Mācīsimies paklausību, galam tuvojoties

”Viņam [Šilo] tautas klausīs.” (1. MOZUS 49:10)

1. a) Ko senatnē bieži vien nozīmēja paklausīt Jehovam? b) Kādu pravietojumu, kurā bija minēta paklausība, izteica Jēkabs?

PAKLAUSĪT Jehovam bieži vien ir nozīmējis paklausīt viņa pārstāvjiem — eņģeļiem, patriarhiem, soģiem, priesteriem, praviešiem un ķēniņiem. Izraēliešu ķēniņu tronis pat tika saukts par ”tā Kunga troni”. (1. Laiku 29:23.) Diemžēl daudzi izraēliešu valdnieki nebija paklausīgi Dievam un sagādāja nelaimes gan paši sev, gan saviem pavalstniekiem. Taču Jehova neatstāja savus uzticamos kalpus bez cerības — viņš tiem sniedza mierinājumu, apsolīdams iecelt nevainojamu Ķēniņu, kam ar prieku pakļausies visi taisnie. (Jesajas 9:5, 6.) Patriarhs Jēkabs pirms nāves izteica šādu pravietojumu: ”Scepteris nezudīs no Jūdas, nedz valdības zizlis no viņa kājām, tiekāms tas ŠILO nāks. Viņam tautas klausīs.” (1. Mozus 49:10.)

2. Ko nozīmē ”Šilo”, un kas pakļausies viņa valdīšanai?

² ”Šilo” ir senebreju vārds, kas nozīmē ’tas, kam pienākas’, ’tas, kam pieder’. Šilo bija tas, kuram bija paredzēts dot tiesības valdīt, uz ko norādīts ar pravietojumā minēto scepteri, un  piešķirt varu, uz ko tika norādīts ar valdības zizli. Turklāt viņa varai bija paredzēts pakļaut nevis tikai Jēkaba pēcnācējus, bet visas ”tautas”. Šis pravietojums bija saskaņā ar Jehovas solījumu Ābrahāmam: ”Tavs dzimums iemantos tavu ienaidnieku vārtus. Un iekš tavas sēklas visas tautas virs zemes taps svētītas, tāpēc ka tu manai balsij esi paklausījis.” (1. Mozus 22:17, 18, LB-26.) Mūsu ēras 29. gadā Jehova parādīja, kas ir šis ”dzimums”, svaidīdams ar svēto garu Jēzu no Nācaretes. (Lūkas 3:21—23, 34; Galatiešiem 3:16.)

Valstība, pār kuru Jēzus valdīja vispirms

3. Kāda ”valstība” tika nodota Jēzus varā pēc tam, kad viņš bija atgriezies debesīs?

³ Pēc atgriešanās debesīs Jēzus nesāka uzreiz valdīt pār visām pasaules tautām. (Psalms 110:1.) Tomēr viņa varā tika nodota kāda ”valstība” ar pavalstniekiem, kas bija viņam paklausīgi. Par šo ”valstību” rakstīja apustulis Pāvils: ”Viņš [Dievs] mūs [ar garu svaidītos kristiešus] izrāvis no tumsības varas un pārcēlis sava mīļā dēla valstībā.” (Kolosiešiem 1:13.) Pāvila minētā atbrīvošana sākās 33. gada Piecdesmitās dienas svētkos, kad pār Jēzus uzticamajiem sekotājiem tika izliets svētais gars. (Apustuļu darbi 2:1—4; 1. Pētera 2:9.)

