Studējiet Dieva vārdus

”Es tad ilgi pārdomāju Tavus darbus, es apsveŗu sevī un paužu savās dziesmās visu, ko Tu dari.” (PSALMS 77:13)

1., 2. a) Kāpēc ir jāatvēl laiks pārdomām? b) Ko nozīmē pārdomāt kādu jautājumu?

MĒS esam Jēzus Kristus mācekļi, tāpēc mums nopietni jādomā par to, kādas ir mūsu attiecības ar Dievu un kāpēc mēs viņam kalpojam. Bet mūsdienās lielākā daļa cilvēku ir tik aizņemti, ka viņiem nemaz neatliek laika pārdomām. Viņu rīcību pilnībā nosaka materiālisms, patērētāju psiholoģija un neapslāpējama tieksme pēc izpriecām. Kā nepieļaut, ka mūsu dzīve kļūst tikpat tukša? Tāpat kā mēs katru dienu atvēlam laiku ēšanai un gulēšanai, jo bez tā nevaram iztikt, mums katru dienu būtu jāpārdomā tas, ko dara Jehova. (5. Mozus 8:3; Mateja 4:4.)

² Vai jūs cenšaties atlicināt laiku pārdomām? Un ko vispār nozīmē pārdomāt kādu jautājumu? Kādā vārdnīcā norādīts, ka pārdomāt nozīmē ’domājot analizēt, vispusīgi izvērtēt (ko)’. Pamēģināsim noskaidrot, kas no tā izriet.

3. No kā ir atkarīga garīgā izaugsme?

³ Varam atcerēties, ko apustulis Pāvils rakstīja savam biedram kalpošanā Timotejam: ”Kamēr es nāku, veltī sevi lasīšanai, pamudināšanai un mācīšanai! [..] Par to pārdomā, pie tā paliec, lai tavas sekmes būtu visiem skaidras!” No Timoteja tika gaidīta izaugsme un sekmes, un no Pāvila vārdiem var redzēt, ka izaugsme bija tieši atkarīga no pārdomām par garīgiem jautājumiem. Mūsdienās ir tāpat. Garīgā izaugsme, kas sniedz gandarījumu, ir iespējama vienīgi tad, ja mēs nopietni ”pārdomājam” to, kas ietverts Dieva Rakstos, un ”paliekam” pie tā. (1. Timotejam 4:13—15, JD.)

4. Kādus palīglīdzekļus var izmantot, lai regulāri pārdomātu Jehovas Rakstus?

⁴ Apstākļi cilvēku dzīvē un dienas kārtība katrā ģimenē atšķiras, tāpēc arī vispiemērotākais laiks, kad gremdēties pārdomās, katram ir cits. Daudzi pārdomā kādu Bībeles pantu agri no rīta, lasot brošūriņu Ik dienas iedziļinies Rakstos. 20 tūkstoši brāļu un māsu, kas strādā Bētelē, katru dienu iesāk ar to, ka 15 minūtes izskata dienas pantu. Panta apspriešanā katru rītu piedalās tikai daži Bēteles ģimenes locekļi, bet pārējie pārdomā to, kas tiek sacīts un lasīts. Citi Jehovas liecinieki pārdomā Jehovas Rakstus, braucot uz darbu. Viņi klausās Bībeles un žurnālu Sargtornis un Atmostieties! audioierakstus, kas ir pieejami vairākās valodās. Daudzas mājsaimnieces dara to pašu, veicot mājas darbus. Visi šie cilvēki seko psalmu sacerētāja Asafa priekšzīmei, kurš rakstīja: ”Es tad pieminu tā Kunga darbus, es tad tiešām dziļi savā sirdī pieminu Tavus brīnumdarbus kopš senseniem laikiem. Es tad ilgi pārdomāju Tavus darbus, es apsveŗu sevī un paužu savās dziesmās visu, ko Tu dari.” (Psalms 77:12, 13.)

