Patiesās pielūgsmes atbalstītāji senatnē un mūsdienās

VAI jūs atceraties, kā sauca vīrieti, kas raudāja par seno Jeruzalemi? Varbūt jūs teiksiet: ”Tas bija Jēzus,” — un tiešām reiz bija tāds gadījums. (Lūkas 19:28, 41.) Tomēr jau vairākus gadsimtus pirms tam, kad Jēzus dzīvoja uz zemes, par Jeruzalemi raudāja arī kāds cits uzticīgs Dieva kalps. Šī vīra vārds bija Nehemija. (Nehemijas 1:3, 4.)

Kāpēc Nehemija bija tik noskumis, ka raudāja par Jeruzalemi? Ko viņš darīja šīs pilsētas un tās iedzīvotāju labā? Un ko mēs no viņa varam mācīties? Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, pievērsīsim uzmanību vairākiem notikumiem, kas risinājās Nehemijas dienās.

 Vīrs, kura sirds mudināja rīkoties

Nehemija bija iecelts par Jeruzalemes pārvaldnieku, bet pirms tam viņš dzīvoja Sūsās, kur ieņēma augstu amatu Persijas galmā. Tomēr šī komfortablā dzīve nebija mazinājusi Nehemijas rūpes par savu tautiešu jūdu labklājību tālajā Jeruzalemē. Pirmais, ko Nehemija darīja, kad Sūsās ieradās Jūdejas pārstāvji, bija tas, ka viņš ”prasīja viņiem par jūdiem, kas bija izglābušies un bija palikuši no gūsta pāri, un par Jeruzālemi”. (Nehemijas 1:2.) Kad jūdi pastāstīja, ka ļaudis Jeruzalemē ”ir lielā nelaimē un kaunā” un ka pilsētas mūri ir ”noplēsti”, Nehemija ”sēdēja un raudāja un sēroja vairākas dienas”. Pēc tam viņš izjustā lūgšanā izteica savas sāpes Jehovam. (Nehemijas 1:3—11.) Kāpēc Nehemija tik ļoti bēdājās? Viņš zināja, ka Jeruzaleme ir Jehovas pielūgsmes centrs uz zemes, bet tagad tā bija atstāta novārtā. (1. Ķēniņu 11:36.) Tomēr tas vēl nebija viss — postaža, kāda valdīja pilsētā, liecināja par tās iedzīvotāju nožēlojamo garīgo stāvokli. (Nehemijas 1:6, 7.)

Tā kā Nehemija raizējās par Jeruzalemes likteni un juta līdzi jūdiem, kas tajā dzīvoja, sirds viņu skubināja rīkoties. Līdzko Persijas ķēniņš uz kādu laiku atbrīvoja Nehemiju no pienākumiem galmā un ļāva doties ceļā, Nehemija sāka gatavoties tālajam ceļojumam uz Jeruzalemi. (Nehemijas 2:5, 6.) Viņš vēlējās izmantot savu spēku, laiku un spējas, atbalstot tik ļoti nepieciešamo pilsētas atjaunošanas darbu. Pāris dienas pēc ierašanās Jeruzalemē Nehemija jau bija gatavs ķerties pie darba, lai pilnībā atjaunotu pilsētas mūrus. (Nehemijas 2:11—18.)

Mūru atjaunošana bija milzīgs darbs, tāpēc Nehemija uzticēja noteiktus uzdevumus ikvienai no daudzajām ģimenēm, kas cieši sadarbojās savā starpā. * Tika izveidotas vairāk nekā 40 celtnieku vienības, kas būvēja ”kādu.. gabalu” no mūra. Tā kā tik daudz ļaužu — gan pieaugušie, gan bērni — bija gatavi ziedot savu laiku un spēkus, sākotnēji šķietami nepaveicamais darbs ritēja uz priekšu. (Nehemijas 3:11, 12, 19, 20.) Pēc divu mēnešu saspringta darba Jeruzalemes mūri bija pilnībā pabeigti. Nehemija rakstīja, ka pat tie, kas lika šķēršļus šajā atjaunošanas darbā, bija spiesti atzīt, ka ”darbs ir padarīts ar mūsu Dieva palīdzību”. (Nehemijas 6:15, 16.)

