Kā padarīt mūsu dienas vērtīgas Jehovas acīs?

”Vakar kaut kad starp saullēktu un saulrietu nozaudētas divas zelta stundas, katra izrotāta ar sešdesmit briljanta minūtēm. Atlīdzība par atrašanu netiek piedāvāta, jo tās ir zudušas uz visiem laikiem.” (Lidija Sigurnija, amerikāņu rakstniece, 1791—1865.)

MŪSU mūža dienas ir īsas un aizsteidzas aši. Psalmu sacerētājs Dāvids, kas bija domājis par dzīves īsumu, lūdza Dievu: ”Dari man zināmu, Kungs, manu galu un kāds ir manu dienu mērs, lai es saprotu, cik nīcīgs es esmu! Redzi, Tu manas dienas esi licis sprīža gaŗumā, un mans mūža ilgums nav it nekas Tavā priekšā.” Dāvids vēlējās dzīvot tā, lai Dievam patiktu gan tas, ko viņš saka, gan tas, ko viņš dara. Pauzdams paļāvību uz Dievu, Dāvids teica: ”Mana cerība ir vienīgi uz Tevi.” (Psalms 39:5, 6, 8.) Jehova uzklausīja šo lūgšanu, izvērtēja Dāvida rīcību un attiecīgi viņu atalgoja.

Ir viegli ļauties straujam dzīves ritmam,būt nepārtraukti aizņemtam un visu laiku rosīgi darboties. Šādi dzīvojot, cilvēku var pārņemt nemiers un raizes, jo jāpaspēj ir ļoti daudz un laika tam visam nekad nepietiek. Bet vai mēs vēlamies to pašu, ko vēlējās Dāvids, — dzīvot tā, lai Dievs ar mums būtu apmierināts? Jehova vēro un pārbauda mūs visus — par to mēs varam būt pārliecināti. Pirms 3600 gadiem Ījabs, cilvēks, kas bijās Dievu, atzina, ka Jehova redz viņa ceļus un skaita visus viņa soļus. Ījabs retoriski jautāja: ”Ja Viņš lietu izmeklētu, ko es atbildētu Viņam?” (Ījaba 31:4—6, 14.) Mēs varam padarīt savas dienas vērtīgas Dieva acīs, ja uzskatām garīgos jautājumus par svarīgākajiem dzīvē, klausām viņa pavēlēm un gudri izmantojam laiku. Apskatīsim šos trīs nosacījumus sīkāk.

Ierādīt garīgajiem jautājumiem galveno vietu dzīvē

Dieva iedvesmotajos Rakstos ir lasāms mudinājums noteikt, kam garīgā ziņā būtu jādod priekšroka: ”Svarīgāko pārbaudāt.” Kas ir svarīgākais? Pie tā pieder ”zināšanas un visāda izpratne” (JD). (Filipiešiem 1:9, 10.) Lai iegūtu zināšanas par Jehovas nodomiem, ir nepieciešams gudri izmantot laiku. Ja pievērsīsim galveno uzmanību garīgiem jautājumiem, mūsu dzīve būs patīkama un pilnvērtīga.

Apustulis Pāvils atgādina: ”Pārbaudiet, kas tam Kungam patīkams.” Pārbaudīt nozīmē izpētīt savus motīvus un sirds vēlēšanās. Apustulis turpina: ”Centieties saprast, kāds ir jūsu Kunga prāts.” (Efeziešiem 5:10, 17.) Ko Jehova uzskata par patīkamu? Atbildi var atrast Bībeles sakāmvārdā: ”Gudrība — galvenais! Ķer gudrību! Visu atdod, ķer saprašanu! Cel to augstu — tā tevi paaugstinās.” (Salamana Pamācības 4:7, 8, ”Vecās Derības poēzijas grāmatas”.) Jehova priecājas par cilvēku, kas ir  ieguvis īstu gudrību un kas ļauj tai izpausties savā dzīvē. (Salamana Pamācības 23:15.) Dievam tīkamas gudrības skaistums ir tajā, ka to cilvēkam nevar atņemt un to nav iespējams iznīcināt. Tā cilvēku var pasargāt no ”ļaunu ļaužu ceļa” un no ”neprātīgiem pļāpātājiem”. (Salamana Pamācības 2:10—15.)

Ir gudri nepieļaut, ka mums izveidotos nevērīga attieksme pret garīgiem jautājumiem. Mums jāattīsta pateicība par Jehovas vārdiem un bijība pret viņu. (Salamana Pamācības 23:17, 18.) Šādu prāta nostāju var iegūt jebkurā vecumā, taču vislabāk ir veidot domāšanu un attīstīt cieņu pret Bībeles principiem jau tad, kad cilvēks ir jauns. ”Piemini savu Radītāju savā jaunībā,” aicina gudrais ķēniņš Salamans. (Salamans Mācītājs 12:1.)

