Vai jūs ticat labajai vēstij?
Vai jūs ticat labajai vēstij?
”Dieva valstība ir tuvu atnākusi! Atgriezieties no grēkiem un ticiet uz evanģeliju.” (MARKA 1:15)
1., 2. Kā jūs paskaidrotu Marka 1:14, 15?
BIJA mūsu ēras 30. gads, un Jēzus Kristus bija uzsācis savu izcilo kalpošanu Galilejā. Viņš sludināja ”Dieva evanģeliju”, un daudzus galiliešus saviļņoja aicinājums: ”Laiks ir piepildīts, un Dieva valstība ir tuvu atnākusi! Atgriezieties no grēkiem un ticiet uz evanģeliju.” (Marka 1:14, 15.)
2 Par kādu ”laiku” ir runa? Tas bija laiks, kad Jēzum bija jāsāk sava kalpošana un kad cilvēkiem bija jāpieņem tāds lēmums, kas viņiem ļautu iegūt Dieva labvēlību. (Lūkas 12:54—56.) Dieva Valstība bija ”tuvu atnākusi” tādā ziņā, ka starp ļaudīm bija Jēzus, kam nākotnē bija jākļūst par Ķēniņu. Viņa sludinātās vēsts iespaidā pareizi noskaņotie cilvēki nožēloja savu grēcīgo rīcību. Bet kā izpaudās šo cilvēku ticība evaņģēlijam jeb labajai vēstij, un kā mēs varam pierādīt, ka ticam labajai vēstij?
3. Ko cilvēki dara, lai pierādītu, ka tic labajai vēstij?
3 Tāpat kā Jēzus, arī apustulis Pēteris aicināja ļaudis nožēlot grēkus. Jeruzalemē 33. gada Piecdesmitās dienas svētkos, uzrunājot ebrejus, Pēteris sacīja: ”Atgriezieties no grēkiem un liecieties kristīties ikviens Jēzus Kristus vārdā, lai jūs dabūtu grēku piedošanu un saņemtu Svētā Gara dāvanu.” Vairāki tūkstoši ebreju nožēloja grēkus, kristījās un kļuva par Jēzus sekotājiem. (Apustuļu darbi 2:38, 41; 4:4.) Vēlāk, 36. gadā, tāpat darīja cittautieši, kas nožēloja savu agrāko nepareizo rīcību. (Apustuļu darbi 10:1—48.) Arī mūsu laikos ticība labajai vēstij ļoti daudzus cilvēkus mudina nožēlot savus grēkus, veltīt sevi Dievam un kristīties. Viņi atsaucas uz labo vēsti par glābšanu un tic Jēzus izpirkuma upurim. Turklāt viņi dzīvo taisnīgi un ir nostājušies Dieva Valstības pusē.
4. Kas ir ticība?
4 Bet kas ir ticība? Apustulis Pāvils rakstīja: ”Ticība ir stipra paļaušanās uz to, kas cerams, pārliecība par neredzamām lietām.” (Ebrejiem 11:1.) Ticība mums ļauj būt pārliecinātiem, ka viss, ko Dievs apsolījis savos Rakstos, noteikti piepildīsies. Salīdzinājumam var minēt šādu piemēru: ja mūsu rīcībā būtu dāvinājuma līgums, mēs būtu pilnīgi pārliecināti, ka mums pieder uzdāvinātais īpašums. Ticība ir arī ”pārliecība par neredzamām lietām” — mūsu prāts un sirds mūs pārliecina, ka neredzamais ir reāls. (2. Korintiešiem 5:7; Efeziešiem 1:18.)
Mums ir vajadzīga ticība
5. Kāpēc ticība ir tik svarīga?
5 Visiem cilvēkiem iedzimst garīgas vajadzības, bet ticība gan neiedzimst. ”Neba visi ir ticīgi,” teikts Bībelē. (2. Tesaloniķiešiem 3:2.) Taču kristiešiem ir nepieciešama ticība, lai iemantotu Dieva apsolījumus. (Ebrejiem 6:12.) Pieminējis daudzus cilvēkus, kam bija izcila ticība, Pāvils rakstīja: ”Tāpēc tad arī, kur ap mums visapkārt tik liels pulks liecinieku, dosimies ar pacietību mums noliktajā sacīkstē, nolikdami visu smagumu un grēku, kas ap mums tinas, un raudzīsimies uz Jēzu, ticības iesācēju un piepildītāju.” (Ebrejiem 12:1, 2.) Kas ir šis ”grēks, kas ap mums tinas”? Tā ir ticības mazināšanās vai pat pilnīgs tās zudums. Lai saglabātu stingru ticību, mums ”jāraugās uz Jēzu” un jāseko viņa paraugam. Mēs nedrīkstam pakļauties kārdinājumam rīkoties netikli, darīt miesas darbus, un mums jāvairās no materiālisma, pasaulīgās filozofijas un tradīcijām, kas ir pretrunā ar Bībeli. (Galatiešiem 5:19—21; Kolosiešiem 2:8; 1. Timotejam 6:9, 10; Jūdas 3, 4.) Turklāt mums jātic, ka Dievs ir ar mums un ka viņa Rakstos lasāmie padomi patiešām ir derīgi.
