”Esiet stipri un droši!”
”Esiet stipri un droši!”
”Turiet drošu prātu, es pasauli esmu uzvarējis!” (JĀŅA 16:33.)
1. Kādu iedrošinājumu izraēlieši saņēma, pirms devās uz Kanaāna zemi?
KAD izraēlieši gatavojās šķērsot Jordānas upi un ieiet Apsolītajā zemē, Mozus viņiem sacīja: ”Esiet stipri un droši! — Nebīstaities un nebaiļojieties viņu priekšā! Jo tas Kungs, tavs Dievs, ..iet tev līdz tavā priekšā.” Tad Mozus ataicināja Jozuu, kam bija jāieved izraēlieši Kanaāna zemē, un viņam personīgi atkārtoja padomu būt drosmīgam. (5. Mozus 31:6, 7.) Vēlāk Jozuu iedrošināja pats Jehova, teikdams: ”Esi stiprs un drošsirdīgs! [..] Esi stiprs un drošs!” (Jozuas 1:6, 7, 9.) Šie vārdi tika sacīti īstajā brīdī, jo bija skaidrs, ka izraēliešiem būs vajadzīga drosme, lai stātos pretī spēcīgajiem ienaidniekiem, kas viņus gaidīja Jordānas otrā krastā.
2. Kādā situācijā mēs atrodamies, un kas mums ir nepieciešams?
2 Patiesie kristieši pavisam drīz nonāks apsolītajā jaunajā pasaulē, un viņiem, tāpat kā Jozuam, jābūt drosmīgiem. (2. Pētera 3:13; Atklāsmes 7:14.) Tomēr mēs neesam gluži tādā pašā situācijā kā Jozua. Viņš cīnījās ar zobenu un šķēpu rokās, bet mēs esam iesaistīti garīgā cīņā un vispār neņemam rokās ieročus. (Jesajas 2:2—4; Efeziešiem 6:11—17.) Turklāt Jozua piedalījās daudzās sīvās kaujās pēc ieiešanas Apsolītajā zemē, turpretī mums visniknāk jācīnās patlaban — pirms nonākšanas jaunajā pasaulē. Pievērsīsim uzmanību dažām situācijām, kurās mums ir vajadzīga drosme.
Kāpēc mums jācīnās?
3. Ko no Bībeles var uzzināt par mūsu galveno pretinieku?
3 Apustulis Jānis rakstīja: ”Mēs zinām, ka esam no Dieva, un visa pasaule ir grimusi ļaunumā.” (1. Jāņa 5:19.) No šiem vārdiem var redzēt būtisku iemeslu, kāpēc kristiešiem jācīnās par savu ticību. Ja kristietis paliek uzticīgs Dievam, Sātans Velns kaut kādā mērā ir cietis sakāvi. Tāpēc Sātans staigā apkārt ”kā lauva rūkdams” un mēģina iebiedēt un ”aprīt” Dievam uzticīgos kristiešus. (1. Pētera 5:8.) Sātans karo ar svaidītajiem kristiešiem un viņu līdzgaitniekiem. (Atklāsmes 12:17.) Šajā karā viņš izmanto cilvēkus, kas vai nu apzināti, vai neapzināti darbojas viņa interesēs. Lai stātos pretī Sātanam un visiem viņa palīgiem, ir vajadzīga drosme.
4. Kādu brīdinājumu izteica Jēzus, un kāda īpašība ir izpaudusies patieso kristiešu rīcībā?
4 Tā kā Jēzus zināja, ka Sātans ar saviem palīgiem visiem spēkiem pretosies labajai vēstij, viņš brīdināja savus sekotājus: ”Tie jūs nodos mokās un jūs nokaus, un jūs būsit visu tautu ienīsti mana vārda dēļ.” (Mateja 24:9.) Šie vārdi izrādījās patiesi pirmajā gadsimtā, un tie piepildās arī pašreiz. Vajāšanas, ko Jehovas liecinieki ir pieredzējuši mūsdienās, ir bijušas tikpat niknas kā citos vēstures posmos. Taču patiesie kristieši saglabā drosmi arī tad, kad viņus vajā. Viņi zina, ka ”baidīšanās no ļaudīm noved pie pazušanas”, un nevēlas pieredzēt šādu likteni. (Salamana Pamācības 29:25.)
