Jehova — Dievs, ko ir vērts iepazīt

VAI nevarētu gadīties, ka jūs dzīvē palaižat garām kaut ko svarīgu? Ja jūs tikpat kā neko nezināt par Dievu, visticamāk, tieši tā arī ir. To var apgalvot tāpēc, ka neskaitāmi cilvēki ir pieredzējuši, kā Bībeles Dieva iepazīšana viņu dzīvē ienes daudz svētību. Tās ir svētības, ko viņi izjūt jau tagad un kas iesniegsies arī tālā nākotnē.

Bībeles Autors Dievs Jehova vēlas, lai mēs viņu ”atzītu” jeb iepazītu. Psalmu sacerētājs reiz rakstīja: ”Lai [cilvēki] atzīst, ka vienīgi Tavs vārds pastāv, ak Kungs, Tu Visuaugstākais pār visu pasauli.” Jehova zina, ka mums nāks vienīgi par labu, ja iepazīsim viņu. Viņš mums apliecina: ”Es tas Kungs, tavs Dievs, mācu tev to, kas tev par svētību, un vedu tevi tai ceļā, pa kuŗu tev jāstaigā.” Kas ir tas labais, ko mēs varam gūt, iepazīstot Visuaugstāko, Dievu Jehovu? (Psalms 83:19; Jesajas 48:17.)

Viens no ieguvumiem ir tas, ka mēs varam saņemt padomus, kas palīdz tik galā ar problēmām, ar kurām mums jāsastopas ik dienas, kā arī iegūt drošu cerību uz nākotni un sirdsmieru. Turklāt, ja mēs kārtīgi iepazīstam Jehovu, mēs sākam ar citām acīm raudzīties uz visbūtiskākajiem jautājumiem, kas skar cilvēkus visā pasaulē. Par kādiem jautājumiem ir runa?

Vai dzīvei ir jēga?

Lai gan cilvēce ir ievērojami progresējusi zinātnes un tehnoloģijas jomā, cilvēkus vēl aizvien nodarbina tādi fundamentāli jautājumi kā, piemēram, kāpēc mēs esam šeit, kas mūs gaida nākotnē un kāda ir dzīves jēga. Ja cilvēks uz šiem jautājumiem nespēj atrast apmierinošas atbildes, viņa dzīvei trūkst jēgas. Bet vai tā notiek ar daudziem? Kādā aptaujā, kas deviņdesmito gadu beigās tika veikta Vācijā, atklājās, ka puse no aptaujātajiem cilvēkiem bieži vien vai vismaz laiku pa laikam nespēj saskatīt savā dzīvē jēgu. Ļoti iespējams, līdzīga situācija ir arī jūsu apkārtnē.

Ja cilvēks neredz dzīvē jēgu, viņam nav īsta pamata, kas mudinātu pēc kaut kā tiekties. Daudzi mēģina atrast dzīves piepildījumu, veidojot karjeru vai krājot mantu, tomēr visbiežāk viņus tā arī nepamet tukšuma sajūta. Bezjēdzības sajūta dažus nomoka tik ļoti, ka galu galā viņi vairs negrib dzīvot. Tā notika ar kādu jaunu, skaistu sievieti, kas, pēc International Herald Tribune vārdiem, bija uzaugusi ”neaprakstāmā greznībā, baudot bezgalīgas priekšrocības”. Kaut gan šī sieviete bija ļoti bagāta, viņa jutās vientuļa un neredzēja savai dzīvei mērķi. Kādu dienu viņa izdarīja pašnāvību, iedzerot miega zāles. Varbūt arī jūs esat pazinuši kādu vientuļu cilvēku, kura dzīve ir aprāvusies traģiski.

