Jehova gādā par jums
Jehova gādā par jums
”Visu savu zūdīšanos metiet uz [Dievu], jo viņš gādā par jums.” (1. PĒTERA 5:7)
1. Kādā būtiskā aspektā Jehova un Sātans ir pilnīgi pretstati?
JEHOVA un Sātans ir pilnīgi pretstati. Ikvienu, ko piesaista Jehova, Velns var vienīgi atbaidīt. Uz šo pretstatu ir norādīts arī kādā populārā enciklopēdijā. Par Sātana darbību, kas aprakstīta Bībelē, Ījaba grāmatā, Britu enciklopēdijas 1970. gada izdevumā teikts: ”Sātana darbs ir klejot pa zemes virsu, lai meklētu rīcību vai personas, ko varētu apsūdzēt; tātad viņam ir tieši pretējs nolūks nekā ”tā Kunga acīm”, kas pārskata zemi, lai stiprinātu visu labo (2La 16:9). Sātans ciniski apšauba cilvēku nesavtību un labestību, un viņam ir atļauts to pārbaudīt Dieva uzraudzībā un tajās robežās, ko Dievs nosprauž.” Kontrasts tiešām ir milzīgs. (Ījaba 1:6—12; 2:1—7.)
2., 3. a) Kā notikumi ar Ījabu apliecina, ka Sātanam atbilst ar vārdu ”Velns” tulkotā grieķu vārda nozīme? b) Kā no Bībeles var redzēt, ka Sātans turpina apsūdzēt Jehovas kalpus uz zemes?
2 Grieķu vārds, kas tiek tulkots ar vārdu ”Velns”, nozīmē ’nepatiess apsūdzētājs’, ’apmelotājs’. Kā stāstīts Ījaba grāmatā, Sātans apsūdzēja Jehovas uzticamo kalpu Ījabu, apgalvodams, ka Ījabs kalpo Dievam tikai savtīgu iemeslu dēļ. Sātans teica: ”Vai Ījabs Dievu par velti un bez kāda apsvēruma bīstas?” (Ījaba 1:9.) Tālāk Ījaba grāmatā var lasīt, ka par spīti visām grūtībām un pārbaudījumiem Ījabs nevis atkrita no Jehovas, bet turējās pie viņa aizvien ciešāk. (Ījaba 10:9, 12; 12:9, 10; 19:25; 27:5; 28:28.) Kad pārbaudījumi bija galā, viņš Dievam teica: ”Līdz šim es tikai no ļaudīm biju dzirdējis par Tevi, tagad arī mana acs Tevi skatījusi!” (Ījaba 42:5.)
3 Vai Sātans kopš Ījaba laikiem ir pārstājis apsūdzēt Dieva uzticīgos kalpus? Nē, nav vis. No Atklāsmes grāmatas var redzēt, ka šajā beigu laikā Sātans turpina apsūdzēt Kristus svaidītos brāļus un, protams, arī viņu uzticamos līdzgaitniekus. (2. Timotejam 3:12; Atklāsmes 12:10, 17.) Tāpēc visiem patiesajiem kristiešiem ir ārkārtīgi svarīgi pakļauties gādīgajam Dievam Jehovam un kalpot viņam aiz dziļas mīlestības, tā pierādot, ka Sātana apsūdzības nav pamatotas. Ja mēs tā darām, mēs iepriecinām Jehovas sirdi. (Salamana Pamācības 27:11.)
Jehova ir gatavs palīdzēt
4., 5. a) Ar kādu Sātana nolūkam pretēju mērķi Jehova pārskata zemi? b) Kas mums jādara, lai iegūtu Jehovas labvēlību?
4 Velns klejo pa zemes virsu, meklējot, ko viņš varētu apsūdzēt un ”aprīt”. (Ījaba 1:7, 9; 1. Pētera 5:8.) Turpretī Jehova lūkojas pēc tiem, kam vajadzīgs viņa spēks un palīdzība. Pravietis Hananija teica ķēniņam Asam: ”Tā Kunga acis pārskata visu zemi, lai Viņš stiprinātu tos, kas ar savu skaidro sirdi pie Viņa turas.” (2. Laiku 16:9.) Cik gan milzīga ir starpība starp Sātana naidpilno pētīgumu un Jehovas sirsnīgo gādību!
