”Viņš tuvosies jums”

”[Dievs] nav tālu nevienam no mums.” (APUSTUĻU DARBI 17:27)

1., 2. a) Kāds jautājums par Radītāju varētu nākt prātā, lūkojoties zvaigžņotās debesīs? b) Kā Bībelē apliecināts, ka cilvēki nav nenozīmīgi Jehovas acīs?

VAI esat kādreiz skaidrā naktī raudzījušies zvaigžņotās debesīs, juzdami, kā sirdi pilda apbrīna? Doma par zvaigžņu neaptveramo daudzumu un izplatījuma grandiozajiem plašumiem vieš bijību. Milzīgajā Visumā Zeme ir tikai niecīgs puteklītis. Vai tas nozīmē, ka Radītājs, ”Visuaugstākais pār visu pasauli”, ir pārāk augsts un dižens, lai interesētos par cilvēkiem, vai pārāk tāls un neizprotams, lai tie viņu varētu iepazīt? (Psalms 83:19.)

² Bībele apliecina, ka cilvēki nekādā gadījumā nav nenozīmīgi Jehovas acīs. Dieva Raksti mūs mudina meklēt viņu, norādot, ka ”viņš nav tālu nevienam no mums”. (Apustuļu darbi 17:27; 1. Laiku 28:9.) Ja mēs centīsimies tuvoties Dievam, viņš atsauksies uz mūsu pūlēm. Ko viņš darīs? Saviļņojoša atbilde uz šo jautājumu dota 2003. gada pantā, kur sacīts: ”Viņš tuvosies jums.” (Jēkaba 4:8.) Pievērsīsim uzmanību dažām no tām lieliskajām svētībām, kuras Jehova bagātīgi dod tiem, kas viņam tuvojas.

Personiska dāvana no Jehovas

3. Kādu dāvanu Jehova dod tiem, kas tuvojas viņam?

³ Jehovas kalpiem ir piešķirta dārga dāvana, kas nav pieejama nevienam citam. Nekāda vara, bagātība un izglītība, ko piedāvā šī sistēma, nevar to sniegt. Tā ir personiska dāvana, ko Jehova dod vienīgi tiem, kas tuvojas viņam. Kas tā ir par dāvanu? Dieva Rakstos ir paskaidrots: ”[Ja tu] no visas sirds pēc tās [gudrības] lūgtos, ..meklētu to kā sudrabu un klaušinātu pēc tās kā pēc apslēptām mantām, tad tu sapratīsi bijību tā Kunga priekšā un iegūsi Dieva atziņu. Jo tas Kungs piešķiŗ zināšanu.” (Salamana Pamācības 2:3—6.) Iedomājieties: nepilnīgiem cilvēkiem ir iespējams iegūt zināšanas par Dievu! Bet kāpēc šī dāvana — Dieva Rakstos atrodamās zināšanas — ir salīdzināta ar apslēptām mantām?

4., 5. Kāpēc zināšanas par Dievu var salīdzināt ar ”apslēptām mantām”? Paskaidrojiet ar piemēru.

 ⁴ Viens no iemesliem, kāpēc lietots šāds salīdzinājums, ir fakts, ka zināšanas par Dievu ir ļoti vērtīgas. Tās paver mums brīnišķīgu iespēju iegūt mūžīgu dzīvību. (Jāņa 17:3.) Turklāt šīs zināšanas jau tagad bagātina mūsu dzīvi. Cītīgi studējot Dieva Rakstus, mēs esam atraduši atbildes uz tādiem svarīgiem jautājumiem kā, piemēram: kāds ir Dieva vārds? (2. Mozus 6:3, zemsvītras piezīme.) Kādā stāvoklī atrodas mirušie? (Salamans Mācītājs 9:5, 10.) Kāds ir Dieva nolūks attiecībā uz zemi un cilvēci? (Jesajas 45:18.) Mēs arī esam sapratuši, ka labākais veids, kā dzīvot, ir sekot Bībeles gudrajiem padomiem. (Jesajas 30:20, 21; 48:17, 18.) Līdz ar to mums ir droša vadība, kas mums palīdz tikt galā ar grūtībām un veidot savu dzīvi tā, lai iegūtu patiesu laimi un gandarījumu. Galvenais, iedziļināšanās Dieva Rakstos ir ļāvusi mums iepazīt Jehovas apbrīnojamās īpašības un tuvoties viņam. Kas gan varētu būt vērtīgāks par tuvām attiecībām ar Jehovu, kuras balstītas uz zināšanām par viņu?