5., 6. a) Kādās situācijās mums ir vajadzīga drosme? b) Kā Dievam uzticīgi kristieši rīkojas, kad viņu drosme tiek pārbaudīta?
5 Drosme ir vajadzīga ne tikai tad, kad sastopamies ar vajāšanām. Piemēram, daudziem ir ļoti jāsaņemas, lai ar nepazīstamiem cilvēkiem runātu par labo vēsti. Skolnieku drosme dažreiz tiek pārbaudīta, kad no viņiem tiek prasīts zvērēt uzticību valstij vai karogam vai arī kopā ar klasesbiedriem piecelties valsts himnas atskaņošanas laikā. Zvērests būtībā ir reliģiskas dabas solījums, un himnu bieži vien var pielīdzināt lūgšanai tautas vārdā. Apzinoties šo faktu, kristīgi bērni drosmīgi ir apņēmušies darīt to, kas ir tīkams Dievam, un mums ir liels prieks par viņu stingro nostāju.
6 Drosmīgiem mums jābūt arī tad, kad pretinieki plašsaziņas līdzekļos izplata nelabvēlīgu informāciju par Dieva kalpiem vai kad viņi mēģina ierobežot patieso pielūgsmi, ”sagrozīdami likumu”. (Psalms 94:20.) Piemēram, kā mums jāreaģē, ja presē, radio vai televīzijā tiek sniegta sagrozīta vai klaji nepatiesa informācija par Jehovas lieciniekiem? Mums nebūtu jābūt pārsteigtiem, jo kaut ko tādu mēs jau esam gaidījuši. (Psalms 109:2.) Mēs nebrīnāmies arī par to, ka cilvēki notic meliem un puspatiesībām, jo zinām, ka ”nesapratīgais visam tic”. (Salamana Pamācības 14:15.) Turpretī Dievam uzticīgi kristieši netic visam, kas tiek runāts par viņu brāļiem, un nepieļauj, ka nelabvēlīgo ziņojumu dēļ viņi sāktu izlaist kristiešu sapulces, samazinātos viņu aktivitāte tīruma kalpošanā vai vājinātos ticība. Gluži otrādi, viņi ”parādās kā Dieva kalpi.. ar godu un negodu, ar slavu un neslavu; kā viltnieki [tādu iespaidu cenšas radīt pretinieki] un tomēr [faktiski] patiesīgi”. (2. Korintiešiem 6:4, 8, 9.)
7. Kādus jautājumus varētu sev uzdot?
7 Pāvils savā vēstulē Timotejam rakstīja: ”Dievs nav mums devis bailības garu, bet spēka.. garu. Tad nu nekaunies liecināt par mūsu Kungu.” (2. Timotejam 1:7, 8; Marka 8:38.) Ņemot vērā šos vārdus, varam padomāt: ”Vai es kaunos par savu ticību, vai arī esmu drosmīgs? Vai savā darbavietā (vai skolā) es citiem esmu pateicis, ka esmu Jehovas liecinieks, vai arī mēģinu slēpt šo faktu? Vai es kaunos atšķirties no citiem, vai arī lepojos ar to, ka attiecības ar Jehovu mani padara citādu nekā viņi?” Ja kādam ir negatīva attieksme pret labās vēsts sludināšanu vai ja kāds baidās ieņemt nepopulāru nostāju, viņam būtu jāatceras padoms, ko Jehova deva Jozuam: ”Esi stiprs un drošsirdīgs!” Nekad neaizmirstiet, ka patiesa nozīme ir nevis darba vai skolas biedru, bet gan Jehovas un Jēzus Kristus viedoklim. (Galatiešiem 1:10.)
Kā kļūt drosmīgākiem
8., 9. a) Kā reiz tika pārbaudīta agrīno kristiešu drosme? b) Kā Pēteris un Jānis reaģēja uz draudiem, un ko viņi un citi brāļi pieredzēja?
