”Palieciet manos vārdos”

”Ja jūs paliekat manos vārdos, jūs patiesi esat mani mācekļi.” (JĀŅA 8:31)

1. a) Ko Jēzus bija paveicis, pirms viņš atgriezās debesīs? b) Par kādiem jautājumiem tālāk būs runa?

KAD kristietības dibinātājs Jēzus Kristus atgriezās debesīs, viņš nebija sarakstījis grāmatas, uzcēlis pieminekļus un sakrājis bagātības. Taču viņš bija sagatavojis mācekļus un paskaidrojis, kādām prasībām tiem jāatbilst. Jāņa evaņģēlijā ir minētas trīs svarīgas prasības, ko Jēzus izvirzīja ikvienam, kurš vēlas būt viņa sekotājs. Kas tās ir par prasībām? Kas jādara, lai tām atbilstu? Kā noskaidrot, vai mēs drīkstam sevi saukt par Kristus mācekļiem? *

2. Kāda svarīga prasība, ko savā evaņģēlijā ir minējis Jānis, attiecas uz Jēzus mācekļiem?

² Aptuveni sešus mēnešus pirms savas nāves Jēzus devās uz Jeruzalemi un sludināja cilvēku pūļiem, kas tur bija sapulcējušies, lai svinētu nedēļu garos Lieveņu svētkus. Kad svētki bija pusē, ”no tautas daudzi viņam sāka ticēt”. Jēzus turpināja sludināt, un svētku pēdējā dienā vēl ”daudzi sāka viņam ticēt”. (Jāņa 7:10, 14, 31, 37; 8:30.) Tad Jēzus, uzrunādams cilvēkus, kas tikko bija sākuši viņam ticēt, minēja svarīgu prasību, kas attiecas uz viņa mācekļiem. Apustulis Jānis ir pierakstījis Jēzus teikto: ”Ja jūs paliekat manos vārdos, jūs patiesi esat mani mācekļi.” (Jāņa 8:31.)

3. Kāda īpašība ir nepieciešama, lai ”paliktu [Jēzus] vārdos”?

³ Jēzus negribēja teikt, ka šiem cilvēkiem trūka ticības. Viņš norādīja, ka tiem bija iespēja kļūt par viņa mācekļiem, bet tikai tad, ja tie paliktu viņa vārdos, tātad būtu izturīgi. Jēzus klausītāji bija labvēlīgi uztvēruši viņa teikto, bet tagad tiem vajadzēja rīkoties saskaņā ar dzirdēto. (Jāņa 4:34; Ebrejiem 3:14.) Izturību Jēzus uzskatīja par īpašību, bez kuras viņa sekotāji nevar iztikt, un savā pēdējā sarunā ar apustuļiem, par ko stāstīts Jāņa evaņģēlijā, viņš vienam no tiem divas reizes sacīja: ”Seko man!” (Jāņa 21:19, 22.) Daudzi agrīnie kristieši pastāvīgi sekoja Jēzum. (2. Jāņa 4.) Kas viņiem palīdzēja izturēt?

4. Kas agrīnajiem kristiešiem palīdzēja būt izturīgiem?

⁴ Uz vienu svarīgu faktoru norādīja apustulis Jānis, kas aptuveni 70 gadus bija uzticīgs Kristus māceklis. Viņš uzslavēja uzticīgos kristiešus, rakstīdams: ”Jūs esat stipri, un Dieva vārds paliek jūsos, un jūs ļauno esat uzvarējuši.” Šie Kristus mācekļi izturēja — viņi palika Dieva vārdos, jo Dieva vārds palika viņos. Viņi šo vārdu no sirds novērtēja. (1. Jāņa 2:14, 24.) Arī mūsdienās, lai mēs ”pastāvētu līdz galam”, Dieva vārdam jāpaliek mūsos. (Mateja 24:13.) Kā to var panākt? Uz šo jautājumu palīdz atbildēt kāda līdzība, ko stāstīja Jēzus.

”Kas vārdu dzird”

5. a) Kādus zemes veidus Jēzus minēja vienā no savām līdzībām? b) Ko Jēzus līdzībā simbolizē sēkla un zeme?