Piemērs, ko atcerēties

Tīrās pielūgsmes atbalstīšanai Nehemija bija gatavs ziedot ne tikai savu laiku un organizatora spējas, bet arī materiālos līdzekļus. Viņš ieguldīja savus līdzekļus, lai izpirktu jūdus no verdzības. Viņš aizdeva naudu, neprasot procentus. Nehemija nekad nekļuva jūdiem ”par lielu slogu” — neizmantoja savas pārvaldnieka pilnvaras, lai pieprasītu sev kaut ko īpašu, it kā viņam tas pienāktos. Vēl vairāk, viņa mājas durvis vienmēr bija atvērtas, lai cienātu kādus ”simts piecdesmit vīrus, gan arī tos, kas.. nāca no apkārtējām tautām”. Ik dienas Nehemija saviem ciemiņiem cēla galdā ”vienu vērsi, sešus izmeklētus sīklopus, kā arī putnus”. Turklāt ik pēc desmit dienām viņš piedāvāja šiem cilvēkiem ”lielā daudzumā dažādus vīnus” — par visiem šiem cienastiem maksāja Nehemija pats. (Nehemijas 5:8, 10, 14—18.)

Nehemija neapšaubāmi bija izcils devīguma piemērs Dieva kalpiem senatnē, un  no viņa var mācīties arī kristieši mūsdienās. Šis drosmīgais Dieva kalps labprātīgi ziedoja savus līdzekļus strādnieku labā, lai atbalstītu tīro pielūgsmi. Tāpēc viņš varēja lūgt Jehovu: ”Piemini.., mans Dievs, par labu visu, ko es esmu darījis šīs tautas dēļ!” (Nehemijas 5:19.) Jehova katrā ziņā tieši tā arī rīkosies. (Ebrejiem 6:10.)

Cilvēki, kas mūsdienās seko Nehemijas paraugam

Ir patīkami redzēt, ka arī mūsdienās Jehovas kalpi apliecina tikpat sirsnīgas jūtas, ir tikpat gatavi rīkoties un tikpat pašaizliedzīgi atbalsta tīro pielūgsmi, kā tas notika Nehemijas dienās. Kad mēs dzirdam, ka mūsu ticības biedri pieredz kādas grūtības, mums ārkārtīgi rūp viņu labklājība. (Romiešiem 12:15.) Lai atbalstītu savus nelaimē nokļuvušos ticības biedrus, mēs, tāpat kā Nehemija, lūdzam Jehovu: ”Ak, Kungs, lai jel tava auss kļūst uzmanīga uz tava kalpa lūgšanu, kam ir prieks bīties tavu vārdu.” (Nehemijas 1:11; Kolosiešiem 4:2.)

Tomēr mūsu rūpes par ticības biedru garīgo un fizisko labklājību un vēlēšanās  atbalstīt patieso pielūgsmi neizpaužas tikai iekšējos pārdzīvojumos. Mēs jūtam pamudinājumu arī rīkoties. Mīlestības rosināti, tie, kuriem apstākļi ļauj, atstāj ērtības, pie kādām viņi ir pieraduši savās mājās, un, līdzīgi Nehemijam, dodas palīdzēt ticības biedriem svešās malās. Šos brīvprātīgos strādniekus nebaida fakts, ka dažuviet dzīves apstākļi nav tik labi kā mājās — viņi atbalsta patieso pielūgsmi šajās zemēs, strādājot plecu pie pleca ar vietējiem brāļiem. Šāda pašaizliedzīga rīcība patiesi ir slavējama.