Vispersonīgākais veids, kā attīstīt pateicību par visu, ko Jehova ir darījis, ir katru dienu viņu lūgt. Dāvids apzinājās, cik svarīgi ir uzticēties Jehovam, un lūdza: ”Uzklausi manu lūgšanu, Kungs, sadzirdi manu saukšanu, neciet klusu, kad leju asaras.” (Psalms 39:13.) Vai mūsu attiecības ar Dievu ir tik ciešas, ka reizēm esam aizkustināti līdz asarām? Jo vairāk mēs runājam ar Jehovu par dziļi personīgiem jautājumiem un jo vairāk pārdomājam viņa vārdus, jo vairāk mēs viņam tuvojamies. (Jēkaba 4:8.)

Mācīties paklausību

Vēl viens cilvēks, kam bija stipra ticība un kas apzinājās savu atkarību no Dieva, bija Mozus. Tāpat kā Dāvids, Mozus redzēja, ka dzīvē ir daudz grūtību. Tāpēc viņš lūdza, lai Dievs viņam māca ”dienas tā skaitīt, ka [viņš] gudru sirdi dabū”. (Psalms 90:10—12.) Gudru sirdi cilvēks var iegūt tikai tad, ja viņš mācās Jehovas likumus un principus un dzīvo saskaņā ar tiem. Mozus to zināja, tāpēc, pirms izraēliešu tauta pārņēma savā īpašumā Apsolīto zemi, viņš centās paskaidrot ļaudīm šo svarīgo patiesību, atkārtodams Dieva likumus un norādījumus. Ķēniņiem, ko Dievs vēlāk iecēla Izraēlā, bija jāpārraksta bauslība un jālasa tā ik dienas visu savu mūžu. Tas bija vajadzīgs, lai ķēniņš mācītos bīties Dievu. Turklāt šādi tika pārbaudīta ķēniņa paklausība, viņš tika pasargāts no tā, ka viņa sirds paaugstinātos pāri viņa brāļiem, un viņš varēja paildzināt savu valdīšanas laiku. (5. Mozus 17:18—20.) Šis solījums tika atkārtots, kad Jehova sacīja Dāvida dēlam Salamanam: ”Ja tu vien staigāsi manus ceļus ar vēlēšanos sargāt manus nolikumus un manus baušļus, kā staigāja tavs tēvs Dāvids, tad Es arī vēl pagarināšu tava mūža dienas.” (1. Ķēniņu 3:10—14.)

Paklausība Dieva acīs ir ļoti svarīga. Ja dažas Jehovas prasības un pavēles mēs uzskatītu par nenozīmīgām, viņš noteikti pamanītu šādu attieksmi. (Salamana Pamācības 15:3.) Pret visiem Jehovas norādījumiem jāizturas ar lielu cieņu, kaut arī tā rīkoties ne vienmēr ir viegli. Sātans dara visu iespējamo, lai mūs ”aizkavētu”, kad cenšamies ievērot Dieva likumus un pavēles. (1. Tesaloniķiešiem 2:18.)

Īpaši svarīgi ir ņemt vērā Rakstos lasāmo padomu pulcēties kopā, lai pielūgtu Dievu un gūtu savstarpēju uzmundrinājumu. (5. Mozus 31:12, 13; Ebrejiem 10:24, 25.) Tāpēc būtu jāpajautā sev: vai es esmu pietiekami apņēmīgs un neatlaidīgs, lai darītu to, kas tiešām ir vērtīgs? Ja mēs, tiekdamies pēc materiāli nodrošinātas dzīves, atstātu novārtā kristiešu sapulces un paliktu bez  labās sabiedrības un noderīgajām pamācībām, ko tās piedāvā, tad vājinātos mūsu attiecības ar Jehovu. Apustulis Pāvils rakstīja: ”Jūsu dzīvē lai nav mantkārības! Lai jums pietiek ar to, kas pie rokas, jo viņš [Jehova] pats ir sacījis: ”Es tevi neatstāšu un tevi nepametīšu.”” (Ebrejiem 13:5.) Labprāt pakļaujoties Jehovas pavēlēm, mēs apliecinām savu stingro paļāvību uz to, ka viņš rūpēsies par mums.

Jēzum bija noderīgi mācīties paklausību, un to pašu var teikt par mums. (Ebrejiem 5:8.) Jo vairāk mēs cenšamies attīstīt paklausību, jo vieglāk ir būt paklausīgiem pat mazās lietās. Tiesa, savas dievbijības dēļ mēs varam izjust nelaipnu un pat naidīgu citu cilvēku attieksmi — tā var notikt darbavietā, skolā vai ģimenē, ja tā nav vienota reliģiskā ziņā. Bet mierinājumu mums var sniegt izraēliešiem teiktie vārdi, ka tad, ja viņi mīlēs Jehovu, klausīs viņa balsij un cieši viņam pieķersies, Jehova būs viņu dzīvība un viņu dienu pagarinātājs. (5. Mozus 30:20.) Šis solījums attiecas arī uz mums.