⁵ Jēzus stāstīja līdzību par sējēju, kas sēj sēklu, un to var lasīt Mateja, Marka un Lūkas evaņģēlijā. (Mateja 13:1—9, 18—23; Marka 4:1—9, 14—20; Lūkas 8:4—8,  11—15.) Lasot šīs Bībeles vietas, var ievērot, ka līdzības būtība ir šāda: viena un tā pati sēkla krīt dažādā zemē un nes dažādus augļus. Vispirms Jēzus minēja cietu zemi, tad — vietu, kur zemes ir pavisam maz, bet pēc tam — ērkšķiem aizaugušu zemi. Ceturtā veida zeme atšķīrās no visām iepriekšējām un tika nosaukta par ”labu zemi”. Kā Jēzus pats paskaidroja, sēkla ir Dieva vārdos ietvertā vēsts par Valstību, savukārt zeme attēlo cilvēkus ar atšķirīgu sirds stāvokli. Lai gan visiem cilvēkiem, ko simbolizē dažāda zeme, ir kaut kas kopīgs, tie, uz kuriem tiek norādīts ar labu zemi, kaut kādā ziņā atšķiras no visiem pārējiem.

6. a) Ar ko ceturtais zemes veids Jēzus līdzībā atšķiras no pirmajiem trijiem, un uz ko ar to tiek norādīts? b) Kas ir nepieciešams, lai cilvēks paliktu Kristus māceklis?

⁶ No tā, kas rakstīts Lūkas evaņģēlija 8. nodaļā, no 12. līdz 15. pantam, var redzēt, ka visos četros gadījumos cilvēki ”vārdu dzird”. Taču tie, kam ir ”laba un godīga sirds”, neaprobežojas ar to, ka ”vārdu dzird”. Viņi ”to patur.., augļus nesdami ar pacietību”. Laba zeme ir irdena un dziļa, tāpēc sēkla var pamatīgi iesakņoties, uzdīgt un nest augļus. (Lūkas 8:8.) Cilvēki, kuru sirds ir laba, saprot, augstu novērtē un no sirds pieņem Dieva vārdu. (Romiešiem 10:10; 2. Timotejam 2:7.) Dieva vārds paliek viņos, tā ka viņi var nest augļus ar pacietību. Tātad, lai cilvēks paliktu Kristus māceklis, viņam augstu jāvērtē Dieva vārdi. (1. Timotejam 4:15.) Bet kā var izveidot šādu attieksmi pret Dieva vārdiem?

Sirds stāvoklis un nopietnas pārdomas

7. Kas Bībelē bieži ir minēts kopā ar labu sirdi?

⁷ Ir kaut kas tāds, kas Bībelē bieži minēts kopā ar labu sirdi. ”Taisnā cilvēka sirds apdomā, kā būtu jāatbild.” (Salamana Pamācības 15:28.) ”Lai Tev tīk manas runas un manas sirds pārdomas, Kungs.” (Psalms 19:15, VDP.) ”Manas sirds pārdomas lai ir dziļa patiesība.” (Psalms 49:4.)

8. a) No kā būtu jāvairās un kas būtu jādara, lasot Bībeli? b) Ko mēs iegūstam, ja ar lūgšanām pārdomājam Dieva vārdus? (Izmantojiet arī materiālu no ielogojuma ”Nostiprinājušies.. patiesībā”.)

⁸ Tāpat kā šiem Bībeles sarakstītājiem, arī mums lūgšanās ar pateicību jāpārdomā Dieva vārdi un viņa rīcība. Lasot Bībeli un uz Bībeli balstītas publikācijas, mēs nedrīkstam būt kā steidzīgi tūristi, kas traucas no vienas skaistas vietas uz nākamo, visu fotografē, bet neko īsti neapskata. Kad studējam Bībeli, mums jāatrod laiks, lai, tēlaini runājot, apstātos un papriecātos par ainavu. * Ja mierīgi pārdomājam izlasīto, Dieva vārds ietekmē mūsu sirdi. Tas rosina mūsu emocijas un veido mūsu domāšanu, un mēs izjūtam pamudinājumu  lūgšanā uzticēt Dievam savas apslēptākās domas. Iznākumā nostiprinās mūsu attiecības ar Jehovu, un mīlestība pret Dievu mūs pamudina sekot Jēzum pat ļoti grūtos apstākļos. (Mateja 10:22.) Ja vēlamies palikt uzticīgi līdz galam, mums noteikti jāpārdomā tas, ko saka Dievs. (Lūkas 21:19.)

