Tagad ir sevišķi svarīgi būt nomodā!

”Negulēsim kā pārējie, bet būsim nomodā un skaidrā prātā.” (1. TESALONIĶIEŠIEM 5:6)

1., 2. a) Ar ko bija pazīstamas Pompejas un Herkulāna? b) Kādu brīdinājumu daudzi Pompeju un Herkulānas iedzīvotāji atstāja bez ievērības, un kādas bija sekas?

MŪSU ĒRAS pirmajā gadsimtā Pompejas un Herkulāna bija plaukstošas romiešu pilsētas, kas atradās Vezuva kalna piekājē. Bagātie romieši labprāt devās uz šīm pilsētām atpūsties. To amfiteātri varēja uzņemt vairāk nekā tūkstoti skatītāju katrs, un vienā šādā celtnē, kas atradās Pompejās, pietika vietas gandrīz visiem pilsētas iedzīvotājiem. Veicot izrakumus Pompejās, arheologi ir saskaitījuši 118 krodziņus un tavernas, un dažas no šīm vietām bija azartspēļu un prostitūcijas perēkļi. Plaši izplatīta bija netiklība un materiālisms, par ko liecina sienu zīmējumi un citi izrakumos noskaidrotie fakti.

² 79. gada 24. augustā sākās Vezuva izvirdums. Vulkanologi uzskata, ka pirmais izvirdums, pēc kura pār abām pilsētām nolija pumeka un pelnu lietus, droši vien nebūtu traucējis iedzīvotājiem atstāt savas mājvietas. Daudzi laikam tiešām glābās bēgot, taču bija arī tādi, kas pārāk zemu novērtēja draudošās briesmas vai arī vispār atstāja bez ievērības brīdinošās pazīmes un nolēma palikt. Ap pusnakti Herkulānā ielauzās karstas gāzes, pumeka un akmeņu masa, iznīcinot visus pilsētā palikušos cilvēkus. Agri nākamajā rītā līdzīga lavīna sasniedza Pompejas, un bojā gāja visi, kas atradās tur. Bija notikusi traģēdija, jo cilvēki nebija ņēmuši vērā brīdinošas pazīmes.

Jūdaisma sistēmas gals

3. Kas kopīgs ir Jeruzalemes iznīcināšanai un Pompeju un Herkulānas bojāejai?

³ Deviņus gadus pirms Pompeju un Herkulānas briesmīgās bojāejas bija notikusi kāda vēl lielāka, cilvēku izraisīta katastrofa — bija iznīcināta Jeruzaleme. Šīs pilsētas aplenkums ir raksturots kā ”viens no drausmīgākajiem cilvēces vēsturē”, un toreiz esot gājuši bojā vairāk nekā miljons ebreju. Tomēr, tāpat kā Pompejām un Herkulānai, Jeruzalemei nelaime neuzbruka bez brīdinājuma.

4. Kādu pravietisku zīmi Jēzus aprakstīja, lai brīdinātu savus sekotājus, ka tuvojas gals, un kā šī zīme piepildījās pirmajā gadsimtā?

⁴ Jēzus Kristus bija paredzējis pilsētas izpostīšanu un apstākļus, kādi pastāvēs pirms tam, — karus, bada laikus, zemestrīces un netaisnību. Viņš bija runājis par to, ka darbosies viltus pravieši, kā arī par to, ka visā pasaulē tiks sludināta labā vēsts par Dieva Valstību. (Mateja 24:4—7, 11—14.) Galvenokārt Jēzus vārdi piepildās mūsdienās, taču nelielā mērogā tie piepildījās arī pirmajā gadsimtā. Ir ziņas par to, ka Jūdejā izcēlās liels bads. (Apustuļu darbi 11:28.) Jūdu vēsturnieks Josefs Flāvijs raksta par zemestrīci, kas notikusi netālu no Jeruzalemes neilgi pirms pilsētas iznīcināšanas. Tuvojoties Jeruzalemes bojāejai, bieži izcēlās nemieri, risinājās bruņoti konflikti starp pašu ebreju politiskajiem grupējumiem un nežēlīgi tika slepkavoti cilvēki vairākās pilsētās, kur dzīvoja gan ebreji, gan cittautieši. Tomēr pat šādos apstākļos ”visai radībai apakš debesīm” tika sludināta  labā vēsts par Valstību. (Kolosiešiem 1:23.)