5 Jehova mūs neizspiego un necenšas pamanīt katru mūsu kļūdu un pārkāpumu. Kādā psalmā teikts: ”Ja Tu, Kungs, gribi noziegumus pielīdzināt, kas gan, ak Kungs, lai pastāv?” (Psalms 130:3.) Atbilde ir skaidra — neviens. (Salamans Mācītājs 7:20.) Ja mēs ar skaidru sirdi tuvojamies Jehovam, viņa acis raugās uz mums nevis tādēļ, lai mūs nosodītu, bet gan tādēļ, lai ievērotu mūsu pūliņus un atbildētu uz mūsu lūgšanām pēc palīdzības un piedošanas. Apustulis Pēteris rakstīja: ”Tā Kunga acis ir vērstas uz taisnajiem un viņa ausis atvērtas viņu lūgšanām, bet tā Kunga vaigs ir pret tiem, kas dara ļaunu.” (1. Pētera 3:12.)
6. Kādā ziņā gadījums ar Dāvidu mums ir gan mierinājums, gan brīdinājums?
6 Dāvids bija nepilnīgs cilvēks, un viņš izdarīja smagu grēku. (2. Samuēla 12:7—9.) Taču viņš ar atklātu sirdi tuvojās Jehovam dedzīgā lūgšanā. (Psalms 51:1—14.) Jehova uzklausīja Dāvida lūgšanu un piedeva viņam, kaut arī Dāvidam vēlāk bija jāpiedzīvo sava pārkāpuma bēdīgās sekas. (2. Samuēla 12:10—14.) No šī notikuma mēs varam smelties mierinājumu, tomēr tajā ietverts arī brīdinājums. Ir mierinoši zināt, ka Jehova labprāt piedod mūsu grēkus, ja mēs no sirds tos nožēlojam, bet ir svarīgi arī apzināties, ka grēki bieži izraisa smagas sekas. (Galatiešiem 6:7—9.) Ja vēlamies tuvoties Jehovam, mums jāturas cik vien iespējams tālu prom no visa, kas viņam ir nepatīkams. (Psalms 97:10.)
Jehova velk savus kalpus pie sevis
7. Kādus cilvēkus Jehova meklē, un kā viņš tos velk pie sevis?
7 Dāvids kādā no saviem psalmiem rakstīja: ”Tiešām, tas Kungs ir dižens, tomēr Viņš uzlūko pazemīgo un pazīst lepno jau no tālienes.” (Psalms 138:6.) Līdzīga doma izskan arī citā psalmā: ”Kas ir tāds kā tas Kungs, mūsu Dievs, kas mājo augstībā, kas noskatās no augšas uz debesīm un uz zemi! Viņš paceļ no pīšļiem un paaugstina nabaga nelaimīgo no dzīves dubļiem.” (Psalms 113:5—7.) Visvarenais Visuma Radītājs skatās no augšas uz zemi, un viņa acis redz ”pazemīgo” un ”nelaimīgo” — cilvēkus, kas ”sūdzas un skumst par visām negantībām, kādas notiek”. (Ecēhiēla 9:4.) Ar sava Dēla starpniecību viņš velk tādus cilvēkus pie sevis. Būdams uz zemes, Jēzus teica: ”Neviens nevar nākt pie manis, ja viņu nevelk Tēvs, kas mani sūtījis.. ..neviens nevar nākt pie manis, ja tas viņam nav Tēva dots.” (Jāņa 6:44, 65.)
8., 9. a) Kāpēc mums visiem ir jānāk pie Jēzus? b) Ar ko Dieva sagādātais izpirkums ir sevišķi izcils?
8 Visiem cilvēkiem ir jānāk pie Jēzus un jāattīsta ticība izpirkuma upurim, jo visi ir dzimuši grēcīgi, atsvešināti no Dieva. (Jāņa 3:36.) Cilvēkiem ir nepieciešams ”salīdzināties” ar Dievu, izveidot labas attiecības ar viņu. (2. Korintiešiem 5:20.) Dievs nav gaidījis, līdz grēcinieki lūgs viņu parūpēties, lai tiem būtu šāda iespēja. Apustulis Pāvils rakstīja: ”Dievs savu mīlestību uz mums pierāda ar to, ka Kristus par mums miris, kad vēl bijām grēcinieki. Jo, ja mēs, kas bijām naidā ar Dievu, tikām salīdzināti ar viņu viņa Dēla nāvē, cik daudz vairāk, salīdzināti būdami, tiksim izglābti viņa dzīvībā!” (Romiešiem 5:8, 10.)