9. Kas jādara, lai mūsu sirds joprojām labvēlīgi reaģētu uz Dieva vārdu?

⁹ No Jēzus līdzības var redzēt arī to, ka sēklas jeb Dieva vārda augšanai ir traucēkļi. Lai mēs paliktu uzticīgi Jēzus mācekļi, mums vispirms jāsaprot, kas ir šie traucēkļi, kurus līdzībā simbolizē nelabvēlīgi augšanas apstākļi, un pēc tam jācenšas no tiem izvairīties vai tos novērst. Tā mēs panāksim, ka mūsu sirds joprojām labvēlīgi reaģēs uz Valstības sēklu un turpinās nest augļus.

”Ceļmalā” kritusī sēkla — pārlieka aizņemtība

10. Kādu zemi Jēzus vispirms aprakstīja savā līdzībā, un uz ko viņš ar to norādīja?

¹⁰ Pirmā veida zeme, kurā nokrīt sēkla, ir ”ceļmala”, kur garāmgājēji ”to samina”. (Lūkas 8:5.) Gar ceļu, kas ved cauri labības laukam, zeme ir nomīdīta cieta, jo pa to daudzi staigā. (Marka 2:23.) Ja kāds pārlieku daudz laika un spēka veltī ikdienas rūpēm, var izrādīties, ka viņš ir pārāk aizņemts, lai viņa sirdī veidotos pateicība par Dieva vārdu. Šādi cilvēki vārdu dzird, bet to nepārdomā, un viņu sirds paliek neatsaucīga. Pirms viņi ir iemīlējuši dzirdēto,  ”velns nāk un ņem vārdu no viņu sirdīm, lai netic un netop izglābti”. (Lūkas 8:12.) Vai no tā var izvairīties?

11. Kā nepieļaut, ka sirds kļūst līdzīga nomīdītai zemei?

¹¹ Ir daudz kas tāds, ko varētu darīt, lai sirds nekļūtu līdzīga neauglīgai ceļmalas zemei. Nomīdīta, cieta zeme var kļūt irdena un auglīga, ja tā tiek uzarta un ja pa to pārstāj staigāt. Tāpat, ja cilvēks atlicinās laiku Dieva Rakstu studēšanai un pārdomām par tiem, viņa sirds sāks līdzināties labai, auglīgai zemei. Galvenais ir nepieļaut, ka mūs pārmērīgi nodarbinātu ikdienas dzīves rūpes. (Lūkas 12:13—15.) Mums vienmēr jāatrod laiks, lai pārdomātu ”svarīgāko” dzīvē. (Filipiešiem 1:9—11.)

”Uz akmeni” kritusī sēkla — bailes

12. Kāds ir patiesais iemesls, kāpēc asns nokalst otrā veida zemē, kas bija minēta Jēzus līdzībā?

¹² Kad sēkla nokrīt otrā veida zemē, tā nevis paliek virspusē, kā tas bija pirmajā gadījumā, bet iesakņojas un uzdīgst. Bet, kad uzlec saule, asns karstumā savīst un nokalst. Jāpievērš uzmanība kādai būtiskai niansei: patiesais iemesls, kāpēc asns nokalst, nav karstums. Saule apspīd arī augu, kas izaug labā zemē, taču tas nevis nokalst, bet zeļ. Ar ko ir izskaidrojama šī atšķirība? Uzdīgusī sēkla, kā paskaidro Jēzus, novīst tāpēc, ka ”tai nebija dziļas zemes” un ”tai nebija slapjuma”. (Mateja 13:5, 6; Lūkas 8:6.) ”Akmens” jeb akmenājs, kas atrodas tieši zem augsnes virskārtas, neļauj augam kārtīgi iesakņoties, tāpēc tas nesaņem pietiekami daudz mitruma un nav stabils. Asns nokalst, jo augsnes kārtiņa ir plāna.

13. Kādus cilvēkus var salīdzināt ar akmeņainu zemi, un kāds ir patiesais viņu rīcības iemesls?

¹³ Šajā līdzības daļā ir runa par cilvēkiem, kas vārdu ”uzņem ar prieku” un ”mazu brīdi” dedzīgi seko Jēzum. (Lūkas 8:13.) Bet, ja viņiem jāpieredz ”bēdas vai vajāšanas”, ko var salīdzināt ar saules svelmi, viņi nobīstas, zaudē prieku un spēku un pārstāj sekot Kristum. (Mateja 13:21.) Tomēr īstais viņu baiļu iemesls nav pretestība. To pierāda fakts, ka miljoniem Kristus mācekļu, kaut arī pieredz dažādas bēdas, paliek uzticīgi Dievam. (2. Korintiešiem 2:4; 7:5.) Patiesais iemesls, kāpēc daži padodas bailēm un novēršas no Jēzus, ir cits: viņu sirds ir līdzīga akmenim, tāpēc viņi pietiekami dziļi nepārdomā to, kas ir uzmundrinošs un garīgs. Pateicības jūtas, kas šādu cilvēku sirdī veidojas pret Jehovu un viņa vārdiem, ir pārāk seklas un vājas, lai viņi izturētu pretestību. Bet šādu iznākumu ir iespējams nepieļaut.