5., 6. a) Kādi pravietiski vārdi, ko bija teicis Jēzus, piepildījās 66. gadā? b) Kāpēc 70. gadā, kad tika izpostīta Jeruzaleme, gāja bojā tik daudz cilvēku?

⁵ Visbeidzot ebreji sacēlās pret Romu — tas notika 66. gadā. Kad Cestija Galla vadītais karaspēks aplenca Jeruzalemi, Jēzus sekotāji atcerējās Jēzus teiktos vārdus: ”Kad jūs Jeruzālemi redzat kaŗaspēka ielenktu, tad zinait, ka viņas izpostīšanas brīdis ir pienācis. Tad lai tie, kas ir Jūdejā, bēg kalnos, kas ir pilsētā, lai iziet ārā, un, kas ir uz laukiem, lai neiet pilsētā.” (Lūkas 21:20, 21.) Bija pienācis laiks doties projām no Jeruzalemes, bet nebija saprotams, kā to izdarīt. Tad Galla karaspēks negaidīti atkāpās un kristiešiem, kas atradās Jeruzalemē un Jūdejā, pavērās iespēja paklausīt Jēzus norādījumam un bēgt kalnos. (Mateja 24:15, 16.)

⁶ Pēc četriem gadiem ap Pasā svētkiem romiešu karaspēks atgriezās, un šoreiz tā priekšgalā bija karavadonis Tits, kas bija apņēmības pilns apspiest ebreju sacelšanos. Viņa karaspēks aplenca Jeruzalemi un uzbūvēja nocietinājumus, lai neviens nevarētu aizbēgt no pilsētas. (Lūkas 19:43, 44.) Nepievēršot uzmanību kara draudiem, Jeruzalemē bija sapulcējušies ebreji no visas Romas impērijas, lai svinētu Pasā svētkus, un nu viņi bija ielenkti. Kā raksta Josefs Flāvijs, nelaimīgie svētku apmeklētāji veidoja lielāko daļu no cilvēkiem, kas gāja bojā romiešu aplenkuma laikā. * Kad Jeruzaleme beidzot krita, bojā bija gājusi aptuveni septītā daļa visu ebreju, kas dzīvoja Romas impērijā. Jeruzalemes un tās tempļa izpostīšana nozīmēja, ka ir pienācis gals ebreju valstij un jūdaisma reliģiskajai sistēmai, kuras pamatā bija Mozus bauslība. * (Marka 13:1, 2.)

7. Kāpēc uzticīgie kristieši negāja bojā, kad tika iznīcināta Jeruzaleme?

⁷ Ja ebreju tautības kristieši 70. gadā būtu bijuši Jeruzalemē, viņi droši vien būtu nogalināti vai aizvesti gūstā tāpat kā pārējie cilvēki, kas atradās pilsētā. Bet, kā liecina vēsturiski fakti, kristieši bija ņēmuši vērā Jēzus brīdinājumu, kas bija izteikts 37 gadus agrāk. Viņi bija atstājuši pilsētu un nebija tajā atgriezušies.

