Ko jums nozīmē Kunga vakarēdiens?

”Kas necienīgi ēd šo maizi vai dzeŗ tā Kunga kausu, tas būs noziedzies pret tā Kunga miesu un asinīm.” (1. KORINTIEŠIEM 11:27.)

1. Kas būs vissvarīgākais pasākums 2003. gadā, un kāda ir tā izcelsme?

VISSVARĪGĀKAIS pasākums, kas ieplānots 2003. gadā, notiks 16. aprīlī pēc saules rieta. Šajā datumā Jehovas liecinieki sapulcēsies, lai atzīmētu Jēzus Kristus nāves Atceres vakaru. Kā stāstīts iepriekšējā rakstā, Jēzus iedibināja šo pasākumu, ko sauc arī par Kunga vakarēdienu, pēc tam kad kopā ar saviem apustuļiem bija atzīmējis Pasā svētkus mūsu ēras 33. gada 14. nīsanā. Atceres vakarā tiek izmantota neraudzēta maize un sarkanvīns, kuri simbolizē Kristus bezgrēcīgo miesu un viņa izlietās asinis — vienīgo upuri, kas spēj atbrīvot cilvēci no iedzimtā grēka un nāves. (Romiešiem 5:12; 6:23.)

2. Kāds brīdinājums ir atrodams 1. vēstulē korintiešiem, 11. nodaļas 27. pantā?

² Cilvēkiem, kas Atceres vakarā iebauda simbolus, tas jādara ar atbilstošu cieņu. Apustulis Pāvils to paskaidroja, rakstīdams vēstuli kristiešiem senajā Korintā, kur Kunga vakarēdiens netika atzīmēts pienācīgi. (1. Korintiešiem 11:20—22.) Pāvils rakstīja: ”Kas necienīgi ēd šo maizi vai dzeŗ tā Kunga kausu, tas būs noziedzies pret tā Kunga miesu un asinīm.” (1. Korintiešiem 11:27.) Ko šie vārdi nozīmē?

Daži atzīmēja to necienīgi

3. Kāda bija daudzu Korintas kristiešu attieksme pret Kunga vakarēdiena atzīmēšanu?

³ Daudzi Korintas kristieši iebaudīja Atceres vakara simbolus necienīgi. Viņu starpā notika šķelšanās, un vismaz kādu laiku daži mēdza ņemt līdzi vakariņas un ēst pirms sapulces vai tās laikā, turklāt bieži vien viņi pārēdās un pārdzērās. Šie kristieši nebija ne intelektuāli, ne garīgi modri un ”noziedzās pret tā Kunga miesu un asinīm”.  Savukārt tie, kas nebija ēduši, jutās izsalkuši un kļuva izklaidīgi. Iznākums bija tāds, ka daudzi iebaudīja simbolus bez pienācīgas cieņas, skaidri neapzinoties, cik nopietns ir šis notikums, un tāpēc izpelnījās nosodījumu. (1. Korintiešiem 11:27—34.)

4., 5. Kāpēc cilvēkiem, kas parasti Atceres vakarā iebauda simbolus, ir jāpārbauda pašiem sevi?

⁴ Katru gadu, tuvojoties Atceres vakaram, visiem, kas parasti iebauda simbolus, ir jāpārbauda pašiem sevi. Lai viņi varētu piedalīties kopīgajā maltītē ar pienācīgu cieņu, viņu garīgumam jābūt labā stāvoklī. Ikvienam, kas neciena vai pat nievā Jēzus upuri, draud ”izdeldēšana no [Dieva] tautas”, tāpat kā tā draudēja izraēlietim, kas ēda pateicības upuri, būdams nešķīsts. (3. Mozus 7:20; Ebrejiem 10:28—31.)