4. Kā izpaudās Jēzus agrīno sekotāju paklausība savam vadītājam, un kā Jēzus nosauca šo Dieva kalpu grupu?

⁴ Kristus pārstāvji, ar garu svaidītie kristieši, paklausīgi pulcināja cilvēkus, kas kļuva par ”vienas valsts pilsoņiem”. (2. Korintiešiem 5:20; Efeziešiem 2:19; Apustuļu darbi 1:8.) Visiem, kas vēlējās iemantot sava Ķēniņa, Jēzus Kristus, labvēlību, bija jārūpējas par to, lai viņi ”pilnīgi vienoti stāvētu vienā prātā un vienā domā”. (1. Korintiešiem 1:10.) Ar garu svaidīto kristiešu kopums bija ”uzticīgais un gudrais kalps” jeb ”nama turētājs”. (Mateja 24:45; Lūkas 12:42.)

Svētības, ko nes paklausība ”uzticīgajam kalpam”

5. Kā Jehova kopš seniem laikiem māca savu tautu?

⁵ Jehova vienmēr ir rūpējies par to, lai būtu cilvēki, kas māca viņa tautu. Piemēram, pēc jūdu atgriešanās no Babilonas Ezra un citi garīgi nobrieduši Dieva kalpi ne tikai lasīja bauslību, bet arī ”deva paskaidrojumus tā, ka lasīto visi varēja saprast”. (Nehemijas 8:8.)

6., 7. Kā ”uzticīgais kalps” ar vadošās padomes starpniecību ir apgādājis ticīgo saimi ar garīgo barību īstā laikā, un kāpēc ir nepieciešams pakļauties šim kalpam?

⁶ Kad mūsu ēras 49. gadā sākās strīdi par apgraizīšanu, vadošā padome, kas toreiz pārstāvēja ”uzticīgo kalpu”, lūdza Dieva vadību, iedziļinājās šajā jautājumā un izdarīja uz  Rakstiem balstītu secinājumu. Pēc tam draudzēm tika nosūtītas vēstules, kurās bija paziņots par vadošās padomes lēmumu. Draudzes ievēroja vadošās padomes norādījumus, un Jehova tās bagātīgi svētīja. (Apustuļu darbi 15:6—15, 22—29; 16:4, 5.) Vadošā padome, kas mūsdienās pārstāv ”uzticīgo kalpu”, ir devusi norādījumus tādos svarīgos jautājumos kā kristīgā neitralitāte, asins svētums un attieksme pret tabakas un narkotisko vielu lietošanu. (Jesajas 2:4; Apustuļu darbi 21:25; 2. Korintiešiem 7:1.) Jehova ir bagātīgi svētījis savu tautu, kas ir bijusi paklausīga viņa Rakstiem un ”uzticīgajam kalpam”.

⁷ Pakļaudamies ”uzticīgajam kalpam”, Dieva tauta apliecina gatavību pakļauties Kungam Jēzum Kristum. Paklausība Kristum mūsdienās ir sevišķi svarīga, jo saskaņā ar pravietojumu, ko pirms savas nāves izteica Jēkabs, Kristum tagad ir piešķirtas ļoti plašas pilnvaras.

Šilo iegūst tiesības valdīt pār zemi

8. Kad un kā Kristum tika piešķirta lielāka vara?

⁸ Jēkaba izteiktajā pravietojumā bija norādīts, ka Šilo pakļausies visas tautas. Tātad bija paredzēts, ka Kristum pakļausies ne tikai garīgie izraēlieši, bet arī daudz citu cilvēku. Atklāsmes 11:15 ir teikts: ”Pasaules valdība ir nākusi rokā mūsu Kungam un viņa svaidītam, un viņš būs valdnieks mūžīgi mūžam.” Bībele palīdz saprast, ka ”pasaules valdība” nonāca Jēzus rokās 1914. gadā, kad beidzās septiņi pravietiskie ”gadi” jeb ”tautu laiki”. * (Daniēla 4:13, 14; Lūkas 21:24.) Šajā gadā sākās Kristus, apsolītā ķēniņa, neredzamā ”klātbūtne”, kuras laikā viņam bija jāvalda ”savu ienaidnieku vidū”. (Mateja 24:3, NW; Psalms 110:2.)