 Pareiza attieksme nes labus augļus

5. Kāpēc mums nopietni jāizturas pret Bībeles studēšanu?

⁵ Mūsu laikmetā, kad sadzīvē ir ienākusi televīzija, video ieraksti un datori, lasīšana vairs nav populāra. Bet tāda nedrīkstētu būt situācija ar Jehovas lieciniekiem, jo, nelasot Bībeli, mēs nevaram saglabāt ciešas attiecības ar Jehovu. Pirms vairākiem tūkstošiem gadu Jozua kļuva par izraēliešu vadoni Mozus vietā. Lai saņemtu Jehovas svētības, Jozuam bija jālasa Dieva vārdi. (Jozuas 1:8; Psalms 1:1, 2.) Tā ir prasība arī mūsdienās. Tomēr cilvēkiem ar ierobežotu izglītību lasīšana var sagādāt grūtības un likties garlaicīga. Kā attīstīt vēlēšanos lasīt un studēt Dieva Rakstus? Atbilde ir atrodama ķēniņa Salamana vārdos, kas rakstīti Salamana Pamācību grāmatas 2. nodaļas pirmajos sešos pantos. Lūdzu, izlasiet Bībelē šos pantus, un pēc tam apskatīsim tos kopīgi.

6. Kādai jābūt mūsu attieksmei pret zināšanām par Dievu?

⁶ Nodaļa sākas ar šādu pamudinājumu: ”Mans dēls, ja tu nopietni uzklausīsies manus vārdus un glabāsi sevī manu mācību par to, lai tava auss uzklausītu gudrību un tu pats cītīgi pievērstu tai savu sirdi...” (Salamana Pamācības 2:1, 2.) No šiem vārdiem var mācīties, ka ikvienam cilvēkam pašam jāatbild par savu rīcību. Pievērsiet uzmanību nosacījumam ”Ja tu nopietni uzklausīsies manus vārdus”. Tas ir ļoti būtisks nosacījums, jo lielākā daļa cilvēku nepievērš uzmanību Dieva vārdiem. Lai Dieva Rakstu studēšana mums sagādātu prieku, mums nopietni jāuzklausa Jehovas vārdi un jāizturas pret tiem kā pret dārgumu, ko negribam pazaudēt. Ikdienas pienākumi nedrīkstētu padarīt mūs tik ļoti aizņemtus vai tādā mērā saistīt mūsu uzmanību, ka mēs sāktu izturēties pret Dieva Rakstiem vienaldzīgi vai pat apšaubīt tajos teikto. (Romiešiem 3:3, 4.)

7. Kāpēc mums jācenšas būt klāt visās kristiešu sapulcēs un uzmanīgi jāklausās, kas tajās tiek runāts?

⁷ Vai mēs tiešām uzmanīgi ”uzklausām” teikto, kad Dieva Raksti tiek skaidroti kristiešu sapulcēs? (Efeziešiem 4:20, 21.) Vai mēs ”pievēršam sirdi” gudrībai? Varbūt brālis, kas uzstājas, nav ļoti pieredzējis orators, bet, tā kā viņš runā par Dieva vārdiem, mums uzmanīgi jāuzklausa teiktais. Protams, lai pievērstu uzmanību Jehovas gudrībai, mums, kad vien iespējams, jābūt kristiešu sapulcēs. (Salamana Pamācības 18:1.) Cik ļoti vīlies būtu bijis tas, kurš būtu palaidis garām sapulci, kas notika augšistabā Jeruzalemē 33. gada Piecdesmitās dienas svētkos! Mūsu sapulcēs gan nenotiek nekas tik iespaidīgs kā toreiz, taču tajās tiek apspriesta mūsu galvenā mācību grāmata — Bībele. Tāpēc ikviena sapulce var būt noderīga, ja vien pievērsīsim uzmanību teiktajam un lasīsim pantus savā Bībelē. (Apustuļu darbi 2:1—4; Ebrejiem 10:24, 25.)

8., 9. a) Ar ko ir saistīta nopietna studēšana? b) Kā zelta vērtību var salīdzināt ar to, cik vērtīgi ir iegūt zināšanas par Dievu?

⁸ Gudrā ķēniņa nākamie vārdi ir šādi: ”Ak, ja pēc atskārsmes tu sauksi, ja pilnā balsī pēc sapratnes kliegsi ...” (Salamana Pamācības 2:3, ”Vecās Derības poēzijas grāmatas”.) Šajos vārdos atspoguļojas dedzīga vēlēšanās saprast Jehovas Rakstus. Tie liecina par vēlmi studēt, lai iegūtu spriestspēju un izprastu, kāda ir Jehovas griba. Tas, protams, prasa piepūli, tāpēc ir labi saprotama ilustrācija, ko Salamans izmanto tālāk. (Efeziešiem 5:15—17.)