⁵ Pāvils salīdzināja Kunga vakarēdienu ar kopīgo mielastu, kāds bija pateicības upuris senajā Izraēlā. Viņš norādīja, ka cilvēkiem, kas iebauda simbolus, ir kopība ar Kristu, un paskaidroja: ”Jūs nevarat dzert tā Kunga kausu un ļauno garu kausu. Jūs nevarat būt tā Kunga galda un ļauno garu galda dalībnieki.” (1. Korintiešiem 10:16—21.) Ja cilvēks, kas parasti Atceres  vakarā iebauda simbolus, nopietni sagrēko, viņam jāatzīstas savā grēkā Jehovam un jālūdz garīga palīdzība draudzes vecākajiem. (Salamana Pamācības 28:13; Jēkaba 5:13—16.) Ja viņš no sirds nožēlo izdarīto un nes atgriešanās augļus, tad nevar teikt, ka viņš iebaudītu simbolus necienīgi. (Lūkas 3:8.)

Viņi ar cieņu vēro notiekošo

6. Kam Dievs ir paredzējis priekšrocību iebaudīt Kunga vakarēdienu?

⁶ Vai Kunga vakarēdiens būtu jāiebauda cilvēkiem, kas patlaban dara labu tiem, kuri vēl ir atlikuši no 144 tūkstošiem Kristus brāļu? (Mateja 25:31—40; Atklāsmes 14:1.) Nē, viņiem tas nav jādara. Šo priekšrocību Dievs ir paredzējis tikai tiem, ko viņš ir svaidījis ar svēto garu un padarījis par ”Kristus līdzmantiniekiem”. (Romiešiem 8:14—18; 1. Jāņa 2:20.) Kā tad būtu jārīkojas cilvēkiem, kas cer mūžīgi dzīvot paradīzē uz zemes, pār kuru valdīs Valstība? (Lūkas 23:43; Atklāsmes 21:3, 4.) Tā kā viņi nav Jēzus līdzmantinieki un viņiem nav perspektīvas dzīvot debesīs, viņi apmeklē Atceres vakaru, bet tikai ar cieņu vēro notiekošo. (Romiešiem 6:3—5.)

7. Kā kristieši pirmajā gadsimtā varēja zināt, ka viņiem jāiebauda Atceres vakara simboli?

⁷ Patiesie kristieši pirmajā gadsimtā bija svaidīti ar svēto garu. Daudziem no viņiem bija viena vai vairākas brīnumainas gara dāvanas, piemēram, spēja runāt mēlēs. Tāpēc šie cilvēki skaidri zināja, ka viņi ir svaidīti ar garu un ka viņiem jāiebauda Atceres vakara simboli. Mūsu laikos ir citādi, un to, vai cilvēkam jāiebauda simboli, var noteikt, pamatojoties uz tādiem Dieva iedvesmotiem vārdiem kā šie: ”Visi, ko vada Dieva gars, ir Dieva bērni. Jo jūs neesat saņēmuši verdzības garu, lai atkal kristu bailēs, bet jūs esat saņēmuši dievbērnības garu, kas mums liek saukt: Aba — Tēvs!” (Romiešiem 8:14, 15.)

8. Ko simbolizē ”kvieši” un ”nezāle”, kas minēti Mateja evaņģēlija 13. nodaļā?

⁸ Laikam ejot, patiesie svaidītie auga kā ”kvieši” starp ”nezālēm” — viltus kristiešiem. (Mateja 13:24—30, 36—43.) Kopš 19. gadsimta 70. gadiem ”kvieši” kļuva saredzami arvien skaidrāk, un pēc kāda laika svaidītajiem kristiešiem, kas pildīja pārraugu pienākumus, tika dots norādījums: ”Vecākajiem.. jāizvirza visiem, kas ir sapulcējušies [uz Atceres vakaru] šādi nosacījumi: 1) ticība [Kristus] asinīm un 2) veltīšanās Kungam un gatavība viņam kalpot, pat ja tāpēc būtu jāmirst. Visus, kas ir šādi noskaņoti un šādi veltījušies, var aicināt piedalīties Kunga nāves atceres pasākumā.” (Studies in the Scriptures *, VI sējums, The New Creation, 473. lpp.)