⁵ Ir vēl kāds iemesls, kāpēc šīs zināšanas var salīdzināt ar ”apslēptām mantām”. Gluži kā apslēptas mantas, tās šajā pasaulē ir retums. Pasaulē ir seši miljardi iedzīvotāju, bet tikai ap seši miljoni Jehovas kalpu (aptuveni tūkstošā daļa no visiem cilvēkiem) ir atraduši zināšanas par Dievu. Lai ilustrētu, cik reta priekšrocība ir iespēja zināt Dieva Rakstu patiesību, aplūkosim tikai vienu jautājumu, uz kuru Bībelē ir dota atbilde, — kas ar cilvēku notiek pēc nāves? Mēs no Rakstiem zinām, ka dvēsele mirst un ka mirušie neko neapzinās. (Ecēhiēla 18:4.) Taču lielākā daļa pasaules reliģiju māca aplamo uzskatu, ka cilvēkā ir kaut kas tāds, kas turpina dzīvot pēc nāves. Šī mācība ir neatņemama kristīgās pasaules reliģiju sastāvdaļa, un tai ir svarīga vieta arī budismā, daoismā, džainismā, hinduismā, islāmā, jūdaismā, sikhismā un sintoismā. Padomājiet — ar vienas vienīgas viltus mācības palīdzību ir apkrāpti vairāki miljardi cilvēku!

6., 7. a) Kas var iegūt zināšanas par Dievu? b) Miniet piemēru, kas liecina, ka Jehova ir devis mums izpratni, kādas nav daudziem ”gudriem un prātniekiem”!

⁶ Kāpēc daudzi nav ieguvuši zināšanas par Dievu? Tāpēc, ka Dieva Rakstus nav iespējams pilnībā saprast bez viņa palīdzības. Atcerieties, ka šīs zināšanas ir dāvana. Jehova to dod vienīgi tiem, kas vēlas godīgi un pazemīgi iedziļināties viņa Rakstos. Šādi cilvēki, ļoti iespējams, nepieder pie ”pasaules gudrajiem”. (1. Korintiešiem 1:26.) Starp viņiem ir daudz tādu, kas pēc pasaules kritērijiem varbūt pat ir ”nemācīti un vienkārši”. (Apustuļu darbi 4:13.) Taču tam nav nekādas nozīmes. Jehova apveltī mūs ar zināšanām par viņu to īpašību dēļ, kuras viņš saskata mūsu sirdī.

⁷ Aplūkosim kādu piemēru. Daudzi kristīgās pasaules zinātnieki ir sarakstījuši plašus Bībeles komentārus. Viņu darbos ir paskaidrots Bībelē aprakstīto notikumu vēsturiskais fons, norādītas senebreju un grieķu vārdu nozīmes un aplūkotas arī daudzas citas detaļas. Bet vai šie zinātnieki, lai cik izglītoti viņi būtu, ir atraduši zināšanas par Dievu? Vai viņi skaidri saprot Bībeles galveno tēmu, proti, kā ar debesu Valstības starpniecību tiks apstiprināts Jehovas augstākās varas tiesiskums? Vai viņi zina, ka Dievs Jehova nav trīsvienības daļa? Pretstatā viņiem, mums ir precīzas zināšanas par šiem jautājumiem. Kā mēs tās esam ieguvuši? Jehova ir devis mums garīgu patiesību izpratni, kādas nav daudziem ”gudriem un prātniekiem”. (Mateja 11:25.) Cik bagātīgi Jehova svētī tos, kas tuvojas viņam!