9 Apstiprinādams diženo patiesību, ka Dievs cilvēkiem dod iespēju nodibināt ar viņu mierīgas attiecības, apustulis Jānis rakstīja: ”Redzama kļuvusi ir Dieva mīlestība mūsu starpā, Dievam savu vienpiedzimušo Dēlu sūtot pasaulē, lai mēs dzīvotu caur viņu. Šī ir tā mīlestība, nevis, ka mēs esam mīlējuši Dievu, bet, ka viņš mūs mīlējis un sūtījis savu Dēlu mūsu grēku izpirkšanai.” (1. Jāņa 4:9, 10.) Pirmo soli ir spēris Dievs, nevis cilvēki. Vai jums nerodas vēlēšanās tuvoties Dievam, kas ir izrādījis tik lielu mīlestību pret ”grēciniekiem”, kas turklāt ir bijuši ”naidā” ar viņu? (Jāņa 3:16.)
Mums jāmeklē Jehova
10., 11. a) Kas mums jādara, lai meklētu Jehovu? b) Kā mums būtu jāraugās uz Sātana sistēmu?
10 Protams, Jehova mūs nespiež nākt pie viņa. Mums viņš jāmeklē, lai mēs ”viņu varētu nojaust un atrast, jebšu viņš nav tālu nevienam no mums”. (Apustuļu darbi 17:27.) Mums jāatzīst Jehovas tiesības prasīt no mums paklausību. Māceklis Jēkabs rakstīja: ”Tad nu padodieties Dievam, stājieties pretim velnam, un viņš bēgs no jums; tuvojieties Dievam, tad viņš tuvosies jums. Šķīstījiet rokas, grēcinieki, un skaidrojiet, šaubīgie, sirdis!” (Jēkaba 4:7, 8.) Mums nelokāmi jāpretojas Velnam un stingri jānostājas Jehovas pusē.
11 Tas nozīmē, ka mums jānorobežojas no Sātana ļaunās sistēmas. Jēkabs rakstīja arī šādus vārdus: ”Vai jūs nezināt, ka šīs pasaules draudzība ir Dieva ienaidība? Kas nu gribētu būt pasaules draugs, tas nostājas par Dieva ienaidnieku.” (Jēkaba 4:4.) Ja mēs gribam būt Jehovas draugi, mums jārēķinās ar to, ka Sātana pasaule mūs ienīdīs. (Jāņa 15:19; 1. Jāņa 3:13.)
12. a) Kādus mierinošus vārdus rakstīja Dāvids? b) Kādu brīdinājumu Jehova izteica ar pravieša Azarjas starpniecību?
12 Ja Sātana pasaule vēršas pret mums, tad mums ir sevišķi dedzīgi jālūdz Jehovam palīdzība. Dāvids, kas daudzkārt bija saņēmis Jehovas atbalstu, mums par mierinājumu rakstīja: ”Tas Kungs ir tuvu visiem, kas Viņu piesauc, visiem, kas Viņu piesauc patiesībā. Viņš izpilda, ko dievbijīgie vēlas, dzird viņu brēkšanu un palīdz viņiem. Tas Kungs pasargā visus, kas Viņu mīl, bet Viņš iznīcinās visus bezdievīgos.” (Psalms 145:18—20.) Šis psalms apliecina, ka Jehova var mūs izglābt, ja mūs piemeklējuši personiski pārbaudījumi, un ka ”lielo bēdu” laikā viņš izglābs savu tautu kopumā. (Atklāsmes 7:14.) Jehova būs ar mums, ja mēs būsim ar viņu. Dieva gara vadībā pravietis Azarja formulēja vispārīgu principu: ”Tas Kungs ir ar jums, kamēr jūs esat ar Viņu, un ja jūs vien Viņu meklēsit, jūs Viņu arī atradīsit, bet ja jūs Viņu atmetīsit, tad Viņš arī jūs atmetīs.” (2. Laiku 15:1, 2.)
