Turpiniet kalpot vienprātībā
Turpiniet kalpot vienprātībā
”Es piešķiršu tautām šķīstas lūpas, lai viņas visas piesauc tā Kunga vārdu un Viņam vienprātībā kalpo.” (CEFANJAS 3:9)
1. Kas notiek, piepildoties Cefanjas grāmatas 3. nodaļas 9. pantam?
PATLABAN pasaulē cilvēki runā apmēram 6000 valodās. Pastāv arī ļoti daudz dialektu jeb izlokšņu, kas raksturīgas kādam noteiktam novadam. Bet pat tas, ka cilvēki runā tik dažādās valodās kā arābu un zulu valoda, Dievam nav traucējis paveikt kaut ko neparastu. Viņš ir izdarījis tā, ka cilvēki it visur var iemācīties vienīgo tīro valodu un runāt tajā. Tas notiek saskaņā ar solījumu, kas tika dots ar pravieša Cefanjas starpniecību: ”Es [Dievs Jehova] piešķiršu tautām šķīstas lūpas [”šķīstu valodu”, LB-1825], lai viņas visas piesauc tā Kunga vārdu un Viņam vienprātībā kalpo.” (Cefanjas 3:9.)
2. Kas ir ”šķīstā valoda”, un ko tā ir padarījusi iespējamu?
2 ”Šķīstā valoda” ir Dieva patiesība, kas ietverta viņa Rakstos — Bībelē. It īpaši tā ir patiesība par Dieva Valstību, kas svētīs Jehovas vārdu, apstiprinās viņa tiesības uz augstāko varu un sagādās cilvēkiem lieliskus dzīves apstākļus. (Mateja 6:9, 10.) ”Šķīstā valoda” ir vienīgā garīgā ziņā tīrā valoda uz zemes, un tajā runā cilvēki no visām tautām un rasēm. Šī valoda viņiem ļauj kalpot Jehovam ”vienprātībā”.
Objektīvi pret visiem
3. Kāpēc mēs varam vienoti kalpot Jehovam?
3 Kaut arī kristieši runā daudzās valodās, viņi cieši sadarbojas, un mēs esam ļoti priecīgi, ka pastāv šāda brāļu saime. Labā vēsts tiek sludināta daudzās valodās, tomēr mēs kalpojam Dievam vienoti. (Psalms 133:1.) Tas ir iespējams tāpēc, ka mēs visi, lai kur arī dzīvotu, cildinām Jehovu, runājot vienā un tajā pašā tīrajā valodā.
4. Kāpēc Dieva kalpiem jābūt objektīviem?
4 Visiem Dieva kalpiem jābūt objektīviem. Uz to norādīja apustulis Pēteris, kad viņš mūsu ēras 36. gadā, sludinādams neebreja virsnieka Kornēlija namā, sacīja: ”Tiešām, es atzīstu, ka Dievs neuzlūko cilvēka vaigu, bet ikvienā tautā viņam ir tīkams, kas viņu bīstas un taisnīgi dzīvo.” (Apustuļu darbi 10:34, 35.) Ņemot vērā šos vārdus, kristiešu draudzē nedrīkst pastāvēt neobjektivitāte, grupējumi un favorītisms.
5. Kāpēc nebūtu pareizi atbalstīt grupējumu veidošanos draudzē?
5 Kāda studente, kas bija apmeklējusi Valstības zāli, rakstīja: ”Parasti baznīcas piesaista kādas noteiktas rases vai etniskas grupas locekļus. [..] Taču Jehovas liecinieki sēž visi kopā, nevis sadalījušies grupās.” Senās Korintas draudzē tomēr bija cilvēki, kas veidoja grupējumus. Šādi viņi radīja nesaskaņas un pretojās Dieva svētā gara darbībai, jo gars veicina vienotību un mieru. (Galatiešiem 5:22.) Ja mēs atbalstītu šķelšanos draudzē, mēs rīkotos pretēji gara vadībai. Tāpēc paturēsim prātā vārdus, ko apustulis Pāvils rakstīja korintiešiem: ”Es jūs, brāļi, pamācu mūsu Kunga Jēzus Kristus vārdā, lai jūsu starpā būtu vienprātība un neceltos šķelšanās, bet lai jūs visi pilnīgi vienoti stāvētu vienā prātā un vienā domā.” (1. Korintiešiem 1:10.) Arī savā vēstulē efesiešiem Pāvils uzsvēra, cik svarīga ir vienotība. (Efeziešiem 4:1—6, 16.)
