Kunga vakarēdiena lielā nozīme

VAI Kunga vakarēdiens ir notikums, ko jūs uzskatāt par svarīgu? Pirms jūs atbildat uz šo jautājumu, noskaidrosim, kādu nozīmi šim īpašajam pasākumam piešķīra tā iedibinātājs Jēzus Kristus.

Mūsu ēras 33. gada 14. nīsana vakarā Jēzus kopā ar saviem divpadsmit apustuļiem sapulcējās kāda Jeruzalemes nama augšistabā, lai atzīmētu ikgadējos Pasā svētkus. Kad Pasā maltīte bija galā, Jūda aizgāja, lai nodotu Jēzu. (Jāņa 13:21, 26—30.) Palicis kopā ar saviem vienpadsmit uzticīgajiem apustuļiem, Jēzus iedibināja ”Kunga vakarēdienu”. (1. Korintiešiem 11:20, JD.) To var saukt arī par Atceres vakaru, jo Jēzus saviem sekotājiem pavēlēja: ”To dariet mani pieminēdami.” Tas ir vienīgais pasākums, ko kristiešiem ir pavēlēts atzīmēt. (1. Korintiešiem 11:24.)

Cilvēki ceļ pieminekļus un nosaka īpašas dienas, lai pieminētu kādu ievērojamu cilvēku vai notikumu. Šajā gadījumā Jēzus iedibināja Atceres vakaru — pasākumu, kas palīdzētu viņa mācekļiem paturēt prātā tās dienas svarīgos notikumus. No paaudzes paaudzē šis atceres pasākums atgādinātu tās dalībniekiem, cik dziļa nozīme bija tam, ko Jēzus tajā vakarā paveica, un jo sevišķi — simboliem, kurus viņš lietoja. Kādus simbolus Jēzus izmantoja, un ko tie apzīmēja? Lai to noskaidrotu, pievērsīsim uzmanību, kas Bībelē ir teikts par šī vakara notikumiem.

Simboli un to nozīme

”Maizi ņēmis, viņš pateicās, pārlauza to un tiem to deva, sacīdams: ”Tā ir mana miesa, kas par jums top dota. To darait mani pieminēdami!”” (Lūkas 22:19.)

Pasniegdams mācekļiem maizi, Jēzus norādīja, ka neraudzētā maize simbolizē viņa bezgrēcīgo ķermeni, ko viņš atdod ”par pasaules dzīvību”. (Jāņa 6:51.) Daudzos Bībeles tulkojumos, arī latviešu valodas Bībeles izdevumos, minētā panta daļa skan: ”Tā ir [grieķu estin] mana miesa,” — taču vārdnīcā Greek-English Lexicon of the New Testament teikts, ka darbības vārds estin bieži tiek lietots ar nozīmi ’apzīmēt’ vai ’attēlot’,  izsakot domu par kaut kā simbolizēšanu. (Mateja 26:26.)

Otrs simbols, ko izmantoja Jēzus, bija vīns. Jēzus sacīja: ”Šis kauss ir jaunā derība manās asinīs, kas par jums top izlietas.” (Lūkas 22:20.)

Mateja evaņģēlijā Jēzus vārdi, kurus viņš teica, pasniedzot vīnu, ir pierakstīti šādi: ”Tās ir manas jaunās derības asinis, kas par daudziem tiek izlietas grēku piedošanai.” (Mateja 26:28.) Vīns, ko Jēzus izmantoja, simbolizēja viņa asinis. Asinis, kas tika izlietas, kad Jēzus upurēja savu dzīvību, piešķir spēku ”jaunajai derībai” ar viņa svaidītajiem mācekļiem, kas būs ķēniņi un priesteri un valdīs kopā ar viņu debesīs. (Jeremijas 31:31—33; Jāņa 14:2, 3; 2. Korintiešiem 5:5; Atklāsmes 1:5, 6; 5:9, 10; 20:4, 6.)

Tāpat vīns atgādina, ka uz Jēzus izlieto asiņu pamata ir iegūstama ”grēku piedošana”, kas ar garu svaidītajiem kristiešiem paver iespēju saņemt debesu aicinājumu un kļūt par Kristus līdzvaldniekiem. Ņemot to vērā, ir saprotams, kāpēc kristieši ar debesu aicinājumu, kuru skaits ir ierobežots, ir vienīgie, kas Atceres vakarā iebauda maizi un vīnu. (Lūkas 12:32; Efeziešiem 1:13, 14; Ebrejiem 9:22; 1. Pētera 1:3, 4.)

Bet ko var teikt par tiem Jēzus sekotājiem, kas nav jaunās derības dalībnieki? Viņi ir Kunga ”citas avis”, un viņu nākotnes cerības ir saistītas nevis ar valdīšanu debesīs kopā ar Kristu, bet ar mūžīgu dzīvi paradīzē uz zemes. (Jāņa 10:16; Lūkas 23:43; Atklāsmes 21:3, 4.) Šie Dievam uzticīgie kristieši jeb ”lielais pulks”, kas ”kalpo viņam dienām un naktīm”, ar prieku un atzinību vēro Kunga atceres vakara norisi. Ar saviem vārdiem un darbiem viņi paziņo: ”Pestīšana pieder mūsu Dievam, kas sēd goda krēslā, un Jēram.” (Atklāsmes 7:9, 10, 14, 15.)

