Kristieši ir vajadzīgi cits citam
Kristieši ir vajadzīgi cits citam
”Mēs savā starpā esam locekļi.” (EFEZIEŠIEM 4:25)
1. Kas kādā enciklopēdijā sacīts par cilvēka organismu?
CILVĒKA organisms ir radīšanas brīnums. Kādā enciklopēdijā sacīts: ”Cilvēka organismu mēdz salīdzināt ar mehānismu — visbrīnišķīgāko mehānismu, kāds jebkad radīts. Protams, cilvēka ķermenis nav mehānisms, taču kaut kas kopīgs tiem ir. Tāpat kā mehānisms, ķermenis sastāv no daudzām daļām. Katrai ķermeņa daļai, tāpat kā mehānisma detaļām, ir savs uzdevums. Visas daļas darbojas kopā, ļaujot ķermenim vai mašīnai funkcionēt.” (The World Book Encyclopedia.)
2. Kāda līdzība pastāv starp cilvēka ķermeni un kristiešu draudzi?
2 Jā, cilvēka ķermenim ir daudzas daļas jeb locekļi, un katrs no tiem ir ļoti nepieciešams. Nav neviena asinsvada, muskuļa vai kādas citas ķermeņa daļas, no kuras nebūtu nekāda labuma. Arī ikviens kristiešu draudzes loceklis var vairot draudzes garīgo veselību un skaistumu. (1. Korintiešiem 12:14—26.) Nevienam draudzes loceklim nebūtu jājūtas pārākam par citiem, bet nevienam arī nebūtu jāuzskata sevi par nevērtīgu. (Romiešiem 12:3.)
3. Kā no vārdiem, kas lasāmi Vēstulē efeziešiem, 4. nodaļas 25. pantā, var redzēt, ka kristieši ir vajadzīgi cits citam?
3 Cilvēka ķermeņa locekļi ir atkarīgi cits no cita, un tāpat kristieši ir vajadzīgi cits citam. Apustulis Pāvils rakstīja saviem ar garu svaidītajiem ticības biedriem: ”Atmetiet melus un runājiet patiesību ikviens ar savu tuvāko, jo mēs savā starpā esam locekļi.” (Efeziešiem 4:25.) Garīgā Izraēla, ”Kristus miesas”, locekļiem ir ļoti tuvas attiecības savā starpā, tāpēc viņi runā patiesību cits ar citu un cieši sadarbojas. Ikviens no viņiem ir piederīgs visiem pārējiem. (Efeziešiem 4:11—13.) Iespēja būt vienotiem ar viņiem ir arī citiem kristiešiem, kas vēlas runāt patiesību un sadarboties, — tiem, kas cer dzīvot uz zemes.
4. Kā var palīdzēt nesen kristītiem cilvēkiem?
4 Katru gadu tiek kristīti tūkstošiem cilvēku, kas cer dzīvot paradīzē uz zemes. Citi draudzes locekļi viņiem ar prieku palīdz ”doties pretim pilnībai”. (Ebrejiem 6:1—3.) To var darīt, piemēram, atbildot uz viņu jautājumiem par Bībeli vai sniedzot praktisku palīdzību kalpošanā. Mēs varam palīdzēt nesen kristītiem cilvēkiem, ja paši rādām labu priekšzīmi un regulāri piedalāmies kristiešu sapulcēs. Grūtos brīžos mēs viņus varam uzmundrināt un mierināt. (1. Tesaloniķiešiem 5:14, 15.) Mums būtu jāmeklē iespējas palīdzēt citiem ”dzīvot patiesībā”. (3. Jāņa 4.) Vienalga, vai mēs esam gados jauni vai padzīvojuši, tikai nesen esam sākuši dzīvot patiesībā vai darām to jau gadiem ilgi, mēs varam garīgi stiprināt ticības biedrus — un mēs viņiem esam vajadzīgi.