6., 7. Kādu padomu Jēkabs deva par cilvēku vērtēšanu pēc viņu stāvokļa, un ko viņa vārdi nozīmē mums?
6 Kristieši nedrīkst spriest par citiem pēc viņu stāvokļa. (Romiešiem 2:11.) Pirmā gadsimta draudzē bija cilvēki, kas parādīja īpašu labvēlību bagātajiem, tāpēc māceklis Jēkabs rakstīja: ”Mani brāļi, lai mūsu godības Kunga Jēzus Kristus ticība jums nesaistās ar cilvēku stāvokļa uzlūkošanu. Jo, ja jūsu sapulcē ienāktu zeltpirkstains vīrs greznā tērpā, bet ienāktu arī nabags netīrā tērpā, bet jūs uzlūkotu to, kas valkā grezno tērpu, un sacītu: ”Tu nosēdies labi ērti še!” bet nabagam sacītu: ”Tu stāvi vai sēdies tur pie mana kāju pamesla,” vai jūs nebūtu nākuši nesaskaņā paši ar sevi un nebūtu izrādījušies par ļaundomīgiem spriedējiem?” (Jēkaba 2:1—4.)
7 Ja uz kristiešu sapulci atnāca bagāti neticīgie, rotājušies ar zelta gredzeniem un grezni ģērbušies, bet atnāca arī nabadzīgi neticīgie netīrās drēbēs, tad bagātie tika uzņemti sevišķi laipni. Viņiem tika ierādītas ērtas vietas, turpretī nabadzīgajiem tika teikts palikt stāvam vai apsēsties uz grīdas kādam pie kājām. Bet Dievs, nešķirojot cilvēkus pēc viņu stāvokļa, ir sagādājis Jēzus upuri kā bagātajiem, tā trūcīgajiem. (Ījaba 34:19; 2. Korintiešiem 5:14, 15.) Lai Jehova būtu apmierināts un lai mēs varētu viņam kalpot vienprātībā, mēs nedrīkstam parādīt citiem īpašu labvēlību viņu stāvokļa dēļ un ”glaimot acu priekšā sava labuma dēļ”. (Jūdas 4, 16.)
Jāsargās no kurnēšanas
8. Kas notika tāpēc, ka izraēlieši kurnēja?
8 Lai saglabātu vienotību un lai Dievs joprojām būtu pret mums labvēlīgs, mums jāņem vērā Pāvila padoms: ”Dariet visu bez kurnēšanas.” (Filipiešiem 2:14, 15.) Ticību zaudējušie izraēlieši, kas bija atbrīvoti no Ēģiptes gūsta, kurnēja pret Mozu un Āronu un līdz ar to arī pret Dievu Jehovu. Tāpēc neviens no vīriešiem, kas bija 20 gadu veci un vecāki, izņemot uzticīgos Jozuu un Kālebu un levītus, neiegāja Apsolītajā zemē — viņi nomira 40 gadu laikā, kamēr izraēlieši klejoja tuksnesī. (4. Mozus 14:2, 3, 26—30; 1. Korintiešiem 10:10.) Par kurnēšanu viņi samaksāja ļoti dārgi.
9. Kas kurnēšanas dēļ notika ar Mirjamu?
9 Šis gadījums parāda, kas var notikt ar veselu kurnētāju tautu. Bet ko var teikt par atsevišķiem kurnētājiem? Mozus māsa Mirjama kopā ar savu brāli Āronu kurnēja: ”Vai tas Kungs tiešām tikai vien ar Mozu ir runājis? Vai Viņš nav arī ar mums runājis?” Tālāk ir teikts: ”Tas Kungs to dzirdēja.” (4. Mozus 12:1—3.) Dievs pazemoja Mirjamu, kas acīmredzot bija galvenā kurnētāja. Viņa kļuva spitālīga un septiņas dienas bija spiesta dzīvot ārpus nometnes, kamēr nebija attīrīta no slimības. (4. Mozus 12:9—15.)
10., 11. Kas var notikt, ja kurnēšana netiek pārtraukta? Paskaidrojiet.