Lai Jehova mums ir reāls
13. Kā mēs varam apliecināt, ka Jehova mums ir reāls?
13 Apustulis Pāvils rakstīja par Mozu, ka, ”it kā neredzamo redzēdams, viņš izturēja”. (Ebrejiem 11:27.) Protams, Mozus neredzēja Jehovu burtiskā nozīmē. (2. Mozus 33:20.) Taču Jehova Mozum bija tik reāls, it kā Mozus viņu redzētu. Tāpat arī Ījabs pēc visiem saviem pārbaudījumiem ar ticības acīm skaidrāk ieraudzīja Jehovu — viņš saprata, ka Dievs gan ļauj saviem uzticīgajiem kalpiem pieredzēt pārbaudījumus, bet nekad viņus nepamet. (Ījaba 42:5.) Par Ēnohu un Nou Bībelē ir sacīts, ka viņi ”vadīja savas gaitas ar Dievu”. Tā varēja teikt tāpēc, ka viņi centās būt patīkami Dievam un klausīja viņam. (1. Mozus 5:22—24; 6:9, 22, LB-65r; Ebrejiem 11:5, 7.) Ja Jehova mums būs tikpat reāls kā Ēnoham, Noam, Ījabam un Mozum, mēs ”domāsim uz [viņu]” visos savos ceļos un viņš ”darīs līdzenas [mūsu] tekas”. (Salamana Pamācības 3:5, 6.)
14. Ko nozīmē ”pieķerties cieši klāt” Jehovam?
14 Pirms ieiešanas Apsolītajā zemē Mozus izraēliešiem teica: ”Sekojiet tam Kungam, savam Dievam, bīstieties Viņu un turiet Viņa baušļus, klausiet Viņa balsi, kalpojiet Viņam un pieķerieties Viņam cieši klāt.” (5. Mozus 13:5.) Par senebreju vārdu, kurš šajā pantā tulkots ”pieķerieties cieši klāt”, kāds Bībeles pētnieks raksta, ka tas ”norāda uz ļoti ciešām un tuvām attiecībām”. Psalmu sacerētājs sacīja: ”Tā Kunga draudzība ir ar tiem, kas Viņu bīstas.” (Psalms 25:14.) Mums būs šādas tuvas attiecības ar Jehovu, ja viņš mums būs reāls un mēs viņu tik stipri mīlēsim, ka bīsimies darīt kaut ko tādu, kas viņam nepatiktu. (Psalms 19:10—15.)
Vai mēs pamanām Jehovas gādību?
15., 16. a) Kā 34. psalmā apliecināts, ka Jehova gādā par mums? b) Kas mums būtu jādara, ja mums ir grūti atcerēties konkrētus gadījumus, kuros ir izpaudusies Jehovas labestība pret mums?
15 Viena no Sātana viltībām ir mēģinājumi panākt, lai mēs pārstātu ievērot, ka mūsu Dievs Jehova nemitīgi gādā par saviem uzticīgajiem kalpiem. Izraēliešu ķēniņš Dāvids pat lielās briesmās neaizmirsa, ka Jehova viņu sargā. Pēc gadījuma, kad viņš bija spiests izlikties par vājprātīgu Gātas valdnieka Ahiša priekšā, Dāvids sacerēja brīnišķīgu psalmu, kurā viņš pauda savu ticību šādiem vārdiem: ”Slavējiet līdz ar mani tā Kunga godu, kopā teiksim Viņa augsto vārdu! Es meklēju to Kungu, un Viņš man atbildēja; Viņš mani izglāba no visām manām izbailēm. Tā Kunga eņģelis apmetas ap tiem, kas Viņu bīstas, un tos izglābj. Baudiet un redziet, cik tas Kungs ir labs. Svētīgs tas cilvēks, kas pie Viņa tveŗas un uz Viņu paļaujas! Tas Kungs ir tuvu tiem, kam salauztas sirdis, un palīdz tiem, kam satriekts un noskumis prāts. Daudz ciešanu taisnajam, bet no visām tas Kungs viņu izglābj.” (Psalms 34:4, 5, 8, 9, 19, 20; 1. Samuēla 21:10—15.)
16 Vai jums ir pārliecība, ka Jehova spēj izglābt savus kalpus? Vai jūs apzināties, ka viņš izmanto savus eņģeļus, lai sniegtu aizsardzību? Vai esat paši ”baudījuši un redzējuši”, ka Jehova ir labs? Kad jūs pēdējo reizi sevišķi skaidri izjutāt, ka Jehova ir labs pret jums? Pamēģiniet atcerēties, kad tas bija. Varbūt tas bija kāds gadījums sludināšanā, kad jums likās, ka nemaz vairs nav spēka, bet jūs tomēr vēl aizgājāt uz pēdējo māju un jums izraisījās lieliska saruna ar mājas saimnieku. Vai jums ienāca prātā pateikties Jehovam, ka viņš deva jums vajadzīgo spēku un svētīja jūsu pūles? (2. Korintiešiem 4:7.) Bet varbūt jums ir grūti atcerēties kādu konkrētu notikumu, kurā izpaudās Jehovas labestība pret jums. Varbūt jums domās jāatgriežas nedēļu vai mēnesi tālā pagātnē vai jāpūlas atsaukt atmiņā, kas notika pirms gada vai pat vēl senāk. Ja tā ir, pamēģiniet kaut ko darīt, lai jūsu attiecības ar Jehovu kļūtu tuvākas, un centieties saskatīt, kā viņš jūs vada. Apustulis Pēteris kristiešus aicināja: ”Pazemojieties apakš Dieva varenās rokas.. Visu savu zūdīšanos metiet uz viņu, jo viņš gādā par jums.” (1. Pētera 5:6, 7.) Jūs būsiet pārsteigti, redzot, cik liela ir viņa gādība. (Psalms 73:28.)