Varbūt jums ir gadījies dzirdēt apgalvojumu, ka zinātne spēj atbildēt uz visiem jautājumiem par dzīvi. Vācu nedēļas laikrakstā Die Woche bija atzīmēts: ”Ja arī zinātne ir patiesa, tad, runājot par garīgiem jautājumiem, tā ir bezspēcīga.  Evolūcijas teorija šķiet primitīva, un arī kvantu fizika, kas māca par dažādām iepriekš neparedzamām svārstībām, lai nu ko, bet mierinājumu un drošību gan nepiedāvā.” Zinātnieki ir paveikuši ļoti daudz, lai izpētītu dažādas dzīvības formas uz zemes un izskaidrotu dabā pastāvošos ciklus un procesus, kas uztur dzīvību. Tomēr zinātne nepaskaidro, kāda ir mūsu dzīves jēga un kas ir gaidāms nākotnē. Ja cilvēki paļaujas vienīgi uz zinātni, jautājumi par dzīves jēgu tā arī paliek neatbildēti. Līdz ar to ”ļoti daudzi cilvēki nezina, pēc kā dzīvē vadīties”, bija teikts žurnālā Süddeutsche Zeitung.

Kurš gan varētu sniegt labāku vadību dzīvē nekā pats Radītājs? Tā kā viņš sākotnēji ir radījis uz zemes cilvēku, viņam būtu jāzina, kāda jēga ir cilvēku dzīvei. Bībelē ir paskaidrots, ka Jehova radīja cilvēkus, lai tie apdzīvotu zemi un rūpētos par to. Turklāt savā rīcībā cilvēkiem bija jāatspoguļo tādas Radītāja īpašības kā taisnīgums, gudrība un mīlestība. Kad mēs noskaidrojam, ar kādu mērķi Jehova radīja cilvēkus, kļūst arī skaidrs, kāda ir mūsu dzīves jēga. (1. Mozus 1:26—28.)

Kā mums būtu jārīkojas?

Varbūt arī jums līdz šim nav izdevies atrast apmierinošas atbildes uz jautājumiem par dzīves jēgu un nākotnes izredzēm. Tādā gadījumā atcerieties, ka Bībelē mums ir ieteikts iepazīt Jehovu. Jēzus teica: ”Šī ir mūžīgā dzīvība, ka viņi atzīst tevi, vienīgo patieso Dievu un to, ko tu esi sūtījis, Jēzu Kristu.” Turklāt Bībelē ir izteikts mudinājums attīstīt īpašības, kas piemīt Dievam, it īpaši mīlestību, un izvirzīt sev mērķi kļūt par Dieva mesiāniskās Valstības pavalstniekiem. Ja jūs ņemsiet vērā šos Bībeles aicinājumus, jūsu dzīve iegūs jēgu un jums būs brīnišķīga, droša cerība uz nākotni. Jūs atradīsiet atbildes uz būtiskajiem jautājumiem, kas jums līdz šim nav devuši mieru. (Jāņa 17:3; Salamans Mācītājs 12:13.)

Kāds vīrietis, vārdā Hanss *, no savas personiskās pieredzes pārliecinājās, cik ļoti cilvēku var ietekmēt tas, ka viņš ir uzzinājis atbildes uz svarīgiem jautājumiem par dzīvi. Kaut gan arī agrāk Hanss ticēja Dievam, viņa priekšstats par Dievu bija stipri neskaidrs un viņa ticība nekādi neietekmēja rīcību. Hanss lietoja narkotikas, aizrāvās ar sievietēm, motocikliem un iesaistījās sīkos noziegumos. ”Mana dzīve tomēr tā arī palika tukša un nesniedza patiesu gandarījumu,” viņš atzīst. Aptuveni 25 gadu vecumā šis vīrietis nolēma rūpīgi lasīt Bībeli, lai iepazītu Dievu. Kad Hanss bija tuvu iepazinis Jehovu un sapratis, kāda ir dzīves jēga, viņš izmainīja savu dzīvesveidu un pēc kāda laika kļuva par Jehovas liecinieku. Nu jau desmit gadus šis vīrietis kalpo Dievam pilnu slodzi. Tagad viņš atzīst: ”Nav nekā labāka, ko dzīvē varētu darīt, kā kalpot Jehovam. Nekas tam nestāv līdzi. Iepazīstot Jehovu, es esmu atradis dzīves jēgu.”

Protams, jautājums par dzīves jēgu nav vienīgais, kas uztrauc daudzus cilvēkus. Apstākļiem pasaulē pastāvīgi pasliktinoties, arvien vairāk un vairāk cilvēku nomoka vēl kāds būtisks jautājums.

Kāpēc tas ir noticis?