⁹ Viņš raksta: ”Ka tu meklētu to [sapratni] kā sudrabu un klaušinātu pēc tās kā pēc apslēptām mantām ...” (Salamana Pamācības 2:4.) Šie vārdi liek domāt par to, kā cilvēki gadsimtu gaitā ir meklējuši tā saucamos dārgmetālus — sudrabu un zeltu. Zelta dēļ cilvēki ir nogalinājuši citus, un ir arī tādi, kas  zelta meklējumos ir pavadījuši visu mūžu. Bet kāda ir zelta patiesā vērtība? Ja jūs būtu apmaldījies tuksnesī un mirtu no slāpēm, kam jūs dotu priekšroku — zelta stienim vai glāzei ūdens? Tomēr cilvēki ar milzīgu dedzību dzenas pēc zelta, kaut gan tā vērtība ir mākslīgi radīta un nosacīta. * Nav šaubu, ka pēc gudrības, spriestspējas un sapratnes par Dievu un viņa gribu būtu jātiecas ar daudz lielāku dedzību. Bet ko iegūst cilvēks, kas tā rīkojas? (Psalms 19:8—11; Salamana Pamācības 3:13—18.)

10. Ko var iegūt, iedziļinoties Dieva Rakstos?

¹⁰ Salamans tālāk raksta: ”Tad tu sapratīsi bijību tā Kunga priekšā un iegūsi Dieva atziņu.” (Salamana Pamācības 2:5.) Ir saviļņojoši domāt, ka mēs, grēcīgi cilvēki, varam iegūt ”atziņu” jeb zināšanas par Dievu Jehovu — Visuma Kungu. (Psalms 73:28; Apustuļu darbi 4:24.) Filozofi un pasaules gudrie gadu simtiem ir centušies izprast dzīvības un Visuma noslēpumus, bet nav ieguvuši ”Dieva atziņu”. Kaut arī jau tūkstošiem gadu zināšanas par Dievu ir atrodamas Dieva Rakstos, Bībelē, šo cilvēku acīs tā ir pārāk vienkārša grāmata, tāpēc viņiem tā nav pieņemama un nav saprotama. (1. Korintiešiem 1:18—21.)

11. Kādu labumu dod Bībeles studēšana?

¹¹ Pēc tam Salamans uzsver vēl kādu domu: ”Tas Kungs piešķiŗ zināšanu, un no Viņa mutes nāk atziņa un izpratne.” (Salamana Pamācības 2:6.) Jehova labprāt piešķir zināšanas, atziņu un izpratni ikvienam, kas pēc tām tiecas. Tāpēc mūsu attieksmei pret Dieva Rakstu studēšanu jābūt ļoti nopietnai, lai gan reizēm tas prasa piepūli, pašdisciplīnu un pašaizliedzību. Bet mums vismaz Bībele ir pieejama grāmatas veidā un nav jāpārraksta ar roku, kā dažkārt bija jārīkojas senatnē. (5. Mozus 17:18, 19.)

Dzīvosim Jehovas cienīgi

12. Ar kādu mērķi būtu jācenšas apgūt zināšanas par Dievu?

¹² Ar kādu mērķi vajadzētu studēt Bībeli? Vai tāpēc, lai radītu iespaidu, ka esam labāki  par citiem? Lai dižotos ar savām zināšanām? Lai kļūtu par staigājošām Bībeles enciklopēdijām? Protams, nē. Mūsu mērķis ir būt īstiem kristiešiem, kas vienmēr ir gatavi palīdzēt citiem, kā to darīja Kristus. (Mateja 11:28—30.) Apustulis Pāvils brīdināja: ”Atziņa dara uzpūtīgus, bet mīlestība ceļ.” (1. Korintiešiem 8:1.) Mums jābūt tikpat pazemīgiem kā Mozum, kas sacīja Jehovam: ”Lūdzams, liec man zināt tavu ceļu, lai es Tevi zinātu un varētu atrast žēlastību tavās acīs.” (2. Mozus 33:13.) Zināšanas ir vajadzīgas, lai iegūtu Dieva labvēlību, nevis lai iespaidotu cilvēkus. Mums jābūt Dieva cienīgiem, pazemīgiem viņa kalpiem. Kā to panākt?