6., 7. Kāpēc ir jālūdz, lai Dievs dotu ticību?
6 Ticība mūsos nevar rasties tikai no vēlēšanās vien. Ticība pieder pie Dieva svētā gara — aktīvā spēka — augļiem. (Galatiešiem 5:22, LB-26.) Kas tad mums jādara, ja mūsu ticība nav tik spēcīga, kādai tai vajadzētu būt? Jēzus sacīja: ”Ja nu jūs.. zināt dot saviem bērniem labas dāvanas, cik daudz vairāk jūsu Tēvs no debesīm dos Svēto Garu tiem, kas viņu lūdz?” (Lūkas 11:13.) Tātad mums jālūdz svētais gars, jo tas var radīt mūsos ticību, kas vajadzīga, lai mēs spētu pildīt Dieva gribu pat visgrūtākajos apstākļos. (Efeziešiem 3:20.)
7 Mums arī jālūdz, lai mūsu ticība pieaugtu. Kad Jēzus gribēja izdzīt no kāda zēna dēmonu, zēna tēvs lūdza Jēzu: ”Es ticu, palīdzi manai neticībai!” (Marka 9:24.) ”Vairo mums ticību,” lūdza Jēzus mācekļi. (Lūkas 17:5.) Tāpēc lūgsim arī mēs, lai Dievs mums dotu ticību, un būsim pārliecināti, ka Dievs atbild uz šādām lūgšanām. (1. Jāņa 5:14.)
Cik svarīgi ir ticēt Bībelei
8. Kā mums var palīdzēt ticība Bībelei?
8 Neilgi pirms tam, kad Jēzus mira upura nāvē, viņš saviem sekotājiem teica: ”Jūsu sirdis lai neizbīstas! Ticiet Dievam un ticiet man!” (Jāņa 14:1.) Mēs, būdami kristieši, ticam Dievam un viņa Dēlam. Bet vai mēs ticam arī Bībelei? Ja mēs iedziļināmies Dieva Rakstos un, ticēdami, ka tajos ir atrodami vislabākie padomi, izmantojam uzzināto savā dzīvē, Dieva Raksti var izmainīt mūsu dzīvi uz labo pusi. (Ebrejiem 4:12.)
9., 10. Kas par ticību ir teikts Jēkaba 1:5—8? Paskaidrojiet.
9 Mēs visi esam nepilnīgi cilvēki, kam dzīvē ir daudz bēdu un raižu. Taču ticība Bībelei lielā mērā var mums palīdzēt. (Ījaba 14:1.) Piemēram, varbūt mēs nezinām, kā rīkoties kādā grūtā situācijā. Dieva Rakstos ir dots šāds padoms: ”Ja kādam no jums trūkst gudrības, tas lai to lūdz no Dieva, kas visiem dod devīgi un nepārmezdams, un viņam taps dots. Bet lai viņš lūdz ticībā, nemaz nešaubīdamies, jo, kas šaubās, līdzinās vēja dzītam un mētātam jūŗas vilnim. Jo tāds cilvēks, vīrs ar dalītu dvēseli, nepastāvīgs visos savos ceļos, lai nedomā, ka viņš no tā Kunga ko saņems.” (Jēkaba 1:5—8.)
10 Dievs Jehova mūs nenosodīs, ja mums trūks gudrības un mēs to lūgsim viņam. Jehova mums palīdzēs raudzīties uz grūto situāciju pareizā gaismā. Iespējams, ticības biedri pievērsīs mūsu uzmanību noderīgiem Bībeles pantiem, vai mēs paši tos ieraudzīsim, pētījot Bībeli, vai arī Jehovas svētais gars mūs vadīs kādā citā veidā. Ja mēs ”lūgsim ticībā, nemaz nešaubīdamies”, debesu Tēvs mums piešķirs gudrību, kas palīdzēs tikt galā ar pārbaudījumiem. Bet, ja mēs līdzināmies vēja dzītam jūras vilnim, mēs nevaram gaidīt, ka kaut ko saņemsim no Dieva. Kāpēc? Tāpēc, ka tas nozīmētu: mēs esam neizlēmīgi un nepastāvīgi vai nu lūgšanās, vai kādā citā kristīgās dzīves aspektā — iespējams, nestabila ir pat mūsu ticība. Tātad mums ir nepieciešama stipra ticība Bībelei un tās norādījumiem. Aplūkosim dažus piemērus, kā Dieva Raksti mums var palīdzēt un kādus padomus tie dod.