Valstības darba atbalsts savā apkaimē

Lielākajai daļai no mums nav iespējas doties talkā brāļiem kaut kur prom no mājām. Toties mēs atbalstām patieso pielūgsmi savā apkaimē. Arī par šādu rīcību ir stāstīts Nehemijas grāmatā. Pievērsiet uzmanību kādai niansei, ko Nehemija minēja, stāstot par Dievam uzticīgajiem cilvēkiem, kas piedalījās Jeruzalemes mūru atjaunošanā. Viņš rakstīja: ”[Mūri] laboja Jedaja, Harumafa dēls, iepretim savai mājai.. Aiz viņiem laboja Benjamīns un Hašubs pretī savai mājai. Aiz viņiem laboja Asarja, Ananjas dēla, Maāsejas dēls, pie savas paša mājas.” (Nehemijas 3:10, 23, 28—30.) Palīdzot atjaunot pilsētas mūri netālu no savām mājām, šie vīrieši un viņu ģimenes ievērojami veicināja patieso pielūgsmi.

Mūsdienās daudzi no mums dažnedažādos veidos atbalsta patieso pielūgsmi savā apkaimē. Kristieši piedalās Valstības zāļu celšanā, sniedz palīdzību ticības biedriem dažādu katastrofu gadījumos un, kas ir vēl svarīgāk, sludina labo vēsti par Valstību. Turklāt mēs visi — vienalga, vai mums ir iespēja strādāt celtniecībā vai palīdzēt katastrofu gadījumos vai nav — dedzīgi vēlamies sekmēt patieso pielūgsmi ar saviem materiālajiem līdzekļiem, tā apliecinot tādu pat devīgumu, kāds senatnē piemita Nehemijam. (Skat. ”Dažas domas par brīvprātīgu ziedošanu”.)

Tā kā ir nepieciešams finansēt ar literatūras iespiešanu saistīto darbu, kas pastāvīgi vēršas plašumā, un jārod iespēja sniegt palīdzību brāļiem nelaimju gadījumos, kā arī veikt vēl neskaitāmus citus darbus, laiku pa laikam varētu likties, ka tikt ar to visu galā ir nereāli. Tomēr der atcerēties, ka arī vareno Jeruzalemes mūru atjaunošana izskatījās pārāk smags uzdevums. (Nehemijas 4:10.) Bet, tā kā šo darbu kopīgiem spēkiem bija gatavas veikt neskaitāmas ģimenes, galu galā tas tika pabeigts. Līdzīgi arī mūsdienās allaž būs iespējams savākt iespaidīgos līdzekļus Valstības darba finansēšanai visā pasaulē, ja vien mēs visi šajā ziņā turpināsim ieguldīt savu artavu.

Rakstā ”Daži ziedojumu veidi” ir minēts, kādas ir dažas iespējas finansiāli atbalstīt Valstības darbu. Pagājušogad daudzi Dieva kalpi sniedza šādu atbalstu, un Jehovas liecinieku Vadošā padome vēlas izmantot iespēju, lai sirsnīgi pateiktos šiem cilvēkiem, kuru sirds mudināja viņus ziedot savus līdzekļus. Tomēr visvairāk mēs esam pateicīgi pašam Jehovam par to, ka viņš tik bagātīgi ir svētījis savus kalpus, kas dedzīgi cenšas veicināt patieso pielūgsmi visā pasaulē. Kad mēs pārdomājam, kā Jehova mūs ir vadījis gadu garumā, mēs jūtam pamudinājumu teikt to pašu, ko kādreiz ar pateicību sacīja Nehemija: ”Dieva roka.. labvēlīga bijusi pār mani.” (Nehemijas 2:18.)

[Zemsvītras piezīme]

[Papildmateriāls/Attēli 28. lpp.]