Viņi bija gatavi palīdzēt
5. Kā Akvila un Priskilla palīdzēja Pāvilam?
5 Starp kristiešiem, kas ar prieku nāk palīgā ticības biedriem, ir daudzi laulāti pāri. Piemēram, Akvila un viņa sieva Priskilla (Priska) palīdzēja Pāvilam. Viņi uzņēma Pāvilu savās mājās, kopā ar viņu taisīja teltis un palīdzēja viņam izveidot Korintā jaunu draudzi. (Apustuļu darbi 18:1—4.) Akvila un Priskilla pat riskēja ar savu dzīvību Pāvila dēļ, kaut arī nav zināms, kā tieši tas notika. Viņi dzīvoja Romā, kad Pāvils rakstīja turienes kristiešiem: ”Sveicinait Prisku un Akvilu, mana darba biedrus Kristū Jēzū; viņi savu galvu likuši ķīlā par manu dzīvību, tā ka viņiem nevien es esmu pateicīgs, bet visas nejūdu draudzes.” (Romiešiem 16:3, 4.) Arī mūsdienās ir kristieši, kas, tāpat kā Akvila un Priskilla, veido draudzes un dažādos veidos atbalsta ticības biedrus, reizēm pat riskēdami ar savu dzīvību, lai citi Dieva kalpi nenonāktu pretinieku rokās un tiem nebūtu jāpieredz nežēlīga izturēšanās vai jāiet bojā.
6. Kādu palīdzību saņēma Apolls?
6 Akvila un Priskilla palīdzēja arī kādam kristietim, vārdā Apolls, kas bija prasmīgs orators un mācīja Efesas iedzīvotājiem par Jēzu Kristu. Tajā laikā Apolls pazina tikai Jāņa kristību, kas simbolizēja pret bauslības derību izdarīto grēku nožēlu. Redzēdami, ka Apollam ir nepieciešama palīdzība, Akvila un Priskilla ”viņam vēl skaidrāk izstāstīja Dieva ceļu”. Jādomā, viņi paskaidroja, ka kristīšana jāveic, iegremdējot cilvēku ūdenī, un ka pēc tās cilvēks saņem svēto garu. Apolls izrādījās labs skolnieks. Vēlāk Ahajā ”viņš daudz palīdzēja tiem, kas ar Dieva žēlastību bija kļuvuši ticīgi. Jo viņš dedzīgi pārliecināja jūdus, ļaužu priekšā no rakstiem pierādīdams, ka Jēzus ir Kristus.” (Apustuļu darbi 18:24—28.) Tas, ko saka ticības biedri, mums bieži vien ļauj padziļināt Dieva vārdu izpratni. Arī šajā ziņā mēs esam vajadzīgi cits citam.
Praktiska palīdzība
7. Kā rīkojās filipieši, kad citiem kristiešiem bija vajadzīga materiāla palīdzība?
7 Kristiešu draudzes locekļi Filipos no sirds mīlēja Pāvilu un nosūtīja viņam materiālu palīdzību, kamēr viņš uzturējās Tesalonikā. (Filipiešiem 4:15, 16.) Kad brāļiem Jeruzalemē bija vajadzīga materiāla palīdzība, filipieši labprāt deva ziedojumus, pat pāri saviem līdzekļiem. Pāvils tik augstu vērtēja to, kā bija rīkojušies brāļi un māsas no Filipu draudzes, ka viņš tos minēja par piemēru citiem kristiešiem. (2. Korintiešiem 8:1—6.)
8. Kā pret savu uzdevumu izturējās Epafrodits?
8 Kad Pāvils bija ieslodzīts cietumā, filipieši ne tikai nogādāja viņam materiālu palīdzību, bet arī sūtīja pie viņa savu sūtni Epafroditu. ”Kristus darba dēļ viņš [Epafrodits] bijis tuvu nāvei, dzīvību ķīlā likdams,” rakstīja Pāvils, ”lai aizpildītu iztrūkumu jūsu kalpošanā manis labā.” (Filipiešiem 2:25—30; 4:18.) Bībelē nav minēts, vai Epafrodits bija vecākais vai kalpošanas palīgs, bet viņš bija pašaizliedzīgs un izpalīdzīgs kristietis, kas Pāvilam bija ļoti noderīgs. Vai arī jūsu draudzē ir tādi kristieši kā Epafrodits?
Viņi bija ”iepriecinātāji”
9. Ko var mācīties no Aristarha?
9 Mīloši brāļi un māsas, kādi bija Akvila, Priskilla un Epafrodits, tiek augstu vērtēti jebkurā draudzē. Starp mūsu ticības biedriem noteikti ir arī tādi, kas līdzinās pirmā gadsimta kristietim Aristarham. Viņš un vēl vairāki kristieši ir saukti par ”iepriecinātājiem” — iespējams, viņi mierināja citus vai palīdzēja tiem praktiskos jautājumos. (Kolosiešiem 4:10, 11.) Atbalstīdams Pāvilu, Aristarhs apliecināja, ka viņš ir īsts draugs grūtos laikos. Viņš bija tāds cilvēks, par kādiem runāts Salamana Pamācību grāmatas 17. nodaļas 17. pantā: ”Draugs arvienu mīl draugu un likstas gadījumā viņu izjūt kā brāli.” Arī mums jācenšas būt ticības biedru ”iepriecinātājiem”, un visvairāk palīdzība ir nepieciešama tiem, ko ir piemeklējusi kāda nelaime.
