Bībele mūsdienu grieķu valodā. Sarežģītais ceļš

Jūs varbūt pārsteigs fakts, ka Grieķijā, zemē, ko mēdz saukt par brīvās domas šūpuli, mēģinājumi tulkot Bībeli tautas valodā daudzus gadsimtus saskārās ar sīvu pretestību. Kas pretojās Bībeles tulkošanai? Kāpēc šo darbu vēlējās apturēt?

VARĒTU šķist, ka grieķi, salīdzinot ar citām tautām, ir izdevīgākā stāvoklī, jo ievērojama Svēto rakstu daļa ir sarakstīta viņu valodā. Taču jaungrieķu valoda, ko runā mūsdienu Grieķijā, krietni atšķiras no sengrieķu valodas, kas lietota Ebreju rakstu tulkojumā Septuagintā un Kristiešu grieķu rakstos. Pēdējo sešu gadsimtu gaitā grieķu valoda ir tik ļoti mainījusies, ka lielākajai daļai grieķu Bībelē lietotā sengrieķu valoda šķiet kā svešvaloda. Daudzus vecus vārdus ir aizstājuši jauni, ir notikušas pārmaiņas morfoloģijā un sintaksē.

Līdz mūsu dienām ir saglabājušies daudzi, ar 3. līdz 16. gadsimtu datējami manuskripti, kas liecina par centieniem pārtulkot Septuagintu vēlākajā grieķu valodā. Trešajā gadsimtā Neocēzarejas bīskaps Gregorijs (ap 213.—ap 270. g.) pārtulkoja no Septuagintas vienkāršākā grieķu valodā Salamana Mācītāja grāmatu. Vienpadsmitajā gadsimtā jūds Tobijs ben Ēliēzers, kas dzīvoja Maķedonijā, pārtulkoja no Septuagintas tā laika grieķu valodā dažas Pentateiha daļas. Interesanti, ka viņš izmantoja ebreju rakstu, jo Maķedonijas ebreji runāja tikai grieķiski, bet lasīja ebreju rakstā. Vēlāk, 1547. gadā, Konstantinopolē tika iespiests šāds Pentateiha tulkojums.

Gaismas stars

Kad 15. gadsimtā tās Bizantijas impērijas zemes, kur dzīvoja grieķi, bija pakļāvuši turki, lielākā daļa iedzīvotāju zaudēja izglītības iespējas. Kaut arī pareizticīgo baznīca Osmaņu impērijā bija iemantojusi īpašu valsts labvēlību, baznīca izturējās nevērīgi pret draudžu locekļiem un pieļāva, ka tie ieslīgst nabadzībā un gara tumsībā. Grieķu vēsturnieks Toms Spelijs par to laiku rakstīja: ”Pareizticīgo baznīcas un tās izglītības sistēmas galvenais mērķis bija pasargāt dievgaldniekus no islāma un Romas katoļu baznīcas ietekmes. Tāpēc grieķu izglītība savā attīstībā apstājās.” Šādā situācijā cilvēki, kas augstu vērtēja Bībeli, saprata, ka tautai mierinājumu varētu dot psalmi, un no 1543. līdz 1835. gadam šī Bībeles grāmata tika iztulkota 18 reizes.

Pirmo Kristiešu grieķu rakstu tulkojumu veica grieķu mūks Maksims Kallipolīts, un tulkojums tika pabeigts 1630. gadā. Tas tika darīts Konstantinopoles patriarha Kirila Lukara * vadībā. Lukaris vēlējās reformēt pareizticīgo baznīcu, taču baznīcas iekšienē  viņam radās spēcīgi pretinieki, kas negribēja nedz kādas pārmaiņas, nedz arī Bībeles tulkojumu tautas valodā. Lukari apvainoja nodevībā un nožņaudza. Tomēr 1638. gadā tika iespiesti apmēram 1500 Kristiešu grieķu rakstu eksemplāru Maksima Kallipolīta tulkojumā. Pareizticīgo baznīcas sinode Jeruzalemē 34 gadus vēlāk paziņoja, ka Svētos rakstus ”nedrīkst lasīt kurš katrs, bet tikai tie, kas pēc ilgiem pētījumiem ir ielūkojušies gara dziļumos”. Tas nozīmēja, ka Bībeli bija ļauts lasīt tikai īpaši izglītotajiem garīdzniekiem.

