”Stājieties pretim Velnam”
”Stājieties pretim Velnam”
”Stājieties pretim velnam, un viņš bēgs no jums.” (JĒKABA 4:7)
1. Ko var teikt par mūsdienu pasauli, un kāpēc svaidītajiem kristiešiem un viņu līdzgaitniekiem jābūt modriem?
”DIEVS ir pazudis, bet Velns — palicis.” Šos franču rakstnieka Andrē Malro vārdus varētu teikt par pasauli, kurā mēs dzīvojam, jo cilvēku darbos drīzāk atspoguļojas Sātana ļaunprātība, nevis Dieva griba. Sātans maldina cilvēkus ”ar visu [savu] viltus varu, zīmēm un brīnumiem” un ”ar visādiem netaisnības līdzekļiem pieviļ tos, kas pazūd”. (2. Tesaloniķiešiem 2:9, 10.) Tagad, ”pēdējās dienās”, Sātans sevišķi sīvi vēršas pret Dieva uzticīgajiem kalpiem, karodams pret svaidītajiem kristiešiem, kas ”tur Dieva baušļus un apliecina Jēzu”. (2. Timotejam 3:1, LB-65r; Atklāsmes 12:9, 17.) Šiem svaidītajiem Dieva kalpiem un viņu līdzgaitniekiem, kam ir cerība dzīvot uz zemes, ir jābūt modriem.
2. Kā Sātans piekrāpa Ievu, un par ko Pāvils bija nobažījies?
2 Sātans ir neģēlīgs krāpnieks. Viltīgi izmantodams čūsku, viņš piemānīja Ievu un lika tai noticēt, ka neatkarība no Dieva padarīs to laimīgāku. (1. Mozus 3:1—6.) Aptuveni četrtūkstoš gadu vēlāk apustulis Pāvils izteica bažas, ka svaidītie kristieši Korintā varētu krist par upuri Sātana viltībām. Pāvils rakstīja: ”Es baidos, ka čūska, kas ar savu viltību piekrāpa Ievu, tāpat nesamaitā arī jūsu domas un nenovērš no Kristus vientiesības (un nevainības).” (2. Korintiešiem 11:3.) Sātans samaitā cilvēku prātu un izkropļo viņu domāšanu. Tāpat kā Ievu, Sātans var pamudināt kristiešus uz aplamiem spriedumiem un vedināt viņus uz domām, ka viņu laime ir atkarīga no kaut kā tāda, ko Jehova un viņa Dēls nosoda.
3. Kā Jehova sniedz aizsardzību pret Velnu?
3 Sātanu var salīdzināt ar putnu ķērāju, kas izliek cilpas, lai neuzmanīgie tajās iekristu. Lai izvairītos no Sātana cilpām, mums ”jādzīvo Visaugstākā patvērumā”, simboliskā drošā vietā, ko Jehova sagādā tiem, kas ar darbiem apliecina, ka atzīst viņa augstāko varu. (Psalms 91:1—3.) Mums ir vajadzīga visa aizsardzība, ko Dievs sniedz ar savu vārdu, gara un organizācijas starpniecību, lai mēs ”varētu pretī stāties velna viltībām”. (Efeziešiem 6:11.) Nav šaubu, ka Velns liek lietā daudz dažādu viltību, lai notvertu savās cilpās Jehovas kalpus.
Sātana cilpas agrīnajiem kristiešiem
4. Kādā sabiedrībā dzīvoja agrīnie kristieši?
4 Kristieši, kas dzīvoja mūsu ēras pirmajā un otrajā gadsimtā, pieredzēja Romas impērijas ziedu laikus. Tā dēvētais pax romana — Romas miers — sekmēja tirdzniecības uzplaukumu. Šādas labklājības apstākļos valdošajam slānim bija daudz brīva laika, un augstāko kārtu pārstāvji rūpējās, lai tautas masām netrūktu izpriecu, kas atturētu tās no sacelšanās. Romas vēsturē bija periodi, kad oficiālu brīvdienu bija tikpat daudz kā darba dienu. Augstākais slānis par valsts līdzekļiem nodrošināja vienkāršajiem ļaudīm maizi un izrādes, lai tiem vēders būtu pilns un domas aizņemtas ar izklaidi.
5., 6. a) Kāpēc kristiešiem bija jāvairās apmeklēt romiešu teātrus un amfiteātrus? b) Kādu viltību Sātans izmantoja, un kā kristieši varēja izvairīties no Sātana cilpas?