Apustuļi izsaka brīdinājumus īstajā laikā

8. Ko saprata Pēteris, un uz kādiem Jēzus vārdiem viņš acīmredzot atsaucās?

⁸ Mūsdienās ir gaidāma daudz lielāka mēroga katastrofa, kurā ies bojā visa pastāvošā sistēma. Sešus gadus pirms Jeruzalemes izpostīšanas apustulis Pēteris deva ļoti svarīgu un aktuālu padomu, kas it īpaši attiecas uz  mūsdienu kristiešiem: esiet modri! Pēteris saprata, ka kristiešiem jāuztur modra ”prāta skaidrība”, lai viņi neatstātu bez ievērības sava Kunga Jēzus Kristus ”bausli”. (2. Pētera 3:1, 2.) Mudinādams kristiešus palikt modriem, Pēteris, domājams, atsaucās uz vārdiem, ko dažas dienas pirms nāves apustuļiem bija teicis Jēzus: ”Pielūkojiet, esiet modrīgi, jo jūs nezināt, kad tas laiks ir.” (Marka 13:33.)

9. a) Kāda bīstama attieksme dažiem varētu izveidoties? b) Kāpēc skeptiska prāta nostāja ir īpaši bīstama?

⁹ Mūsdienās ir cilvēki, kas izsmējīgi jautā: ”Kur paliek viņa apsolītā atnākšana?” (2. Pētera 3:3, 4.) Pēc visa spriežot, šie cilvēki uzskata, ka pasaulē nekas nemainās un viss paliek tāpat, kā bijis kopš radīšanas. Šāda skeptiska attieksme ir ļoti bīstama, jo šaubas var mazināt neatliekamības apziņu, pamudinot cilvēku izdabāt savām vēlmēm. (Lūkas 21:34.) Turklāt, kā norāda Pēteris, smējēji piemirst Noas laika plūdus, kuros gāja bojā visa pasaules iekārta. Tad neviens nevarēja teikt, ka pasaulē nekas nav mainījies. (1. Mozus 6:13, 17; 2. Pētera 3:5, 6.)

10. Kā Pēteris uzmundrina tos, kas ir kļuvuši nepacietīgi?

¹⁰ Pēteris palīdz savas vēstules lasītājiem attīstīt pacietību, atgādinādams, kāpēc Dievs bieži vien nesteidzas rīkoties. Vispirms Pēteris raksta: ”Viena diena tam Kungam ir kā tūkstoš gadi, un tūkstoš gadi kā viena diena.” (2. Pētera 3:8.) Tā kā Jehova dzīvo mūžīgi, viņš var ņemt vērā visus apstākļus un izvēlēties pašu piemērotāko laiku, kad rīkoties. Pēc tam Pēteris uzsver, ka Jehova vēlas, lai cilvēki visur nožēlotu grēkus. Dieva pacietība dod iespēju izglābties daudziem, kas ietu bojā, ja viņš rīkotos pārsteidzīgi. (1. Timotejam 2:3, 4; 2. Pētera 3:9.) Tomēr Jehovas pacietība nenozīmē, ka viņš nekad nerīkosies. ”Tā Kunga diena nāks kā zaglis,” raksta Pēteris. (2. Pētera 3:10.)

11. Kas palīdz palikt garīgā nomodā, un kā tas var ”pasteidzināt” Jehovas dienu?

 ¹¹ Pētera izmantotais salīdzinājums ir ļoti trāpīgs. Aizturēt zagli nav viegli, bet sargam, kurš paliek nomodā visu nakti, ir lielākas izredzes to izdarīt nekā tādam, kurš laiku pa laikam iesnaužas. Kā sargs var palikt nomodā? Modrību ir vieglāk saglabāt, ja viņš staigā apkārt, nevis visu nakti sēž uz vietas. Gluži tāpat kristietim ir vieglāk palikt nomodā, ja viņš ir garīgi aktīvs. Tāpēc Pēteris mūs mudina būt aizņemtiem ”svētā dzīvē un dievbijībā”. (2. Pētera 3:11.) Šādi dzīvojot, mēs varēsim ”pasteidzināt Dieva dienas atnākšanu”. (2. Pētera 3:12.) Protams, mēs nevaram mainīt Jehovas noteiktos laikus. Viņa diena pienāks tieši tad, kad viņš ir paredzējis. Taču laiks, kas ir atlicis līdz tam brīdim, paies daudz ātrāk, ja mēs daudz darīsim kalpošanā. (1. Korintiešiem 15:58.)

