūsu gatavība paklausīt šim ”kalpam”. Kā tiks paskaidrots nākamajā rakstā, paklausība ”kalpam” liecina par mūsu attieksmi pret tā kungu — Jēzu. Viņš ir tas, kam ”tautas klausīs”. (1. Mozus 49:10.)

[Zemsvītras piezīmes]

Vai jūs atceraties?

• Kas notika izraēliešu nepaklausības dēļ?

• Kā ķēniņu Joasu dažādos viņa dzīves posmos ietekmēja tas, kādā sabiedrībā viņš atradās?

• Ko mēs varam mācīties no notikumiem Baruha dzīvē?

• Kāpēc cilvēkiem, kas paklausa Jehovam, nav jābaidās no pašreizējās sistēmas iznīcināšanas?

[Jautājumi studēšanai]

[Attēls 13. lpp.]

Kamēr Joasa padomdevējs bija Jojada, ķēniņš bija paklausīgs Jehovam

[Attēls 15. lpp.]

Sliktas ietekmes dēļ Joass pavēlēja nogalināt Dieva pravieti

[Attēls 16. lpp.]

Vai mēs būtu bijuši paklausīgi Jehovam un būtu pieredzējuši, kā viņš izglābj savu tautu?