Vai ir nepieciešamas reliģiskas celtnes?

”Tūkstošiem koši tērptu svētceļotāju no visas valsts, indiāņi, kas bungu pavadībā griezās senču deju ritmos, kā arī ticīgie, kas, ciezdami sāpes, līdz pat svētnīcai bija rāpojuši cauri cilvēku pūļiem uz ceļiem, piepildīja bazilikas pagalmu un apkārtējās ieliņas.”

ŠĀDI laikrakstā El Economista bija aprakstītas milzīgās cilvēku masas, kas bija vērojamas 2001. gada decembrī, kad aptuveni trīs miljoni cilvēku bija sapulcējušies pie šīs Mehiko bazilikas, lai apliecinātu savu ticību Gvadelupas Jaunavai. Arī citas reliģiskas celtnes, kā, piemēram, Sv. Pētera bazilika Romā, pievelk neskaitāmus apmeklētājus.

Daudziem cilvēkiem, kas vēlas pielūgt Dievu, reliģiskas celtnes ir ārkārtīgi dārgas. ”Man baznīca bija vieta, kur es varēju justies tuvāka Dievam,” saka Marija no Brazīlijas. ”Es to uzskatīju par svētu vietu. Un es biju pārliecināta, ka, apmeklējot baznīcu, es attīru savu dvēseli un ka tas ir grēks, ja cilvēks katru svētdienu neierodas uz misi un neizsūdz grēkus.” Konsuela no Meksikas stāsta par sevi: ”Baznīcā es jutos dziļi saviļņota, manās acīs tā bija kaut kas īpašs. Kad es atrados baznīcā, es jutos kā debesīs.”

Kaut gan daļa cilvēku baznīcām piešķir milzīgu nozīmi, citi šaubās, vai Dieva pielūgsmei ir nepieciešamas šādas reliģiskas celtnes. Runājot par to, cik maz cilvēku apmeklē baznīcu, kāds katoļu priesteris no Anglijas, Pīters Siberts, izteicās: ”[Cilvēki] izvēlas no reliģijas tikai to, kas viņiem patīk. Daudzi padzīvojuši cilvēki ir katoļi, un viņi dzīvo saskaņā ar savu ticību, taču jaunieši neuzskata to par savu pienākumu.” Londonas laikrakstā Daily Telegraph 1998. gada 20. novembra numurā bija atzīmēts: ”Kopš 1979. gada Anglijā ir slēgtas aptuveni 1500 baznīcas, bet atvērtas ir tikai 495 baznīcas un 150 atjaunotas.”

 1997. gadā Minhenes (Vācija) laikrakstā Süddeutsche Zeitung bija teikts: ”Baznīcas pārbūvē par kinoteātriem un dzīvojamām telpām: ticīgie tās vairs neapmeklē, pielūgsmes vietas tiek pārveidotas. [..] Tā ir kļuvusi jau ierasta parādība tādās valstīs kā Nīderlande un Anglija, un tagad tas notiek arī Vācijā.” Kā bija piebilsts laikrakstā, ”tikai dažu pēdējo gadu laikā Vācijā sabiedrības uzmanību ir piesaistījušas vismaz trīsdesmit četrdesmit baznīcu pārdošanas”.

Vai tiešām Dievs jāpielūdz īpašās reliģiskās celtnēs? Vai Svētajos rakstos var atrast pamatojumu tam, ka būtu jābūvē tādas ēkas kā bazilikas un greznas baznīcas? Kādas celtnes ir bijušas saistītas ar patiesā un dzīvā Dieva pielūgsmi? Un ko, domājot par šīm ēkām, mēs varam uzzināt par to, vai ir nepieciešamas reliģiskas celtnes un kam tajās būtu jānorisinās?