12. Kādu labumu mums var dot Jehovas pacietība?

¹² Tāpēc ikvienam, kam šķiet, ka Jehovas diena kavējas, būtu jāņem vērā Pētera padoms un pacietīgi jāgaida Jehovas noteiktais laiks. Mēs varam gudri izmantot papildu laiku, kas ir mūsu rīcībā Dieva pacietības dēļ. Piemēram, mēs varam attīstīt kristiešiem nepieciešamās īpašības un sludināt labo vēsti vēl daudziem cilvēkiem. Ja paliekam nomodā, šīs sistēmas beigās Jehova mūs atradīs ”ar mieru sirdī neaptraipītus un nevainojamus”. (2. Pētera 3:14, 15.) Cik lieliska svētība tā būs!

13. Kādi vārdi, ko Pāvils rakstīja Tesalonikas kristiešiem, ir īpaši aktuāli mūsdienās?

¹³ Arī Pāvils savā pirmajā vēstulē Tesalonikas kristiešiem raksta, cik svarīgi ir palikt nomodā. Viņš dod padomu: ”Negulēsim kā pārējie, bet būsim nomodā un skaidrā prātā.” (1. Tesaloniķiešiem 5:2, 6.) Pašreiz, kad tuvojas visas pastāvošās sistēmas gals, tā rīkoties ir pilnīgi nepieciešams. Jehovas kalpi dzīvo pasaulē, kas ir vienaldzīga pret garīgām vērtībām, un šāda attieksme viņus var ietekmēt. Tāpēc Pāvils dod padomu: ”Būsim skaidrā prātā! Tērpsimies ticības un mīlestības bruņās un uzliksim pestīšanas cerības bruņu cepuri!” (1. Tesaloniķiešiem 5:8.) Ja regulāri iedziļināsimies Dieva vārdos un būsim kopā ar ticības biedriem sapulcēs, mums būs vieglāk paklausīt Pāvila padomam un saglabāt neatliekamības apziņu. (Mateja 16:1—3.)

Miljoniem cilvēku saglabā modrību

14. Kādi statistikas dati liecina, ka daudzi cilvēki mūsdienās ir ņēmuši vērā Pētera padomu palikt nomodā?

¹⁴ Vai mūsdienās ir daudz cilvēku, kas ir ņēmuši vērā Dieva iedvesmoto padomu palikt nomodā? Jā, tādu ir daudz. 2002. kalpošanas gadā lielākais sludinātāju skaits bija 6 304 645, kas ir par 3,1 procentu vairāk nekā 2001. gadā, un viņi visi apliecināja, ka ir garīgā nomodā, 1 202 381 302 stundas stāstīdami citiem par Dieva Valstību. Sludināšana viņiem ir nevis kaut kas tāds, pret ko var izturēties nevērīgi, bet būtiska viņu dzīves sastāvdaļa. Daudzu šādu cilvēku nostāju labi raksturo tas, kas ir noticis ar Eduardo un Noemiju no Salvadoras.

15. Kāds piemērs apliecina, ka daudzi saglabā garīgo modrību?

¹⁵ Pirms kāda laika Eduardo un Noemija nopietni pārdomāja Pāvila vārdus: ”Šīs pasaules iekārta beidzas.” (1. Korintiešiem 7:31.) Viņi izlēma dzīvot pieticīgāk un kļuva par pionieriem. Laika gaitā viņi saņēma bagātīgas svētības un pat varēja apceļot daudzas draudzes, jo Eduardo kalpoja par apgabala un rajona pārraugu. Lai gan Eduardo un Noemijai ir nācies saskarties ar nopietnām problēmām, viņi ir pārliecināti, ka ir pieņēmuši pareizo lēmumu, atteikdamies no materiālām ērtībām un izvēlēdamies pilnas slodzes kalpošanu. Salvadorā daudzi no 29 269 sludinātājiem, starp kuriem ir 2454 pionieri, ir rīkojušies tikpat pašaizliedzīgi, un tas ir viens iemesls, kāpēc šajā valstī pagājušajā gadā sludinātāju skaits ir pieaudzis par 2 procentiem.

