Dzīve bēgļu nometnē

AR KO jums saistās vārdi ”bēgļu nometne”? Varbūt jums kādreiz ir gadījies pabūt šādā nometnē? Kāda tā īsti ir?

Šī raksta tapšanas laikā Tanzānijas rietumu daļā pastāvēja 13 bēgļu nometnes. Tanzānijas valdība un ANO Komisariāts bēgļu jautājumos (UNHCR) sniedza palīdzību apmēram 500 tūkstošiem bēgļu, kas bija ieradušies no citām Āfrikas valstīm, kurās plosījās pilsoņu karš. Kā rit dzīve bēgļu nometnē?

Ierašanās nometnē

Kāda pusaudze, vārdā Kandida, stāsta, kas notika pirms dažiem gadiem, kad viņa ar ģimeni ieradās Tanzānijā: ”Mums katram iedeva pārtikas kartīti ar personas kodu un mūs nosūtīja uz Njarugusu nometni. Tur mēs uzzinājām savas ielas un zemes gabala numuru. Noskaidrojuši, kur drīkst cirst kokus un vākt zāli, mēs sākām celt māju. No māliem mēs taisījām ķieģeļus. UNHCR darbinieki mums iedeva plēvi, ko mēs uzklājām uz jumta. Darbs bija nogurdinošs, bet mēs bijām priecīgi, kad mūsu vienkāršā mājiņa bija gatava.”

Produkti, kas pienākas pēc kartītēm, tiek izsniegti katru otro trešdienu. ”Kad jāsaņem palīdzības organizāciju piegādātā pārtika, pie sadales punkta izveidojas gara rinda,” stāsta Kandida.

Kāda ir vienas dienas pārtikas deva?

”Katrs cilvēks saņem kādas trīs glāzes kukurūzas miltu, vienu glāzi zirņu, 20 gramus sojas miltu, divas ēdamkarotes eļļas un vienu tējkaroti sāls. Palaikam mums iedod ziepju gabalu, ar ko jāiztiek veselu mēnesi.”

Bet kā ir ar dzeramo ūdeni? Vai tas ir pieejams? Riziki, jauna sieviete, kas arī dzīvo nometnē, stāsta: ”Jā, tas ir pieejams. No tuvējām upēm ūdens pa cauruļvadiem tiek sūknēts lielos rezervuāros, kur to dezinficē  ar hloru. Pēc tam ūdens tiek pievadīts daudzajām ūdensņemšanas vietām, kas ir katrā nometnē. Tomēr, lai nesaslimtu, mēs to pirms lietošanas vienmēr cenšamies novārīt. Bieži pie šīm ūdensņemšanas vietām mums paiet visa diena, pildot traukus ar ūdeni un mazgājot drēbes. Katram cilvēkam dienā pienākas tikai pusotrs spainis ūdens.”

Ja jūs brauktu cauri kādai no šīm nometnēm, jūs varētu redzēt gan bērnudārzus, gan skolas dažāda vecuma bērniem. Dažās nometnēs pat pieaugušajiem ir iespēja mācīties. Pie pašas nometnes atrodas arī policijas iecirknis un vietējā varas iestāde, kuru uzdevums ir rūpēties par kārtību nometnē. Varbūt jūs pamanītu arī plašu tirgu ar daudziem galdiem, kurā bēgļi var iegādāties dārzeņus, augļus, zivis, vistas gaļu un citus pārtikas produktus. Tirgoties šeit ierodas daudzi vietējie iedzīvotāji. Bet kur bēgļi ņem naudu? Daži ir iekopuši nelielu sakņu dārziņu, kura ražu pārdod tirgū. Citi mēdz pārdot daļu no saviem miltiem vai zirņiem, lai iegādātos gaļu vai augļus. Var teikt, ka nometne drīzāk līdzinās lielam ciematam nekā pagaidu apmešanās vietai. Tirgū nav nekas neparasts redzēt cilvēkus, kas, tāpat kā agrāk savā dzimtenē, smejas un jautri pavada laiku.