13. Kas ir nepieciešams, lai cilvēks būtu cienīgs Dieva kalps?

¹³ Pāvils deva Timotejam padomu par to, kā iegūt Dieva labvēlību: ”Centies būt Dieva acīs krietns darbinieks, kam nav ko kaunēties un kas pareizi māca patiesības vārdu.” (2. Timotejam 2:15.) Ar vārdiem ”pareizi māca” tulkotais grieķu valodas darbības vārds ir saliktenis, kas sākotnēji nozīmēja ’taisni nogriezt’ (Kingdom Interlinear). Pēc dažu speciālistu domām, tas rada asociāciju ar drēbnieku, kas griež drānu pēc piegrieztnes, ar zemnieku, kas dzen vagas savā tīrumā, vai kaut ko tamlīdzīgu. Griezumam vai arumam jābūt taisnam, tas nedrīkst būt greizs. Līdzīgi bija ar Timoteju: lai viņš būtu cienīgs un atzīts Dieva kalps, viņam bija jādara viss iespējamais, lai viņa mācība un uzvedība būtu saskaņā ar patiesības vārdu. (1. Timotejam 4:16.)

14. Kā Bībeles studēšanai būtu jāietekmē tas, ko mēs darām un runājam?

¹⁴ To pašu domu Pāvils uzsvēra, kad mudināja Kolosu kristiešus, lai viņu ”dzīve būtu mūsu Kunga cienīga un viņam viscaur patīkama”, un tas būtu iespējams, ja viņi ”nestu augļus ar visāda veida labiem darbiem un pieaugtu Dieva atziņā”. (Kolosiešiem 1:10.) Šeit Pāvils saistīja Jehovas cienīgu dzīvi ar to, ka cilvēks ”nes augļus ar visāda veida labiem darbiem” un ”pieaug Dieva atziņā”. Citiem vārdiem sakot, Jehovam ir svarīgi ne tikai tas, cik augstu mēs vērtējam zināšanas, bet arī tas, cik lielā mērā mēs vadāmies pēc viņa Rakstiem savā rīcībā un runā. (Romiešiem 2:21, 22.) Tātad, ja gribam izpelnīties Dieva labvēlību, Bībeles studēšanai būtu jāietekmē mūsu domāšana un uzvedība.

15. Kā ir iespējams sargāt prātu un kontrolēt domas?

¹⁵ Sātans ir cieši apņēmies sagraut mūsu garīgumu, iesaistot mūs cīniņā, kas saistīts ar mūsu prātu. (Romiešiem 7:14—25.) Lai mūsu dzīve būtu Dieva Jehovas cienīga, mums jāsargā prāts un jākontrolē domas. Mūsu rīcībā ir kāds ierocis — ”Dieva atziņa”, ar kuras palīdzību var ”uzvarēt visus prātus, lai tie ir Kristum paklausīgi”. Tas ir vēl viens iemesls katru dienu iedziļināties Bībelē, jo no prāta ir jāizstumj savtīgas, miesīgas domas. (2. Korintiešiem 10:5.)

Kas palīdz iegūt sapratni

16. Kas mums jādara, lai gūtu labumu no Jehovas mācībām?

¹⁶ Jehovas mācības mums nāk par labu  gan garīgā, gan fiziskā ziņā. Tā nav sausa, akadēmiska teoloģija. Bībelē teikts: ”Es tas Kungs, tavs Dievs, mācu tev to, kas tev par svētību, un vedu tevi tai ceļā, pa kuŗu tev jāstaigā.” (Jesajas 48:17.) Kā Jehova mūs ved pa ceļu, kas nes svētības? Mūsu rīcībā ir viņa iedvesmotie Raksti — Bībele. Tā ir mūsu galvenā mācību grāmata, ko mēs pastāvīgi izmantojam, tāpēc kristiešu sapulcēs ir ļoti vērtīgi atšķirt Bībeli un lasīt pantus, kas tiek apspriesti. To, cik noderīgi ir tā darīt, var redzēt no Apustuļu darbu grāmatas 8. nodaļā aprakstītā gadījuma ar etiopiešu galminieku.

17. Kas notika ar etiopiešu galminieku, un ko no tā var mācīties?

¹⁷ Etiopiešu galminieks bija pieņēmis jūdaismu. Viņš no sirds ticēja Dievam un bija pētījis Rakstus. Braukdams ratos, viņš lasīja Jesajas rakstītos vārdus, kad Filips, piesteidzies pie ratiem, jautāja: ”Vai tu arī saproti, ko tu lasi?” Galminieks atbildēja: ””Kā gan to varētu, kad neviens mani nepamāca?” Un viņš lūdza Filipu iekāpt un sēsties viņam līdzās.” Tad Filips, svētā gara vadīts, paskaidroja galminiekam Jesajas pravietojumu. (Apustuļu darbi 8:27—35.) No šī gadījuma var mācīties, ka ar personīgu Bībeles lasīšanu vien ir par maz. Jehova ar savu garu vada uzticīgā un gudrā kalpa grupu, kas mums palīdz īstajā laikā saprast viņa Rakstus. Kā tas tiek darīts? (Mateja 24:45—47; Lūkas 12:42.)