Allaž meklēsim Jehovu
17. Kas jādara, lai meklētu Jehovu?
17 Mums allaž ir jārūpējas par to, lai uzturētu labas attiecības ar Jehovu. Jēzus lūgšanā sacīja savam Tēvam: ”Šī ir mūžīgā dzīvība, ka viņi atzīst tevi, vienīgo patieso Dievu, un to, ko tu esi sūtījis, Jēzu Kristu.” (Jāņa 17:3.) Zināšanu apguve par Jehovu un viņa Dēlu prasa no mums pastāvīgas pūles. Mums nepieciešamas lūgšanas un svētā gara palīdzība, lai izprastu ”Dieva dziļumus”. (1. Korintiešiem 2:10; Lūkas 11:13.) Mums ir vajadzīga arī ”uzticīgā un gudrā kalpa” vadība, kurš dod mums garīgo ”barību savā laikā”. (Mateja 24:45.) Ar šī kalpa starpniecību Jehova mūs mudina katru dienu lasīt viņa vārdus, regulāri apmeklēt kristiešu draudzes sapulces un cītīgi sludināt ”valstības evanģeliju”. (Mateja 24:14.) Tā rīkodamies, mēs meklējam savu gādīgo Dievu Jehovu.
18., 19. a) Kas mums ir jāapņemas? b) Kā mēs tiksim svētīti, ja nelokāmi stāsimies pretim Velnam un nemitīgi meklēsim Jehovu?
18 Sātans dara visu, kas ir viņa spēkos, lai Jehovas kalpi pieredzētu vajāšanas, pretestību un spiedienu no visām pusēm. Viņš pūlas izjaukt mūsu mieru un sagraut mūsu labās attiecības ar Dievu. Viņš negrib, ka mēs turpinātu darbu, ko mēs darām, meklējot godprātīgus cilvēkus un palīdzot tiem nostāties Jehovas pusē jautājumā par augstāko varu. Bet mums ir jābūt pilniem apņēmības saglabāt uzticību Jehovam, paļaujoties, ka viņš izglābs mūs no ļaunā. Ja mēs ļaujam Dieva vārdiem mūs vadīt un aktīvi sadarbojamies ar viņa redzamo organizāciju, mēs varam būt pilnīgi pārliecināti, ka viņš vienmēr mūs atbalstīs. (Jesajas 41:8—13.)
19 Tāpēc nelokāmi stāsimies pretim Velnam un viņa viltībām un nemitīgi meklēsim mūsu dārgo Dievu Jehovu, kurš mūs katrā ziņā ”stiprinās, spēcinās, darīs pastāvīgus”. (1. Pētera 5:8—11.) Tā mēs ”pasargāsim sevi Dieva mīlestībā, gaidīdami mūsu Kunga Jēzus Kristus žēlastību, lai iemantotu mūžīgo dzīvību”. (Jūdas 21.)
Kā jūs atbildētu?
• Ko nozīmē grieķu vārds, kas tiek tulkots ar vārdu ”Velns”, un kāpēc var teikt, ka tas ir piemērots Sātana apzīmējums?
• Ar kādu nolūku Jehova, atšķirībā no Sātana, vēro zemes iedzīvotājus?
• Kāpēc cilvēkiem ir jāpieņem izpirkuma upuris, lai tuvotos Jehovam?
• Ko nozīmē ”pieķerties cieši klāt” Jehovam, un kā mēs varam viņu meklēt?
[Jautājumi studēšanai]
[Attēls 15. lpp.]
Lai gan Ījabam bija jāiztur smagi pārbaudījumi, viņš saprata, ka Jehova par viņu gādā
[Attēli 16., 17. lpp.]
Ja mēs ik dienas lasām Bībeli, regulāri apmeklējam kristiešu sapulces un dedzīgi piedalāmies sludināšanā, tas mums palīdz atcerēties, ka Jehova gādā par mums