”Tas Kungs pasargā visus, kas Viņu mīl”

8., 9. a) Ko Dāvids rakstīja par vienu no svētībām, ko saņem tie, kas tuvojas Jehovam? b) Kāpēc patiesajiem kristiešiem vajadzīga Dieva aizsardzība?

⁸ Tie, kas tuvojas Jehovam, saņem vēl kādu svētību — viņa aizsardzību. Dāvids, kas bija  pieredzējis daudz bēdu un grūtību, kādā no saviem psalmiem rakstīja: ”Tas Kungs ir tuvu visiem, kas Viņu piesauc, visiem, kas Viņu piesauc patiesībā. Viņš izpilda, ko dievbijīgie vēlas, dzird viņu brēkšanu un palīdz viņiem. Tas Kungs pasargā visus, kas Viņu mīl.” (Psalms 145:18—20.) Jehova ir tuvu tiem, kas viņu mīl, tāpēc viņš var nekavējoties atsaukties uz to saucieniem pēc palīdzības.

⁹ Kāpēc mums ir vajadzīga Dieva aizsardzība? Mēs dzīvojam ”grūtos laikos”, un tas vien jau rada daudz problēmu, bet patiesie kristieši turklāt vēl ir īpašs Jehovas galvenā Pretinieka, Sātana Velna, uzbrukumu mērķis. (2. Timotejam 3:1.) Šis viltīgais ienaidnieks par katru cenu grib mūs ”aprīt”. (1. Pētera 5:8.) Sātans mūs vajā, kārdina un visādi cenšas iespaidot. Viņš meklē mūsos vēlmes un noslieces, kuras viņš varētu izmantot saviem nolūkiem. Viņa mērķis ir vājināt mūsu ticību un garīgi mūs iznīcināt. (Atklāsmes 12:12, 17.) Tā kā mums jācīnās pret tik varenu ienaidnieku, ir mierinoši apzināties, ka Jehova ”pasargā visus, kas Viņu mīl”.

10. a) Kā Jehova aizsargā savus kalpus? b) Kāda aizsardzība ir vissvarīgākā, un kāpēc?

¹⁰ Kā Jehova aizsargā savus kalpus? Viņa solījums sniegt aizsardzību negarantē mums bezrūpīgu dzīvi šajā sistēmā, un tas arī nenozīmē, ka Dievam ir pienākums darīt mūsu labā brīnumus. Tomēr saviem kalpiem kā grupai Jehova nodrošina arī fizisku aizsardzību. Viņš nekad nepieļaus, ka Velns noslaucītu viņa patiesos kalpus no zemes virsas. (2. Pētera 2:9.) Taču galvenais ir tas, ka Jehova mūs aizsargā garīgi. Viņš apgādā mūs ar visu, kas nepieciešams, lai izturētu pārbaudījumus un saglabātu attiecības ar viņu. Garīgā aizsardzība ir vissvarīgākā, jo tikmēr, kamēr vien mums ir tuvas attiecības ar Jehovu, nekas — pat nāve — nespēj nodarīt mums nelabojamu ļaunumu. (Mateja 10:28.)

11. Kādu palīdzību Jehova piedāvā, lai viņa kalpi varētu atrast garīgu aizsardzību?

¹¹ Jehova piedāvā daudzveidīgu palīdzību, lai tie, kas ir viņam tuvi, varētu atrast garīgu aizsardzību. Viņa Rakstos, Bībelē, mēs varam smelties gudrību, kas palīdz tikt galā ar dažnedažādām grūtībām. (Jēkaba 1:2—5.) Ja izmantojam savā dzīvē praktiskos padomus, kas atrodami Rakstos, tie mūs lielā mērā aizsargā. Turklāt Jehova dod ”Svēto Garu tiem, kas viņu lūdz”. (Lūkas 11:13.) Šis gars ir visvarenākais spēks Visumā, tāpēc nav šaubu, ka tas var darīt mūs spējīgus sekmīgi izturēt jebkādus pārbaudījumus un kārdinājumus. Ar Kristus starpniecību Jehova dod arī ”dāvanas cilvēkiem”. (Efeziešiem 4:8.) Šīs ”dāvanas”, garīgi nobrieduši vīrieši, cenšas līdzināties Jehovam sirsnīgā līdzjūtībā un palīdzēt ticības biedriem. (Jēkaba 5:14, 15.)