14. Ko cilvēks var darīt, lai nepieļautu, ka viņa sirds sāk līdzināties akmeņainai zemei?

¹⁴ Ir jādara viss, lai sirdī nebūtu nekādu akmeņiem līdzīgu šķēršļu, piemēram, lai tajā neiesakņotos rūgtums, nerastos slēpts savtīgums vai kādas citas negatīvas jūtas un īpašības, ko nav tik viegli pamanīt. Ja šādas nevēlamas iezīmes jau ir izveidojušās, Dieva vārdu spēks ir pietiekams, lai tās pārvarētu. (Jeremijas 23:29; Efeziešiem 4:22; Ebrejiem 4:12.) Lūgšanas un pārdomas palīdz ”iedēstīt vārdu” dziļi cilvēka sirdī. (Jēkaba 1:21.) Tā viņš iegūst spēku nenolaist rokas situācijās, kas sagādā vilšanos, un drosmi palikt uzticīgam arī pārbaudījumos.

 ”Starp ērkšķiem” kritusī sēkla — cilvēki ar dalītu sirdi

15. a) Kāpēc trešā veida zemei, ko minēja Jēzus, būtu jāpievērš īpaša uzmanība? b) Kas galu galā notiek ar trešā veida zemi, un kāpēc tā notiek?

¹⁵ Trešā veida zeme ir ērkšķaina, un tai mēs pievērsīsim īpašu uzmanību, jo daudzējādā ziņā tā atgādina labo zemi. Tāpat kā labajā zemē, arī ērkšķainajā zemē sēkla iesakņojas un uzdīgst. Sākumā starp augiem, kas aug abu veidu zemē, nav nekādas atšķirības, taču ar laiku veidojas nelabvēlīgi apstākļi un viens no augiem tiek nomākts. Atšķirībā no labās zemes trešā veida zeme aizaug ar ērkšķiem. Kad asns ir uzdīdzis, tam jāsacenšas ar ērkšķiem, kas tam ”uzaug līdz”. Kādu laiku norit sacensība par barības vielām, gaismu un telpu, bet beigu beigās ērkšķi gūst virsroku pār asnu un ”to nomāc”. (Lūkas 8:7.)

16. a) Kādus cilvēkus var salīdzināt ar ērkšķainu zemi? b) Ko, saskaņā ar trijiem evaņģēlijiem, simbolizē ērkšķi? (Skat. zemsvītras piezīmi.)

¹⁶ Kādus cilvēkus var salīdzināt ar ērkšķaino zemi? Jēzus paskaidro, ka tie ”ir tie, kas to dzird un tomēr noiet un iegrimst rūpēs un bagātībā un pasaules kārībās un noslāpst un nenes nekādus augļus”. (Lūkas 8:14.) Sējēja iesētā sēkla un ērkšķi aug vienlaikus, un līdzīgā situācijā ir cilvēki, kas mēģina apvienot Dieva vārda uzklausīšanu un ”pasaules kārības”. Dieva vārdu patiesība ir iesēta viņu sirdī, bet viņu uzmanību saista arī citas lietas. Viņu simboliskā sirds ir dalīta. (Lūkas 9:57—62.) Tāpēc viņiem nepietiek laika, lai ar lūgšanām nopietni pārdomātu Dieva vārdus. Viņi līdz galam neizprot Dieva vārdu jēgu, un līdz ar to viņu sirdī neveidojas pateicība, bez kuras nav iespējams izturēt grūtības. Pakāpeniski laicīgi mērķi aizēno šādu cilvēku garīgās intereses tik lielā mērā, ka tās pilnībā ”noslāpst”. * Ja cilvēks nemīl Jehovu no visas sirds, iznākums ir ļoti bēdīgs. (Mateja 6:24; 22:37.)