Cik bieži Atceres vakars jāatzīmē?

”To darait mani pieminēdami!” (Lūkas 22:19.)

Cik bieži būtu jāatzīmē Kristus nāves atceres vakars? Jēzus šajā jautājumā nekādus konkrētus norādījumus nav devis. Taču, tā kā viņš Kunga vakarēdienu iedibināja 14. nīsanā — Pasā svētku laikā, kurus izraēlieši svinēja reizi gadā —, ir loģiski domāt, ka viņš vēlējās, lai Atceres vakars tiktu svinēts tikpat bieži. Līdzīgi kā izraēlieši ik gadus atzīmēja atbrīvošanu no Ēģiptes jūga, kristieši ik gadus atzīmē atbrīvošanos no grēka un nāves verdzības. (2. Mozus 12:11, 17; Romiešiem 5:20, 21.)

Paradums reizi gadā rīkot pasākumu, kurā tiek pieminēts kāds ievērojams notikums, nav nekas neparasts. Piemēram, laulāti pāri atceras savu kāzu dienu, un valstis svin svarīgus notikumus savā vēsturē, un parasti tas notiek reizi gadā — attiecīgā notikuma gadadienā. Interesanti, ka vairākus gadsimtus pēc Kristus daudzi cilvēki, kas dēvēja sevi par kristiešiem, tika saukti par kvartodecimāņiem (kas nozīmē ’četrpadsmitnieki’), jo viņi pieminēja Jēzus nāvi reizi gadā — 14. nīsanā.

 Vienkāršs, bet ļoti nozīmīgs pasākums

Apustulis Pāvils paskaidroja, ka, svinēdami Kunga vakarēdienu, Jēzus mācekļi ”pasludina tā Kunga nāvi”. (1. Korintiešiem 11:26.) Tāpēc šajā piemiņas pasākumā galvenā uzmanība tiek pievērsta Jēzus nāves izšķirīgajai nozīmei Dieva nodoma īstenošanā.

Palikdams uzticīgs līdz nāvei, Jēzus Kristus apliecināja, ka Dievs Jehova ir gudrs un mīlošs Radītājs, kas savu augstāko varu izmanto taisnīgi. Atšķirībā no Ādama Jēzus pierādīja, ka, pretēji Sātana apgalvojumiem, cilvēks spēj saglabāt uzticību Dievam pat ārkārtīgi lielās grūtībās. (Ījaba 2:4, 5.)

Kunga vakarēdiens ļauj ar pateicību pieminēt arī Jēzus pašaizliedzīgo mīlestību. Kaut arī Jēzum bija jāpiedzīvo daudz smagu pārbaudījumu, viņš palika pilnīgi paklausīgs savam Tēvam, tāpēc ar savas pilnīgā cilvēka dzīvības vērtību viņš varēja kompensēt Ādama izdarīto grēku. Kā Jēzus pats paskaidroja, viņš ir nācis, lai ”atdotu savu dzīvību kā atpirkšanas maksu par daudziem”. (Mateja 20:28.) Līdz ar to visi, kas tic Jēzum, var saņemt grēku piedošanu un, saskaņā ar Dieva sākotnējo nodomu, iemantot mūžīgu dzīvi. (Romiešiem 5:6, 8, 12, 18, 19; 6:23; 1. Timotejam 2:5, 6.) *

Rūpēs par cilvēces glābšanu atspoguļojas arī Jehovas neizmērojamā labestība un žēlastība. Bībelē ir sacīts: ”Redzama kļuvusi ir Dieva mīlestība mūsu starpā, Dievam savu vienpiedzimušo Dēlu sūtot pasaulē, lai mēs dzīvotu caur viņu. Šī ir tā mīlestība, nevis, ka mēs esam mīlējuši Dievu, bet, ka viņš mūs mīlējis un sūtījis savu Dēlu mūsu grēku izpirkšanai.” (1. Jāņa 4:9, 10.)

Kristus nāves atceres vakars patiešām ir īpašs pasākums. Tas ir pietiekami vienkāršs, lai to varētu atzīmēt visā pasaulē visdažādākajos apstākļos, un ar pietiekami dziļu simbolisku nozīmi, lai tas ilgstoši atgādinātu par 33. gada 14. nīsana notikumiem.

Ko tas nozīmē mums

Kunga Jēzus Kristus upura nāve bija dārgs upuris gan pašam Jēzum, gan viņa  Tēvam — Jehovam. Atšķirībā no citiem cilvēkiem Jēzus bija pilnīgs, tāpēc viņš nebija mantojis nāvi. (Romiešiem 5:12; Ebrejiem 7:26.) Viņš būtu varējis nemirt nekad. Neviens viņam nebūtu spējis laupīt dzīvību, ja viņš to nebūtu ļāvis. Viņš sacīja: ”Neviens to [manu dzīvību] nav man atņēmis, bet es to atdodu pats no sevis.” (Jāņa 10:18.)