Kā ticība palīdz trūkumā
11. Par ko mēs būsim pārliecināti, ja ticēsim Bībelei?
11 Ko iesākt, ja mēs ciešam trūkumu? Ticība Bībelei mums ļauj būt pārliecinātiem, ka Jehova apmierinās mūsu dienišķās vajadzības, bet nākotnē sagādās visu pārpilnībā. (Psalms 72:16; Lūkas 11:2, 3.) Mums var palīdzēt pārdomas par to, kā Jehova bada laikā sagādāja pārtiku pravietim Elijam un gādāja, lai neizsīktu milti un eļļa, kas uzturēja pie dzīvības kādu sievieti, viņas dēlu un Eliju. (1. Ķēniņu 17:2—16.) Jehova rūpējās arī par pravieti Jeremiju, kad babilonieši bija aplenkuši Jeruzalemi. (Jeremijas 37:21.) Kaut arī Jeremijam un Elijam nebija daudz, ko ēst, tomēr bija redzams, ka Jehova par viņiem rūpējās. Tāpat mūsdienās Jehova gādā par tiem, kam ir ticība. (Mateja 6:11, 25—34.)
12. Kā ticība palīdz sagādāt dienišķo maizi?
12 Ticība un Bībeles principu izmantošana mūs nepadarīs bagātus, bet sagādāt dienišķo maizi gan palīdzēs. Piemēram, Bībele mudina būt godīgiem, prasmīgiem un čakliem darbiniekiem. (Salamana Pamācības 22:29; Salamans Mācītājs 5:17, 18; 2. Korintiešiem 8:21.) Nekad nevajadzētu aizmirst, ka laba darbinieka reputācija ir ļoti vērtīga. Pat tādās vietās, kur ir grūti dabūt labu darbu, godīgiem, prasmīgiem un strādīgiem cilvēkiem ir lielākas izredzes atrast darbu nekā citiem. Varbūt šādi cilvēki nesaņem lielu algu, bet viņu pamatvajadzības parasti ir apmierinātas un viņi jūt gandarījumu par to, ka paši nopelna sev maizi. (2. Tesaloniķiešiem 3:11, 12.)
Ticība palīdz pārvarēt bēdas
13., 14. Kā ticība palīdz izturēt, kad mūs māc bēdas?
13 Dieva Rakstos, reāli vērtējot situāciju, atzīts, ka ir dabiski bēdāties, ja nomirst kāds tuvinieks. Uzticamais patriarhs Ābrahāms sēroja par mīļās sievas Sāras nāvi. (1. Mozus 23:2.) Dāvids dziļi pārdzīvoja, kad uzzināja, ka miris viņa dēls Absaloms. (2. Samuēla 18:33.) Pat bezgrēcīgais cilvēks Jēzus raudāja, kad bija miris viņa draugs Lācars. (Jāņa 11:35, 36.) Kad nomirst kāds tuvinieks, mēs varam izjust gandrīz nepārvaramas bēdas, bet ticība Dieva Rakstos lasāmajiem solījumiem mums palīdz izturēt.
14 ”Man ir cerība uz Dievu,” teica Pāvils, ”ka būs taisno un netaisno augšāmcelšanās.” (Apustuļu darbi 24:15.) Mums vajadzīga ticība augšāmcelšanai, ko Dievs paredzējis, lai neaptverami daudz cilvēku atkal varētu dzīvot. (Jāņa 5:28, 29.) Augšā celto vidū būs Ābrahāms un Sāra, Īzāks un Rebeka, Jēkabs un Lea un visi citi, kas tagad ir aizmiguši nāves miegā un tiks celti augšā Dieva jaunajā pasaulē. (1. Mozus 49:29—32.) Iztēlojieties, kāds prieks valdīs, kad ļaudis pamodīsies no nāves miega, lai atkal dzīvotu uz zemes! (Atklāsmes 20:11—15.) Protams, ticība neizgaisina bēdas pilnīgi, bet tā ļauj saglabāt tuvas attiecības ar Dievu, kas mums palīdz tikt galā ar smago zaudējumu. (Psalms 121:1—3; 2. Korintiešiem 1:3.)