”Citu avju” meklēšana

9. Kā 1935. gadā noskaidrojās, kas ir ”lielais pulks”, un kā tas ietekmēja daudzus no tiem, kas agrāk bija iebaudījuši Atceres vakara simbolus?

⁹ Ar laiku Jehovas organizācija sāka pievērst uzmanību ne tikai svaidītajiem Kristus sekotājiem, bet arī citiem. Svarīgi notikumi risinājās pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu vidū. Pirms tam Dieva tauta bija uzskatījusi Atklāsmes grāmatas 7. nodaļas 9. pantā minēto ”lielo pulku” par otršķirīgu garīgu grupu, kas kopā ar 144 tūkstošiem augšā celto svaidīto būs debesīs un ko var salīdzināt ar Kristus līgavas draudzenēm jeb biedrenēm. (Psalms 45:15, 16; Atklāsmes 7:4; 21:2, 9.) Bet 1935. gada 31. maijā runā, kas izskanēja Jehovas liecinieku kongresā Vašingtonā (ASV), pamatojoties uz Bībeli, tika paskaidrots, ka ”lielais pulks” ir ”citas avis”, kas dzīvo beigu laikā. (Jāņa 10:16.) Pēc šī kongresa daudzi, kas agrāk bija iebaudījuši Atceres vakara simbolus, pārstāja to darīt, jo saprata, ka viņiem ir cerība dzīvot uz zemes, nevis debesīs.

10. Kāda cerība un kādi pienākumi mūsdienās ir cilvēkiem, kas saukti par ”citām avīm”?

 ¹⁰ It īpaši kopš 1935. gada tiek meklēti cilvēki, kas var kļūt par ”citām avīm”, kas sāk ticēt izpirkumam, ir gatavi veltīt sevi Dievam un palīdzēt svaidīto ”mazajam ganāmajam pulciņam” sludināt Valstību. (Lūkas 12:32.) Citas avis cer mūžīgi dzīvot uz zemes, bet visādā citādā ziņā tās līdzinās atlikušajiem Valstības mantiniekiem. Mūsdienās citas avis var salīdzināt ar svešiniekiem, kas senajā Izraēlā pielūdza Jehovu un ievēroja bauslību, jo šie cilvēki ir gatavi pildīt kristiešu pienākumus, piemēram, sludināt labo vēsti kopā ar garīgajiem izraēliešiem. (Galatiešiem 6:16.) Neviens svešzemnieks nedrīkstēja kļūt par izraēliešu ķēniņu vai priesteri, un neviens cilvēks no citu avju vidus nevar valdīt debesu Valstībā vai būt priesteris. (5. Mozus 17:15.)

11. Kāpēc tas, cik ilgi cilvēks jau kalpo Dievam, varētu būt saistīts ar to, kāda perspektīva viņam ir?

¹¹ Pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados pamazām kļuva skaidrs, ka tie, kam ir perspektīva dzīvot debesīs, jau ir sapulcināti. Kopš tā laika jau gadu desmitiem tiek meklētas citas avis — cilvēki, kam ir cerība dzīvot uz zemes. Ja kāds no svaidītajiem kļūst neuzticīgs Dievam, tā ka skaitlis 144 tūkstoši vairs nav pilns, viņa vietā, visticamāk, tiek izraudzīts kāds, kurš jau ilgu laiku uzticīgi ir kalpojis Dievam, piederēdams pie citām avīm.

