”Esiet nomodā!”
”Esiet nomodā!”
”Ko es jums saku, to es saku visiem: Esiet nomodā!” (MARKA 13:37)
1., 2. a) Kādu mācību guva kāds cilvēks? b) Ko var mācīties no Jēzus lietotā salīdzinājuma ar zagli?
HUANS glabāja vērtslietas mājās. Viņš tās turēja zem gultas, kas, pēc viņa domām, bija drošākā vieta visā mājā. Bet kādu nakti, kamēr Huans un viņa sieva gulēja, guļamistabā ielavījās zaglis. Zaglis acīmredzot zināja, kur un ko meklēt. Viņš klusiņām paņēma visas vērtslietas, kas atradās zem gultas, kā arī naudu, ko Huans bija atstājis naktsgaldiņa atvilktnē. Nākamajā rītā Huans atklāja, ka ir apzagts. Viņš vēl ilgi atcerēsies sāpīgo mācību, ko toreiz guva: aizmidzis cilvēks nevar nosargāt savu mantību.
2 Šis pats princips ir spēkā arī garīgā ziņā. Mēs nevaram nosargāt savu cerību un ticību, ja garīgi iesnaužamies. Tāpēc Pāvils rakstīja: ”Negulēsim kā pārējie, bet būsim nomodā un skaidrā prātā.” (1. Tesaloniķiešiem 5:6.) Lai paskaidrotu, cik svarīgi ir palikt nomodā, Jēzus lietoja salīdzinājumu ar zagli. Minējis notikumus, pēc kuriem viņš ieradīsies tiesāt pasauli, Jēzus brīdināja: ”Esiet modrīgi, jo jūs nezināt, kuŗā stundā jūsu Kungs nāk. Bet to saprotiet: Ja nama kungs zinātu, kuŗā stundā zaglis nāks, tad tas paliktu nomodā un neļautu ielauzties savā namā. Tāpēc esiet arī jūs gatavi, jo Cilvēka Dēls nāks taī stundā, kur jūs nedomājat.” (Mateja 24:42—44.) Zaglis nemēdz jau iepriekš paziņot par savu ierašanos, jo cer atnākt tad, kad viņu neviens negaida. Jēzus norādīja, ka arī šīs sistēmas gals pienāks ”stundā, kur [mēs] nedomājam”.
”Esiet modri, stāviet ticībā!”
3. Kā Jēzus, izmantodams ilustrāciju par kalpiem, kas gaida savu kungu atgriežamies no kāzām, paskaidroja, cik svarīgi ir palikt nomodā?
3 Lūkas evaņģēlijā ir rakstīts, ka Jēzus salīdzināja kristiešus ar kalpiem, kas gaida savu kungu atgriežamies no kāzām. Kalpiem ir jāsaglabā modrība, lai tad, kad kungs pārnāks, viņi būtu nomodā un varētu to sagaidīt. Tad Jēzus pievērsa uzmanību līdzīgai situācijai: ”Cilvēka Dēls nāks tādā stundā, kad jūs to nedomājat.” (Lūkas 12:40.) Daži kristieši, kas jau daudzus gadus kalpo Jehovam, varētu zaudēt apziņu, cik svarīgā laikā mēs dzīvojam. Viņi pat varētu secināt, ka gals vēl ir ļoti tālu. Taču šāds viedoklis cilvēku var pamudināt novērst uzmanību no garīgiem jautājumiem un pievērst to materiālistiskiem mērķiem, un, ja tas notiktu, viņš varētu kļūt garīgi miegains. (Lūkas 8:14; 21:34, 35.)
4. Kāda pārliecība mums var palīdzēt palikt nomodā, un kā Jēzus to paskaidroja?
4 No Jēzus ilustrācijas var mācīties vēl kaut ko. Lai gan kalpi nezināja, kurā stundā viņu kungs pārradīsies, šķiet, viņi zināja, kurā naktī tas notiks. Kalpiem būtu bijis ļoti grūti palikt nomodā visu nakti, ja viņi domātu, ka kungs varbūt ieradīsies kādu citu nakti. Bet viņi zināja nakti, kurā kungs nāks, un tas bija spēcīgs pamudinājums palikt nomodā. Varam saskatīt šeit paralēli: Bībeles pravietojumi skaidri liecina, ka mēs dzīvojam beigu laikā, bet tie neļauj noteikt dienu un stundu, kad pienāks gals. (Mateja 24:36.) Tiesa, apziņa, ka gals tuvojas, mums palīdz palikt nomodā, bet, ja esam pārliecināti, ka Jehovas diena ne tikai tuvojas, bet ir pavisam tuvu, pamudinājums saglabāt modrību būs daudz spēcīgāks. (Cefanjas 1:14.)
