Kāpēc notiek reliģiskās vajāšanas?

KĀ JŪS domājat, vai cilvēki būtu jāvajā viņu reliģisko uzskatu dēļ? Droši vien jūs atbildētu noliedzoši, piebilstot, ka cilvēku darbību vajadzētu ierobežot vienīgi tajos gadījumos, kad viņu reliģiskās pārliecības dēļ cieš citi. Tomēr reliģiskās vajāšanas ir bijušas pazīstamas jau ļoti sen un tās pastāv vēl joprojām. Piemēram, 20. gadsimtā daudzi Jehovas liecinieki Eiropā un citur pasaulē bieži ir pieredzējuši to, ka pret viņiem cietsirdīgi izturas un pārkāpj viņu tiesības.

Abu lielāko Eiropā pastāvējušo totalitāro režīmu laikā Jehovas liecinieki ir piedzīvojuši nežēlīgas un sistemātiskas vajāšanas. Ko viņu pieredzētais ļauj uzzināt par reliģiskām vajāšanām? Un ko var mācīties no tā, kā viņi ir reaģējuši uz smagajiem pārbaudījumiem?

”Nav no pasaules”

Jehovas liecinieki cenšas ievērot likumus, būt miermīlīgi un dzīvot morāli tīri. Viņi nepretojas valdībām un izvairās no konfliktiem ar tām, kā arī ar savu rīcību necenšas izraisīt vajāšanas, tāpēc ka vēlētos būt mocekļi. Šie kristieši ir politiski neitrāli, un šāda nostāja ir saskaņā ar Jēzus vārdiem: ”[Mani sekotāji] nav no pasaules, tāpat kā es neesmu no pasaules.” (Jāņa 17:16.) Lielākā daļa valdību atzīst Jehovas liecinieku neitrālo nostāju. Taču totalitārās valdības nerespektē Bībelē izteikto prasību, ka kristieši nedrīkst būt no pasaules.

 Šādas attieksmes iemesli tika skaidroti konferencē, kas 2000. gada novembrī risinājās Heidelbergas universitātē (Vācija). Konference saucās ”Represijas un savu tiesību aizstāvēšana: Jehovas liecinieki nacionālsociālistiskās un komunistiskās diktatūras laikā”. Dr. Klemenss Folnhalss no Hannas Ārentes Totalitārisma izpētes institūta atzīmēja: ”Totalitāro režīmu darbība sniedzās tālāk par politiku. Viņi pieprasīja visu cilvēku.”

Patiesie kristieši nevar nodot sevi visā pilnībā cilvēku valdību rīcībā, jo viņi ir solījušies būt pilnīgi uzticīgi vienīgi Dievam Jehovam. Jehovas liecinieki, dzīvojot totalitāro režīmu pakļautībā, reizēm ir nonākuši situācijās, kad valsts prasības izrādās pretrunā ar viņu ticības prasībām. Kā viņi šādās situācijās ir rīkojušies? Laika gaitā Jehovas liecinieki daudzkārt ir izmantojuši principu, ko izteica Jēzus Kristus mācekļi: ”Dievam vairāk jāklausa nekā cilvēkiem.” (Apustuļu darbi 5:29.)

Tūkstošiem Jehovas liecinieku pat nežēlīgās vajāšanās neatteicās no savas ticības un saglabāja neitralitāti politiskos jautājumos. Kā viņi to spēja? Kur viņi rada spēku izturēt? Ļausim, lai viņi paši par to pastāsta, un padomāsim, ko mēs visi — gan Jehovas liecinieki, gan tie, kas nav Jehovas liecinieki, — varam mācīties no šo cilvēku pieredzētā.

[Izceltais teksts 4. lpp.]

Jehovas liecinieki Vācijā abu 20. gadsimta totalitāro režīmu laikā pieredzēja nežēlīgas un ilgstošas vajāšanas

[Izceltais teksts 4. lpp.]

”Totalitāro režīmu darbība sniedzās tālāk par politiku. Viņi pieprasīja visu cilvēku.” Dr. Klemenss Folnhalss

[Attēls 4. lpp.]

Kuserovu ģimene zaudēja brīvību, jo nevēlējās atteikties no savas ticības

[Attēls 4. lpp.]

Johanness Harmss savas reliģiskās pārliecības dēļ nacistu cietumā tika sodīts ar nāvi