18. Kā mums palīdz uzticīgais un gudrais kalps?

¹⁸ Lai gan kalps ir saukts par ”uzticīgu un gudru”, Jēzus neteica, ka tas būs nekļūdīgs. Šo svaidīto brāļu grupu veido nepilnīgi kristieši, un pat vislabākie nodomi viņus pilnībā nepasargā no kļūdām, tāpat kā tas bija ar svaidītajiem pirmajā gadsimtā. (Apustuļu darbi 10:9—15; Galatiešiem 2:8, 11—14.) Taču viņu motīvi ir tīri, un Jehova ar viņu starpniecību sagādā Bībeles studēšanas palīglīdzekļus, kas stiprina mūsu ticību Dieva Rakstiem un viņa solījumiem. Galvenais studēšanas palīglīdzeklis, ko kalps ir izdevis, ir Svēto rakstu jaunās pasaules tulkojums. Pašreiz tas pilnībā vai daļēji ir pieejams 42 valodās, un kopumā tas ir iespiests 114 miljonos eksemplāru. Kā šo tulkojumu var izmantot, personīgi studējot Bībeli? (2. Timotejam 3:14—17.)

19. Kādas izdevuma New World Translation of the Holy Scriptures—With References iezīmes var noderēt, personīgi studējot Bībeli?

¹⁹ Ļoti noderīgs izdevums ir New World Translation of the Holy Scriptures—With References. Tajā ir atrodamas norādes uz citiem Bībeles pantiem, zemsvītras piezīmes, saīsināts alfabētiskais vārdu rādītājs, kurā minēti galvenajā tekstā un zemsvītras piezīmēs sastopamie vārdi, kā arī pielikums,  kurā ietverta plaša informācija par 43 tematiem, arī kartes un tabulas. Izdevuma ievadā ir minēti daudzi avoti, kas izmantoti šī unikālā Bībeles tulkojuma sagatavošanā. Ja šī publikācija ir pieejama kādā valodā, ko jūs saprotat, noteikti izpētiet tajā ietverto informāciju un izmantojiet to studējot. Bībele ir mūsu studēšanas programmas pamatu pamats, un Jaunās pasaules tulkojums ir vērtīgs ar to, ka tajā pienācīgi izcelts Dieva vārds, norādot uz Dieva Valstības varu. (Psalms 149:1—9; Daniēla 2:44; Mateja 6:9, 10.)

20. Uz kādiem jautājumiem par personīgo studēšanu būtu jāatbild?

²⁰ Bet būtu labi atbildēt vēl uz dažiem jautājumiem. Kāda vēl palīdzība mums nepieciešama, lai saprastu Bībeli? Kā atrast laiku personīgajām studijām? Kā panākt, lai studēšana būtu auglīgāka? Kā tam, ka studējam Bībeli, būtu jāietekmē citi? Nākamajā rakstā būs runa par šiem jautājumiem, kas ir cieši saistīti ar kristiešu garīgo izaugsmi.

[Zemsvītras piezīme]

Vai jūs atceraties?

• Ko nozīmē pārdomāt kādu jautājumu?

• Kādai būtu jābūt attieksmei pret Bībeles studēšanu?

• Ar kādu mērķi jāstudē Bībele?

• Kādus palīglīdzekļus mēs varam izmantot, lai labāk saprastu Bībeli?

[Jautājumi studēšanai]

[Attēls 15. lpp.]

Bēteles ģimenes locekļi ik rītu gūst garīgu stiprinājumu, apspriežot dienas pantu no Bībeles

[Attēli 15. lpp.]

Klausoties bībeliskus audioierakstus automašīnā, var ietaupīt vērtīgo laiku

[Attēls 16. lpp.]

Cilvēki ir veltījuši lielas pūles un ilgu laiku tam, lai iegūtu zeltu. Cik daudz pūļu mēs esam gatavi ieguldīt Dieva Rakstu studēšanā?

[Norāde par autortiesībām]

Courtesy of California State Parks, 2002

[Attēli 17. lpp.]

Bībele ir dārgums, kas var dot mūžīgu dzīvi