17. Kā mums jādzīvo, lai simboliskie ērkšķi, kas minēti Jēzus līdzībā, nenomāktu mūsu garīgumu?

¹⁷ Ja garīgiem jautājumiem mūsu dzīvē ir svarīgāka vieta nekā ikdienas rūpēm, tad šīs pasaules raizes un izpriecas nenomāks mūsu garīgumu. (Mateja 6:31—33; Lūkas 21:34—36.) Nav pieļaujams atstāt novārtā Bībeles lasīšanu, un tikpat svarīgi ir pārdomāt izlasīto. Ja dzīvosim pieticīgi, mums būs vairāk laika, lai ar lūgšanām nopietni pārdomātu garīgus jautājumus. (1. Timotejam 6:6—8.) Jehova svētī savus kalpus, kas tā rīkojas un, tēlaini izsakoties, ir izravējuši no zemes ērkšķus, lai ”augam” būtu pieejams vairāk barības vielu, gaismas un telpas un tas nestu augļus. Lūk, ko saka 26 gadus vecā Sandra: ”Kad pārdomāju svētības, ko esmu saņēmusi, būdama patiesībā, es  saprotu, ka pasaule nevar piedāvāt neko līdzīgu.” (Psalms 84:12.)

18. Kā mēs varam palikt Dieva vārdos un saglabāt izturību?

¹⁸ Varam izdarīt secinājumu: lai mēs paliktu Dieva vārdos, saglabātu izturību un joprojām būtu Kristus mācekļi, Dieva vārdam jāpaliek mūsos. Nekad nepieļausim, ka mūsu simboliskās sirds zeme kļūtu cieta, akmeņaina un aizaugtu ar ērkšķiem, — veidosim to irdenu un dziļu. Tad mēs spēsim paturēt sevī Dieva vārdu un ”augļus nest ar pacietību”. (Lūkas 8:15.)

[Zemsvītras piezīmes]

Kā jūs atbildētu?

• Kāpēc mums jāpaliek Jēzus vārdos?

• Kas jādara, lai Dieva vārds paliktu mūsu sirdī?

• Kādus cilvēkus attēlo četri zemes veidi, par kuriem runāja Jēzus?

• Kā var atrast laiku pārdomām par Dieva vārdiem?

[Jautājumi studēšanai]

[Papildmateriāls/Attēls 10. lpp.]

”NOSTIPRINĀJUŠIES.. PATIESĪBĀ”

DAUDZI cilvēki, kas jau ilgu laiku ir Kristus mācekļi, ar visu savu dzīvi pierāda, ka viņi ir ”nostiprinājušies.. patiesībā”. (2. Pētera 1:12.) Kas viņiem palīdz izturēt? Dosim vārdu viņiem pašiem.

”Katras dienas beigās es lasu Bībeli un lūdzu Dievu. Pēc tam es pārdomāju to, ko esmu izlasījusi.” (Džīna, kristīta 1939. gadā.)

”Kad domāju par to, ka Jehova, kas pats ir tik dižens, no sirds mani mīl, man rodas drošības sajūta un parādās spēks palikt viņam uzticīgai.” (Patrīcija, kristīta 1946. gadā.)

”Nepagurt man palīdz kārtīgi Bībeles studēšanas paradumi un tas, ka es pārdomāju ”Dieva dziļumus”.” (1. Korintiešiem 2:10.) (Anna, kristīta 1939. gadā.)

”Lasot Bībeli un uz Bībeli balstītas publikācijas, es cenšos saprast, kas ir manā sirdī un kādi ir mani motīvi.” (Zelda, kristīta 1943. gadā.)

”Visdārgākie brīži man ir tie, kad es izeju pastaigāties un runāju ar Jehovu lūgšanā, stāstot viņam, kā patiesībā jūtos.” (Ralfs, kristīts 1947. gadā.)

”Katru rītu es izlasu dienas pantu un kādu fragmentu no Bībeles. Dienas gaitā tā man ir viela pārdomām.” (Mērija, kristīta 1935. gadā.)

”Mani ļoti iedvesmo publikācijas, kurās sīki analizēta kāda Bībeles grāmata.” (Daniēls, kristīts 1946. gadā.)

Kad jūs ar lūgšanām pārdomājat Dieva vārdus? (Daniēla 6:10b; Marka 1:35; Apustuļu darbi 10:9.)

[Attēls 13. lpp.]

Ja garīgajiem jautājumiem būs galvenā vieta mūsu dzīvē, mēs spēsim ”augļus nest ar pacietību”