Kad cilvēki pieredz smagas bēdas, bieži vien viņiem prātā ir viens vienīgs jautājums: kāpēc tas tā notika? Spēja tikt galā ar kādas nelaimes nodarītajām sāpēm lielā mērā ir atkarīga no tā, vai cilvēks atrod apmierinošu atbildi uz šo jautājumu. Ja tā nenotiek, sāpes tā arī nerimstas un cilvēks var kļūt rūgtuma pilns. Padomāsim, piemēram, kas atgadījās Brunijas dzīvē.

 ”Pirms dažiem gadiem nomira mana mazā meitiņa,” stāsta Brunija. ”Es ticēju Dievam, tāpēc meklēju mierinājumu pie vietējā mācītāja. Viņš man pateica, ka Dievs ir paņēmis Suzannu pie sevis debesīs un ka viņa tagad ir eņģelis. Pēc viņas nāves es jau tā biju bezgala satriekta, bet tagad maniem pārdzīvojumiem nāca klāt vēl arī naids pret Dievu par to, ka viņš Suzannu bija paņēmis pie sevis.” Vairāki gadi Brunijai pagāja sāpēs un ciešanās. ”Reiz kāda Jehovas lieciniece man parādīja Bībelē, ka man nav pamata ienīst Dievu. Izrādījās, ka Jehova nav paņēmis Suzannu debesīs un viņa nav kļuvusi par eņģeli. Mana meitiņa bija saslimusi tāpēc, ka visi cilvēki ir nepilnīgi. Tagad Suzanna guļ nāves miegā, līdz pienāks brīdis, kad Jehova viņu cels augšā. Es arī uzzināju, ka Dievs radīja cilvēkus, lai tie varētu dzīvot mūžīgi paradīzē uz zemes, un viņš drīzumā izpildīs savu nodomu. Kad es sāku saprast, kādas īpašības piemīt Jehovam un kāds viņš īsti ir, man ar viņu veidojās ciešas attiecības un sāpes sāka rimties.” (Psalms 37:29; Apustuļu darbi 24:15; Romiešiem 5:12.)

Miljoniem cilvēku ir pieredzējuši visdažādākās nelaimes: kādu traģēdiju personiskajā dzīvē, karu, badu vai dabas katastrofu. Brunija juta atvieglojumu, uzzinot no Bībeles, ka Jehova nav vainojams cilvēku nelaimēs, ka viņš nekad nav gribējis, lai cilvēki ciestu, un ka drīzumā viņš darīs galu ļaunumam. Jau tas vien, ka ļaunums nemitīgi vēršas plašumā, liecina, ka mēs šobrīd dzīvojam pašreizējās sistēmas ”pēdējās dienās”. Kardinālās pārmaiņas uz labo pusi, pēc kurām mēs tik ļoti ilgojamies, nu jau ir pavisam tuvu. (2. Timotejam 3:1—5, LB-65r; Mateja 24:7, 8.)

Iepazīsim Dievu

Hansam un Brunijai agrāk nebija skaidra priekšstata par Dievu. Viņi ticēja Dievam, kaut gan neko daudz par viņu nezināja. Pēc tam, kad viņi sāka tuvāk iepazīt Jehovu, viņi drīz vien pārliecinājās, ka to darīt ir vērts. Hanss un Brunija noskaidroja atbildes uz svarīgākajiem jautājumiem, kas mūsdienās nodarbina cilvēkus. Tā viņi ieguva iekšēju mieru un drošu cerību uz nākotni. Kaut ko līdzīgu ir pieredzējuši vairāki miljoni Jehovas kalpu.

Lai iepazītu Jehovu, vispirms ir cītīgi jāpētī Bībele, kurā ir pastāstīts gan par Dieva personību, gan par to, ko viņš no mums prasa. Pirmajā gadsimtā bija cilvēki, kas tieši tā arī rīkojās. Vēsturiskā aprakstā ārsts Lūka runāja par Grieķijas pilsētas Berojas jūdiem, kas Pāvila un Sīlas stāstīto ”vārdu labprāt uzņēma, meklēdami ikdienas rakstos, vai tas tā esot”. (Apustuļu darbi 17:10, 11.)