10. Ko kristiešu vecākie var mācīties no Pētera?
10 Kristiešu vecākajiem īpaši jācenšas iepriecināt un stiprināt savus garīgos brāļus un māsas. Kristus teica apustulim Pēterim: ”Stiprini savus brāļus!” (Lūkas 22:32.) Pēteris spēja to darīt, jo viņa labās īpašības bija noturīgas kā akmens, sevišķi pēc Jēzus augšāmcelšanas. Vecākie, dariet visu iespējamo, lai stiprinātu savus brāļus, — ticības biedriem jūs esat vajadzīgi! (Apustuļu darbi 20:28—30; 1. Pētera 5:2, 3.)
11. Ko mēs varam mācīties no Timoteja nostājas?
11 Timotejs, kas pavadīja Pāvilu ceļojumos, bija vecākais, kas no sirds rūpējās par citiem kristiešiem. Lai gan Timotejam nebija laba veselība, viņam bija stipra ticība un viņš kopā ar Pāvilu ”kalpoja evanģelija labā”. Tāpēc apustulis rakstīja filipiešiem: ”Man nav neviena ar līdzīgu dvēseli, kas bez viltus rūpētos par jūsu lietām.” (Filipiešiem 2:20, 22; 1. Timotejam 5:23; 2. Timotejam 1:5.) Ja rīkojamies tāpat kā Timotejs, mēs varam būt atspaids citiem Jehovas kalpiem. Tiesa, mums pašiem ir savas vājības un pārbaudījumi, tomēr veidot stipru ticību un ar mīlestību rūpēties par garīgajiem brāļiem un māsām ir iespējams — un mums tas jādara. Vienmēr atcerēsimies, ka mēs viņiem esam vajadzīgi.
Sievietes, kas rūpējās par citiem
12. Ko var mācīties no Stirnas?
12 Viena no dievbijīgām sievietēm, kas rūpējās par citiem, bija Stirna. Kad viņa nomira, mācekļi ataicināja Pēteri un uzveda viņu augšistabā. Tur ”visas atraitnes viņu apstāja, raudādamas un rādīdamas svārkus un drēbes, ko Stirna, pie tiem būdama, bija darinājusi”. Stirna tika atdzīvināta, un viņa noteikti arī turpmāk bija ”labdare un nabagu apdāvinātāja”. Mūsdienās kristiešu draudzē ir sievietes, kas līdzinās Stirnai, — viņas var pašūt drēbes un citādi palīdzēt tiem, kam tas ir nepieciešams. Protams, starp viņu labajiem darbiem galvenokārt ir tie, kas veicina Valstības intereses, un viņas piedalās mācekļu gatavošanā. (Apustuļu darbi 9:36—42; Mateja 6:33; 28:19, 20.)
13. Kā izpaudās Lidijas rūpes par citiem kristiešiem?
13 Arī Lidija bija dievbijīga sieviete, kas rūpējās par citiem. Viņa bija dzimusi Tiatīrā, bet ap mūsu ēras 50. gadu, kad Pāvils sludināja Filipos, dzīvoja tur. Lidija acīmredzot bija jūdaisma prozelīte, taču Filipos laikam bija maz ebreju un nebija sinagogas. Lidija un citas dievbijīgas sievietes bija sapulcējušās pie upes, lai pielūgtu Dievu, kad apustulis viņām sludināja labo vēsti. Bībelē stāstīts: ”Viņai [Lidijai] tas Kungs atvēra sirdi Pāvila vārdiem. Bet kad viņa un viņas nams bija kristīti, viņa lūdza, sacīdama: ”Ja jums šķiet, ka es ticu tam Kungam, tad nāciet manā namā un palieciet tur!” Un viņa mūs gauži lūdza palikt.” (Apustuļu darbi 16:12—15.) Tā kā Lidija vēlējās darīt citiem labu, viņa pierunāja Pāvilu un tā ceļabiedrus palikt pie viņas. Ir ļoti patīkami, kad tādu pašu viesmīlību parāda laipni un mīloši kristieši mūsdienās. (Romiešiem 12:13; 1. Pētera 4:9.)