Kāpēc dažiem ir maldīgi uzskati

12. Kādā gadījumā kristietim jāpārstāj iebaudīt Atceres vakara simbolus, un kāpēc tā jārīkojas?

¹² Svaidītie kristieši ir pilnīgi pārliecināti, ka viņiem ir debesu aicinājums. Bet kas būtu jādara cilvēkam, kurš nav aicināts dzīvei debesīs, tomēr kādu laiku ir iebaudījis Atceres vakara simbolus? Ja viņš ir sapratis, ka viņam nekad nav bijis debesu cerības, tad sirdsapziņa viņu, bez šaubām, pamudinās pārstāt simbolu iebaudīšanu. Dievs nevar būt labvēlīgs pret cilvēku, kas iztēlo sevi par nākamo debesu ķēniņu un priesteri, kaut gan zina, ka patiesībā viņš par tādu nav aicināts. (Romiešiem 9:16; Atklāsmes 20:6.) Jehova sodīja ar nāvi levītu Korahu, kurš augstprātīgā lepnībā bija centies iegūt priestera amatu, kas pienācās tikai Ārona pēcnācējiem. (2. Mozus 28:1; 4. Mozus 16:4—11, 31—35.) Ja kāds kristietis konstatē, ka ir iebaudījis Atceres vakara simbolus nepamatoti, viņam jāpārstāj to darīt un pazemīgi jālūdz Jehovam piedošana. (Psalms 19:14.)

13., 14. Kāpēc kāds varētu maldīgi domāt, ka viņam ir debesu aicinājums?

¹³ Kāpēc kāds varētu maldīgi domāt, ka viņam ir debesu aicinājums? Iespējams, dzīvesbiedra nāves vai kādas citas nelaimes dēļ cilvēks ir zaudējis interesi par dzīvi uz zemes. Varbūt viņš vēlas būt kopā ar kādu tuvu draugu, kurš uzskata sevi par svaidītu kristieti. Bet, protams, Dievs nevienam nav uzdevis aicināt citus tiekties pēc šīs priekšrocības. Tāpat Dievs neizraugās Valstības mantiniekus, likdams tiem dzirdēt balsis, kas nodod vēstījumus par viņu svaidīšanu.

¹⁴ Doma par debesu aicinājumu varētu rasties cilvēkam, ko ir iespaidojusi viltus reliģijas mācība, ka visi labie cilvēki nonāk debesīs. Tāpēc mums jāuzmanās, lai mūs neietekmētu kādreizējie nepareizie uzskati vai kādi citi apstākļi. Piemēram, mēs varētu sev pajautāt: vai es nelietoju zāles, kas iedarbojas uz manām emocijām? Vai es neesmu ļoti emocionāls cilvēks, kas varētu nepareizi iztulkot savas izjūtas?

15., 16. Kādu vēl iemeslu dēļ cilvēks varētu nepamatoti uzskatīt sevi par svaidīto?

¹⁵ Citiem noderīgi jautājumi pašpārbaudei varētu būt šādi: vai es necenšos gūt ievērību? Vai es neesmu godkārīgs un netiecos pēc ietekmīga stāvokļa vai pēc varas, kāda man nākotnē varētu būt, ja es kļūtu par Kristus līdzmantinieku? Ne visi Valstības mantinieki, kas tika izraudzīti pirmajā gadsimtā, pildīja atbildīgus pienākumus draudzē. Cilvēki, kam ir debesu aicinājums, nemēģina izpelnīties  ievērību un nelielās ar to, ka ir svaidīti. Viņi ir pazemīgi, kā tas pienākas visiem, kam ir ”Kristus prāts”. (1. Korintiešiem 2:16.)

¹⁶ Kāds varētu secināt, ka viņam ir debesu aicinājums, savu lielo Bībeles zināšanu dēļ. Taču svaidīšana ar garu nenozīmē, ka cilvēks iegūst neparastu gudrību, un to apstiprina fakts, ka Pāvils deva norādījumus un padomus svaidītajiem. (1. Korintiešiem 3:1—3; Ebrejiem 5:11—14.) Dievs ir parūpējies, lai garīgo uzturu saņemtu ikviens, kas pieder pie viņa tautas. (Mateja 24:45—47.) Nevienam nebūtu jādomā, ka viņš kā svaidītais kristietis ir gudrāks par tiem, kas cer dzīvot uz zemes. Arī tas, ka cilvēks ļoti labi prot atbildēt uz jautājumiem par Bībeli, ir prasmīgs sludinātājs vai orators, neliecina, ka viņš ir svaidīts ar garu, jo visās šajās jomās veiksmīgi darbojas arī kristieši, kas dzīvos uz zemes.