5. Ko varētu darīt, lai ņemtu vērā Pāvila aicinājumu būt modriem?
5 Savā vēstulē korintiešiem Pāvils rakstīja: ”Esiet modri, stāviet ticībā!” (1. Korintiešiem 16:13.) Kā redzams, modrības saglabāšana ir saistīta ar stipru ticību. Kas mums jādara, lai mēs būtu modri? Ļoti svarīgi ir padziļināt Dieva vārdu zināšanas. (2. Timotejam 3:14, 15.) Labi personīgās studēšanas paradumi un regulāra sapulču apmeklēšana nostiprina ticību, un būtiska mūsu ticības sastāvdaļa ir stingra pārliecība par Jehovas dienas tuvošanos. Ja laiku pa laikam atsvaidzināsim atmiņā Rakstos atrodamos pierādījumus, kas liecina par to, ka šīs sistēmas gals ir pavisam tuvu, mums būs vieglāk paturēt prātā svarīgās patiesības, kas saistītas ar šo faktu. * Noderīgi ir arī vērot, kā notikumi pasaulē apstiprina Bībeles pravietojumu piepildīšanos. Lūk, ko rakstīja kāds brālis no Vācijas: ”Katru reizi, kad skatos ziņu pārraidi un dzirdu par kariem, zemestrīcēm, vardarbību un dabas piesārņošanu, es no jauna pārliecinos, cik tuvu ir gals.”
6. Kā Jēzus ilustrēja faktu, ka, laikam ejot, cilvēks var zaudēt garīgu modrību?
6 Arī Marka evaņģēlija 13. nodaļā ir stāstīts par to, ka Jēzus mudināja savus sekotājus palikt modriem. Šajā nodaļā var lasīt, ka Jēzus salīdzināja mācekļus ar durvju sargu, kas gaida savu kungu atgriežamies no tāla ceļojuma. Durvju sargs nezināja, kurā stundā kungs pārnāks, tāpēc viņam visu laiku bija jāpaliek nomodā. Jēzus minēja četras sardzes, kuru laikā kungs varēja pārrasties. Ceturtā sardze ilga aptuveni no trijiem rītā līdz rītausmai, un šīs pēdējās sardzes laikā durvju sargu itin viegli varēja pievārēt miegs. Zinātāji apgalvo, ka pēdējo stundu pirms saullēkta karavīri uzskata par labāko laiku, kurā negaidīti pārsteigt ienaidnieku. Tagad, kad laiks ir vēls un pasaule garīgā ziņā cieši guļ, mums, iespējams, ir visgrūtāk palikt nomodā. (Romiešiem 13:11, 12.) Tāpēc Jēzus, stāstīdams savu ilustrāciju, vairākkārt mudināja: ”Pielūkojiet, esiet modrīgi.. [..] Tad nu esiet nomodā! [..] ..ko es jums saku, to es saku visiem: Esiet nomodā!” (Marka 13:32—37.)
7. Kāds drauds ir pavisam reāls, un kāds pamudinājums bieži lasāms Bībelē?
7 Daudzkārt savas kalpošanas laikā un pēc augšāmcelšanas Jēzus aicināja būt modriem. Gandrīz ikvienā vietā, kur Rakstos minēts šīs sistēmas gals, ir lasāms arī brīdinājums palikt nomodā un saglabāt modrību. * (Lūkas 12:38, 40; Atklāsmes 3:2; 16:14—16.) Ir skaidrs, ka garīga snauda ir ļoti reāls drauds un brīdinājumi ir vajadzīgi mums visiem. (1. Korintiešiem 10:12; 1. Tesaloniķiešiem 5:2, 6.)