12., 13. a) Ko Jehova izmanto, lai dotu mums garīgo barību īstajā laikā? b) Ko jūs domājat par visu, ko Jehova mums dod, rūpēdamies par mūsu garīgo labklājību?

¹² Lai mūs aizsargātu, Jehova dod arī garīgo barību īstajā laikā. (Mateja 24:45.) Ar dažādu publikāciju un izdevumu starpniecību, kuru  vidū ir žurnāli Sargtornis un Atmostieties!, kā arī sapulcēs un kongresos Jehova mums dod to, kas mums vajadzīgs, tieši tad, kad tas vajadzīgs. Vai kādā draudzes sapulcē vai kongresā jums ir gadījies dzirdēt kaut ko tādu, kas ir skāris jūsu sirdi un jūs stiprinājis vai mierinājis? Vai, lasot Sargtorni vai Atmostieties!, jums kādreiz ir radusies sajūta, ka konkrētais raksts ir domāts tieši jums?

¹³ Viens no iedarbīgākajiem Sātana ieročiem ir nomāktība, un no negatīvām emocijām nav pasargāts neviens. Sātans labi zina, ka ilgstoša nomāktība var laupīt mums spēku un padarīt mūs vieglāk ievainojamus. (Salamana Pamācības 24:10, NW.) Tā kā Sātans mēģina izmantot negatīvas emocijas savā labā, mums ir vajadzīga palīdzība. Sargtornī un Atmostieties! ik pa laikam ir publicēti raksti, kas palīdz cīnīties ar nomāktību. Kāda kristiete par vienu no tiem rakstīja: ”Es pārlasu šo rakstu gandrīz vai katru dienu, un, to darot, man aizvien vēl acīs saskrien asaras. Es glabāju to blakus gultai, lai vienmēr, kad jūtos nomākta, tas man būtu pie rokas. Šādi raksti man liek justies tā, it kā Jehova apskautu mani saudzīgām rokām.” * Mēs varam būt ārkārtīgi pateicīgi Jehovam, ka viņš sagādā mums garīgo barību īstajā laikā. Viss, ko Jehova dod, rūpēdamies par mūsu garīgo labklājību, liecina, ka viņš ir mums tuvu un ka viņš ir ņēmis mūs savā aizsardzībā.

Jehova uzklausa lūgšanas

14., 15. a) Kādu svētību Jehova ir devis tiem, kas tuvojas viņam? b) Kāpēc iespēja brīvi griezties pie Jehovas lūgšanā ir milzīga privilēģija?

¹⁴ Vai esat ievērojuši, ka cilvēku vidū bieži vien notiek tā: jo lielāku varu kāds iegūst, jo grūtāk padotajiem tikt pie viņa klāt? Bet kā ir ar Dievu Jehovu? Vai viņš ir pārāk tālu no tādām niecīgām būtnēm kā cilvēki, lai ieklausītos, ko tie viņam saka? Nē, nepavisam! Iespēja griezties pie viņa lūgšanā ir vēl viena svētība, ko Jehova ir devis tiem, kas viņam tuvojas. Tā ir milzīga privilēģija, ka mēs drīkstam brīvi uzrunāt to, kurš ”uzklausa lūgšanas”. (Psalms 65:3.) Kāpēc tā var teikt?

