”Kas labs, tas Kungam tīkams”

JEHOVA ir visas dzīvības avots. (Psalms 36:10.) Bībelē teikts, ka ”viņā mēs dzīvojam un rosāmies un esam”. (Apustuļu darbi 17:28.) Mūsu sirds pildās ar pateicību, kad domājam par to, kā Jehova atalgo cilvēkus, kas viņam ir tuvi. ”Dieva balva ir mūžīga dzīve.” (Romiešiem 6:23.) Tātad ir ļoti svarīgi būt Jehovam tīkamiem — iegūt viņa labvēlību.

”Labvēlību Dieva acīs” ir iespējams iegūt. (1. Mozus 6:8, LB-65r.) Bet pret kādiem cilvēkiem Dievs ir labvēlīgs? Mūsdienās daudzi parāda citiem labvēlību tādu apstākļu dēļ kā izglītība, materiālais stāvoklis, ādas krāsa, tautība. Kādi cilvēki ir tīkami Dievam? Uz šo jautājumu atbildēja seno izraēliešu ķēniņš Salamans: ”Kas labs, tas Kungam tīkams, kas viltus pilns, tas Viņam negants.” (Salamana Pamācības 12:2, VDP.)

No šiem vārdiem redzams, ka Jehovas labvēlību var iegūt labs, tikumīgs cilvēks. Starp pozitīvām īpašībām, kas piemīt labam cilvēkam, var minēt savaldību, godīgumu, pazemību, līdzjūtību un apdomību. Viņa domas ir tīras, viņa runa — uzmundrinoša, viņš rīkojas taisnīgi un dara labu citiem. Salamana Pamācību grāmatas 12. nodaļas pirmā puse palīdz saprast, kā ievērot šos principus ikdienas dzīvē un kādu labumu tas dod. Ja ņemsim vērā to, kas rakstīts šajā Bībeles daļā, mēs spēsim ”darīt, kas sapratīgs un labs”. (Psalms 36:4.) Liekot lietā šos gudros padomus, mēs iegūsim Dieva labvēlību.

Cik svarīgi ir uzklausīt pamācības

”Kas mīl mācību, tas mīl zināšanu, kas nīst pārmācību — tas dulns,” raksta Salamans. (Salamana Pamācības 12:1, VDP.) Labs cilvēks vēlas kaut ko uzlabot savā personībā un rīcībā, tāpēc viņš labprāt uzklausa pamācības. Viņš ar gatavību liek lietā padomus, ko saņem kristiešu sapulcēs un personīgās sarunās. Tas, ko šāds cilvēks izlasa Bībelē un uz Bībeli balstītās publikācijās, ir kā vēršu dzenamie, kas viņu vada pareizajā virzienā. Viņš tiecas pēc zināšanām un izmanto tās, lai staigātu taisnus ceļus, tāpēc var teikt, ka viņš mīl mācību un mīl zināšanu.

Patiesajiem Dieva kalpiem reizēm ir vajadzīgs, lai kāds viņus pamācītu, bet īpaši svarīgi ir disciplinēt pašiem sevi. Varbūt mēs vēlamies iegūt dziļāku izpratni par Dieva vārdiem vai uzlabot savas iemaņas kristīgajā kalpošanā un kļūt par prasmīgākiem Dieva vārdu skolotājiem. (Mateja 24:14; 28:19, 20.) Lai šādas vēlmes kļūtu par īstenību, ir jādisciplinē sevi. Pašsavaldība ir nepieciešama arī citās dzīves jomās. Piemēram, mūsdienās ļoti bieži var ieraudzīt kaut ko tādu, kas veicina grēcīgu iekāri, un ir vajadzīga savaldība, lai neļautu acīm kavēties pie šādiem skatiem. Turklāt ”cilvēka sirdsprāts ir ļauns no mazām dienām”, tāpēc amorālas domas  var rasties mūsu pašu prāta dziļumos. (1. Mozus 8:21.) No šādām domām ir jāatbrīvojas, un tas prasa pašsavaldību.