1703. gadā grieķu mūks Serafims no Lesbas salas gribēja Londonā iespiest Kallipolīta tulkojuma revidētu tekstu. Kad Anglijas galma solījumi sniegt finansiālu atbalstu nepiepildījās, Serafims iespieda pārstrādāto tekstu pats par saviem līdzekļiem. Viņš uzrakstīja kaismīgu ievadu, kurā uzsvēra, ka ”ikvienam dievbijīgam kristietim” ir jālasa Bībele, un apsūdzēja augstākos garīdzniekus tajā, ka viņi ”tur ļaudis garīgā tumsā, lai apslēptu savu slikto rīcību”. Kā jau bija gaidāms, Serafima pretinieki no pareizticīgo baznīcas panāca, ka viņš Krievijā tiek arestēts un izsūtīts uz Sibīriju, kur 1735. gadā viņš nomira.

Kāds grieķu garīdznieks, kas rakstīja par grieķu alkām pēc garīgas gaismas, par Kallipolīta tulkojuma pārstrādātā varianta iznākšanu sacīja: ”Šo Bībeli, tāpat kā citas, grieķi saņēma ar mīlestību, kā kaut ko tādu, ko jau sen bija gaidījuši. Viņi to lasīja un juta, ka viņu sāpes tiek remdētas, bet ticība Dievam.. stiprināta.” Bet garīgie vadoņi raizējās: ja tauta sapratīs Bībeli, visiem būs skaidri redzams, ka garīdznieku uzskati un darbi ir ar to pretrunā. Tāpēc 1823. gadā un pēc tam vēlreiz 1836. gadā Konstantinopoles patriarhāts izdeva ediktu, kurā bija pavēlēts sadedzināt ikvienu tamlīdzīgu Bībeles tulkojumu.

Drosmīgs tulkotājs

Laikā, kad Bībeles tulkojumiem bija tik sīvi ienaidnieki, bet tauta tik ļoti alka pēc Bībeles zināšanām, parādījās cilvēks, kas deva lielu ieguldījumu Bībeles vēsts izplatīšanā Grieķijā. Šis drosmīgais cilvēks bija Neofīts Vamvs — izcils valodnieks un ievērojams Bībeles pētnieks, ko sauc pat par ”Tautas skolotāju”.

Vamvs skaidri apzinājās, ka tautas garīgajā tumsībā ir vainojama pareizticīgo baznīca. Viņš bija pilnīgi pārliecināts, ka tautas garīgajai atmodai ir vajadzīgs, lai tā laika grieķu valodā tiktu pārtulkota Bībele, un 1831. gadā viņš ar citu zinātnieku palīdzību sāka tulkot Bībeli jaungrieķu valodā. Tulkojums nāca klajā 1850. gadā. Tā kā Grieķijas pareizticīgo baznīca viņu neatbalstīja, viņš sadarbojās ar Britu un ārzemju Bībeles biedrību, lai viņa tulkojums tiktu iespiests un izplatīts. Baznīca nodēvēja Vamvu par ”protestantu”, un drīz vien viņš kļuva par izstumto.