5 Vai šī situācija radīja kristiešiem kādas briesmas? Spriežot pēc brīdinājumiem, ko savos darbos izteikuši agrīnie pēcapustuļu laikmeta rakstnieki, piemēram, Tertulliāns, lielākā daļa tālaika izpriecu garīgā un morālā ziņā patiesiem kristiešiem bija ārkārtīgi bīstamas. Svētki un spēles lielākoties tika rīkoti par godu pagānu dieviem. (2. Korintiešiem 6:14—18.) Ja runa ir par teātriem, pat daudzas no klasiskajām lugām bija klaji amorālas vai asiņainas un varmācīgas. Laikam ejot, publikai zuda interese par klasisko dramaturgu darbiem un to vietā uz teātru skatuvēm sāka izrādīt piedauzīgas pantomīmas. Vēsturnieks Džeroms Karkopīno savā grāmatā Senās Romas ikdienas dzīve raksta: ”Šajās lugās aktrisēm bija atļauts pilnīgi izģērbties.. ..un asinis lija bagātīgi. [..] [Pantomīmas] līdz pašiem dziļumiem gremdējās izvirtībā, kas bija pārņēmusi galvaspilsētas iedzīvotāju masas. Viņiem neriebās šīs izrādes, jo drausmīgie slaktiņi, kas risinājās amfiteātros, jau sen bija notrulinājuši viņu jūtas un izkropļojuši instinktus.” (Mateja 5:27, 28.)
6 Amfiteātros gladiatori cīnījās uz dzīvību un nāvi cits ar citu vai ar savvaļas dzīvniekiem. Uz nāvi notiesāti noziedznieki un vēlāk arī daudzi kristieši tika mesti arēnā pie plēsīgiem zvēriem. Jau tajos senajos laikos viena no Sātana viltībām bija tāda, ka viņš pūlējās nomākt cilvēkos pretīgumu pret amoralitāti un vardarbību un panākt, lai tās kļūtu ierastas un ļaužu masas sāktu pēc tām tiekties. No šīs cilpas varēja izvairīties vienīgi tad, ja negāja uz teātriem un amfiteātriem. (1. Korintiešiem 15:32, 33.)
7., 8. a) Kāpēc kristiešiem nebija prātīgi iet uz kaujas ratu sacīkstēm? b) Kā Sātans būtu varējis izmantot romiešu pirtis par lamatām kristiešiem?
7 Milzīgās, ovālās arēnās, ko dēvēja par cirkiem, notika kaujas ratu sacensības, kas noteikti bija ļoti aizraujošas, bet kristiešiem tās nebija pieņemamas, jo skatītāju pūlī nereti uzliesmoja vardarbība. Kāds trešā gadsimta autors rakstīja, ka skatītāji reizēm sāka kauties, un Džeroms Karkopīno atzīmē, ka cirka ēku pasāžās ”savus pakalpojumus piedāvāja astrologi un prostitūtas”. Romas cirks nekādā gadījumā nebija kristiešiem piemērota vieta. (1. Korintiešiem 6:9, 10.)
8 Bet ko var teikt par slavenajām romiešu pirtīm? Protams, cilvēkiem ir jāmazgājas, lai viņi būtu tīri. Taču daudzas romiešu pirtis bija plašas iestādes ar masāžas istabām, vingrošanas zālēm un telpām azartspēlēm, ēšanai un dzeršanai. Lai gan teorētiski pirtīs bija paredzēts savs laiks vīriešiem un savs — sievietēm, tomēr praksē visbiežāk tika pieļauts, ka abi dzimumi mazgājās kopā. Aleksandrijas Klements rakstīja: ”Pirtis ir atvērtas bez izšķirības kā vīriešiem, tā sievietēm, un viņi izģērbjas, lai ļautos izvirtībai.” Tā likumīga iestāde viegli varēja kļūt par Sātana lamatām, kurās kristiešiem draudēja briesmas iekrist. Gudri rīkojās tie, kas neapmeklēja šīs vietas.