Ticība stiprina nomāktos
15., 16. a) Vai būt ticīgam nozīmē nekad nejusties nomāktam? b) Ko var darīt, lai pārvarētu nomāktību?
15 Bībelē var lasīt, ka pat ticīgi cilvēki reizēm kļūst nomākti. Kad Ījabs cieta smagus pārbaudījumus, viņam likās, ka Dievs viņu ir pametis. (Ījaba 29:2—5.) Nehemija bija ļoti noskumis tāpēc, ka bija nopostīta Jeruzaleme un sagrauti tās mūri. (Nehemijas 2:1—3.) Pēteris pēc Jēzus noliegšanas bija tik satriekts, ka ”gauži raudāja”. (Lūkas 22:62.) Bet Pāvils Tesalonikas draudzes locekļus mudināja ”iepriecināt mazdūšīgos”. (1. Tesaloniķiešiem 5:14, JD.) Tātad arī agrākos laikos ticīgi cilvēki dažreiz bija nomākti. Bet ko mēs varam darīt, ja jūtamies nomākti?
16 Iespējams, nomāktība mūs ir pārņēmusi tāpēc, ka esam saskārušies ar vairākām lielām problēmām. Mēģināsim neraudzīties uz tām kā uz vienu lielu, nepārvaramu kalnu, bet risināsim tās pa vienai, izmantojot Bībeles principus. Tas var mazināt mūsu nomāktību. Mēs varam justies labāk arī tad, ja neuzņemamies pārāk daudz darbu un atvēlam pietiekami daudz laika miegam. Viens ir skaidrs: ticība Dievam un Bībelei veicina garīgo labklājību, jo tā stiprina mūsu pārliecību, ka Dievs patiešām rūpējas par mums.
17. Kā mēs zinām, ka Jehova rūpējas par mums?
17 Pēteris rakstīja šādus mierinošus vārdus: ”Pazemojieties apakš Dieva varenās rokas, lai viņš jūs paaugstinātu savā laikā. Visu savu zūdīšanos metiet uz viņu, jo viņš gādā par jums.” (1. Pētera 5:6, 7.) Psalmu dziesminieks sacīja: ”Tas Kungs ir atbalsts visiem, kas krīt, un padara atkal taisnus visu nomākto stāvus.” (Psalms 145:14.) Mums ir jātic šiem vārdiem, jo tie atrodas Dieva Rakstos. Varbūt mums tik un tā nebūs tik viegli atbrīvoties no nomāktības, tomēr mūsu ticību spēcinās atziņa, ka mēs varam visu savu zūdīšanos mest uz mīlošo debesu Tēvu.
Kā ticība palīdz citos pārbaudījumos
18., 19. Kā ticība mums palīdz, kad esam saslimuši, un kā tā palīdz mierināt saslimušos ticības biedrus?
18 Liels ticības pārbaudījums ir tad, kad mēs paši vai kāds no mūsu tuviniekiem smagi saslimst. Kaut gan Bībelē nav rakstīts, ka tādi kristieši kā Epafrodits, Timotejs vai Trofims būtu izdziedināti brīnumainā veidā, Jehova, bez šaubām, viņiem palīdzēja izturēt. (Filipiešiem 2:25—30; 1. Timotejam 5:23; 2. Timotejam 4:20.) Turklāt psalmu dziesminieks, runādams par cilvēku, ”kas rūpējas par grūtdieni”, teica: ”Tas Kungs viņu atspirdzinās uz slimības gultas; Tu viņam palīdzi, kad tas guļ savā sērgā.” (Psalms 41:2—4.) Kā, ņemot vērā psalmu dziesminieka vārdus, mēs varam mierināt saslimušus ticības biedrus?
19 Viens garīgās palīdzības veids ir lūgšanas — mēs varam lūgt kopā ar saslimušajiem un varam viņus pieminēt personiskajās lūgšanās. Mēs nelūdzam, lai Dievs viņus izdziedinātu brīnumainā kārtā, bet gan lai palīdzētu viņiem izturēt un dotu garīgo spēku, kas nepieciešams šādos nespēka brīžos. Jehova viņus atbalstīs, un viņu ticība nostiprināsies, ja viņi domās par laiku, kad ”neviens iedzīvotājs nesacīs: ”Es ciešu.”” (Jesajas 33:24.) Mūs ļoti mierina apziņa, ka ar augšā celtā Jēzus Kristus un Dieva Valstības starpniecību paklausīgie cilvēki reiz tiks uz visiem laikiem atbrīvoti no grēka, slimībām un nāves. Mēs pateicamies par šīm brīnišķīgajām izredzēm Jehovam, kas ”dziedē visas.. vainas”. (Psalms 103:1—3; Atklāsmes 21:1—5.)
