”Nāciet šurp pie manis.., es jūs gribu atvieglināt”

”Ganiet Dieva ganāmo pulku”

”Jūs vienmēr esat gatavi mūs uzklausīt un norādīt uz spēcinošiem vārdiem Bībelē.” (Pamela.)

”Paldies par visu, ko jūs darāt mūsu labā. Ko gan mēs bez jums iesāktu!” (Roberts.)

ŠĀDUS vārdus Pamela un Roberts ar pateicību rakstīja savu draudžu vecākajiem. Arī citi Dieva kalpi ir pateicīgi par to, ka vīrieši, kas ”gana Dieva ganāmo pulku”, pastāvīgi viņus atbalsta un rūpējas par viņiem. (1. Pētera 5:2.) Jehovas kalpi ļoti augstu vērtē visu, ko vecākie dara viņu labā, un attieksmi, ar kādu vecākie to dara.

Daudz darāmā

Kristiešu vecākajiem ir daudz pienākumu. (Lūkas 12:48.) Viņi gatavo runas draudzes sapulcēm un sludina citiem cilvēkiem labo vēsti par Dieva Valstību. Viņu pienākumos ietilpst ganu darbs, tāpēc viņi apmeklē ticības biedrus. Vecākie veltī laiku tiem draudzes locekļiem, kam jāpievērš īpaša uzmanība, piemēram, gados veciem cilvēkiem, bet neaizmirst gādāt arī par savas ģimenes garīgo un materiālo stāvokli. (Ījaba 29:12—15; 1. Timotejam 3:4, 5; 5:8.) Daļa vecāko palīdz Valstības zāļu celtniecībā, citi darbojas komitejās saziņai ar slimnīcām un slimnieku apmeklēšanas grupās. Daudzi vecākie piedalās kongresu sagatavošanā un norisē. Nav nekādu šaubu, ka vecākajiem ir daudz darāmā ”Kunga darbā”. (1. Korintiešiem 15:58.) Brāļi un māsas, par kuriem vecākie tā rūpējas, viņus no sirds ciena. (1. Tesaloniķiešiem 5:12, 13.)

Vecākie, kas regulāri apmeklē draudzes locekļus mājās vai kādā citā vietā, lai tos garīgi stiprinātu, var sniegt ticības biedriem lielu uzmundrinājumu. ”Ja vecākie nebūtu ar mīlestību mani atbalstījuši un iedrošinājuši, es tagad droši vien nekalpotu Jehovam pilnu slodzi,” saka Tomass, kas ir uzaudzis bez tēva. Daudzi jaunieši, kas nāk no nepilnām ģimenēm, atzīst, ka uzmanība, kādu viņiem ir pievērsuši draudzes vecākie, ir palīdzējusi izveidot personīgas attiecības ar Dievu.

Ganu apmeklējumus ļoti novērtē arī gados vecākie draudzes locekļi. Reiz vecākie apmeklēja divus misionārus, vīru un sievu, kuriem jau ir krietni pāri 80 gadiem, un pēc tam šie misionāri rakstīja: ”Vēlamies jums pateikties par jauko  apciemojumu. Pēc jūsu aiziešanas mēs vēlreiz pārlasījām Bībeles pantus, ko jūs ar mums apspriedāt. Mēs nekad neaizmirsīsim vārdus, ar kuriem jūs mūs uzmundrinājāt.” Kāda 70 gadus veca atraitne rakstīja vecākajiem: ”Es biju lūgusi Jehovam palīdzību, un viņš pie manis atsūtīja jūs, divus brāļus. Jūsu apciemojums bija Jehovas svētība!” Varbūt draudzes vecākie nesen ir apmeklējuši arī jūs. Mēs visi augstu vērtējam pūles, kādas viņi iegulda, ganot viņiem uzticēto ganāmo pulku.