9. Ko darīja Jēzus, kad viņš kļuva par Valstības ķēniņu, un kā tas ir ietekmējis cilvēci un viņa mācekļus?

⁹ Kļuvis par ķēniņu, Jēzus tūlīt vērsās pret vislielāko dumpinieku Sātanu — ”viņš tika nogāzts zemē un līdz ar viņu tā eņģeļi”. Kopš tā laika ļaunie gari ir sagādājuši cilvēcei nepieredzētas ciešanas un ir radījuši pasauli, kurā visiem, kas grib būt paklausīgi Jehovam, jāpieredz daudz grūtību. (Atklāsmes 12:7—12; 2. Timotejam 3:1—5.) Galvenais Sātana uzbrukumu mērķis ir svaidītie Jehovas kalpi, ”kas tur Dieva baušļus un apliecina Jēzu”, kā arī svaidīto kristiešu biedri no ”citu avju” pulka. (Atklāsmes 12:17; Jāņa 10:16.)

10. Kādu Bībeles pravietojumu piepildīšanās apstiprina to, ka Sātana cīņa pret patiesajiem kristiešiem ir lemta neveiksmei?

¹⁰ Sātana pūliņi ir lemti neveiksmei, jo šī ir ”Kunga diena” un neviens nevar apstādināt Jēzu ceļā uz uzvaru. (Atklāsmes 1:10; 6:2.) Jēzus nodrošinās 144 000 garīgo izraēliešu pēdējo apzīmogošanu un pasargās ”lielu pulku — ko saskaitīt neviens nevarēja — no  visām tautām, no ciltīm, tautībām un valodām”. (Atklāsmes 7:1—4, 9, 14—16.) ”Lielā pulka” locekļi neiemantos dzīvi debesīs, kā tas notiks ar garīgajiem izraēliešiem, taču viņi būs paklausīgi Jēzus pavalstnieki uz zemes. (Daniēla 7:13, 14.) ”Lielā pulka” pastāvēšana ir uzskatāms apstiprinājums tam, ka ”pasaules valdība” jau ir nodota Šilo rokās. (Atklāsmes 11:15.)

Tagad ir laiks paklausīt evaņģēlijam

11., 12. a) Kas tiks pasargāti, kad ies bojā pašreizējā sistēma? b) Kā cilvēkus ietekmē ”pasaules gars”?

¹¹ Visiem, kas vēlas dzīvot mūžīgi, jāmācās paklausība, jo Bībelē ir skaidri teikts, ka tie, ”kas Dievu neatzīst un kas neklausa mūsu Kunga Jēzus evanģelijam,” netiks pasargāti Dieva dusmu dienā. (2. Tesaloniķiešiem 1:8.) Bet ļaunums un mūsdienu pasaulē izplatītais gars, kas mudina cilvēkus neklausīt Bībeles likumiem un principiem, rada grūtības tiem, kas vēlas paklausīt evaņģēlijam.

¹² Bībelē šis gars, kas cilvēkiem liek noliegt Dievu, tiek saukts par ”pasaules garu”. (1. Korintiešiem 2:12.) Paskaidrodams, kā šis gars ietekmē cilvēkus, apustulis Pāvils pirmā gadsimta kristiešu draudzei Efesā rakstīja: ”[Jūs] reiz dzīvojāt, pakļauti šīs pasaules varas nesējam, gaisa valsts valdniekam, garam, kas vēl tagad ir spēcīgs nepaklausības bērnos. Kopā ar tiem arī mēs visi reiz dzīvojām savas miesas kārībās, izpildīdami miesas un miesas prāta iegribas, pēc savas dabas būdami Dieva dusmības bērni, kā visi pārējie.” (Efeziešiem 2:2, 3.)