8 Kā iegūt drosmi, kas šajos grūtajos laikos palīdz saglabāt uzticību Dievam? Noderīgas ir pārdomas par to, kur drosmi smēlās agrīnie kristieši. Pievērsīsim uzmanību tam, kas notika, kad augstie priesteri un vecaji Jeruzalemē pavēlēja Pēterim un Jānim nemācīt Jēzus vārdā. Kad mācekļi atteicās paklausīt šai pavēlei, viņiem piedraudēja, bet tad viņus atlaida. Pēc tam viņi atkal satikās ar brāļiem un visi kopā lūdza Dievu: ”Kungs, skaties uz viņu draudiem un dod saviem kalpiem drosmi runāt tavu vārdu.” (Apustuļu darbi 4:13—29.) Atbildot uz šo lūgšanu, Jehova viņus stiprināja ar svēto garu, un tautas vadītāji vēlāk atzina, ka mācekļi ir ”piepildījuši Jeruzālemi” ar savu mācību. (Apustuļu darbi 5:28.)
9 Uzmanīgi padomāsim par to, kas toreiz notika. Kad tautas vadītāji mācekļiem draudēja, tie pat neapsvēra iespēju piekāpties. Mācekļi lūdza drosmi, lai varētu sludināt arī turpmāk. Pēc tam viņi paši centās darīt to, par ko bija lūguši, un Jehova viņus stiprināja ar savu garu. Toreizējie notikumi liecina, ka vārdi, ko Pāvils vēlāk rakstīja citā kontekstā, attiecas uz kristiešiem, kas tiek vajāti. Pāvils rakstīja: ”Es visu spēju tā spēkā, kas mani dara stipru.” (Filipiešiem 4:13.)
10. Kāpēc tas, kas notika ar Jeremiju, var uzmundrināt kautrīgus cilvēkus?
10 Bet ja nu cilvēks pēc dabas ir kautrīgs? Vai viņš tik un tā var drosmīgi kalpot Jehovam par spīti pretestībai? Jā, noteikti. Atcerēsimies, kā reaģēja Jeremija, kad Jehova viņu iecēla par pravieti. ”Es esmu vēl jauns!” teica Jeremija, jo jutās nepiemērots savam uzdevumam. Taču Jehova viņu iedrošināja: ”Nesaki, es esmu jauns, jo tev jāiet visur, kurp Es tevi sūtīšu, un jārunā viss, ko Es tev pavēlēšu. Nebīsties no viņiem, jo Es esmu ar tevi un tevi pasargāšu!” (Jeremijas 1:6—10.) Jeremija paļāvās uz Jehovu, ar Jehovas doto spēku pārvarēja savu nedrošību un kļuva par ļoti drosmīgu liecinieku Izraēlā.
11. Kas kristiešiem mūsdienās palīdz būt tikpat drosmīgiem kā Jeremija?
11 Svaidītajiem kristiešiem mūsdienās jāveic uzdevums, ko var salīdzināt ar Jeremijas uzdevumu senatnē, un ar ”citu avju” ”lielā pulka” atbalstu viņi turpina sludināt Jehovas nodomus, kaut arī sastopas ar cilvēku vienaldzību, izsmieklu un vajāšanām. (Atklāsmes 7:9; Jāņa 10:16.) Uzmundrinājumu viņiem sniedz tas, ko Jehova teica Jeremijam: ”Nebīsties!” Viņi ne uz brīdi neaizmirst, ka uzdevumu sludināt viņiem ir devis Dievs un ka viņi sludina Dieva vēsti. (2. Korintiešiem 2:17.)
Drosmīgi cilvēki, kuriem vērts līdzināties
12. Kādu priekšzīmi rādīja Jēzus, un kā viņš uzmundrināja savus sekotājus?
12 Mums būs vieglāk attīstīt drosmi, ja domāsim par citiem, kas, tāpat kā Jeremija, ir rīkojušies drosmīgi. (Psalms 77:13.) Piemēram, kad pārdomājam Jēzus kalpošanu, mūs dziļi ietekmē viņa drosme, kas izpaudās, kad viņu kārdināja Sātans un kad pret viņu vērsās tautas vadītāji. (Lūkas 4:1—13; 20:19—47.) Jehova stiprināja Jēzu, tāpēc Jēzus nostāja palika stingra, un neilgi pirms nāves viņš sacīja saviem mācekļiem: ”Pasaulē jums ir bēdas; bet turiet drošu prātu, es pasauli esmu uzvarējis!” (Jāņa 16:33; 17:16.) Sekojot Jēzus priekšzīmei, arī viņa mācekļi varēja uzvarēt pasauli. (1. Jāņa 2:6; Atklāsmes 2:7, 11, 17, 26.) Bet viņiem bija nepieciešams ”turēt drošu prātu”.