9. No kādām cilpām bija jāsargās agrīnajiem kristiešiem?
9 Romas impērijas uzplaukuma laikmetā populāra izklaide bija azartspēles. No līdzdalības derībās, ko slēdza sacīkšu skatītāji cirkā, agrīnie kristieši varēja izvairīties, neiedami uz cirku. Viesnīcu un krogu dibenistabās nelegāli notika arī mazāka mēroga azartspēles. Spēlētāji centās uzminēt, vai partnerim rokā ir pāra vai nepāra skaits oļu vai kauliņu. Azartspēles padarīja aizrautīgāku ļaužu dzīvi, jo deva cerību ātri un bez pūlēm tikt pie naudas. (Efeziešiem 5:5.) Krogu apkalpotājas bieži vien bija prostitūtas, tāpēc pastāvēja briesmas, ka apmeklētāji varētu padoties netiklības vilinājumam. Tādas bija dažas no cilpām, ko Sātans izlika kristiešiem, kuri dzīvoja Romas impērijas pilsētās. Vai mūsdienās situācija ir būtiski mainījusies?
Sātana lamatas mūsdienās
10. Kādā ziņā mūsdienu situācija atgādina apstākļus, kas pastāvēja Romas impērijā?
10 Visā visumā Sātana viltīgie paņēmieni gadsimtu gaitā nav mainījušies. Lai ”sātāns.. nepieviltu” kristiešus, kas dzīvoja pagrimušajā Korintas pilsētā, apustulis Pāvils tiem deva stingrus padomus un rakstīja: ”[Sātana] nodomi mums labi zināmi.” (2. Korintiešiem 2:10, 11.) Mūsdienās daudzās attīstītās valstīs situācija ir ļoti līdzīga tai, kas pastāvēja Romas impērijā tās ziedu laikos. Lielai daļai cilvēku ir tik daudz brīvā laika kā vēl nekad agrāk. Valsts loterijas pat trūcīgajiem dod cerību dabūt daudz naudas. Par lētu maksu tiek piedāvāts daudz dažādu izpriecu, kas aizņem ļaužu domas. Sporta stadioni ir skatītāju pilni, cilvēki slēdz derības uz naudu, pūlī reizēm izceļas kautiņi, un asas sadursmes starp spēlētājiem ir parasta lieta. Cilvēku ausis pieskandina nepiedienīga mūzika, un uz teātru skatuvēm, kā arī kino un televīzijā tiek rādītas piedauzīgas ainas. Dažās zemēs ir populāri vīriešiem un sievietēm kopā mazgāties pirtīs un karstajos avotos, nemaz nerunājot par paradumu kailiem peldēties un sauļoties pludmalē. Tāpat kā kristietības pirmajos gadsimtos, arī mūsdienās Sātans cenšas kārdināt Dieva kalpus ar pasaulīgu izpriecu palīdzību.
11. Kādas briesmas var saistīties ar vēlēšanos atpūsties un atslābināties?
11 Mūsdienu stresa pilnajā pasaulē vēlēšanās atslābināties, uz brīdi aizmirst par ikdienas dzīves raizēm ir pilnīgi dabiska. Tomēr, tāpat kā romiešu pirtis, kuru apmeklēšana varēja pakļaut briesmām agrīnos kristiešus, mūsdienās dažas atpūtas iestādes ir kļuvušas par slazdu, ar kura palīdzību Sātans mudina kristiešus uz netiklību un pārmērīgu dzeršanu. Pāvils Korintas kristiešiem rakstīja: ”Nepievilieties. Ļauna sabiedrība samaitā labus tikumus. Esiet visai modrīgi un negrēkojiet; jo daži Dievu nemaz nepazīst.” (1. Korintiešiem 15:33, 34.)
12. Kādas ir dažas no Sātana cilpām, kuras viņš mūsdienās izliek Jehovas kalpiem?
12 Kā var redzēt gadījumā ar Ievu, Sātans lika lietā viltību, lai izkropļotu viņas domāšanu. (2. Korintiešiem 11:3.) Mūsdienās Sātans reizēm mēģina pamudināt kristiešus domāt, ka viņiem izdosies noskaņot dažus cilvēkus par labu kristīgajai patiesībai, ja viņi darīs visu iespējamo, lai pierādītu, ka Jehovas liecinieki ir tādi paši kā visi pārējie cilvēki. Dažkārt viņi ar savu rīcību sāk pārāk līdzināties šai pasaulei, un iznākums ir tieši pretējs cerētajam. (Hagaja 2:12—14.) Sātans lieto arī citus viltīgus paņēmienus, piemēram, viņš cenšas panākt, lai Dievam veltījušies kristieši, gan jaunieši, gan pieaugušie, sāktu dzīvot dubultu dzīvi un apbēdinātu Dieva svēto garu. (Efeziešiem 4:30.) Daži iekrīt šajā cilpā, neapdomīgi lietodami internetu.