Trīs apustuļi, kas nespēja palikt nomodā
8. Kas Ģetzemanes dārzā notika ar trim Jēzus apustuļiem, kurus viņš bija lūdzis palikt nomodā?
8 Lai paliktu nomodā, ir vajadzīgs kaut kas vairāk par labiem nodomiem, kā var redzēt no tā, kas notika ar Pēteri, Jēkabu un Jāni. Tie bija trīs garīgi noskaņoti vīrieši, kas uzticīgi sekoja Jēzum un no sirds mīlēja viņu, tomēr 33. gada 14. nīsana naktī viņi nespēja palikt nomodā. Aizgājuši no augšistabas, kur viņi bija svinējuši Pasā, trīs apustuļi kopā ar Jēzu devās uz Ģetzemanes dārzu. Tur Jēzus viņiem sacīja: ”Mana dvēsele ir noskumusi līdz nāvei: palieciet šeitan un esiet ar mani nomodā.” (Mateja 26:38.) Trīs reizes Jēzus dedzīgi lūdza debesu Tēvu, un trīs reizes viņš atgriezās pie saviem draugiem, bet ik reizi atrada tos guļam. (Mateja 26:40, 43, 45.)
9. Kas droši vien veicināja apustuļu miegainumu?
9 Kāpēc šie trīs uzticīgie vīrieši tajā naktī neizpildīja Jēzus lūgumu? Kaut kāda nozīme bija viņu nogurumam. Bija vēls, droši vien pāri pusnaktij, un ”viņu acis bija pilnas miega”. (Mateja 26:43.) Tomēr Jēzus teica: ”Esiet modrīgi un lūdziet Dievu, ka jūs neiekrītat kārdināšanā, gars ir gan labprātīgs, bet miesa ir vāja.” (Mateja 26:41.)
10., 11. a) Kas Jēzum palīdzēja palikt nomodā Ģetzemanes dārzā, kaut arī viņš bija noguris? b) Ko var mācīties no tā, kas notika ar trim apustuļiem, kurus Jēzus bija lūdzis palikt nomodā?
10 Tajā liktenīgajā naktī Jēzus, bez šaubām, arī bija noguris, bet viņš neaizmiga, jo pēdējos brīžos, kamēr vēl bija brīvībā, viņš dedzīgi lūdza Dievu. Dažas dienas iepriekš viņš bija rosinājis savus sekotājus lūgt Dievu, teikdams: ”Palieciet nomodā visu laiku, Dievu lūgdami, lai jūs spētu izglābties no visām šīm briesmām, kuŗām ir jānāk, un lai jūs varētu stāties Cilvēka Dēla priekšā.” (Lūkas 21:36; Efeziešiem 6:18.) Ja ņemsim vērā Jēzus padomu un sekosim viņa priekšzīmei, tad dedzīgās lūgšanas, ar kurām vērsīsimies pie Jehovas, mums palīdzēs palikt garīgā nomodā.
11 Protams, Jēzus saprata to, ko viņa mācekļi tajā laikā vēl nesaprata, — ka drīz viņš tiks apcietināts un notiesāts uz nāvi. Viņam priekšā bija smagi pārbaudījumi un mokpilna nāve pie staba. Jēzus par to visu bija stāstījis saviem apustuļiem, bet viņi nebija sapratuši Jēzus teikto. Tāpēc apustuļi aizmiga, kamēr viņš palika nomodā, lūgdams Dievu. (Marka 14:27—31; Lūkas 22:15—18.) Par mums var teikt to pašu, ko par apustuļiem: mūsu miesa ir vāja, un ir daudz kas tāds, ko mēs vēl nezinām. Ja mēs aizmirsīsim, kādā īpašā laikā dzīvojam, tad varam garīgi iemigt. Nomodā mēs paliksim tikai tad, ja saglabāsim modrību.
Trīs svarīgas īpašības
12. Kādas trīs īpašības Pāvils saista ar ”skaidru prātu”?
12 Kā mēs varam saglabāt neatliekamības apziņu? Jau tika runāts par to, cik svarīgas ir lūgšanas un pārliecība par Jehovas dienas tuvošanos. Bet Pāvils min vēl trīs būtiskas īpašības, kas mums jāattīsta. Viņš raksta: ”Mēs, kas piederam dienai, būsim skaidrā prātā! Tērpsimies ticības un mīlestības bruņās un uzliksim pestīšanas cerības bruņu cepuri!” (1. Tesaloniķiešiem 5:8.) Padomāsim, kā ticība, cerība un mīlestība mums palīdz palikt garīgā nomodā.