13. Kā Pāvils uzmundrināja filipiešus?
13 Kādu laiku pēc Jēzus nāves Pāvils un Sīla tika ieslodzīti cietumā Filipos. Vēlāk Pāvils rosināja Filipu draudzi ”stāvēt vienā garā, vienprātīgi kopā cīnīties par evaņģēlija ticību, nekādā lietā nebīties no pretinieku draudiem”. Lai brāļiem būtu spēks tā rīkoties, Pāvils rakstīja: ”Tā [kristiešu vajāšana] ir viņu [t.i., vajātāju] pazušanas, bet mūsu pestīšanas zīme, un tas ir no Dieva; jo jums dota žēlastība, nevien uz Kristu ticēt, bet arī par viņu ciest.” (Filipiešiem 1:27—29.)
14. Kā Pāvila bezbailīgā rīcība ietekmēja brāļus Romā?
14 Kad Pāvils rakstīja vēstuli Filipu draudzei, viņš atkal bija cietumā, šoreiz Romā. Tomēr viņš joprojām bezbailīgi sludināja citiem. Vai sludināšanai bija kādi panākumi? Lūk, ko rakstīja pats Pāvils: ”Manas važas ir kļuvušas iekš Kristus zināmas visā virssardzē, un arī visiem citiem, un ticības brāļu vairums, kas uzticējušies manām važām, ar vēl lielāku drosmi bezbailīgi runā Dieva vārdus.” (Filipiešiem 1:13, 14.)
15. Par ko mēs varam domāt, lai stiprinātu savu apņēmību būt drosmīgiem?
15 Pāvila piemērs ir ļoti uzmundrinošs. To pašu var teikt par kristiešiem, kas mūsdienās ir izturējuši vajāšanas zemēs, kur vara pieder diktatoriem vai garīdzniecībai. Par daudziem no viņiem ir stāstīts žurnālos Sargtornis un Atmostieties!, kā arī Jehovas liecinieku gadagrāmatās. Kad lasāt par šiem cilvēkiem, paturiet prātā, ka viņi ir parasti cilvēki, tādi paši kā mēs, bet, kad viņi bija nonākuši ļoti grūtās situācijās, Jehova viņiem piešķīra spēka pārpilnību un viņi spēja izturēt pārbaudījumus. Mēs varam būt pārliecināti, ka vajadzības gadījumā Jehova tāpat palīdzēs arī mums.
Ar savu drosmi mēs iepriecinām un godājam Jehovu
16., 17. Kas mums var palīdzēt attīstīt drosmi?
16 Ja kāds nelokāmi aizstāv patiesību un taisnīgumu, viņu var saukt par drosmīgu. Ja viņš to dara, kaut gan izjūt bailes, viņš ir vēl drosmīgāks. Ikviens kristietis var būt drosmīgs, ja vien viņš no sirds vēlas pildīt Jehovas gribu, ja viņš ir cieši apņēmies saglabāt uzticību Dievam, ja viņš pastāvīgi paļaujas uz Dievu un vienmēr atceras, ka Jehova jau ir stiprinājis neskaitāmus citus. Apziņa, ka ar savu drosmi mēs iepriecinām un godājam Jehovu, vairo mūsu apņēmību palikt nelokāmiem. Mēs esam gatavi panest izsmieklu vai pat kaut ko vēl sliktāku, jo mēs viņu ļoti mīlam. (1. Jāņa 2:5; 4:18.)
17 Nekad neaizmirsīsim, ka tad, ja mums nākas ciest ticības dēļ, tas nenozīmē, ka esam izdarījuši kaut ko sliktu. (1. Pētera 3:17.) Mēs ciešam tāpēc, ka aizstāvam Jehovas augstāko varu, darām labu un neesam no pasaules. Apustulis Pēteris rakstīja: ”Ja jūs labu darīdami cietīsit pārestības un tās panesīsit, tas Dievam labi patīk.” Pēteris deva arī šādu padomu: ”Lai arī tie, kas cieš pēc Dieva gribas, labu darot, nodod savas dvēseles uzticīgajam radītājam.” (1. Pētera 2:20; 4:19.) Ar savu ticību mēs varam iepriecināt mīlošo Dievu Jehovu un sagādāt viņam godu. Tas tiešām ir nopietns iemesls būt drosmīgiem.