¹⁵ To varētu ilustrēt ar šādu piemēru: liela uzņēmuma vadītājam ir daudz atbildīgu pienākumu, un viņš izlemj, kurus jautājumus viņš risinās pats un kurus uzdos kārtot citiem. Tāpat arī Visuma Suverēnais Valdnieks var izvēlēties, par ko viņš rūpēsies pats un ko uzticēs veikt kādam citam. Padomājiet, cik daudz Jehova ir uzticējis savam mīļajam Dēlam Jēzum. Viņš tam ir devis ”varu turēt tiesu”. (Jāņa 5:27.) Jēzum ir pakļauti eņģeļi. (1. Pētera 3:22.) Viņa rīcībā ir nodots Jehovas varenais svētais gars, lai tas palīdzētu Jēzum vadīt savus mācekļus šeit, uz zemes. (Jāņa 15:26; 16:7.) Visu šo iemeslu dēļ Jēzus varēja teikt: ”Man ir dota  visa vara debesīs un virs zemes.” (Mateja 28:18.) Taču mūsu lūgšanas Jehova ir nolēmis uzklausīt pats. Tieši tāpēc Bībelē ir norādīts, ka lūgšanās mums ir jāvēršas vienīgi pie Jehovas un jālūdz viņš Jēzus vārdā. (Psalms 69:14; Jāņa 14:6, 13.)

16. Kāpēc mēs varam būt pārliecināti, ka Jehova tiešām uzklausa mūsu lūgšanas?

¹⁶ Vai Jehova tiešām uzklausa mūsu lūgšanas? Ja viņš būtu auksts un vienaldzīgs, viņš nekādā gadījumā mūs nemudinātu būt neatlaidīgiem lūgšanās un mest savu nastu un visu savu zūdīšanos uz viņu. (Romiešiem 12:12; Psalms 55:23; 1. Pētera 5:7.) Bībeles laikos Jehovas uzticīgie kalpi bija pilnīgi pārliecināti, ka viņš uzklausa lūgšanas. (1. Jāņa 5:14.) Tāpēc arī Dāvids kādā no psalmiem sacīja: ”[Dievs] uzklausīs manu balsi.” (Psalms 55:18.) Arī mums nav nekāda iemesla šaubīties, ka Jehova ir mums tuvu, būdams gatavs ieklausīties visās mūsu domās un raizēs.

Jehova atalgo savus kalpus

17., 18. a) Kāda ir Jehovas attieksme pret viņa radīto saprātīgo būtņu uzticīgo kalpošanu? b) Paskaidrojiet, kā Salamana Pamācības 19:17 liecina, ka Jehovam nepaliek nepamanīti mūsu labie darbi!

¹⁷ Jehova ir Visuma augstākais Valdnieks, un viņa stāvokli nekādi neietekmē tas, ko cilvēki dara vai nedara. Tomēr Jehova ir Dievs, kas augstu vērtē citus. Jehovam ir dārga viņa radīto saprātīgo būtņu uzticīgā kalpošana. (Psalms 147:11.) Tā ir vēl viena svētība, ko saņem tie, kas tuvojas Jehovam, — viņš atalgo savus kalpus. (Ebrejiem 11:6.)

¹⁸ Bībelē skaidri norādīts, ka Jehova atzinīgi novērtē to, ko dara viņa kalpi. Piemēram, tur sacīts: ”Kas iežēlojas par nabago, aizdod naudu tam Kungam, un Tas viņam atmaksās par viņa labo darbu.” (Salamana Pamācības 19:17.) Mozus bauslībā atspoguļojās Jehovas žēlsirdīgās rūpes par nabadzīgajiem. (3. Mozus 14:21; 19:15.) Kā Jehova vērtē mūsu rīcību, ja mēs cenšamies sekot viņa paraugam un izturēties žēlsirdīgi pret trūcīgiem  cilvēkiem? Ja mēs kaut ko dodam tiem, kas cieš trūkumu, necerēdami neko saņemt atpakaļ, Jehova to uzskata par aizdevumu viņam. Viņš apsola atmaksāt šo parādu ar savu labvēlību un svētībām. (Salamana Pamācības 10:22; Mateja 6:3, 4; Lūkas 14:12—14.) Ja mēs parādām līdzjūtību saviem ticības biedriem, kas nonākuši trūkumā, tas aizkustina Jehovas sirdi. Cik patīkami ir zināt, ka debesu Tēvam nepaliek nepamanīti mūsu labie darbi! (Mateja 5:7.)