Jēzus bija gatavs upurēt savu pilnīga cilvēka dzīvību, ”lai ar nāvi iznīcinātu to, kam nāves vara, tas ir velnu, un atsvabinātu visus, kas visu mūžu nāves baiļu dēļ bija verdzībā”. (Ebrejiem 2:14, 15.) Kristus pašaizliedzīgā mīlestība izpaudās arī tajā, kādai nāvei viņš sevi pakļāva. Viņš labi zināja, kādas ciešanas viņu gaida un kādā nāvē viņš mirs. (Mateja 17:22; 20:17—19.)

Atceres vakars mums atgādina par lielāko mūsu debesu Tēva, Jehovas, mīlestības izpausmi, kādu cilvēce jebkad ir pieredzējusi. Dievs, būdams ”žēlsirdīgs un apžēlotājs”, noteikti izjuta dziļas sāpes, redzot, kā Jēzus ”ar stipru balsi un asarām” lūdzās Ģetzemanes dārzā, kā viņu nežēlīgi pēra ar pletni, cietsirdīgi piesita pie staba un kā viņš mira lēnā, mokpilnā nāvē. (Jēkaba 5:11; Ebrejiem 5:7; Jāņa 3:16; 1. Jāņa 4:7, 8.) Ir pagājuši gadsimti, taču daudziem joprojām ir sāpīgi tikai iedomāties par šiem notikumiem.

Cik dārgu maksu Dievs Jehova un Jēzus Kristus ir samaksājuši par mums — grēcīgiem cilvēkiem! (Romiešiem 3:23.) Diemžēl mūsu grēcīgā daba un nepilnības ik dienas par sevi atgādina, taču, pamatojoties uz ticību Jēzus izpirkuma upurim, mēs varam lūgt Dievam piedošanu. (1. Jāņa 2:1, 2.) Jēzus izpirkums dod mums iespēju brīvi griezties pie Dieva un dzīvot ar tīru sirdsapziņu. (Ebrejiem 4:14—16; 9:13, 14.) Turklāt mums ir izredzes dzīvot mūžīgi paradīzē uz zemes. (Jāņa 17:3; Atklāsmes 21:3, 4.) Šīs un vēl citas svētības mēs esam ieguvuši Jēzus pašaizliedzīgās rīcības dēļ.

Apliecināsim pateicību par Jēzus izpirkuma upuri

Kunga vakarēdiens ir ”Dieva bagātās žēlastības” izpausme. Dieva Jehovas sagādāto izpirkuma upuri, ko padarīja iespējamu Jēzus pašaizliedzīgā mīlestība, patiešām var nosaukt par ”neizsakāmu dāvanu”. (2. Korintiešiem 9:14, 15.) Vai Dieva labestība, ko viņš pret cilvēkiem ir apliecinājis ar Jēzus Kristus starpniecību, nevieš jūsos dziļu pateicību?

Mēs esam pārliecināti, ka tā ir, tāpēc sirsnīgi uzaicinām jūs kopā ar Jehovas lieciniekiem atzīmēt Jēzus nāves atceres vakaru. Šogad šis pasākums notiks trešdien, 16. aprīlī, pēc saules rieta. Par šī svarīgā pasākuma laiku un vietu, kur tas norisināsies, jūs varat uzzināt no Jehovas lieciniekiem, kas dzīvo jūsu apkaimē.

[Zemsvītras piezīme]

[Papildmateriāls/Attēli 6. lpp.]

VAI JĒZUS VĀRDI ”TĀ IR MANA MIESA” JĀSAPROT BURTISKI?

Kad Jēzus sacīja: ”Es esmu durvis,” un: ”Es esmu īstais vīna koks,” — neviens nedomāja, ka tas būtu jāuztver burtiski. (Jāņa 10:7; 15:1.) Arī lasot Jēzus vārdus ”šis kauss ir jaunā derība”, mēs saprotam, ka ne jau pats kauss bija šī jaunā derība. Tātad arī tad, kad Jēzus teica, ka maize ir viņa miesa, viņš, bez šaubām, gribēja norādīt, ka maize apzīmē jeb simbolizē viņa miesu. Ņemot to vērā, piemēram, Čārlza Viljamsa Bībeles izdevumā šis pants skan: ”Tā attēlo manu miesu.” (Lūkas 22:19, 20.)

[Attēls 5. lpp.]

Neraudzēta maize un vīns ir piemēroti Jēzus bezgrēcīgā ķermeņa un viņa izlieto asiņu simboli

[Attēls 7. lpp.]

Atceres vakars mums atgādina par Dieva Jehovas un Jēzus Kristus lielo mīlestību pret cilvēci