Pirmajā gadsimtā kristiešu draudzes pulcējās kopā. (Apustuļu darbi 2:41, 42, 46; 1. Korintiešiem 1:1, 2; Galatiešiem 1:1, 2; 2. Tesaloniķiešiem 1:1.) Mūsdienās kristieši rīkojas gluži tāpat. Jehovas liecinieki sanāk kopā uz draudzes sapulcēm, kas paredzētas, lai cilvēki varētu veidot tuvākas attiecības ar Jehovu un varētu ar prieku kalpot viņam. Satikties ar Jehovas lieciniekiem ir svarīgi vēl kāda iemesla dēļ. Tā kā pamazām cilvēki arvien vairāk sāk līdzināties Dievam, kam viņi kalpo, Jehovas liecinieki iespēju robežās izkopj sevī īpašības, kas ir raksturīgas pašam Jehovam. Tādā veidā Jehovas liecinieku sabiedrība cilvēkam var palīdzēt vēl labāk iepazīt Jehovu. (Ebrejiem 10:24, 25.)

Bet varbūt jums šķiet, ka Dieva iepazīšana prasa pārāk daudz. Protams, pūles ir nepieciešamas. Bet vai nav tiesa, ka daudzās citās dzīves jomās jums tāpat ir cītīgi jāstrādā, ja vien jūs vēlaties kaut ko sasniegt? Atliek padomāt kaut vai par to, kāda neatlaidība ir nepieciešama sportistam, ja viņš vēlas sasniegt labus rezultātus. Piemēram, franču slēpotājs Žans-Klods Kilī, kas ir izcīnījis vairākas zelta  medaļas, stāstīja, kādas pūles sportistam ir jāiegulda, lai viņš varētu sekmīgi konkurēt ar citiem starptautiskajās sacensībās: ”Tev jāsāk trenēties 10 gadus pirms sacensībām, gadiem ilgi jāplāno, kā tu tajās piedalīsies, un jādomā par tām katru dienu. [..] Tas ir garīgs un fizisks darbs 365 dienas gadā.” Tērēt tik daudz laika un spēka tāpēc, lai veiktu distanci, ko var noslēpot kādās desmit minūtēs! Vai gan nav nesalīdzināmi vērtīgāk veltīt pūles Jehovas iepazīšanai, kas nesīs daudz ilgstošāku labumu?

Attiecības, kas kļūst arvien ciešākas

Neviens, protams, nevēlas palaist dzīvē kaut ko svarīgu garām. Tāpēc, ja arī jūs jūtat, ka dzīvei pietrūkst jēgas vai ja jūs vēlaties saprast dažādu nelaimju cēloņus, centieties iepazīt Bībeles Dievu Jehovu. Tā jūsu dzīve uz visiem laikiem var ievērojami mainīties uz labo pusi.

Vai mēs kādreiz pārstāsim mācīties par Jehovu? Cilvēki, kas kalpo Jehovam jau gadiem ilgi, nebeidz vien brīnīties gan par to, ko viņi ir uzzinājuši par Jehovu līdz šim, gan arī par jaunajām niansēm, ko viņi joprojām atklāj. Šādas zināšanas vairo mūsu prieku un ļauj pieķerties Dievam arvien ciešāk. Pievienosimies arī mēs apustuļa Pāvila vārdiem: ”Kāds Dieva bagātības, gudrības un atziņas dziļums! Cik neizprotamas viņa tiesas un cik neizdibināmi viņa ceļi! Kas gan ir izpratis Dieva prātu, kas ir bijis viņa padoma devējs?” (Romiešiem 11:33, 34.)

[Zemsvītras piezīme]

[Izceltais teksts 5. lpp.]

Cilvēkus vēl aizvien nodarbina tādi fundamentāli jautājumi kā, piemēram, kāpēc mēs esam šeit, kas mūs gaida nākotnē un kāda ir dzīves jēga

[Izceltais teksts 6. lpp.]

”Kad es sāku saprast, kādas īpašības piemīt Jehovam un kāds viņš īsti ir, man ar viņu veidojās ciešas attiecības.”

[Izceltais teksts 7. lpp.]

”Nav nekā labāka, ko dzīvē varētu darīt, kā kalpot Jehovam. Nekas tam nestāv līdzi. Iepazīstot Jehovu, es esmu atradis dzīves jēgu.”