17. No kā ir atkarīga svaidīšana ar garu?

¹⁷ Ja ticības biedram ir jautājumi par debesu aicinājumu, draudzes vecākie vai citi pieredzējuši kristieši varētu ar viņu tos apspriest. Taču neviens nevar pieņemt lēmumu otra vietā. Ja cilvēkam patiešām ir debesu aicinājums, viņam nav jājautā citiem, vai tā ir. Svaidītie ir ”atdzimuši ne no iznīcīgas sēklas, bet neiznīcīgas, no dzīvā un paliekamā Dieva vārda”. (1. Pētera 1:23.) Ar savu garu un savu vārdu Dievs dēsta ”sēklu”, kas cilvēku padara par ”jaunu radījumu” un dod viņam cerību dzīvot debesīs. (2. Korintiešiem 5:17.) Jehova ir tas, kurš izdara izvēli. Svaidīšana ir atkarīga ”ne no cilvēka gribēšanas vai skriešanas, bet.. no Dieva”. (Romiešiem 9:16.) Bet kā kristietis var būt pārliecināts, ka viņam ir debesu aicinājums?

Kāpēc viņi ir pārliecināti

18. Ko Dieva gars apliecina svaidīto garam?

¹⁸ Dieva gara liecība pārliecina svaidītos kristiešus, ka viņiem ir izredzes dzīvot debesīs. Pāvils rakstīja: ”Jūs esat saņēmuši dievbērnības garu, kas mums liek saukt: Aba — Tēvs! Šis pats gars apliecina mūsu garam, ka esam Dieva bērni. Ja nu esam bērni, tad arī mantinieki, — Dieva mantinieki un Kristus līdzmantinieki; jo tiešām, ja līdz ar viņu ciešam, mēs līdz ar viņu tiksim arī apskaidroti.” (Romiešiem 8:15—17.) Svētā gara ietekmē svaidīto gars jeb dominējošā prāta ievirze viņiem liek attiecināt uz sevi  to, kas Bībelē teikts par Jehovas garīgajiem bērniem. (1. Jāņa 3:2.) Dieva gars vieš viņos pārliecību, ka viņi ir Dieva bērni, kā arī rada neparastu cerību. (Galatiešiem 4:6, 7.) Būt pilnīgiem cilvēkiem un mūžīgi dzīvot ģimenes locekļu un draugu sabiedrībā būtu lieliski, taču Dievs viņiem ir devis citu cerību. Ar savu garu Dievs viņos ir radījis tik spēcīgu vēlēšanos dzīvot debesīs, ka viņi labprāt atsakās no visa, kas viņiem šeit, uz zemes, ir dārgs un ko viņi te varētu sasniegt. (2. Korintiešiem 5:1—5, 8; 2. Pētera 1:13, 14.)

19. Kāda nozīme svaidīto kristiešu dzīvē ir jaunajai derībai?

¹⁹ Svaidītie kristieši nešaubās, ka viņiem ir paredzēta dzīve debesīs un ka viņi ir uzņemti jaunajā derībā. Jēzus to pieminēja, kad iedibināja Atceres vakaru un sacīja: ”Šis kauss ir jaunā derība manās asinīs, kas par jums top izlietas.” (Lūkas 22:20.) Jaunās derības puses ir Dievs un svaidītie. (Jeremijas 31:31—34; Ebrejiem 12:22—24.) Jēzus ir šīs derības starpnieks. Jaunajai derībai spēku piešķir Kristus izlietās asinis, un tās iedarbība ir tāda, ka ne tikai no ebrejiem, bet arī no citām tautām ir sapulcināti ļaudis Jehovas vārdam un pievienoti Ābrahāma ”dzimumam”. (Galatiešiem 3:26—29; Apustuļu darbi 15:14.) Šī ”mūžīgā derība” paredz, ka visi garīgie izraēlieši tiks piecelti dzīvei debesīs un kļūs nemirstīgi. (Ebrejiem 13:20.)