Ja jūs iegrieztos slimnīcā, kāds no ārstiem jums pastāstītu, ka nometnē ir  vairākas ambulances, kur parasti tiek sniegta medicīniskā palīdzība. Slimnīcā pacientus nogādā smagu saslimšanu gadījumos. Protams, slimnīca nav iedomājama bez dzemdību nodaļas, jo nometnē, kurā dzīvo 48 tūkstoši cilvēku, mēnesī vidēji piedzimst 250 mazuļi.

Garīgā barība

Jehovas lieciniekus, kas dzīvo citās pasaules malās, droši vien interesē, kā Tanzānijas nometnēs klājas viņu garīgajiem brāļiem. Visās nometnēs kopumā atrodas apmēram 1200 liecinieku, kas ir organizēti 14 draudzēs un 3 grupās.

Katrā nometnē, kur ieradās šie uzticīgie kristieši, viņi tūlīt lūdza ierādīt zemes gabalu Valstības zālei, kas bija nepieciešama, lai pārējie bēgļi zinātu, kur atrast Jehovas lieciniekus un apmeklēt viņu iknedēļas sapulces. Piemēram, Lugufu nometnē ir septiņas draudzes, pie kurām pieder 659 aktīvi kristieši. Taču svētdienas sapulci visās draudzēs kopā parasti apmeklē kādi 1700 cilvēki.

Visās nometnēs Jehovas liecinieki organizē arī lielākas sanāksmes — kongresus. Kad Lugufu nometnē notika pirmais apgabala kongress, tajā klāt bija 2363 cilvēki. Blakus kongresa norises vietai liecinieki bija izveidojuši baseinu jaunu mācekļu kristīšanai. Viņi bija izrakuši bedri un izklājuši to ar plēvi. Pēc tam brāļi ar velosipēdu bija veduši ūdeni no divus kilometrus attālās upes. Tā kā vienā reizē varēja atvest tikai 20 litrus, viņi bija braukuši daudzas reizes. Kristīšanās kandidāti pie baseina izveidoja garu rindu. Pavisam tika kristīti 56 jauni mācekļi, kurus pilnībā iegremdēja ūdenī. Kāds pilnas slodzes sludinātājs, kas tika intervēts kongresā, pastāstīja, ka viņš māca Bībeli 40 cilvēkiem. Četri no viņa skolniekiem kristījās šajā kongresā.

Jehovas liecinieku filiāles birojs ir parūpējies, lai nometnes regulāri apmeklētu ceļojošie  pārraugi. Lūk, ko stāsta viens no pārraugiem: ”Brāļi ir ļoti dedzīgi kalpošanā. Viņiem ir plaša sludināšanas teritorija. Kādā draudzē liecinieki vidēji sludina 34 stundas mēnesī. Daudzi māca Bībeli vismaz pieciem ieinteresētiem cilvēkiem. Kāda pioniere [pilnas slodzes sludinātāja] stāstīja, ka labāku teritoriju viņa nevar vēlēties. Ļaudis nometnē ar aizrautību lasa mūsu izdevumus.”

Bet kā bībeliskā literatūra nonāk līdz nometnēm? Vispirms filiāles birojs pa dzelzceļu nosūta literatūru uz Kigomu, pilsētu, kas atrodas Tanganjika ezera austrumu krastā. Kigomā to sagaida brāļi un parūpējas, lai tā tiktu aizvesta draudzēm. Dažreiz viņi noīrē nelielu kravas automašīnu un paši izvadā literatūru pa nometnēm. Tas nozīmē, ka trīs četras dienas ir jābrauc pa ļoti sliktiem ceļiem.