Turpretī cilvēks, kas nīst pārmācību, nemīl ne mācību, ne zināšanu. Viņš pakļaujas grēcīgajai tieksmei apvainoties par aizrādījumiem un nolaižas līdz nesaprātīga dzīvnieka līmenim, jo viņam nav morālu orientieru. No šādas nostājas ir jāvairās.

”Sakne netaps kustināta”

Labs cilvēks, protams, nevar būt netaisns. Tātad, lai iegūtu Jehovas labvēlību, ir nepieciešams arī taisnīgums. Ķēniņš Dāvids dziedāja: ”Tu svētī ik taisnīgo, Kungs, kā ar vairogu sedz to ar labvēlību.” (Psalms 5:13, VDP.) Pretstatīdams taisnīgo un bezdievīgo cilvēku stāvokli, Salamans norāda: ”Bezdievīgs gars nenāk par svētību cilvēkam, bet taisno sakne pastāvēs joprojām.” (Salamana Pamācības 12:3.)

Reizēm var likties, ka bezdievīgajiem klājas labi. Par to liecina tas, kā jutās psalmu sacerētājs Asafs. Viņš rakstīja: ”Bet es — es gandrīz būtu paklupis, manas kājas bija sagrīļojušās, bezmaz mani soļi būtu izslīdējuši no manas gaitas raksta.” Kāpēc tā bija noticis? Asafs paskaidroja: ”Es dusmojos par lielīgajiem, kad es redzu, ka bezdievjiem tik labi klājas.” (Psalms 73:2, 3.) Tikai tad, kad Asafs nopietni pārdomāja situāciju, viņš saprata, ka Jehova bezdievjus ir nostatījis uz slidena ceļa. (Psalms 73:17, 18.) Jebkādi panākumi, ko gūst bezdievji, ir īslaicīgi. Kāpēc lai mēs viņus apskaustu?

Savukārt cilvēks, pret ko Jehova ir labvēlīgs, nesvārstās. Izmantojot salīdzinājumu ar koka spēcīgo sakņu sistēmu, Salamans raksta: ”Taisnīgo sakne netaps kustināta.” (Salamana Pamācības 12:3, VDP.) Liela koka, piemēram, Kalifornijas sekvojas, pazemes sakņu sistēma var aizņemt vairāk nekā pusotru hektāru, un tā ļauj kokam pārciest plūdus un vētras. Majestātiskā sekvoja spēj izturēt pat spēcīgu zemestrīci.

Koka saknes no augsnes uzsūc barības vielas, bet mūsu prātam un sirdij ir vajadzīga rūpīga iedziļināšanās Dieva Rakstos. Tā mūsu ticība kļūst nesatricināma un cerība — droša un stipra. (Ebrejiem 6:18, 19.) Ja šādi vairosim savu spēku, mēs netiksim ”šurpu turpu svaidīti, padodamies katram [viltus] mācības vējam”. (Efeziešiem 4:14.) Protams, mēs neesam pasargāti no nopietniem pārbaudījumiem un varam pat izjust bailes, kad draud kāda nelaime. Tomēr mūsu ”sakne netaps kustināta”.

”Tikumiem apveltīta sieva ir sava vīra krāšņs vainags”

Salamans runā arī par to, cik svarīgi sievai ir atbalstīt savu vīru: ”Tikumiem apveltīta sieva ir sava vīra krāšņs vainags, bet ļauna ir kā sastrutojums viņa kaulos.” (Salamana Pamācības 12:4.) ”Tikumiem apveltīta” — tas norāda uz daudzām labām īpašībām. Laba sieva, kas sīki raksturota Salamana Pamācību grāmatas 31. nodaļā, ir čakla, uzticama un gudra. Sieviete, kurai piemīt šādas īpašības, ir kā krāšņs vainags savam vīram, jo ar savu labo uzvedību viņa sagādā vīram godu un paaugstina to citu acīs. Viņa nekad godkārīgi nemēģina aizēnot vīru vai izpelnīties lielāku ievērību nekā viņš. Viņa ir sava vīra papildinājums un palīgs.