13. Kas kristiešiem palīdz pretoties pasaules garam, un kas ir iespējams tāpēc, ka viņi tam pretojas?

¹³ Par laimi, Efesas kristieši bija atbrīvojušies no nepaklausības gara ietekmes. Viņi bija kļuvuši par paklausīgiem Dieva bērniem, kas pakļāvās Dieva gara ietekmei un saņēma tā bagātīgos un patīkamos augļus. (Galatiešiem 5:22.) Arī mūsdienās Dieva gars, visvarenākais spēks Visumā, palīdz vairākiem miljoniem cilvēku būt paklausīgiem Jehovam, tā ka viņi var ”pastāvēt pilnīgā cerībā līdz galam”. (Ebrejiem 6:11; Cakarijas 4:6.)

14. Kā Jēzus norādīja uz problēmām, kas var kļūt par pārbaudījumu to kristiešu paklausībai, kuri dzīvo pēdējās dienās?

¹⁴ Turklāt Šilo un viņa Tēvs nepieļaus, ka ļaunie gari vai ļauni cilvēki mums sagādātu tādus pārbaudījumus, kurus mēs nespētu izturēt. Šis fakts mums vienmēr jāpatur prātā. (1. Korintiešiem 10:13.) Lai mēs varētu gūt sekmes garīgajā cīņā, Jēzus konkrēti minēja vairākas problēmas, ar kurām jāsaskaras tiem, kas dzīvo pēdējās dienās. Viņš deva noderīgus padomus septiņās vēstulēs, kuras pierakstīja apustulis Jānis. (Atklāsmes 1:10, 11.) Šie padomi, bez šaubām, bija ļoti noderīgi agrīnajai kristiešu draudzei, taču vistiešākajā veidā tie attiecas uz kristiešiem, kas dzīvo ”Kunga dienā” — laikā pēc 1914. gada. Tāpēc būtu labi rūpīgi pārdomāt Jēzus vēstījuma vārdus. *

Mums jāsargās no vienaldzības, netikumības un materiālisma

15. Kāpēc mums jāsargās no tā, kas bija noticis Efesas draudzē, un kā mēs no tā varam izsargāties? (2. Pētera 1:5—8.)

¹⁵ Pirmo vēstuli Jēzus adresēja Efesas draudzei. Uzslavējis draudzi par izturību, viņš teica: ”Bet man pret tevi ir tas, ka tu esi atstājis savu pirmo mīlestību.” (Atklāsmes 2:1—4.) Arī mūsdienās daži kristieši, kas kādreiz bija ļoti dedzīgi, tagad ir zaudējuši savu sākotnējo mīlestību pret Dievu. Mīlestības trūkums var apdraudēt viņu attiecības ar Dievu, tāpēc viņiem nekavējoties jārīkojas, lai to atjaunotu. To var panākt, regulāri studējot Bībeli, apmeklējot draudzes sapulces, vēršoties pie Jehovas lūgšanās un pārdomājot garīgus jautājumus. (1. Jāņa 5:3.) Tas nozīmē lielu piepūli,  taču pūliņi neapšaubāmi ir tā vērti. (2. Pētera 1:5—8.) Ja, godīgi sevi pārbaudot, mēs manām, ka mūsu mīlestība ir ”atdzisusi”, mums nekavējoties jārīkojas un jāpaklausa Jēzus aicinājumam: ”Pārdomā, no kā tu esi atkritis; atgriezies un dari pirmos darbus.” (Atklāsmes 2:5.)

16. Ar kādu nelabvēlīgu ietekmi saskārās Pergamas un Tiatiras kristieši, un kāpēc vārdi, ko Jēzus teica viņiem, jāņem vērā mūsdienās?

