Lasītāju jautājumi

Vai ir nepareizi spēlēt uz naudu arī tad, ja likme ir neliela?

Dieva Rakstos par azartspēlēm nav runāts sīki, tomēr tie pietiekami skaidri ļauj saprast, ka visas azartspēles ir pretrunā ar Bībeles principiem. * Piemēram, vispārzināms ir tas, ka azartspēles veicina alkatību. Jau šis fakts vien kristiešiem liek nopietni padomāt, jo Bībelē sacīts, ka ”mantrauši” neiemantos Dieva Valstību, un mantkārība ir minēta kopā ar elku kalpību. (1. Korintiešiem 6:9, 10; Kolosiešiem 3:5.)

Azartspēles sekmē arī egoismu un neveselīgu sāncensības garu, spēcīgu vēlēšanos uzvarēt. Apustulis Pāvils brīdināja no tā, rakstīdams: ”Nedzīsimies pēc tukša goda, cits citu izaicinādami, cits citu apskauzdami.” (Galatiešiem 5:26.) Turklāt ir cilvēki, kas azartspēļu ietekmē sāk māņticīgi paļauties uz laimīgu gadījumu. Viņi izdomā dažādas māņticības, cerēdami, ka tās viņiem nesīs veiksmi. Šādi cilvēki līdzinās neuzticīgajiem izraēliešiem, kas ”klāja galdu laimes dievam Gadam un nesa ar garšvielām pastiprinātus vīnus kā dzeŗamos upuŗus dievietei Menijai”. (Jesajas 65:11.)

Kāds varētu spriest, ka tad, ja viņš draudzīgā gaisotnē spēlē kārtis vai kādu galda spēli ar radiniekiem vai tuviem draugiem un nosaka nelielu likmi, tas nav nekas vairāk kā nevainīga izklaidēšanās. Tiesa, cilvēks, kas spēlē uz nelielu naudas summu, varbūt neuzskata, ka viņš ir alkatīgs, savtīgs, māņticīgs un atrodas sāncensības gara ietekmē. Bet kā viņa nostāja varētu ietekmēt pārējos spēles dalībniekus? Daudzi cilvēki, kas ir nonākuši azartspēļu atkarībā, sākumā ir spēlējuši uz nelielām likmēm sava prieka pēc. (Lūkas 16:10.) Šķietami nekaitīgā izprieca viņiem ir kļuvusi par kaut ko daudz nopietnāku.

Īpaši uzmanīgiem jābūt tad, ja spēlē piedalās vai to vēro bērni. Daudzi bērni ir sajutuši azartu, kāds rodas, uzvarot spēlē uz nelielu likmi, un ir izjutuši kārdinājumu spēlēt uz lielākām summām. (1. Timotejam 6:10.) ASV tika publicēts ziņojums par pētījumu, ko ilgākā laika posmā ir veikusi Arizonas Azartspēļu atkarības padome, un tas apstiprina, ka daudzi no azartspēlēm atkarīgi cilvēki ir sākuši spēlēt jau no mazotnes, ”liekot nelielas naudas summas uz sporta spēļu iznākumiem vai spēlējot kārtis ar draugiem un radiniekiem”. Citā ziņojumā sacīts, ka ”bērnu aizraušanās ar azartspēlēm sākas mājās, visbiežāk ar kāršu spēlēšanu ģimenes un draugu lokā. Trīsdesmit procenti bērnu, kas spēlē azartspēles, ir sākuši to darīt pirms savas vienpadsmitās dzimšanas dienas.” Daudzi pusaudži, lai iegūtu naudu azartspēlēm, pārkāpj likumu vai rīkojas netikumīgi, teikts kādā pētījumā par azartspēlēm (Why Do People Gamble Too Much—Pathological and Problem Gambling). Laika kavēklis, kas sākumā ir licies gluži nevainīgs, galu galā var nodarīt milzīgu ļaunumu.

Mēs jau tā dzīvojam pasaulē, kurā ir ļoti daudz dažādu slazdu un kārdinājumu, un nepavisam nav saprātīgi vēl palielināt to skaitu. (Salamana Pamācības 27:12.) Azartspēles apdraud cilvēka garīgumu, un no tām ir jāizvairās — neatkarīgi no tā, vai spēles laikā ir vai nav klāt bērni un vai tiek spēlēts uz lielām vai mazām naudas summām. Kristieši, kas brīvajā laikā spēlē galda un kāršu spēles, var vienkārši pierakstīt spēles rezultātu vai arī spēlēt tikai sava prieka pēc, bez punktu skaitīšanas. Saprātīgi kristieši, kas rūpējas paši par savu un par savu draugu un ģimenes locekļu garīgumu, nespēlē azartspēles — arī uz mazām naudas summām ne.

[Zemsvītras piezīme]