Gudri izmantot laiku

Gudra laika izmantošana ir vēl viens veids, kā padarīt savas dienas vērtīgas Jehovas acīs. Atšķirībā no naudas, ko var ietaupīt, laiks ir jāizmanto tūlīt, citādi tas būs zaudēts. Katra pagājusī stunda ir pagājusi uz visiem laikiem. Darāmā vienmēr ir vairāk, nekā ir iespējams padarīt, tāpēc būtu jāpadomā, vai mēs izmantojam laiku saskaņā ar saviem mērķiem dzīvē. Būtiskai kristiešu dzīves sastāvdaļai jābūt regulārai līdzdalībai Valstības sludināšanā un mācekļu gatavošanā. (Mateja 24:14; 28:19, 20.)

Lietderīgi izmantot laiku var tikai cilvēks, kas skaidri apzinās tā vērtību. Vēstulē efeziešiem, 5. nodaļas  16. pantā, ir lasāms mudinājums ”izmantot laiku”, un tas nozīmē, ka laiks ir jāizbrīvē, atsakoties no kaut tā mazāk svarīga. Ir jāsamazina tādu nodarbību daudzums, kuru dēļ tiek veltīgi tērēts daudz laika. Ja cilvēks pārāk daudz skatās televīziju un meklē informāciju internetā, bieži lasa nevērtīgu materiālu vai pārmērīgi nododas atpūtai un izklaidei, viņš var zaudēt visus spēkus. Turklāt pārliecīga dzīšanās pēc mantas atņem laiku, kas vajadzīgs, lai iegūtu gudru sirdi.

Laika plānošanas speciālisti norāda, ka nav iespējams optimāli izmantot laiku, ja cilvēkam nav skaidri noteiktu mērķu. Viņi iesaka piecus kritērijus, kas palīdz izvirzīt mērķus: tiem jābūt konkrētiem, izvērtējamiem, sasniedzamiem, reālistiskiem, un to īstenošanai jāieplāno noteikts laiks.

Ļoti labs mērķis ir uzlabot Bībeles lasīšanas paradumus. Pirmais solis varētu būt padarīt mērķi konkrētu — izlasīt visu Bībeli. Nākamais solis ir padarīt mērķi izvērtējamu, jo tā ir iespējams sekot saviem panākumiem. Mērķiem jābūt tādiem, kas liek piepūlēties un tiekties uz priekšu, bet tiem jābūt arī sasniedzamiem un reālistiskiem. Ir jāņem vērā savas spējas, iemaņas un laiks, kas ir mūsu rīcībā. Dažiem cilvēkiem mērķa sasniegšana prasa ilgāku laiku. Visbeidzot, jānosaka, kad mērķim jābūt sasniegtam. Ja ir precīzi zināms, līdz kuram laikam kaut kas jāpaveic, pieaug pamudinājums to izdarīt.

Visiem Bēteles ģimenes locekļiem, kas strādā Jehovas liecinieku galvenajā pārvaldē vai kādā no filiālēm, ir konkrēts mērķis — pirmajā gadā, ko viņi pavada Bētelē, izlasīt visu Bībeli. Viņi saprot, ka Bībeles lasīšana ir ļoti vērtīga, jo tā sekmē viņu garīgo izaugsmi un nostiprina attiecības ar Jehovu, kas māca cilvēkus viņiem pašiem par svētību. (Jesajas 48:17.) Arī mēs varētu izvirzīt mērķi regulāri lasīt Bībeli.

Ko mēs iegūstam, padarot savas dienas vērtīgas

Ja garīgie jautājumi ir svarīgākie mūsu dzīvē, mēs ļoti daudz iegūstam. Mēs jūtam, ka dzīvē kaut ko esam sasnieguši un ka tai ir jēga. Bieži vēršoties pie Jehovas sirsnīgās lūgšanās, mēs kļūstam viņam tuvāki. Lūdzot Jehovu, mēs apliecinām savu paļāvību uz viņu, savukārt ar to, ka ik dienas lasām Bībeli un uz Bībeli balstītās publikācijas, ko izdod ”uzticīgais un gudrais kalps”, mēs parādām savu gatavību uzklausīt Dievu. (Mateja 24:45—47.) Tā mēs varam iegūt gudru sirdi un pieņemt pareizus lēmumus dzīvē. (Psalms 1:1—3.)

Mums ir prieks paklausīt Jehovas baušļiem, jo tas nav grūti. (1. Jāņa 5:3.) Tiecoties pēc tā, lai katra mūsu dzīves diena būtu vērtīga Jehovas acīs, mēs stiprinām savas attiecības ar viņu, kā arī kļūstam par īstu garīgu atspaidu citiem kristiešiem. Tā mēs priecējam Dievu Jehovu. (Salamana Pamācības 27:11.) Un nav lielākas balvas kā iespēja izjust Jehovas labvēlību tagad un mūžīgi.

[Attēls 21. lpp.]

Kristieši nopietni izturas pret garīgiem jautājumiem

[Attēli 22. lpp.]

Vai jūs gudri izmantojat laiku?

[Attēls 23. lpp.]

Padarot katru savas dzīves dienu vērtīgu Jehovas acīs, mēs stiprinām savas attiecības ar viņu