20. Kāpēc var teikt, ka ticība palīdz vecumdienās?
20 Ticība palīdz arī tad, kad pienākušas vecumdienas, kurās veselība pasliktinās un spēks iet mazumā. (Salamans Mācītājs 12:1—7.) Gados veci kristieši var lūgt tāpat kā psalmu dziesminieks, kas sacīja: ”Tu esi mana cerība, Kungs.. Nepamet mani vecuma dienās, neatstāj mani, kad spēks man zūd!” (Psalms 71:5, 9.) Šī psalma sacerētājs saprata, ka viņam ir vajadzīga Jehovas palīdzība, un tāpat tā ir vajadzīga mūsdienās daudziem kristiešiem, kas visu mūžu ir kalpojuši Dievam un kam tagad pienākusi mūža novakare. Savas ticības dēļ viņi var nešaubīties, ka Jehovas mūžīgās rokas vienmēr viņus atbalstīs. (5. Mozus 33:27.)
Saglabājiet ticību Dieva Rakstiem
21., 22. Kā ticība ietekmē mūsu attiecības ar Dievu?
21 Ticība labajai vēstij un visiem Dieva Rakstiem kopumā mums palīdz aizvien vairāk tuvoties Jehovam. (Jēkaba 4:8.) Viņš ir visaugstākais Kungs, bet viņš ir arī mūsu Radītājs un Tēvs. (Jesajas 64:8; Mateja 6:9; Apustuļu darbi 4:24.) ”Tu esi mans Tēvs, mans Dievs un manas pestīšanas klints patvērums!” dziedāja kāda psalma sacerētājs. (Psalms 89:27.) Ja mēs ticam Jehovam un viņa iedvesmotajiem Rakstiem, arī mēs viņu varam uzskatīt par savas ”pestīšanas klints patvērumu”. Tas patiešām ir liels gods.
22 Jehova ir Tēvs gan ar garu svaidītajiem kristiešiem, gan tiem kristiešiem, kam ir cerība dzīvot uz zemes. (Romiešiem 8:15.) Ticība debesu Tēvam nekad neliek vilties. Dāvids sacīja: ”Ja mans tēvs un mana māte mani atstātu, tad tas Kungs mani pieņems.” (Psalms 27:10.) Turklāt mēs vēl lasām šādus vārdus: ”Tas Kungs savu tautu neatmetīs sava lielā apsolījuma dēļ.” (1. Samuēla 12:22.)
23. Kas no mums tiek prasīts, lai mums būtu pastāvīgas attiecības ar Jehovu?
23 Lai mūsu attiecības ar Jehovu būtu pastāvīgas, mums, protams, jātic labajai vēstij un jāuzskata Bībele par Dieva vārdiem, kas tie patiesībā ir. (1. Tesaloniķiešiem 2:13.) Mums ir vajadzīga stingra ticība Jehovam, un mums jāļauj, lai viņa vārdi apgaismotu mūsu ceļus. (Psalms 119:105; Salamana Pamācības 3:5, 6.) Mūsu ticība pieaugs, kad mēs lūgsim viņu, būdami pārliecināti par viņa līdzjūtību, žēlsirdību un atbalstu.
24. Kāda mierinoša doma ir pausta Romiešiem 14:8?
24 Ticība mūs ir mudinājusi veltīt sevi Dievam uz mūžīgiem laikiem. Pat ja mums jāmirst, mēs paliekam viņa kalpi, jo mums ir stipra ticība un cerība uz augšāmcelšanu. ”Vai dzīvojam, vai mirstam, — mēs piederam savam Kungam.” (Romiešiem 14:8.) Paturēsim šo mierinošo domu prātā un ticēsim labajai vēstij un visiem Dieva Rakstiem kopumā.
Kā jūs atbildētu?
• Kas ir ticība, un kāpēc mums tā ir nepieciešama?
• Kāpēc ir svarīgi ticēt labajai vēstij un visiem Dieva Rakstiem kopumā?
• Kā ticība palīdz dažādos pārbaudījumos?
• Kas palīdz saglabāt ticību?
[Jautājumi studēšanai]
[Attēli 12. lpp.]
Jehova gādāja, lai Jeremijam un Elijam būtu iztika, jo viņiem bija ticība
[Attēli 13. lpp.]
Stipra ticība bija Ījabam, Pēterim un Nehemijam
[Attēli 15. lpp.]
Lai mums būtu pastāvīgas attiecības ar Jehovu, mums jātic labajai vēstij