13. Kādu maskētu slazdu Sātans reizēm lieto, un kāds padoms no Salamana Pamācībām jāņem vērā, lai tajā neiekristu?
13 Vēl viens Sātana slazds ir maskēts okultisms. Neviens patiess kristietis tīšuprāt nesaistīsies ar sātanismu vai spiritismu. Taču daži neviļus zaudē modrību, ja runa ir par filmām, televīzijas seriāliem, videospēlēm vai pat bērnu grāmatām un komiksiem, kur uzmanības centrā ir vardarbība vai burvestības. Ir jāvairās no visa, kam ir okultiska pieskaņa. Gudrā sakāmvārdā teikts: ”Daudz dzeloņu un valgu ir aplamam cilvēkam viņa dzīves ceļā, bet kas turas tālu no tiem, tas saglabā savu dzīvību.” (Salamana Pamācības 22:5.) Tā kā Sātans ir ”šās pasaules dievs”, viņa lamatas var slēpties visā, kas ir ļoti populārs. (2. Korintiešiem 4:4; 1. Jāņa 2:15, 16.)
Jēzus stājās pretim Velnam
14. Kā Jēzus pretojās Velna pirmajam kārdinājumam?
14 Jēzus rādīja lielisku paraugu, kā stāties pretim Velnam un likt tam bēgt. Kad Jēzus bija kristījies un 40 dienas gavējis, Sātans viņu kārdināja. (Mateja 4:1—11.) Vispirms Sātans mēģināja izmantot izsalkumu, ko Jēzus, gluži dabiski, juta pēc ilgās gavēšanas. Sātans aicināja Jēzu izdarīt savu pirmo brīnumu, lai apmierinātu fizisku vajadzību. Citēdams 5. Mozus 8:3, Jēzus atteicās lietot savas spējas savtīgiem mērķiem un norādīja, ka garīgais ēdiens ir svarīgāks par fizisko.
15. a) Kādu dabisku vēlēšanos Sātans izmantoja, lai kārdinātu Jēzu? b) Kāds ir viens no galvenajiem paņēmieniem, ko Velns mūsdienās lieto pret Dieva kalpiem, un kā mēs varam stāties viņam pretim?
15 Interesanti, ka minētajā situācijā Velns necentās panākt, lai Jēzus izdarītu seksuālas dabas pārkāpumu. Izsalkums šajā gadījumā šķita spēcīgākā fiziskā vēlēšanās, ar kuras palīdzību kārdināt Jēzu. Kādus kārdinājumus Velns mūsdienās izmanto, lai pieviltu Dieva kalpus? Viņa līdzekļi ir daudzi un dažādi, bet viens no galvenajiem viltīgajiem paņēmieniem ir seksuālie kārdinājumi, ar kuriem viņš pūlas salauzt Jehovas kalpu apņēmību palikt uzticīgiem savam Dievam. Tāpat kā Jēzus, mēs varam pretoties Velnam un nepadoties kārdinājumiem. Jēzus noraidīja Sātana priekšlikumus, citējot piemērotas Rakstu vietas. Ja esam sastapušies ar kārdinājumu, mēs varam sekot viņa priekšzīmei, piemēram, atsaukt atmiņā tādus pantus kā 1. Mozus 39:9 un 1. Korintiešiem 6:18.
16. a) Kā Sātans otrreiz kārdināja Jēzu? b) Kā Sātans varētu kārdināt mūs pārbaudīt Jehovu?
16 Pēc tam Velns mudināja Jēzu lēkt lejā no tempļa sienas un pārbaudīt, vai Dievs ar savu eņģeļu palīdzību spēj viņu pasargāt. Jēzus citēja 5. Mozus 6:16 un atteicās pārbaudīt savu Tēvu. Sātans droši vien nemudinās mūs mesties lejā no tempļa, taču var gadīties, ka viņš mūs kārdina pārbaudīt Jehovu. Vai mēs jūtam kārdinājumu izmēģināt, cik lielā mērā ar savu apģērbu un ārējo izskatu varam sekot pasaulīgām modes tendencēm, nesaņemot aizrādījumu? Varbūt mūs vilina apšaubāmas izpriecas? Ja tā ir, mēs, iespējams, pārbaudām Jehovu. Ja mums būs šādas noslieces, Sātans nevis bēgs no mums, bet pievērsīs mums īpašu uzmanību, nemitīgi vilinādams nostāties viņa pusē.
17. a) Kā Velns kārdināja Jēzu trešo reizi? b) Kas mums jādara, lai mūsu dzīvē piepildītos vārdi, kas lasāmi Jēkaba 4:7?