Bet kādu sievu var nosaukt par ”ļaunu”, un kādas sekas ir viņas uzvedībai? Šādas sievas ”ļaunums” var izpausties ļoti dažādi — no nesaticības līdz laulības pārkāpšanai. (Salamana Pamācības 7:10—23; 19:13.) Ar savu izturēšanos viņa panāk tikai vienu — sāpina savu vīru. Šāda sieva ir kā ”sastrutojums viņa kaulos” jeb, kā norādīts kādā Bībeles komentārā, ”nodara viņam tādu pašu postu kā slimība, kas novājina organismu”. Citā Bībeles komentārā sacīts: ”Atbilstošs  mūsdienu vārds varētu būt ”vēzis” — slimība, kas pakāpeniski atņem cilvēkam dzīvības spēku.” Precētām kristietēm jācenšas iegūt Dieva labvēlību, attīstot īpašības, kādas piemīt krietnai sievai.

Domas, rīcība un sekas

Domas ir rīcības pamatā, un katrai rīcībai ir kaut kādas sekas. Salamans tālāk runā par to, kā domas pāraug darbos, un salīdzina taisnos ar bezdievīgajiem. Viņš raksta: ”Taisno domas ir goda pilnas, bet bezdievīgo padomi ir krāpīgi. Bezdievīgo runas izraisa asinsizliešanu, bet dievbijīgo un rimto mute paglābj.” (Salamana Pamācības 12:5, 6.)

Labu cilvēku domas ir morāli skaidras un vērstas uz to, kas ir taisnīgs. Taisno rīcību nosaka mīlestība pret Dievu un cilvēkiem, tāpēc viņu nodomi ir labi. Turpretī bezdievīgo cilvēku rīcības pamatā ir savtīgums, tāpēc viņu plāni un to sasniegšanas paņēmieni ir negodīgi. Šādi cilvēki rīkojas nodevīgi. Viņi bez sirdsapziņas pārmetumiem izliek slazdus nevainīgiem cilvēkiem, piemēram, nepatiesi apsūdzot tos tiesā. Bezdievīgo runas ”izraisa asinsizliešanu”, jo viņi cenšas nodarīt ļaunu saviem nevainīgajiem upuriem. Bet dievbijīgie un rimtie, kas zina par bezdievīgo plāniem un ir gudri un piesardzīgi, spēj izvairīties no briesmām. Viņi pat var brīdināt nepiesardzīgos un paglābt tos no ļaunprāšu tīkojumiem.

Kas notiks ar taisnajiem, un kas — ar bezdievīgajiem? ”Bezdievīgie tiks gāzti un sagŗauti, un viņu vairs nebūs, bet taisno nams pastāvēs,” atbild Salamans. (Salamana Pamācības 12:7.) Kādā Bībeles komentārā paskaidrots, ka ar namu ”tiek norādīts uz ģimeni un visu, kas cilvēkam ir dārgs, kas viņam ļauj pilnvērtīgi dzīvot”. Šis vārds var attiekties arī uz taisnīgā cilvēka pēcnācējiem. Jebkurā gadījumā doma ir skaidra: taisnais pastāvēs arī grūtībās.

Pazemīgam cilvēkam klāsies labāk

Uzsvērdams, cik svarīga ir apdomība, izraēliešu tautas ķēniņš raksta: ”Zinīga vīra padoms ir teicams un slavējams, bet blēži un viltnieki paliks kaunā.” (Salamana Pamācības 12:8.) Zinīgs cilvēks nerunā pārsteidzīgi. Pirms viņš kaut ko saka, viņš padomā, un viņam ir labas attiecības ar citiem, jo ”padoms” viņam palīdz rūpīgi izvēlēties vārdus. Ja apdomīgam cilvēkam kāds uzdod muļķīgus vai neatbildamus jautājumus, viņš ”savaldās savā runā”. (Salamana Pamācības 17:27.) Šādu cilvēku citi slavē, un viņš ir patīkams Jehovam. Gluži pretējo var teikt par ”blēžiem un viltniekiem”, kas runā aplamības.