Tolaik tulkotājiem vēl nebija tik plašu zināšanu par Bībeli un senajām valodām kā tagad, tāpēc Vamvs savā darbā cieši sekoja angļu valodas Bībeles King James Version tekstam un viņa tulkojumā iezagās tās pašas kļūdas, kas minētajā angļu valodas tulkojumā. Tomēr daudzus gadus tā palika vislabākā Bībele jaungrieķu valodā, kāda bija pieejama. Interesants ir  fakts, ka tajā četras reizes (1. Mozus 22:14; 2. Mozus 6:3; 17:15; Soģu 6:24) bija lietots Dieva personvārds — šajā grieķu tulkojumā bija lietota forma Ieová.

Kā tauta uzņēma šo un citus Bībeles tulkojumus viegli saprotamā valodā? Ļaudis bija sajūsmā! Pie kādas Grieķijas salas kuģi, uz kura bija Britu un ārzemju Bībeles biedrības kolportieris, ”no visām pusēm apstāja tik daudz laivu ar bērniem, kas gribēja saņemt Bībeli, ka viņš bija spiests.. likt kapteinim doties ceļā”, citādi viss viņa krājums būtu izdalīts vienā vietā. Taču arī pretinieki nesēdēja rokas klēpī salikuši.

Pareizticīgo priesteri brīdināja ļaudis, lai tie neiegādājas šos tulkojumus, un, piemēram, Atēnās Bībeles tika konfiscētas. Krētas arhibīskaps 1833. gadā lika sadedzināt ”Jaunās Derības”, ko bija atradis kādā klosterī. Kādam priesterim vienu eksemplāru izdevās noslēpt, un arī tuvējo ciemu iedzīvotāji paslēpa savējos, kamēr prelāts nebija aizbraucis no salas.

Dažus gadus vēlāk Korfu salā Grieķijas pareizticīgo baznīcas sinode aizliedza Bībeli Vamva tulkojumā. Tika aizliegts to pārdot, bet jau izdotie eksemplāri tika iznīcināti. Vairākās salās — Hijā, Sirā un Mikonā — garīdznieki organizēja Bībeles dedzināšanu. Bet lielākā pretestība Bībeles tulkošanai vēl bija tikai priekšā.

Par Bībeli ieinteresējas karaliene

19. gadsimta 70. gados Grieķijas karaliene Olga saprata, ka grieķiem kopumā joprojām ir niecīgas zināšanas par Bībeli. Uzskatīdama, ka tās tautai var sniegt mierinājumu, viņa vēlējās, lai Bībele tiktu iztulkota vienkāršākā valodā nekā tā, kādu bija lietojis Vamvs.

Atēnu arhibīskaps un sinodes vadītājs Prokopijs neoficiāli atbalstīja karalieni, taču, kad viņa lūdza sinodei oficiālu atļauju, viņa tika noraidīta. Karaliene neatkāpās un 1899. gadā vērsās pie sinodes vēlreiz, bet arī otrreiz saņēma atteikumu. Neņemdama to vērā, karaliene nolēma izdot Bībeli nelielā metienā par saviem līdzekļiem. Tas tika paveikts 1900. gadā.

Pretinieki nepadodas

1901. gadā ievērojamā Atēnu laikrakstā Acropolis tika iespiests Aleksandra Palla dimotikā * tulkotais Mateja evaņģēlijs. A. Pallis  bija tulkotājs, kas strādāja Anglijas pilsētā Liverpūlē. Viņa un viņa darba biedru nolūks bija ”izglītot grieķus” un ”palīdzēt tautai celties” pēc panīkuma perioda.

Pareizticīgo baznīcas teoloģijas studenti un pasniedzēji to nosauca par ”tautas vērtīgāko dārgumu pulgošanu” un Svēto rakstu zaimošanu. Konstantinopoles patriarhs Joakīms III izdeva dokumentu, kurā nosodīja jauno tulkojumu. Jautājums ieguva politisku nokrāsu, un naidīgās politiskās nometnes pretrunīgos viedokļus netiešā veidā izmantoja savā cīņā.