Materiāla palīdzība

Jehovas liecinieki, kas dzīvo Francijā, Beļģijā un Šveicē, ir snieguši īpaši lielu palīdzību bēgļiem. Daži liecinieki ar Tanzānijas Iekšlietu ministrijas un UNHCR pārstāvju atļauju ir viesojušies bēgļu nometnēs. Jehovas liecinieki Eiropā ir savākuši daudz tonnu sojas piena, drēbju, apavu, mācību grāmatu un ziepju. Šīs mantas tika ziedotas visiem bēgļiem, saskaņā ar Bībeles principu: ”Kamēr mums ir laiks, darīsim labu visiem, bet sevišķi ticības biedriem.” (Galatiešiem 6:10.)

Liecinieku pūles ir bijušas tā vērtas, jo palīdzību ir saņēmis ievērojams skaits bēgļu. Kādas nometnes pašpārvaldes komiteja izteica pateicību šādiem vārdiem: ”Visas kopienas vārdā mums ir tas gods pateikties par palīdzību, ko jūsu organizācija ir sniegusi trīs reizes.. Apģērbu ir saņēmuši 12 654 cilvēki — vīrieši, sievietes un bērni, tai skaitā arī zīdaiņi.. Patlaban Mujovozi nometnē ir apmetušies 37 tūkstoši bēgļu. Kopumā palīdzību ir saņēmuši 12 654 cilvēki, tas ir, 34,2 procenti nometnes iedzīvotāju.”

Citā nometnē 12 382 bēgļi katrs saņēma trīs apģērba gabalus, un vēl kādai nometnei tika ziedoti vairāki tūkstoši mācību grāmatu, kas domātas vidusskolas, sākumskolas un bērnudārza vecuma bērniem. Kāds UNHCR materiāltehniskās apgādes darbinieks izteicās: ”Mēs esam ļoti pateicīgi par ziedojumiem, ..[kas atvieglo] bēgļu nometnes iemītnieku neapskaužamo stāvokli. Pēdējā sūtījumā mēs saņēmām 5 konteinerus ar grāmatām, kuras nometnes dienesti ir izdalījuši bēgļiem. [..] Liels jums paldies.”

Palīdzības sniegšana tika atspoguļota pat vietējā presē. Laikraksta Sunday News 2001. gada 20. maija numurā bija lasāms virsraksts ”Apģērbs Tanzānijas bēgļiem jau ir ceļā”. Laikraksta 2002. gada 10. februāra numurā bija teikts: ”Bēgļi ir ļoti pateicīgi par ziedotajām mantām, jo daļa bērnu, kas neapmeklēja skolu apģērba trūkuma dēļ, tagad regulāri piedalās stundās.”

Nonākuši grūtos apstākļos, tomēr nav izmisuši

Vairākumam bēgļu ir nepieciešams apmēram gads, lai pierastu pie dzīves nometnē. Viņu dzīvesveids ir ļoti vienkāršs. Jehovas liecinieki, kas atrodas nometnēs, daudz laika pavada, stāstīdami citiem bēgļiem mierinošo labo vēsti, kas atrodama Dieva Rakstos, Bībelē. Viņi stāsta par jaunu pasauli, kurā visi ”pārkals zobenus lemešos un savu šķēpu galus par vīna dārznieku potes nažiem. Neviena tauta nepacels zobenu pret otru un nemācīsies vairs karot.” Tad visi ”sēdēs un dzīvos bez bailēm zem sava vīna un vīģes koka, jo nebūs neviena, kas tiem iedvestu bailes, jo to tā ir noteikusi tā Kunga, mūsu Dieva Cebaota mute”. Ar Dieva svētību tiks panākts, ka nevienam nekad vairs nebūs jādzīvo bēgļu nometnē. (Mihas 4:3, 4; Psalms 46:10.)

[Attēls 8. lpp.]

Dzīvojamās mājas Ndutas nometnē

[Attēli 10. lpp.]

Lukoles Valstības zāle (pa labi). Kristīšana Lugufu (apakšā)

[Attēls 10. lpp.]

Apgabala kongress Lugufu nometnē