”Tuvojieties Dievam, tad viņš tuvosies jums”

Kādreiz un tagad. Viņas dzīvē viss izmainījās

MACEPANGAS dzīve bija kļuvusi grūta un bezjēdzīga. Viņa dzīvoja Lesoto, kas ir valsts Dienvidāfrikas Republikas vidienē, un bija audzināta par katolieti. Taču neviens viņai nepalīdzēja tuvoties Dievam, gluži otrādi — kad viņa vēl bija meitene, mūķenes viņu gadiem ilgi seksuāli izmantoja, maksādamas par to naudu.

Tā nu Macepanga jutās vīlusies reliģijā, un viņai bija grūti noticēt, ka pastāv mīlošs Radītājs, kas patiesi rūpējas par cilvēkiem. Citu cietsirdīgās izturēšanās dēļ Macepangai izveidojās dziļas emocionālas rētas un pilnīgas bezvērtības sajūta. Ar laiku viņa kļuva nesavaldīga un agresīva un iesaistījās noziedzīgā rīcībā.

Macepanga pievienojās bandai, kas aplaupīja cilvēkus vilcienos, un pēc kāda laika viņa tika arestēta un ieslodzīta cietumā Dienvidāfrikas Republikā. Vēlāk viņu nosūtīja atpakaļ uz Lesoto, kur viņa turpināja savu iepriekšējo dzīvesveidu — lietoja alkoholu, pārkāpa likumu, izturējās pret citiem agresīvi un rīkojās netikumīgi.

Reiz, kad dzīve likās neizturama, Macepanga izmisumā lūdza palīdzību Dievam. Viņa apsolīja: ”Dievs, ja es palikšu dzīva, es darīšu visu, lai kalpotu tev.”

Drīz Macepangu uzrunāja misionāres, kas bija Jehovas liecinieces, un piedāvāja viņai Bībeles nodarbības. Macepanga piekrita. Studējot viņa uzzināja, ka Dievs nav vienaldzīgs un bezjūtīgs. Viņa saprata, ka ”melu tēvs” Sātans ir tas, kurš ar dažādiem viltīgiem paņēmieniem cenšas pārliecināt cilvēkus, ka viņi nevienam nav vajadzīgi un ka Jehova viņus neuzskata par mīlestības cienīgiem. (Jāņa 8:44; Efeziešiem 6:11.)

Ar lielu atvieglojumu Macepanga uzzināja, ka cilvēks var attīstīt pienācīgu pašcieņu, ja viņš nožēlo savus agrākos grēkus, lūdz Dievam piedošanu un cenšas rīkoties Dievam tīkamā veidā. Viņai tika paskaidrots, ka ”Dievs ir lielāks nekā mūsu sirds” un ka viņa viedoklis par mums var ļoti atšķirties no mūsu pašu viedokļa. (1. Jāņa 3:19, 20.)

Macepangu saviļņoja psalmu sacerētāja Dāvida vārdi: ”Tas Kungs ir tuvu tiem, kam salauztas sirdis, un palīdz tiem, kam satriekts un noskumis prāts.” (Psalms 34:19.) Arī viņa bija starp cilvēkiem, kam ir ”satriekts un noskumis prāts”, bet viņa bija sākusi apzināties, ka Jehova nepamet savus kalpus, pat ja tie jūtas nomākti un nevajadzīgi.  Macepangu iepriecināja doma, ka Dievs gādā par visiem saviem kalpiem un stiprina tos grūtos brīžos. (Psalms 55:23; 1. Pētera 5:6, 7.) Sevišķi viņu aizkustināja vārdi: ”Tuvojieties Dievam, tad viņš tuvosies jums.” (Jēkaba 4:8.)

Pēc neilga laika Macepangas dzīvē kļuva redzams Dieva Rakstu spēks. Viņa sāka regulāri apmeklēt kristiešu sapulces un atteicās no visa, kas viņas dzīvē nebija saskaņā ar Bībeli. Tagad viņa vairs nejūtas Dieva mīlestības un labvēlības necienīga. Kopš Macepanga ir kristīta Jehovas lieciniece, viņa ir pavadījusi tūkstošiem stundu kristīgajā izglītības darbā, sludinādama citiem cilvēkiem labo vēsti par Valstību. Lai gan pagātne ir atstājusi savas pēdas, tagad Macepanga ir laimīga, jo viņas dzīvei ir jēga. Tas, kas ar viņu ir noticis, spilgti apliecina Bībeles spēju uzlabot cilvēku dzīvi. (Ebrejiem 4:12.)

[Izceltais teksts 9. lpp.]

”Dievs, ja es palikšu dzīva, es darīšu visu, lai kalpotu tev”

[Papildmateriāls 9. lpp.]

Bībeles principi ir praktiski

Lūk, daži Bībeles principi, kas ir snieguši mierinājumu cietsirdīgas izturēšanās upuriem.

”Kad man ir daudz sirdēstu, tad Tavs [Dieva] mierinājums arvienu iepriecina manu dvēseli.” (Psalms 94:19.) Jehovas ”mierinājums” ir atrodams viņa Rakstos, un, ja to dziļi pārdomājam un pieminam lūgšanās, mūsu sirdēsti mazinās un aug mūsu paļāvība uz Dievu kā uz saprotošu Draugu.

”Viņš [Jehova] dziedē salauztas sirdis un remdē ļaužu sāpes.” (Psalms 147:3.) Ja esam pateicīgi par Jehovas žēlsirdību un par to, ka viņš ar Jēzus izpirkuma upura palīdzību ir parūpējies par mūsu grēku piedošanu, mēs varam ar paļāvību tuvoties Dievam un atbrīvoties no vainas apziņas. Tas sniedz ne ar ko nesalīdzināmu mierinājumu un sirdsmieru.

”Neviens nevar nākt pie manis [Jēzus Kristus], ja viņu nevelk Tēvs, kas mani sūtījis, un es viņu celšu augšā pastarā dienā.” (Jāņa 6:44.) Izmantodams savu svēto garu un vadīdams Valstības sludināšanu, Jehova pats velk mūs pie sava Dēla un piedāvā mums cerību dzīvot mūžīgi.