10 Kurnēšana nav tikai sūdzēšanās par nepareizu rīcību. Cilvēki, kas pastāvīgi kurn, pārāk daudz domā par savām jūtām un stāvokli, pievērsdami uzmanību paši sev, nevis Dievam. Ja viņi nemaina savu nostāju, var sākties nesaskaņas garīgo brāļu starpā un draudzes locekļiem kļūst grūtāk kalpot Jehovam vienprātībā. Tā notiek tāpēc, ka kurnētāji pastāvīgi par kaut ko žēlojas, cerēdami, ka citi viņus atbalstīs.
11 Piemēram, kāds varētu kritizēt kāda vecākā runas draudzes sapulcēs vai to, kā šis vecākais veic savus pienākumus. Ja mēs uzklausītu kurnētāju, mēs varētu sākt domāt tāpat kā viņš. Līdz tam brīdim, kad mūsu prātā tika iesēta neapmierinātības sēkla, mums varbūt nebija nekādu iebildumu pret šo vecāko, bet tagad ir citādi. Ar laiku nekas, ko viņš dara, mums vairs nešķiet labs un arī mēs varam sākt viņu kritizēt. Šāda rīcība Jehovas tautas draudzē nav pieņemama.
12. Kā kurnēšana var ietekmēt mūsu attiecības ar Dievu?
12 Kurnēšana par cilvēkiem, kuru pienākums ir ganīt Dieva ganāmo pulku, var pārvērsties par paļāšanu. Ja kāds pauž savu neapmierinātību ar šiem cilvēkiem un tos apmelo, viņš nelabvēlīgi ietekmē savas attiecības ar Jehovu. (2. Mozus 22:27.) Zaimotāji, kas nenožēlo savu rīcību, neiemantos Dieva Valstību. (1. Korintiešiem 5:11; 6:10.) Māceklis Jūda rakstīja par kurnētājiem, kas ”nicina augsto valdnieku, zaimo debess varas” — vīriešus, kam bija uzticēti pienākumi draudzē. (Jūdas 8.) Dievs neatbalstīja šos kurnētājus, un mēs rīkojamies gudri, ja nesekojam viņu sliktajam piemēram.
13. Kāpēc var teikt, ka sūdzēšanās ne vienmēr ir nosodāma?
13 Tiesa, ne visas sūdzības ir nepatīkamas Dievam. Viņš neatstāja bez ievērības ”sūdzības” par Sodomu un Gomoru un iznīcināja šīs ļaunās pilsētas. (1. Mozus 18:20, 21; 19:24, 25.) Neilgi pēc 33. gada Piecdesmitās dienas svētkiem Jeruzalemē ”hellēnistu [t.i., grieķiski runājošo] starpā radās kurnēšana pret ebrējiem, ka viņu atraitnes dienišķajā apkalpošanā paliekot neievērotas”. Tad ”tie divpadsmit” laboja situāciju, izraudzīdami ”septiņus vīrus, kam laba slava” un kam varēja uzticēt ”šo pienākumu” — pārtikas izdalīšanu. (Apustuļu darbi 6:1—6.) Arī mūsdienās vecākie nedrīkst ”savas ausis aizbāzt”, ja kāds izsaka pamatotas sūdzības. (Salamana Pamācības 21:13.) Turklāt vecākajiem jācenšas nevis kritizēt, bet uzmundrināt ticības biedrus. (1. Korintiešiem 8:1.)
14. Kāda īpašība ir sevišķi nepieciešama, lai izvairītos no kurnēšanas?
14 Mums visiem jāvairās no kurnēšanas, jo nosliece žēloties ir garīgā ziņā kaitīga. Tā var sagraut mūsu vienotību. Būtu jācenšas ļaut, lai svētais gars mūsos veido mīlestību. (Galatiešiem 5:22.) Rīkojoties saskaņā ar ”ķēnišķīgo likumu” un mīlot citus, mēs varam kalpot Jehovam vienprātībā. (Jēkaba 2:8; 1. Korintiešiem 13:4—8; 1. Pētera 4:8.)