¹⁶ Kristieši, kas dzīvoja Pergamā un Tiatirā, tika uzslavēti par uzticību, izturību un dedzību. (Atklāsmes 2:12, 13, 18, 19.) Tomēr šie kristieši bija padevušies tādu cilvēku ietekmei, kas līdzinājās Balaamam un Jezabelei, kuri senatnē bija pamudinājuši izraēliešus rīkoties netikumīgi un pielūgt Baalu. (4. Mozus 31:16; 1. Ķēniņu 16:30, 31; Atklāsmes 2:14, 16, 20—23.) Vai kaut kas līdzīgs var notikt tagad, ”Kunga dienā”? Vai līdzīga nelabvēlīga ietekme nodara ļaunu mūsdienu kristiešiem? Jā, tā nodara ļaunu. Netikumīgas dzimumattiecības ir galvenais iemesls, kāpēc cilvēki tiek izslēgti no patieso kristiešu draudzes. Tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi gan draudzē, gan ārpus tās vairīties no tādu cilvēku sabiedrības, kas var negatīvi ietekmēt mūsu morāli. (1. Korintiešiem 5:9—11; 15:33.) Visiem, kas vēlas būt paklausīgi Šilo pavalstnieki, jāvairās arī no apšaubāma rakstura izklaides un pornogrāfiskiem izdevumiem un interneta lapām. (Amosa 5:15; Mateja 5:28, 29.)

17. Kā Sardu un Laodiķejas draudzes locekļu viedoklis par sevi atšķīrās no Jēzus viedokļa par viņu garīgo stāvokli?

¹⁷ Sardu draudzē bija maz tādu kristiešu, kas bija pelnījuši atzinīgus vārdus. No malas draudze izskatījās dzīva, taču vienaldzība tajā bija izplatījusies tik lielā mērā, ka Jēzus to uzskatīja par mirušu. Paklausība evaņģēlijam bija tikai formāla, tāpēc draudze bija izpelnījusies bargu nosodījumu. (Atklāsmes 3:1—3.) Līdzīga situācija bija izveidojusies Laodiķejas draudzē. Tā lepojās ar materiālo labklājību un uzskatīja sevi par bagātu, bet Kristus to nosauca par nelaimīgu, nožēlojamu, nabagu un kailu. (Atklāsmes 3:14—17.)

18. Ko kristietis var darīt, lai viņš nekļūtu ”remdens”?

¹⁸ Arī mūsdienās daži kristieši ir kļuvuši nepaklausīgi, rīkodamies līdzīgi Sardu un Laodiķejas draudzes locekļiem. Iespējams, viņi ir ļāvuši sevi ietekmēt pasaules garam, kas ir mazinājis viņu dedzību un padarījis  ”remdenu” viņu attieksmi pret Bībeles studēšanu, lūgšanām, draudzes sapulcēm un kristīgo kalpošanu. (2. Pētera 3:3, 4, 11, 12.) Šiem kristiešiem jāpakļaujas Kristum, veltījot pietiekami daudz laika un enerģijas garīgām lietām, — jāpērk no viņa ”zelts, uguns kvēlē kausēts”. (Atklāsmes 3:18.) Patiesi bagāti ir tie cilvēki, kas ir ”bagāti labos darbos, devīgi, nesavtīgi”. Tie, kas pievērš uzmanību patiesām vērtībām, ”uzkrāj sev labu mantas pamatu nākamai dzīvei” un var ”iegūt īsto dzīvību”. (1. Timotejam 6:17—19.)