17 Kad Sātans piedāvāja Jēzum visas pasaules valstis par vienu vienīgu pielūgsmes aktu, Jēzus atkal pretojās viņam, citēdams Rakstus un nelokāmi atbalstīdams sava Tēva nedalīto pielūgsmi. (5. Mozus 5:9; 6:13; 10:20.) Sātans nepiedāvās mums pasaules valstis, bet viņš nemitīgi kārdina mūs ar materiālistisku spožumu, ar greznas dzīves izredzēm. Ja mēs reaģējam tāpat kā Jēzus un saglabājam nedalītu uzticību Jehovam, mēs pieredzēsim to pašu, ko pieredzēja Jēzus. Mateja evaņģēlijā teikts: ”Tad velns viņu atstāja.” (Mateja 4:11.) Sātans mūs atstās, ja mēs viņam apņēmīgi pretosimies, atcerēdamies atbilstošus Bībeles principus un rīkodamies saskaņā ar tiem. Māceklis Jēkabs uzsvēra: ”Stājieties pretim velnam, un viņš bēgs no jums.” (Jēkaba 4:7.) Kāds kristietis vēstulē Jehovas liecinieku Francijas filiālei rakstīja: ”Sātans tik tiešām ir viltīgs. Kaut arī man ir vislabākie nodomi, man ir ļoti grūti kontrolēt savas jūtas un vēlmes. Tomēr ar drosmi un pacietību un, galvenais, ar Jehovas palīdzību, man ir izdevies izturēt un neatkāpties no patiesības.”
Pilnīgi apbruņoti, lai stātos pretim Velnam
18. Kas veido garīgo bruņojumu, kurš dara mūs spējīgus stāties pretī Velnam?
18 Jehova mums ir devis pilnu garīgo bruņojumu, lai mēs spētu ”pretī stāties velna viltībām”. (Efeziešiem 6:11—18.) Mīlestība pret patiesību apjož mūsu gurnus, proti, sagatavo mūs kristīgajai kalpošanai. Cieša apņēmība ievērot Jehovas taisnīgās normas ir kā bruņas, kas sargā mūsu sirdi. Ja mūsu kājas ir apautas ar labo vēsti, mēs regulāri ejam sludināt, un tas mūs garīgi stiprina un aizsargā. Stipra ticība ir kā liels vairogs, kas aizsedz mūs no ”ļaunā ugunīgajām bultām” — viņa viltībām un kārdinājumiem. Dziļa paļāvība uz Jehovas solījumu piepildīšanos ir kā bruņu cepure, kas sargā mūsu domāšanu un dod mums sirdsmieru. (Filipiešiem 4:7.) Ja mēs iemācāmies prasmīgi likt lietā Dieva vārdus, tie ir kā zobens, ko mēs varam lietot, lai palīdzētu cilvēkiem atbrīvoties no garīgā gūsta, kurā tos tur Sātans. Tāpat kā Jēzus, mēs varam to izmantot arī pašaizsardzībai, ja esam saskārušies ar kārdinājumu.
19. Kas ir vēl svarīgāk nekā ”stāties pretim velnam”?
19 Ja mēs allaž būsim ”bruņojušies ar visiem Dieva ieročiem” un pastāvīgi vērsīsimies pie Jehovas lūgšanās, viņš noteikti mūs aizsargās no Sātana uzbrukumiem. (Jāņa 17:15; 1. Korintiešiem 10:13.) Tomēr Jēkaba vārdi liecina, ka nepietiek tikai ”stāties pretim Velnam”. Vēl svarīgāk ir ”padoties Dievam”, kurš gādā par mums. (Jēkaba 4:7, 8.) Nākamajā rakstā tiks aplūkots, kā mēs to varam darīt.
Kā jūs atbildētu?
• No kādām Sātana cilpām bija jāvairās agrīnajiem kristiešiem?
• Ar kādiem viltīgiem paņēmieniem Sātans mūsdienās cenšas notvert slazdā Jehovas kalpus?
• Kā Jēzus pretojās Velna kārdinājumiem?
• Kas ietilpst garīgajā bruņojumā, kurš dara mūs spējīgus stāties pretim Velnam?
[Jautājumi studēšanai]
[Attēls 9, 10. lpp.]
Jēzus nelokāmi stājās pretim Velnam
[Attēli 10. lpp.]
Pirmā gadsimta kristieši nepiedalījās varmācīgā un amorālā izklaidē
[Norāde par autortiesībām]
The Complete Encyclopedia of Illustrations/J. G. Heck