Sargieties no neslavas celšanas
15. Kāda atšķirība ir starp tenkām un neslavas celšanu?
15 Tā kā kurnēšana var pāriet citu cilvēku aprunāšanā, mums uzmanīgi jāapsver, ko mēs sakām. Tenkas ir pļāpāšana par citiem cilvēkiem un viņu dzīvi. Savukārt neslavas celšana jeb apmelošana ir nepatiesu ziņu izplatīšana ar mērķi sabojāt otra cilvēka reputāciju. Tā runāt ir nekrietni un ļauni, tāpēc Dievs teica izraēliešiem: ”Nestaigā apkārt ar nolūku celt ļaunu slavu savā tautā.” (3. Mozus 19:16.)
16. Ko Pāvils rakstīja par sievietēm, kuras mēdza tenkot, un ko no šiem viņa vārdiem var mācīties?
16 Tā kā pļāpāšana var pāraugt apmelošanā, Pāvils izteica nosodījumu sievietēm, kas mēdza tenkot. Pieminējis atraitnes, kurām pienācās draudzes palīdzība, viņš runāja arī par tādām atraitnēm, kas mācījās ”dīkā dzīvot, staigādamas apkārt no mājas uz māju, taču ne tikai dīkā dzīvot, bet arī iznēsāt pļāpas un jaukties citu darīšanās, runājot to, kas neklājas”. (1. Timotejam 5:11—15.) Ja kristiete apzinās, ka viņas vājā vieta ir runa, kas var pāraugt citu apmelošanā, viņai būtu jāņem vērā Pāvila padoms būt ”cienījamām — nevis neslavas cēlājām”. (1. Timotejam 3:11, ”Jaunās Derības vēstules un Jāņa Atklāsmes grāmata”.) Protams, arī vīriešiem kristiešu draudzē jāsargās no kaitīgām tenkām. (Salamana Pamācības 10:19.)
Netiesājiet!
17., 18. a) Ko Jēzus teica par brāļa tiesāšanu? b) Kā mēs varam ņemt vērā Jēzus vārdus par tiesāšanu?
17 Pat tad, ja mēs nevienu neapmelojam, mums, iespējams, jābūt uzmanīgiem, lai netiesātu citus. Jēzus nosodīja šādu noslieci, sacīdams: ”Netiesājiet, lai jūs netopat tiesāti. Jo, ar kādu tiesu jūs tiesājat, ar tādu jūs tapsit tiesāti; un ar kādu mēru jūs mērojat, ar tādu jums taps atmērots. Bet ko tu redzi skabargu sava brāļa acī, bet baļķi savā acī neieraugi? Jeb kā tu vari sacīt uz savu brāli: Laid, es izvilkšu skabargu no tavas acs, un redzi, baļķis tavā paša acī? Liekuli, izvelc papriekšu baļķi no savas acs, un tad lūko izvilkt skabargu no sava brāļa acs.” (Mateja 7:1—5.)
18 Mēs nedrīkstam piedāvāties izvilkt nieka ”skabargu” no sava brāļa acs, lai viņam palīdzētu, ja mums pašiem skaidri spriest traucē simbolisks ”baļķis”. Ja tiešām apzināmies, cik žēlsirdīgs ir Dievs, mēs sargāsimies no noslieces tiesāt savus garīgos brāļus un māsas. Vai gan mēs varam saprast viņus tikpat labi kā mūsu debesu Tēvs? Nav brīnums, ka Jēzus mūs brīdināja netiesāt, lai mēs netopam tiesāti! Godīgi atzīstot paši savas nepilnības, mēs varam atturēties no spriedumiem, ko Dievs uzskatītu par netaisniem.
Trausli, bet cienījami
19. Kādai jābūt mūsu attieksmei pret ticības biedriem?
19 Ja esam apņēmības pilni kalpot Dievam vienprātībā ar ticības biedriem, mēs ne tikai sargāsimies viņus tiesāt, bet arī centīsimies pārspēt cits citu savstarpējā cieņā. (Romiešiem 12:10.) Mēs meklēsim nevis paši savu, bet viņu labumu un labprāt būsim gatavi viņiem pakalpot. (Jāņa 13:12—17; 1. Korintiešiem 10:24.) Kā mēs varam saglabāt pareizu nostāju? Mums jāpatur prātā, ka Jehova augstu vērtē ikvienu savu kalpu un ka mēs esam vajadzīgi cits citam, tāpat kā cilvēka ķermeņa daļas ir atkarīgas cita no citas. (1. Korintiešiem 12:14—27.)