16. Kāda attieksme pret savu kalpošanu ir kādam jaunam brālim Kotdivuārā?

 ¹⁶ Līdzīga attieksme ir kādam jaunam kristietim, kas rakstīja filiāles birojam Kotdivuārā: ”Es esmu kalpošanas palīgs, bet es nevaru mudināt brāļus kļūt par pionieriem, ja pats nerādu labu priekšzīmi. Tāpēc es esmu atstājis labi apmaksātu darbu un tagad nosaku savu darbu pats, līdz ar to man atliek vairāk laika kalpošanai.” Šis jaunais cilvēks ir kļuvis par vienu no 983 pionieriem Kotdivuārā, kur pagājušajā gadā bija 6701 sludinātājs, par 5 procentiem vairāk nekā gadu iepriekš.

17. Kā jauna Jehovas lieciniece Beļģijā apliecināja, ka viņa nebaidās no aizspriedumiem?

¹⁷ Cilvēku neiecietība, aizspriedumi un tiesību ierobežojumi joprojām sagādā grūtības 24 961 Valstības sludinātājam Beļģijā, taču viņi neļauj sevi iebiedēt un turpina aktīvi darboties. Kāda 16 gadus veca Jehovas lieciniece skolā apmeklēja ētikas stundu, kurā liecinieki tika nosaukti par sektu, un viņa palūdza atļauju izteikt arī otras puses viedokli. Izmantojot videofilmu Jehovas liecinieki. Organizācija un darbība un brošūru Jehovas liecinieki. Kas viņi ir, un kam viņi tic, meitene paskaidroja, kas patiesībā ir Jehovas liecinieki. Viņas stāstījums tika uztverts labvēlīgi, un nākamajā nedēļā skolniekiem tika uzdots kontroldarbs, kurā visi jautājumi bija par Jehovas liecinieku reliģiju.

18. Kas liecina par to, ka sludinātāji Argentīnā un Mozambikā nav ļāvuši ekonomiskajām grūtībām mazināt viņu dedzību?

¹⁸ Lielākā daļa kristiešu mūsdienās sastopas ar nopietnām grūtībām, taču viņi neļauj novērst savu uzmanību no galvenā. Lai gan Argentīnā, kā zināms, ir sarežģīta ekonomiskā situācija, tur pagājušajā kalpošanas gadā ir sasniegts jauns lielākais Jehovas liecinieku skaits — 126 709. Mozambikā joprojām daudzi dzīvo nabadzībā, tomēr sludināšanā ir piedalījušies 37 563 cilvēki, kas ir par 4 procentiem vairāk nekā gadu iepriekš. Dzīve nav viegla arī Albānijā, taču šajā valstī sludinātāju skaits ir pieaudzis par 12 procentiem un sasniedzis 2708. Ir skaidri redzams, ka Jehovas gara darbību neietekmē grūti dzīves apstākļi, jo viņa kalpi domā pirmām kārtām par Valstības interesēm. (Mateja 6:33.)

19. a) Kas liecina par to, ka vēl joprojām ir daudz pazemīgu cilvēku, kas ir izsalkuši pēc Bībeles patiesības? b) Kas vēl gada pārskatā norāda uz to, ka Jehovas kalpi ir garīgā nomodā? (Skat. tabulu 12.—15. lpp.)