Jaunieši un bērni arī ir vajadzīgi
14. Kā Jēzus Kristus izturējās pret bērniem?
14 Kristiešu draudzes pamatus lika iejūtīgais un sirsnīgais Dieva Dēls Jēzus Kristus. Viņa klātbūtnē cilvēki jutās labi, jo viņš bija mīlošs un līdzjūtīgs. Reiz, kad cilvēki sāka vest pie Jēzus bērnus, viņa mācekļi mēģināja raidīt tos prom, bet Jēzus sacīja: ”Laidiet bērniņus pie manis, neliedziet tiem, jo tādiem pieder Dieva valstība. Patiesi es jums saku, kas Dieva valstību nedabū kā bērniņš, tas nenāks tur iekšā.” (Marka 10:13—15.) Lai saņemtu Valstības svētības, mums jābūt tikpat pazemīgiem un gataviem mācīties kā maziem bērniem. Jēzus apliecināja bērniem savu mīlestību, tos apkampdams un svētīdams. (Marka 10:16.) Bērni un jaunieši mūsdienās var būt pārliecināti, ka draudzē viņus mīl un uzskata par vajadzīgiem.
15. Ko par Jēzus dzīvi var uzzināt no Lūkas evaņģēlija 2. nodaļas 40.—52. panta, un ko no viņa var mācīties bērni?
15 Jau tad, kad Jēzus vēl bija bērns, skaidri izpaudās viņa mīlestība pret Dievu un cieņa pret Rakstiem. Kad Jēzum bija 12 gadi, viņš kopā ar saviem vecākiem, Jāzepu un Mariju, bija devies no Nācaretes, kur viņi dzīvoja, uz Jeruzalemi svinēt Pasā svētkus. Atceļā Jēzus vecāki pamanīja, ka Jēzus nav kopā ar pārējiem ceļotājiem. Beigu beigās viņi atrada Jēzu sēžam kādā no tempļa zālēm, kur tas klausījās ebreju skolotājus un uzdeva tiem jautājumus. Pārsteigts, ka Jāzeps un Marija nav zinājuši, kur viņu meklēt, Jēzus jautāja: ”Vai nezinājāt, ka man jādarbojas sava Tēva lietās?” Viņš atgriezās mājās kopā ar vecākiem, palika tiem paklausīgs un turpināja pieņemties gudrībā un augumā. (Lūkas 2:40—52.) Jēzus ir lielisks paraugs bērniem. Arī viņiem ir jāklausa saviem vecākiem un jāinteresējas par garīgiem jautājumiem. (5. Mozus 5:16; Efeziešiem 6:1—3.)
16. a) Ko vairāki bērni sauca, kad Jēzus sludināja templī? b) Kāda iespēja gados jauniem kristiešiem ir mūsdienās?
16 Daudzi bērni stāsta citiem par Jehovu skolā un kopā ar vecākiem sludina pa mājām. (Jesajas 43:10—12; Apustuļu darbi 20:20, 21.) Kad Jēzus neilgi pirms savas nāves templī sludināja un dziedināja cilvēkus, vairāki bērni sauca: ”Ozianna Dāvida dēlam!” Tas sadusmoja augstos priesterus un rakstu mācītājus, kas sāka iebilst: ”Vai tu nedzirdi, ko šie saka?” Jēzus atbildēja: ”Dzirdu gan. Vai jūs nekad neesat lasījuši: ”No bērniņu un zīdaiņu mutes tu sev slavu sagādājis?”” (Mateja 21:15—17.) Tāpat kā šiem bērniem, arī mūsdienās bērniem un jauniešiem, kas pieder pie draudzes, ir izcila iespēja slavēt Dievu un viņa Dēlu. Mums visiem ir prieks, ka viņi sludina Valstību kopā ar mums, un mums viņi ir vajadzīgi.
Kad notiek nelaime
17., 18. a) Kāpēc Pāvils organizēja ziedojumu vākšanu kristiešiem Jūdejā? b) Kā brīvprātīgie ziedojumi, kas tika vākti ticīgajiem Jūdejā, ietekmēja kristiešus no ebreju un no cittautiešu vidus?