20. Kādā derībā ar Kristu ir uzņemti svaidītie?

²⁰ Svaidītie ir pārliecināti par savām perspektīvām. Viņi ir uzņemti vēl vienā derībā — derībā par Valstību. Jēzus, runādams par savām ciešajām attiecībām ar viņiem, sacīja: ”Jūs esat tie, kas pastāvējuši pie manis manos pārbaudījumos. Un tāpēc es jums novēlu valstību, kā mans Tēvs man to novēlējis.” (Lūkas 22:28—30.) Šī derība starp Kristu un viņa līdzvaldniekiem paliks spēkā mūžīgi. (Atklāsmes 22:5.)

Atceres vakara laiks ir īpašs

21. Kādā ziņā Atceres vakara laiks var būt garīgi bagāts?

²¹ Atceres vakara laiks var būt garīgi ļoti bagāts. Piemēram, mums ir iespēja lasīt Bībeli pēc īpaša grafika. Tāpat tas ir piemērots laiks lūgšanām, pārdomām par Jēzus dzīvi uz zemes un viņa nāvi, kā arī līdzdalībai Valstības sludināšanā. (Psalms 77:13; Filipiešiem 4:6, 7.) Pati Atceres vakara atzīmēšana mums atgādina Dieva un Kristus mīlestību, kas izpaudās, kad tika sagādāts izpirkuma upuris. (Mateja 20:28; Jāņa 3:16.) Šis upuris mums sniedz cerību un mierinājumu, un tam būtu jāvairo mūsu apņēmība dzīvot tā, kā dzīvoja Kristus. (2. Mozus 34:6; Ebrejiem 12:3.) Atceres vakars var mūs stiprināt, lai mēs dzīvotu saskaņā ar savu veltīšanos, paliktu Dieva kalpi un uzticami viņa mīļā Dēla sekotāji.

22. Kāda ir Dieva vislielākā dāvana cilvēcei, un kāda ir viena iespēja paust pateicību par to?

²² Jehova mums dod ļoti labas dāvanas. (Jēkaba 1:17.) Mums ir pieejama viņa Rakstu vadība, viņa gara palīdzība, un mēs varam cerēt uz mūžīgu dzīvi. Dieva vislielākā dāvana ir Jēzus upuris, kas ir dots par svaidīto un visu pārējo ticīgo cilvēku grēkiem. (1. Jāņa 2:1, 2.) Cik augstu jūs vērtējat Jēzus nāvi? Vai jūs būsiet starp tiem, kas 2003. gada 16. aprīlī pēc saules rieta ieradīsies atzīmēt Kunga vakarēdienu?

[Zemsvītras piezīme]

Kā jūs atbildētu?

• Kam jāiebauda Atceres vakara simboli?

• Kāpēc ”citas avis” Kunga vakarēdiena laikā tikai ar cieņu vēro notiekošo?

• Kā svaidītie kristieši zina, ka viņiem Kristus nāves Atceres vakarā jāiebauda maize un vīns?

• Kam Atceres vakara laiks ir īpaši piemērots?

[Jautājumi studēšanai]

[Diagramma/Attēli 18. lpp.]

(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)

Atceres vakara apmeklētāju skaits

MILJONOS

15 597 746

15

14

13 147 201

13

12

11

10

9

8

7

6

5

4 925 643

4

3

2

1

878 303

63 146

1935 1955 1975 1995 2002

[Attēls 18. lpp.]

Vai jūs šogad apmeklēsiet Kunga vakarēdienu?

[Attēli 21. lpp.]

Atceres vakara laiks ir ļoti piemērots tam, lai vairāk lasītu Bībeli un biežāk sludinātu Valstību