Daži ziedojumu veidi

ZIEDOJUMI PASAULES MĒROGA DARBAM

Daudzi atlicina no saviem līdzekļiem noteiktu summu, ko viņi iemet ziedojumu kastītē ar uzrakstu ”Ziedojumi pasaules mēroga Valstības sludināšanas darbam (Mateja 24:14)”.

Draudzes šos ziedojumus katru mēnesi nosūta Sargtorņa biedrībai. Labprātīgus naudas ziedojumus var sūtīt tieši uz filiāles biroju. Klāt jāpieliek īsa vēstule, kurā norādīts, ka tas ir labprātīgs ziedojums.

NOSACĪTIE DĀVINĀJUMI

Sargtorņa biedrības rīcībā līdz dāvinātāja mūža beigām var nodot naudu ar noteikumu, ka nepieciešamības gadījumā dāvinātājs var saņemt to atpakaļ. Lai saņemtu sīkāku informāciju, lūdzu, griezieties Jehovas liecinieku organizācijas birojā.

PLĀNOTIE ZIEDOJUMI

Dažās valstīs bez naudas ziedošanas un nosacītajiem dāvinājumiem ir arī citi veidi, kā var atbalstīt pasaules mēroga Valstības sludināšanas darbu. Piemēram:

Apdrošināšana. Sargtorņa biedrība var tikt iecelta par dzīvības apdrošināšanas vai pensijas noguldījumu beneficiāru.

Nekustamais īpašums. Sargtorņa biedrībai var tikt dāvināts pārdošanai noderīgs nekustamais īpašums; to var dāvināt arī ar nosacījumu, ka dāvinātājam mūža garumā tiek saglabātas tiesības uz šo īpašumu līdz ar tiesībām tur dzīvot. Pirms tiek noformēti dokumenti par īpašuma dāvināšanu, jāsazinās ar Jehovas liecinieku biroju.

Novēlējumi. Īpašumu un naudu Sargtorņa biedrībai var novēlēt likumīgi noformētā testamentā.

Papildu informāciju var saņemt Jehovas liecinieku organizācijas birojā. Birojs jāinformē par jebkuru šādu ziedojumu un uz biroju jānosūta attiecīgo dokumentu kopijas.

 [Papildmateriāls 30. lpp.]

Dažas domas par brīvprātīgu ziedošanu

Savās vēstulēs Korintas kristiešiem apustulis Pāvils saistībā ar brīvprātīgu ziedošanu minēja trīs būtiskus aspektus. 1. Rakstot par naudas vākšanu, Pāvils deva norādījumu: ”Ikkatrā pirmajā nedēļas dienā lai ikviens.. [dāvanas] tur gatavībā.” (1. Korintiešiem 16:2a.) Tātad līdzekļi ziedojumiem bija jāatlicina jau iepriekš, un tie bija jādod sistemātiski. 2. Pāvils arī rakstīja, ka ikvienam bija jādod tik daudz, ”cik bijis iespējams atlicināt”. (1. Korintiešiem 16:2b.) Citiem vārdiem, cilvēkiem, kas vēlējās ziedot, bija jādod ziedojums atbilstoši savām spējām. Ja arī kristietis pelna pavisam maz, Jehova novērtē pat nelielu ziedojumu, ko viņš var atļauties dot. (Lūkas 21:1—4.) 3. Vēl Pāvils rakstīja: ”Ikviens lai dara, kā tas savā sirdī apņēmies, ne smagu sirdi, vai piespiests; jo priecīgu devēju Dievs mīl.” (2. Korintiešiem 9:7.) Kristieši ziedo no visas sirds — ar prieku.

[Attēli 26. lpp.]

Nehemiju sirds mudināja rīkoties

[Attēli 30. lpp.]

Ar labprātīgajiem ziedojumiem tiek atbalstīta literatūras izdošana, palīdzības sniegšana nelaimju gadījumos, Valstības zāļu celtniecība, kā arī dažādi citi vērtīgi darbi, kas tiek veikti visā pasaulē