17 Lai kādi būtu apstākļi mūsu dzīvē, mīlestība mūs mudina palīdzēt kristiešiem, kam tas ir nepieciešams. (Jāņa 13:34, 35; Jēkaba 2:14—17.) Mīlestība pret brāļiem un māsām Jūdejā rosināja Pāvilu organizēt ziedojumu vākšanu viņu vajadzībām Ahajas, Galatijas, Maķedonijas un Āzijas novada draudzēs. Vajāšanu, nemieru un bada dēļ mācekļi Jeruzalemē pieredzēja, Pāvila vārdiem runājot, ”ciešanas”, ”mokas” un ”savas mantas nolaupīšanu”. (Ebrejiem 10:32—34; Apustuļu darbi 11:27—12:1.) Tāpēc Pāvils rūpējās, lai tiktu vākti līdzekļi trūcīgajiem kristiešiem Jūdejā. (1. Korintiešiem 16:1—3; 2. Korintiešiem 8:1—4, 13—15; 9:1, 2, 7.)
18 Tas, ka bija iespējams savākt brīvprātīgus ziedojumus Jūdejas svēto vajadzībām, pierādīja, ka starp Jehovas kalpiem no ebreju un no cittautiešu vidus pastāvēja brālīga mīlestība. Turklāt, sūtot ziedojumus, kristieši no neebrejiem varēja apliecināt ticības biedriem Jūdejā pateicību par garīgajiem dārgumiem, ko viņi no tiem bija saņēmuši. Tā kristieši cits citam palīdzēja gan materiāli, gan garīgi. (Romiešiem 15:26, 27.) Tāpat mūsdienās līdzekļus trūcīgo ticības biedru vajadzībām kristieši ziedo labprātīgi, mīlestības mudināti. (Marka 12:28—31.) Arī šajā ziņā mēs cits citam esam vajadzīgi — tā notiek izlīdzināšana un tas, ”kam ir maz, netop nabags”. (2. Korintiešiem 8:15.)
19., 20. Pastāstiet, kā Jehovas kalpi palīdz cits citam, kad notiek kāda nelaime!
19 Apzinoties, ka kristieši ir vajadzīgi cits citam, mēs labprāt palīdzam ticības brāļiem un māsām. Tas kļuva redzams, piemēram, Salvadorā, kur 2001. gada sākumā notika spēcīgas zemestrīces un zemes nogruvumi. Kādā ziņojumā stāstīts: ”Brāļi no visas Salvadoras sāka organizēt palīdzību. Talkā nāca arī brāļi no Gvatemalas, ASV un Kanādas. [..] Īsā laikā tika uzceltas vairāk nekā 500 mājas un 3 skaistas Valstības zāles. Ar to, ka šie pašaizliedzīgie brāļi tik čakli strādāja un tik veiksmīgi sadarbojās, tika sniegta ļoti laba liecība.”
20 Savukārt kādā ziņojumā no Dienvidāfrikas Republikas sacīts: ”Stiprie plūdi, kas ir nodarījuši postījumus plašos Mozambikas apgabalos, ir skāruši arī daudzus mūsu brāļus. Mozambikas filiāle parūpējās par lielāko daļu no viņu vajadzībām, taču viņi lūdza, lai mēs vēl atsūtām kvalitatīvas lietotas drēbes trūcīgajiem brāļiem. Tad mēs savācām tik daudz drēbju, ka varējām aizsūtīt brāļiem Mozambikā 12 metrus garu konteineru, pilnu ar drēbēm.” Arī šie notikumi liecina, ka mēs esam vajadzīgi cits citam.
21. Kas tiks apskatīts nākamajā rakstā?
21 Kā jau tika minēts, visas cilvēka ķermeņa daļas ir svarīgas, un to pašu var teikt par kristiešu draudzi. Visi tās locekļi cits citam ir vajadzīgi. Tāpat viņiem jāturpina vienoti kalpot, un nākamajā rakstā tiks apskatīti vairāki faktori, kas dara to iespējamu.
Kā jūs atbildētu?
• Kas kopīgs ir cilvēka ķermenim un kristiešu draudzei?
• Kā rīkojās agrīnie kristieši, kad viņu ticības biedriem bija vajadzīga palīdzība?
• Kādi Rakstos atrodami piemēri liecina, ka kristieši cits citam ir vajadzīgi un ka viņi palīdz cits citam?
[Jautājumi studēšanai]
[Attēls 10. lpp.]
Akvila un Priskilla rūpējās par citiem
[Attēli 12. lpp.]
Kad ir notikusi nelaime, Jehovas kalpi palīdz cits citam un arī citiem cilvēkiem