20., 21. Ko mums nozīmē vārdi, kas lasāmi 2. vēstulē Timotejam, 2. nodaļas 20. un 21. pantā?
20 Kristieši ir kā trausli māla trauki, kam uzticēta dārga manta — kalpošana. (2. Korintiešiem 4:7.) Lai veiktu šo godpilno darbu par slavu Jehovam, mums jāsaglabā cienījams stāvoklis viņa un viņa Dēla priekšā. Tikai tad, ja būsim morāli un garīgi tīri, mēs paliksim godājami trauki, ko Dievs varēs izmantot. Pāvils par to rakstīja: ”Lielā namā ir netikvien zelta un sidraba trauki, bet arī koka un māla, un citi godam, bet citi negodam; ja tad nu kāds nošķīstās no tādām [nosodāmām] lietām, tad viņš būs trauks godam, svēts, derīgs tam Kungam, sataisīts ikkatram labam darbam.” (2. Timotejam 2:20, 21.)
21 Cilvēki, kas neievēro Dieva prasības, ir ”trauki.. negodam”. Bet, ja pildām Dieva gribu, mēs varam būt ”trauki godam, svēti, derīgi tam Kungam [un kalpošanai], sataisīti ikkatram labam darbam”. Tāpēc būtu labi sev pajautāt: ”Vai es esmu ”trauks godam”? Vai es labvēlīgi ietekmēju ticības biedrus? Vai es kā draudzes loceklis darbojos vienprātībā ar ticības biedriem?”
Turpiniet kalpot vienprātībā
22. Ar ko var salīdzināt kristiešu draudzi?
22 Kristiešu draudze ir līdzīga ģimenei. Ja ģimenē visi kalpo Jehovam, tajā valda mīlestības pilna, patīkama gaisotne un ikviens ir gatavs palīdzēt citiem. Ģimenē parasti ir cilvēki, kuru personības ievērojami atšķiras, tomēr katram ir sava cienījama vieta. To pašu var teikt par draudzi. Mēs visi esam atšķirīgi, turklāt nepilnīgi, taču Dievs ar Kristus starpniecību mūs ir tuvinājis sev. (Jāņa 6:44; 14:6.) Jehova un Jēzus mūs mīl, un mums jāmīl citam cits, jo mēs esam vienota ģimene. (1. Jāņa 4:7—11.)
23. Kas mums jāatceras, un kāda apņēmība mums ir vajadzīga?
23 Ģimenei līdzīgā kristiešu draudze ir arī vieta, kur var atrast uzticamus cilvēkus. Apustulis Pāvils rakstīja: ”Es vēlos, lai vīri lūdz Dievu visur bez dusmām un naida, paceldami savas tīrās rokas.” (1. Timotejam 2:8, JD.) Tā Pāvils saistīja ”tīras rokas” ar lūgšanām, kas tiek teiktas ”katrā vietā”, kur pulcējas kristieši. Pārstāvēt draudzi publiskā lūgšanā drīkst tikai uzticami vīrieši. Protams, Dievs no mums visiem prasa, lai mēs būtu uzticīgi viņam un cits citam. (Salamans Mācītājs 12:13, 14.) Tāpēc būsim apņēmības pilni saskanīgi sadarboties, tāpat kā cilvēka ķermeņa locekļi. Kalposim vienoti un paturēsim prātā, ka piederam pie Jehovas kalpu ģimenes. Galvenais — atcerēsimies, ka mēs esam vajadzīgi cits citam un ka mēs izjutīsim Jehovas labvēlību un svētības, ja turpināsim kalpot viņam vienprātībā.
Kā jūs atbildētu?
• Kas Jehovas kalpiem ļauj kalpot viņam vienprātībā?
• Kāpēc kristieši cenšas būt objektīvi?
• Kāpēc nav pareizi kurnēt?
• Kāpēc mums ar cieņu jāizturas pret ticības biedriem?
[Jautājumi studēšanai]
[Attēls 15. lpp.]
Pēteris atzina, ka ”Dievs neuzlūko cilvēka vaigu”
[Attēls 16. lpp.]
Vai jūs zināt, kāpēc Dievs lika Mirjamai izjust pazemojumu?
[Attēls 18. lpp.]
Uzticami kristieši ar prieku kalpo Jehovam vienprātībā