13. Kā ticība mums palīdz saglabāt modrību?
13 Mums ir vajadzīga nesatricināma ticība, ka Jehova pastāv un ka ”viņš tiem, kas viņu meklē, atmaksā”. (Ebrejiem 11:6.) Tas, ka Jēzus pravietojums par galu pirmo reizi piepildījās pirmajā gadsimtā, stiprina mūsu ticību lielākam šī pravietojuma piepildījumam mūsdienās. Ticība mūs dara spējīgus pacietīgi gaidīt Jehovas dienu ar pārliecību, ka ”[pravietiskā skatījuma piepildīšanās] nāktin nāks un nekur nepaliks”. (Habakuka 2:3.)
14. Kāpēc bez cerības būtu grūti palikt nomodā?
14 Mūsu stiprā cerība ir kā ”dvēseles enkurs”, kas palīdz izturēt grūtības pat tad, ja noteiktu Dieva solījumu piepildīšanās kādu laiku ir jāgaida. (Ebrejiem 6:18, 19.) Mārgareta, ar garu svaidīta māsa, kurai ir vairāk nekā 90 gadu un kura ir kristīta vairāk nekā pirms 70 gadiem, atzīst: ”Kad mans vīrs 1963. gadā bija uz nāvi slims ar vēzi, man likās, ka būtu lieliski, ja gals pienāktu tūlīt. Bet tagad es saprotu, ka toreiz galvenokārt domāju pati par sevi. Tolaik mēs nevarējām pat iedomāties, kādu vērienu mūsu darbs iegūs visā pasaulē. Arī tagad vēl joprojām ir daudz vietu, kur sludināšana tikai sākas. Es esmu priecīga, ka Jehova ir bijis tik pacietīgs.” Apustulis Pāvils apliecina: ”Izturība [rada] pastāvību, pastāvība — cerību, bet cerība nepamet kaunā.” (Romiešiem 5:3—5.)
15. Uz ko mūs mudina mīlestība, pat ja esam gaidījuši Jehovas dienu jau ilgu laiku?
15 Kristīgā mīlestība ir izcila īpašība, jo tā ir virzītājspēks visam, ko mēs darām. Mēs kalpojam Jehovam tāpēc, ka mīlam viņu, nevis tāpēc, ka gaidām viņu rīkojamies noteiktā laikā. Mīlestība pret citiem cilvēkiem mūs mudina sludināt labo vēsti par Valstību, lai cik ilgi Dievs gribētu, ka mēs to darām, un lai cik reižu mums būtu jāatgriežas pie tiem pašiem cilvēkiem. Kā rakstīja Pāvils, ”paliek ticība, cerība, mīlestība, šās trīs; bet lielākā no tām ir mīlestība”. (1. Korintiešiem 13:13.) Mīlestība mums ļauj izturēt un palikt nomodā. ”[Mīlestība] cer visu, tā panes visu. Mīlestība nekad nebeidzas.” (1. Korintiešiem 13:7, 8.)
”Turi, kas tev ir”
16. Kāda attieksme mums jāattīsta?
16 Mēs dzīvojam īpašā laikā, un notikumi pasaulē pastāvīgi atgādina, ka rit pēdējo dienu beigu posms. (2. Timotejam 3:1—5.) Tāpēc ir ļoti svarīgi neatslābināties un ”turēt, kas [mums] ir”. (Atklāsmes 3:11.) Būdami ”modri lūgšanās” un attīstīdami ticību, cerību un mīlestību, mēs varam sagatavoties pārbaudījuma stundai. (1. Pētera 4:7, 8, JD.) Mums ir daudz darāmā Kunga darbā. Ļaujot dažādi izpausties mūsu dievbijībai, mēs varam palikt nomodā. (2. Pētera 3:11.)
17. a) Kāpēc mēs nedrīkstam nolaist rokas, ja arī kādreiz izjūtam vilšanos? (Skat. ielogojumu 21. lpp.) b) Kā mēs varam līdzināties Jehovam, un kādas svētības saņems tie, kas tā rīkojas?