Gani, kas līdzinās Dievam un Kristum

Jehova ir mīlošs gans. (Psalms 23:1—4; Jeremijas 31:10; 1. Pētera 2:25.) Arī Jēzus Kristus ir gans, kas nevainojami rūpējas par mūsu garīgajām vajadzībām, — viņš ir saukts par ”labo ganu”, ”lielo avju ganu” un ”augsto ganu”. (Jāņa 10:11; Ebrejiem 13:20; 1. Pētera 5:4.) Kā Jēzus izturējās pret cilvēkiem, kas vēlējās kļūt par viņa mācekļiem? Viņš tos sirsnīgi aicināja: ”Nāciet šurp pie manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, es jūs gribu atvieglināt.” (Mateja 11:28.)

Arī vecākie mūsdienās cenšas atvieglināt un pasargāt visus, kas pieder pie ganāmā pulka. Viņi ir ”kā patvērums pret auku un kā pavēnis pret negaisu, kā ūdens strauts izkaltušā zemē un kā augstas klints ēna iztvīkušā un izslāpušā zemē”. (Jesajas 32:2.) Iejūtīgi vecākie atspirdzina ganāmā pulka locekļus, iegūst viņu cieņu un Dieva labvēlību. (Filipiešiem 2:29; 1. Timotejam 5:17.)

Sievu pašaizliedzīgais atbalsts

Kristieši ir pateicīgi par visu, ko dara vecākie, kā arī par atbalstu, ko vecākajiem ar mīlestību sniedz sievas. Bieži vien tas prasa no viņām pašaizliedzību. Reizēm sieva ir mājās, kamēr vīrs kārto draudzes lietas vai veic ganu apmeklējumus. Dažkārt ģimenei nākas mainīt personīgos plānus vai atcelt kādu ilgi plānotu pasākumu, jo draudzē ir radusies steidzami risināma problēma. ”Bet tik un tā, redzot, cik ļoti aizņemts ir mans vīrs, kad viņš gatavo runas sapulcēm vai dodas ganu apmeklējumos,” saka Mišela, ”es paturu prātā, ka viņš dara Jehovas darbu, un cenšos viņu atbalstīt, cik vien tas ir manos spēkos.”

Šerila, kuras vīrs arī ir draudzes vecākais, atzīst: ”Es zinu, ka brāļiem un māsām draudzē ir ļoti svarīgi sarunāties ar vecākajiem, un es vēlos, lai viņi justu, ka var droši vērsties pie mana vīra jebkurā laikā.” Tādas sievietes kā Mišela un Šerila ir gatavas nest upurus, lai palīdzētu saviem vīriem rūpēties par Dieva avīm. Mēs esam no sirds pateicīgi vecāko sievām par šādu attieksmi.

Tomēr, lai cik aizņemts būtu vecākais, viņš nedrīkst atstāt novārtā sievas un bērnu garīgumu un citas vajadzības. Precētam vecākajam jābūt ”nevainojamam vienas sievas vīram, kam bērni ticīgi, nevis palaidņi vai nepaklausīgi”. (Titam 1:6.) Viņam jāgādā par savu ģimeni Dievam tīkamā veidā — atbilstoši tam, kas Rakstos prasīts no kristīgiem pārraugiem. (1. Timotejam 3:1—7.)

Sieva, kas atbalsta savu vīru, kuram jāveic daudzie vecākā pienākumi, ir nenovērtējama, un tas būtu jāapzinās visiem precētiem vecākajiem. Arī Bībelē ir sacīts: ”Kas atrod sev laulātu draudzeni, tas atrod sev tiešām ko labu.” (Salamana Pamācības 18:22.) Precēti vecākie vārdos un darbos apliecina sievai, cik tā viņiem ir dārga. Protams, kristīgi dzīvesbiedri kopīgi lūdz Dievu un studē Bībeli, bet ir svarīgi atlicināt laiku arī kaut kam tādam kā pastaiga gar jūru, mežā vai parkā. Visās šajās situācijās vecākie ar prieku rūpējas par savām sievām. (1. Pētera 3:7.)

Vecākie, kas nesavtīgi gana Dieva ganāmo pulku, ir garīga uzmundrinājuma avots Jehovas tautai. Viņi patiešām ir ”dāvanas cilvēkiem” — īsta svētība draudzei. (Efeziešiem 4:8, 11—13.)