Vairāki ietekmīgi Atēnu preses izdevumi uzsāka kampaņu pret Palla tulkojumu, saukādami tā atbalstītājus par ”ateistiem”, ”nodevējiem” un ”ārvalstu aģentiem”, kas grib destabilizēt Grieķijas sabiedrību. Atēnās no 1901. gada 5. novembra līdz 8. novembrim studenti, pareizticīgo baznīcas galēji konservatīvo grupējumu uzkūdīti, sarīkoja nemierus. Viņi iebruka laikraksta Acropolis telpās, devās protesta gājienā uz karaļa pili, ieņēma Atēnu universitātes ēku un pieprasīja valdības demisiju. Sadursmēs ar armiju gāja bojā astoņi cilvēki. Jau nākamajā dienā karalis pieprasīja arhibīskapa Prokopija atkāpšanos, bet pēc divām dienām no amata atkāpās viss ministru kabinets.

Mēnesi vēlāk studenti atkal sarīkoja demonstrāciju un publiski sadedzināja vienu Palla tulkojumu. Studentu pieņemtajā rezolūcijā bija nosodīta šī tulkojuma izplatīšana un bija pieprasīts bargi sodīt ikvienu, kas to izplatītu. Šie notikumi tika izmantoti par iemeslu tam, lai aizliegtu jebkādu Bībeles tulkojumu jaungrieķu valodā. Bībeles vēstij Grieķijā bija pienākuši drūmi laiki.

”Dieva vārds paliek mūžīgi”

Aizliegums lietot jaungrieķu valodā tulkotu Bībeli tika atcelts 1924. gadā. Kopš tā laika Grieķijas pareizticīgo baznīca ir cietusi pilnīgu sakāvi savos centienos atraut tautai Bībeli. Bībeles izglītības darbu Grieķijā, tāpat kā daudzās citās valstīs, plaši ir izvērsuši Jehovas liecinieki. Jau no 1905. gada viņi izmantoja Bībeli Vamva tulkojumā, lai palīdzētu grieķiem saprast Bībeles patiesību.

Gadu gaitā daudzi zinātnieki ir veltījuši lielas pūles Bībeles tulkošanai jaungrieķu valodā. Pašreiz ir laisti klajā apmēram 30 Bībeles vai kādas tās daļas tulkojumi, ko var lasīt un saprast visi grieķi. To vidū sevišķi izceļas 1997. gadā izdotais Jaunās pasaules tulkojums, kas domāts tiem 16 miljoniem cilvēku, kas visā pasaulē runā grieķu valodā. Šis Dieva Rakstu tulkojums, ko veikuši Jehovas liecinieki, ir viegli saprotams un precīzi atbilst oriģināltekstam.

Sarežģītā vēsture, kāda ir Bībeles tulkojumiem jaungrieķu valodā, uzsver svarīgu faktu, proti: lai kā daži cilvēki nīstu Bībeli, ”Dieva vārds paliek mūžīgi”. (1. Pētera 1:24.)

[Zemsvītras piezīmes]

[Attēls 27. lpp.]

Kirila Lukara vadībā 1630. gadā tika pabeigts pirmais Kristiešu grieķu rakstu tulkojums jaungrieķu valodā

[Norāde par autortiesībām]

Bib. Publ. Univ. de Genève

[Attēli 28. lpp.]

Daži izdevumi jaungrieķu valodā: psalmi, ko 1828. gadā izdevis Ilarions (1.), 1832. gadā Vamvs (2.) un 1643. gadā Juliāns (3.), un 1840. gadā Vamva izdotā ”Vecā Derība” (4.)

Karaliene Olga

[Norādes par autortiesībām]

Bībeles: National Library of Greece; karaliene Olga: Culver Pictures

[Norāde par attēla autortiesībām 26. lpp.]

Papiruss: reproduced by kind permission of The Trustees of the Chester Beatty Library, Dublin

[Norāde par attēla autortiesībām 29. lpp.]

Papiruss: reproduced by kind permission of The Trustees of the Chester Beatty Library, Dublin