19. a) Kāpēc mēs varam būt pārliecināti, ka Jehova augstu vērtē pūles, ko mēs veltām sludināšanai un mācekļu gatavošanai? b) Kā Jehova atalgo to, kas tiek veikts, lai atbalstītu viņa Valstību?

¹⁹ Sevišķi augstu Jehova vērtē to, ko mēs darām viņa Valstības labā. Ja mēs tuvojamies Jehovam, mūsos gluži dabiski rodas vēlēšanās izmantot savu laiku, spēkus un līdzekļus, lai pēc iespējas vairāk piedalītos Valstības sludināšanā un mācekļu gatavošanā. (Mateja 28:19, 20.) Reizēm mums varbūt liekas, ka mēs paveicam pavisam maz. Nepilnīgā sirds varbūt pat liek mums šaubīties, vai Jehova ir apmierināts ar mūsu pūlēm. (1. Jāņa 3:19, 20.) Taču Jehovam ir dārga ikkatra dāvana — lai cik niecīga tā būtu —, kas nāk no sirds un tiek dota aiz mīlestības. (Marka 12:41—44.) Bībele apliecina: ”Dievs nav netaisns, ka aizmirstu jūsu darbu un mīlestību, ko esat parādījuši viņa vārdā.” (Ebrejiem 6:10.) Jehova atceras un atalgo pat visniecīgāko darbu, kas veikts ar mērķi atbalstīt viņa Valstību. Mēs jau tagad varam saņemt bagātas garīgas svētības, turklāt mums ir izredzes piedzīvot priecīgo laiku, kad būs izveidota jauna pasaule, kurā Jehova dāsni ”atvērs savu roku” un apmierinās visu to cilvēku taisnīgās vēlēšanās, kuri viņam ir tuvi. (Psalms 145:16; 2. Pētera 3:13.)

20. Ko gada pants mums atgādinās 2003. gadā, un kāds būs iznākums, ja mēs tuvosimies Dievam?

²⁰ Ritot 2003. gadam, gada pants mums atgādinās, ka mums jāpārbauda, vai mēs pastāvīgi pūlamies tuvoties savam debesu Tēvam. Ja mēs cenšamies to darīt, viņš noteikti atsauksies tā, kā ir apsolījis. Par to nav nekādu šaubu, jo Dievs nemelo. (Titam 1:2.) Ja mēs tuvosimies viņam, viņš tuvosies mums. (Jēkaba 4:8.) Kāds būs iznākums? Bagātīgas svētības jau tagad un iespēja veidot aizvien tuvākas attiecības ar Jehovu visas mūžības ilgumā!

[Zemsvītras piezīme]

Vai jūs atceraties?

• Kādu dāvanu Jehova dod tiem, kas tuvojas viņam?

• Kādu palīdzību Jehova piedāvā, lai viņa kalpi varētu atrast garīgu aizsardzību?

• Kāpēc iespēja brīvi tuvoties Jehovam lūgšanā ir milzīga privilēģija?

• Kā Bībelē parādīts, ka Jehova augstu vērtē saprātīgo būtņu uzticīgo kalpošanu?

[Jautājumi studēšanai]

[Attēls 15. lpp.]

Jehova mūs ir svētījis, ļaudams izprast garīgas patiesības

[Attēli 16., 17. lpp.]

Jehova sniedz garīgu aizsardzību

[Attēls 18. lpp.]

Jehova ir mums tuvu, gatavs uzklausīt visas mūsu lūgšanas