¹⁹ Aizvadītajā kalpošanas gadā tika vadītas vidēji 5 309 289 Bībeles studijas mēnesī, un tas liecina, ka pasaulē vēl ir daudz pazemīgu cilvēku, kas ir izsalkuši pēc Bībeles patiesības. Jēzus nāves atceres vakaru apmeklēja 15 597 746 cilvēki, vairāk nekā jebkad agrāk, un lielākā daļa no viņiem vēl nekalpo Jehovam. Šiem cilvēkiem būtu jācenšas vairot savas zināšanas, arvien dziļāk iemīlēt Jehovu un veidot arvien ciešākas saites ar brāļu saimi. Ir aizraujoši vērot, kā ”liels pulks” ”citu avju”, kas palīdz saviem ar garu svaidītajiem brāļiem, turpina neatlaidīgi kalpot Radītājam ”dienām un naktīm viņa namā”. (Atklāsmes 7:9, 15; Jāņa 10:16.)

Ko var mācīties no Lata

20. Ko var mācīties no tā, kas notika ar Latu un viņa sievu?

²⁰ Protams, pat uzticīgi Dieva kalpi uz laiku var zaudēt neatliekamības apziņu. Tā reiz notika ar Ābrahāma brāļadēlu Latu. Viņu apciemoja  divi eņģeļi, kas pavēstīja par Dieva nodomu iznīcināt Sodomu un Gomoru. Šī ziņa nevarēja izbrīnīt Latu, kam ”bezdievju netiklā dzīve sagādāja ciešanas”. (2. Pētera 2:7.) Tomēr, kad abi eņģeļi ieradās, lai izvestu viņu no Sodomas, Lats ”vēl kavējās”. Eņģeļiem nācās gandrīz ar varu izvest viņu un viņa ģimeni ārā no pilsētas. Pēc tam Lata sieva nepaklausīja eņģeļu brīdinājumam neskatīties atpakaļ un dārgi par to samaksāja. (1. Mozus 19:14—17, 26.) ”Pieminiet Lata sievu!” brīdināja Jēzus. (Lūkas 17:32.)

21. Kāpēc tagad ir sevišķi svarīgi palikt nomodā?

²¹ Pompeju un Herkulānas bojāeja, notikumi, kas saistīti ar Jeruzalemes izpostīšanu, Noas laika plūdi un tas, ko pieredzēja Lats, — visi šie piemēri skaidri parāda, ka brīdinājumi ir jāuztver nopietni. Jehovas kalpi apzinās, ka pašreiz ir vērojama beigu laiku zīme. (Mateja 24:3.) Mēs esam atstājuši viltus reliģiju. (Atklāsmes 18:4.) Tāpat kā pirmā gadsimta kristiešiem, mums cieši jātur prātā ”Dieva dienas atnākšana”. (2. Pētera 3:12.) Tagad ir ārkārtīgi svarīgi būt nomodā. Bet kā mums būtu jārīkojas un kādas īpašības jāattīsta, lai paliktu nomodā? Par to būs runa nākamajā rakstā.

[Zemsvītras piezīmes]

Kā jūs atbildētu?

• Kādi notikumi ļāva ebreju tautības kristiešiem izglābties, kad tika izpostīta Jeruzaleme?

• Kā padomi, ko ir devuši apustuļi Pēteris un Pāvils, mums palīdz palikt nomodā?

• Kas mūsdienās saglabā modrību, un kādi fakti par to liecina?

• Ko var mācīties no tā, kas notika ar Latu un viņa sievu?

[Jautājumi studēšanai]

 [Tabula 12.—15. lpp.]

JEHOVAS LIECINIEKU 2002. KALPOŠANAS GADA PASAULES PĀRSKATS

(Skatīt sējumā)

[Attēls 9. lpp.]

Mūsu ēras 66. gadā kristieši, kas atradās Jeruzalemē, paklausīja Jēzus brīdinājumam

[Attēli 10. lpp.]

Aktīva darbība kristiešiem palīdz palikt nomodā