Apdomīgs cilvēks tiešām var saņemt uzslavas, taču nākamajā pamācībā paskaidrots, cik vērtīga ir pazemība. Tajā teikts: ”Kas niecīgs un pazemīgs un tomēr godam veic pats savu darbu, ir labāks par to, kas gribētu būt lielisks, un kam tomēr trūkst maizes.” (Salamana Pamācības 12:9.) Salamans acīmredzot grib teikt, ka ir labāk būt pieticīgam un ne pārāk turīgam nekā iztērēt iztikai nepieciešamos līdzekļus, lai saglabātu augstu stāvokli sabiedrībā. Arī mums tas ir ļoti praktisks padoms: ir jādzīvo savu līdzekļu robežās.

Piemēri no lauku dzīves palīdz saprast, kas ir labs

Tālāk Salamans paskaidro, kas ir labs cilvēks, ar diviem piemēriem no lopkopju un zemkopju dzīves. ”Taisnais žēlo pat savus lopus, bet bezdievīgā sirds ir nežēlīga,” viņš raksta. (Salamana Pamācības 12:10.) Taisnīgs cilvēks iejūtīgi izturas pret lopiem, viņš zina, kas tiem vajadzīgs, un gādā, lai tiem klātos labi. Bezdievis varbūt apgalvo, ka rūpējas par dzīvniekiem, bet īstenībā to vajadzības viņam ir vienaldzīgas. Viņa rīcības motīvi ir savtīgi, un pirmām kārtām viņš domā, kā  gūt peļņu. Šāds cilvēks savu izturēšanos pret dzīvniekiem varbūt uzskata par pieņemamu, bet patiesībā tā ir nežēlīga.

Iejūtīgi ir jāizturas arī pret mājdzīvniekiem, ko cilvēki tur savam priekam. Cik nežēlīgi būtu iegādāties mājdzīvnieku un pēc tam sagādāt tam ciešanas, pienācīgi nerūpējoties par to vai darot tam pāri! Ja dzīvnieks ir saslimis vai guvis savainojumu, kura dēļ tam jācieš lielas mokas, žēlsirdība reizēm prasa to iemidzināt.

Tad Salamans min piemēru no zemkopju dzīves — zemes apstrādi: ”Kas savu zemi kopj, tam maizes būs papilnam.” Čakls darbs tiešām nes labus augļus, ”bet kas nevajadzīgām lietām pakaļ dzenas, tas ir neprātis”. (Salamana Pamācības 12:11.) Šādam ”neprātim” pietrūkst apdomīguma un sapratnes, tāpēc viņš ir gatavs riskēt, dzenoties pēc nevajadzīgām un nevērtīgām lietām. No abiem tikko apskatītajiem pantiem var mācīties, ka cilvēkam jābūt žēlsirdīgam un čaklam.

Taisnais nes augļus

”Bezdievīgais traucās pēc blēžu medījuma,” raksta gudrais ķēniņš. (Salamana Pamācības 12:12a, LB-26.) Ko šie vārdi nozīmē? Acīmredzot doma ir tāda, ka bezdievīgais kāro pēc laupījuma, ko citi ir ieguvuši negodīgā ceļā.

Nobeigumā pamēģināsim raksturot labu cilvēku. Šāds cilvēks labprāt uzklausa pamācības un ir stingri iesakņojies ticībā. Viņš ir taisnīgs, apdomīgs, pazemīgs, līdzjūtīgs un strādīgs. ”Taisnā sakne nes augļus,” raksta Salamans. (Salamana Pamācības 12:12b.) Turklāt ”taisnīgo sakne netaps kustināta” — viņi nesvārstās un atrodas drošībā. Nav šaubu, ka tas, ”kas labs, tas Kungam tīkams”, tāpēc ”cerēsim uz to Kungu un darīsim labu”. (Psalms 37:3.)

[Attēli 31. lpp.]

Taisnīga cilvēka ticība ir kā koks ar spēcīgām saknēm