Kad runājam ar varas pārstāvjiem
18., 19. Ko mēs būtībā darām citiem zināmu, kad drosmīgi aizstāvamies tiesā?
18 Paskaidrodams saviem sekotājiem, ka tie tiks vajāti, Jēzus sacīja arī šādus vārdus: ”Tie [cilvēki] jūs nodos savās tiesās un jūs šautīs savās sinagogās, un jūs vedīs manis dēļ valdnieku un ķēniņu priekšā, viņiem un pagāniem par liecību.” (Mateja 10:17, 18.) Lai ierastos tiesā vai stātos varas pārstāvju priekšā nepatiesu apsūdzību dēļ, ir vajadzīga drosme. Bet, ja tādās reizēs drosmīgi sludinām šiem cilvēkiem, mēs pārvēršam grūtu situāciju par iespēju paveikt kaut ko vērtīgu. Būtībā mēs tiem, kas mūs tiesā, darām zināmus Jehovas vārdus, kas atrodami otrajā psalmā: ”Ķēniņi, nāciet pie prāta, ņemiet to vērā, jūs zemes soģi! Kalpojiet tam Kungam ar bijāšanu.” (Psalms 2:10, 11.) Bieži vien, kad Jehovas liecinieki ir tikuši nepatiesi apsūdzēti tiesā, tiesneši ar saviem lēmumiem ir aizstāvējuši reliģijas brīvību, un mēs par to esam pateicīgi. Taču ir arī tādi tiesneši, kas ir pakļāvušies pretinieku ietekmei. Tieši viņiem ir domāts brīdinājums: ”Ņemiet to vērā!”
19 Tiesnešiem jāapzinās, ka Jehovas likumi ir pārāki par jebkuriem citiem likumiem. Viņiem jāņem vērā, ka visi cilvēki, arī tiesneši, ir atbildīgi Dieva Jehovas un Jēzus Kristus priekšā. (Romiešiem 14:10.) Neatkarīgi no tā, vai mums izdodas vai neizdodas panākt taisnīgumu tiesā, mēs varam būt drosmīgi, jo mūs atbalsta Jehova. Bībelē teikts: ”Svētīgi visi, kas pie Viņa tveŗas!” (Psalms 2:12.)
20. Kāpēc mēs varam būt priecīgi arī tad, ja mūs vajā un apmelo?
20 Kalna runā Jēzus sacīja: ”Svētīgi jūs esat, ja jūs lamā un vajā un ar meliem par jums runā visu ļaunu manis dēļ. Esiet priecīgi un līksmi, jo jūsu alga ir liela debesīs, jo tā tie vajājuši praviešus, kas priekš jums bija.” (Mateja 5:11, 12.) Protams, vajāšanas pašas par sevi nav patīkamas, bet mūsu stingrā nostāja pārbaudījumos, arī tad, ja mūs apmelo plašsaziņas līdzekļos, ir iemesls priekam. Ja paliekam nelokāmi, mēs iepriecinām Jehovu un mums ir pamats cerēt uz balvu. Mūsu drosme liecina, ka mums ir patiesa ticība un ka Dievs ir labvēlīgs pret mums. Tā apliecina, ka mēs pilnībā paļaujamies uz Jehovu. Šāda paļāvība kristiešiem ir ārkārtīgi nepieciešama, un par to būs runa nākamajā rakstā.
Ko jūs uzzinājāt?
• Kādās situācijās mūsdienās ir vajadzīga drosme?
• Kā var attīstīt drosmi?
• No kā mēs varam mācīties drosmi?
• Kāpēc ir svarīgi būt drosmīgiem?
[Jautājumi studēšanai]
[Attēli 9. lpp.]
Simona Arnolde (tagad Lībstere) Vācijā, Vidass Madona Malāvijā un Lidija un Oleksijs Kurdasi Ukrainā drosmīgi pretojās ļaunajam
[Attēli 10. lpp.]
Mēs nekaunamies no labās vēsts
[Attēls 11. lpp.]
Ar savu drosmi Pāvils, pat būdams cietumā, veicināja labās vēsts izplatīšanu
[Attēls 12. lpp.]
Ja mēs drosmīgi paskaidrojam savus uz Bībeli balstītos uzskatus tiesnesim, mēs pasludinām svarīgu vēsti