17 ”Tas Kungs ir mana daļa,” rakstīja Jeremija, ”tādēļ es cerēšu uz Viņu. Labvēlīgs ir tas Kungs tam, kas cerē uz Viņu, tādai dvēselei, kas Viņu meklē. Ir labi — būt pacietīgam un klusā garā cerēt un gaidīt uz tā Kunga palīdzību.” (Raudu Dziesmas 3:24—26.) Mūsu starpā ir tādi, kas ir gaidījuši tikai īsu laiku, savukārt citi jau daudzus gadus gaida uz Jehovas palīdzību. Bet cik īss ir šis laiks, ja to salīdzina ar mūžību, kas ir mūsu priekšā! (2. Korintiešiem 4:16—18.) Gaidot Jehovas noteikto laiku, mēs varam attīstīt svarīgas kristīgas īpašības un palīdzēt citiem gūt labumu no Jehovas pacietības un pieņemt patiesību. Tāpēc saglabāsim modrību. Centīsimies līdzināties Jehovam, būsim pacietīgi un pateicīgi par cerību, ko viņš mums ir devis. Paliekot uzticīgi un modri, cieši satversim mūžīgo dzīvību, un tad arī uz mums attieksies pravietiskais solījums: ”[Jehova] tevi pacels, ka tu atgūsi savu zemi un ar gandarījumu redzēsi, ka bezdievīgie tiks izdeldēti!” (Psalms 37:34.)
[Zemsvītras piezīmes]
^ 5. rk. Būtu ieteicams atkārtot Sargtorņa 2000. gada 15. janvāra numurā, 12. un 13. lappusē, minētos sešus pierādījumus, ka mēs dzīvojam pēdējās dienās. (2. Timotejam 3:1.)
^ 7. rk. Runājot par grieķu valodas darbības vārdu, kas tulkots ”būt nomodā”, leksikogrāfs V. Vains norāda, ka tas burtiski nozīmē ’aizdzīt miegu’ un ka ar to ”tiek aprakstīts nevis vienkārši nomoda stāvoklis, bet vērīgums, ar kādu cilvēks uz kaut ko koncentrē savu uzmanību”.
Kā jūs atbildētu?
• Kā mēs varam stiprināt savu pārliecību, ka šīs sistēmas gals ir tuvu?
• Ko var mācīties no tā, kas notika ar Pēteri, Jēkabu un Jāni?
• Kādas trīs īpašības mums palīdz saglabāt garīgu modrību?
• Kāpēc tagad ir sevišķi svarīgi ”turēt, kas [mums] ir”?
[Jautājumi studēšanai]
[Papildmateriāls/Attēls 21. lpp.]
”Svētīgs ir, kas sagaida.” (Daniēla 12:12, LB-26.)
Iedomāsimies sargu, kam ir aizdomas, ka viņa apsargājamo objektu kāds plāno apzagt. Kad iestājas nakts, sargs uzmanīgi ieklausās katrā troksnītī, kas varētu liecināt par zagļa klātbūtni. Stundu pēc stundas viņa dzirde un redze ir sasprindzināta. Protams, šādā situācijā sargs varētu arī kļūdaini nospriest, ka ir izdzirdējis zagļa tuvošanos, lai gan patiesībā tikai vējš šalc koku lapotnēs vai kaut ko ir apgāzis kaķis. (Lūkas 12:39, 40.)
Kaut kas līdzīgs var notikt ar tiem, kas ”sagaida mūsu Kunga Jēzus Kristus parādīšanos”. (1. Korintiešiem 1:7.) Apustuļi domāja, ka Jēzus ”atkal uzcels Israēlam valstību” drīz pēc savas augšāmcelšanas. (Apustuļu darbi 1:6.) Vēlāk kristiešiem Tesalonikā vajadzēja atgādināt, ka Jēzus klātbūtne vēl ir nākotnē. (2. Tesaloniķiešiem 2:3, 8.) Taču nepamatotie uzskati, ka Jehovas diena jau ir klāt, nepamudināja šos agrīnos Jēzus sekotājus atstāt ceļu, kas ved uz dzīvību. (Mateja 7:13.)
Arī mūsdienās vilšanās par pasaules sistēmas gala šķietamo kavēšanos nedrīkstētu būt par iemeslu modrības zaudēšanai. Vērīgu sargu var pievilt viltus trauksme, bet viņam jāturpina modri vērot apkārtne, jo tāds ir viņa darbs. To pašu var teikt par kristiešiem.
[Attēls 18. lpp.]
Vai jūs esat pārliecināti, ka Jehovas diena ir tuvu?
[Attēli 19. lpp.]
Modrību palīdz saglabāt sapulces, lūgšanas un labi studēšanas paradumi
[Attēls 22. lpp.]
Mums, tāpat kā Mārgaretai, jābūt pacietīgiem, aktīvi jādarbojas un jāsaglabā modrība