Uzslava par paklausību

19. Kādus uzslavas un pamudinājuma vārdus Jēzus teica Smirnas un Filadelfijas kristiešiem?

¹⁹ Smirnas un Filadelfijas draudzes bija izcils paklausības paraugs, tāpēc vēstulēs, ko Jēzus adresēja šīm draudzēm, nebija neviena nosodījuma vārda. Smirnas draudzei Jēzus teica: ”Es zinu tavus grūtumus un nabadzību, bet tu esi bagāts.” (Atklāsmes 2:9.) Smirnas draudzes locekļi bija pilnīgs pretstats daudziem Laodiķejas kristiešiem, kas lepojās ar savu bagātību, bet garīgā ziņā bija nabagi. Pats par sevi saprotams, Velns ar nepatiku raudzījās uz katru kristieti, kas uzticami un paklausīgi sekoja Kristum. Tāpēc Jēzus brīdināja Smirnas draudzi: ”Nebīsties par to, ka tev būs jācieš! Redzi, velns metīs cietumā kādus no jums, lai jūs tiktu pārbaudīti. Jums būs bēdas desmit dienas. Esi uzticīgs līdz nāvei, tad es tev došu dzīvības vainagu.” (Atklāsmes 2:10.) Jēzus uzslavēja arī Filadelfijas draudzi, sacīdams: ”Manu mācību tu esi turējis un neaizliedzis manu vārdu. Es nākšu drīz; turi, kas tev ir, ka neviens neatņem tavu vainagu.” (Atklāsmes 3:8, 11.)

20. Kā vairāki miljoni cilvēku mūsdienās ir apliecinājuši savu paklausību Jēzum?

²⁰ ”Kunga dienā”, kas sākās 1914. gadā, Jēzus vārdiem paklausa ar garu svaidītie kristieši un liels pulks ”citu avju”, kuru tagad ir jau vairāki miljoni. Visi šie Dieva kalpi dedzīgi sludina un uzticīgi seko Jēzum. Tāpat kā viņu ticības biedri pirmajā gadsimtā, daudzi Dieva kalpi mūsdienās ir pabijuši cietumos un koncentrācijas nometnēs vai pieredzējuši citus pārbaudījumus tāpēc, ka ir bijuši paklausīgi Kristum. Daudzi kristieši ir paklausījuši Jēzum, pastāvīgi domājot par to, kā saglabāt ”savu aci skaidru” un nepadoties materiālismam un alkatībai, kas ir tik izplatīti sabiedrībā. (Mateja 6:22, 23.) Lai kādos apstākļos viņi dzīvotu, patiesie kristieši ar savu paklausību iepriecina Jehovu. (Salamana Pamācības 27:11.)

21. a) Kādus garīgus pienākumus arī turpmāk pildīs ”uzticīgais kalps”? b) Kā mēs varam apliecināt, ka vēlamies pakļauties Šilo?

²¹ Tuvojoties ”lielajām bēdām”, ”uzticīgais un gudrais kalps” nezaudē apņēmību visā paklausīt Kristum — savam Kungam. Tāpēc tas gādā, lai ticīgo saime laikus saņemtu garīgo barību. Mēs varam būt ļoti pateicīgi Jehovam par brīnišķīgo organizāciju, ko viņš ir izveidojis, un visu, ko mēs ar tās starpniecību saņemam. Apliecinot savu pateicību, mēs pierādīsim, ka vēlamies pakļauties Šilo — valdniekam, kurš dos iespēju dzīvot mūžīgi visiem, kas viņam paklausa. (Mateja 24:45—47; 25:40; Jāņa 5:22—24.)

[Zemsvītras piezīmes]

Vai jūs atceraties?

• Kas Jēzum bija jādara saskaņā ar pravietojumu, ko pirms nāves izteica Jēkabs?

• Kā mēs varam apliecināt, ka atzīstam Jēzus varu, un no kāda gara mums jāsargās?

• Ko noderīgu mūsdienu kristieši var mācīties no vēstulēm, kas tika rakstītas septiņām draudzēm pirmajā gadsimtā?

• Kā mēs varam sekot Smirnas un Filadelfijas kristiešu priekšzīmei?

[Jautājumi studēšanai]

[Attēli 18. lpp.]

Jehova svētī cilvēkus, kas paklausa viņa ”uzticīgajam kalpam”

[Attēls 19. lpp.]

Sātana ietekmes dēļ cilvēkiem nav viegli pakļauties Dievam

[Attēli 21. lpp.]

Tuvas attiecības ar Jehovu mums palīdz būt viņam paklausīgiem