Lēnprātība — svarīga kristīga īpašība
Lēnprātība — svarīga kristīga īpašība
”Tērpieties.. lēnprātībā.” (KOLOSIEŠIEM 3:12, JD.)
1. Kāpēc lēnprātība ir ievērības cienīga īpašība?
BŪT kopā ar lēnprātīgu cilvēku ir ļoti patīkami. Bet taisnība ir arī gudrajam ķēniņam Salamanam, kas rakstīja, ka ”lēnīga mēle salauž.. kaulus”. (Salamana Pamācības 25:15, LB-1825.) Lēnprātība ir ievērības cienīga īpašība, kas apvieno maigumu un spēku.
2., 3. Kāda saikne ir starp lēnprātību un svēto garu, un par ko būs runa šajā rakstā?
2 Savā vēstulē galatiešiem, 5. nodaļas 22. pantā, apustulis Pāvils minēja lēnprātību starp ”Gara augļiem”. Lielākajā daļā valodu nav viegli atrast vārdu, kas precīzi atbilstu šeit lietotajam grieķu valodas vārdam, jo tas apraksta nevis ārēju maigumu un rāmumu, bet iekšēju lēnprātību un iejūtību, nevis cilvēka izturēšanās veidu, bet viņa prāta un sirds nostāju.
3 Lai labāk saprastu, kas īsti ir lēnprātība un kāpēc tā ir vērtīga īpašība, apskatīsim četrus piemērus no Bībeles. (Romiešiem 15:4.) Tie mums palīdzēs noskaidrot, kas raksturīgs lēnprātībai, kā to var attīstīt un kā tai būtu jāizpaužas mūsu dzīvē.
”Dievam dārgs”
4. Kas liecina par to, ka Jehova augstu vērtē lēnprātību?
4 Tā kā lēnprātība pieder pie Dieva gara augļiem, ir loģiski, ka tai jābūt cieši saistītai ar Dieva brīnišķīgo personību. Apustulis Pēteris rakstīja, ka ”lēns un kluss gars” ir ”Dievam dārgs”. (1. Pētera 3:4.) Lēnprātība piemīt Dievam pašam, un Jehova to augstu vērtē. Jau tas vien ir pietiekams iemesls, lai visi Dieva kalpi censtos attīstīt lēnprātību. Bet kā visvarenais Dievs, kam pieder augstākā vara Visumā, parāda lēnprātību?
5. Kāda iespēja mums ir Jehovas lēnprātības dēļ?
5 Kad pirmie divi cilvēki, Ādams un Ieva, nepaklausīja Dieva skaidrajai pavēlei neēst no laba un ļauna atzīšanas koka, viņi to darīja apzināti. (1. Mozus 2:16, 17.) Tīšās nepaklausības sekas bija grēks, nāve un atsvešināšanās no Dieva, un tās skāra gan viņus pašus, gan viņu pēcnācējus. (Romiešiem 5:12.) Lai gan Jehovam bija pilnīgs pamats piespriest šādu sodu, viņš nerīkojās bezsirdīgi un neuzskatīja cilvēci par nelabojamu un neglābjamu. (Psalms 130:3.) Jehova ir augstsirdīgs, nevis pārlieku prasīgs un bargs, un tas liecina par viņa lēnprātību. Viņš ir parūpējies, lai grēcīgajiem cilvēkiem tiktu dota iespēja tuvoties viņam un iegūt viņa labvēlību, sagādādams sava Dēla, Jēzus Kristus, izpirkuma upuri, kas mums ļauj bez bailēm pieiet pie viņa augstā troņa. (Romiešiem 6:23; Ebrejiem 4:14—16; 1. Jāņa 4:9, 10, 18.)
6. Kā lēnprātība izpaudās Jehovas attieksmē pret Kainu?
6 Jehovas lēnprātība izpaudās jau ilgi pirms Jēzus nākšanas uz zemi — tad, kad Ādama dēli Kains un Ābels nesa upurus Dievam. Redzēdams, kas ir viņu sirdī, Jehova nepieņēma Kaina upuri, bet ”skatījās.. ar labpatiku” uz Ābelu un viņa upuri. Dieva labvēlīgā attieksme pret uzticīgo Ābelu un viņa upuri sadusmoja Kainu. ”Kains iededzās bardzībā, un viņa vaigs raudzījās nikni,” teikts Bībelē. Kā reaģēja Jehova? Vai viņš ņēma ļaunā Kaina nesaprātīgo rīcību? Nē. Jehova lēnprātīgi pajautāja Kainam, kāpēc tas ir tik dusmīgs. Viņš pat paskaidroja Kainam, kas jādara, lai tas ”savu galvu varētu pacelt”. (1. Mozus 4:3—7.) Jehova patiešām ir lēnprātības iemiesojums. (2. Mozus 34:6.)
Lēnprātība piesaista un atspirdzina
7., 8. a) Kas palīdz labāk saprast Jehovas lēnprātību? b) Ko par Jehovu un Jēzu var uzzināt no tā, kas rakstīts Mateja evaņģēlija 11. nodaļā, no 27. līdz 29. pantam?
7 Viens no labākajiem veidiem, kā izprast Jehovas neatkārtojamās īpašības, ir pārdomāt Jēzus Kristus dzīvi un kalpošanu. (Jāņa 1:18; 14:6—9.) Otrajā savas sludināšanas gadā, būdams Galilejā, Jēzus paveica daudz brīnumu Horacinā, Betsaidā, Kapernaumā un to tuvumā. Taču lielākā daļa cilvēku bija lepni un vienaldzīgi un neticēja Jēzum. Kā Jēzus uz to reaģēja? Kaut arī viņš nepārprotami norādīja, kādas būs ļaužu neticības sekas, viņam sāpēja sirds par nožēlojamo garīgo stāvokli, kādā atradās amhārec — vienkāršie cilvēki. (Mateja 9:35, 36; 11:20—24.)
8 Ar savu tālāko rīcību Jēzus apliecināja, ka viņš tiešām ”pazīst Tēvu” un līdzinās tam. Jēzus vērsās pie vienkāršajiem ļaudīm ar sirsnīgu aicinājumu: ”Nāciet šurp pie manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, es jūs gribu atvieglināt. Ņemiet uz sevi manu jūgu, mācaities no manis, jo es esmu lēnprātīgs un no sirds pazemīgs; tad jūs atradīsit atvieglojumu savām dvēselēm.” Visiem, kas bija nomākti un apspiesti, šie vārdi sniedza mierinājumu un atspirdzinājumu, un tie ir uzmundrinoši arī mums. Ja no sirds centīsimies tērpties lēnprātībā, mēs būsim starp tiem, kam ”Dēls [Tēvu] grib darīt zināmu”. (Mateja 11:27—29.)
9. Kāda īpašība ir saistīta ar lēnprātību, un kā tā izpaudās Jēzus dzīvē?
9 Ar lēnprātību cieši saistīta ir pazemība, īpašība, kas ļauj būt ”no sirds pazemīgam”. Turpretī lepnums izraisa augstprātību un bieži liek izturēties pret citiem bargi un bezjūtīgi. (Salamana Pamācības 16:18, 19.) Jēzus visā savas kalpošanas laikā bija pazemīgs. Pat tad, kad sešas dienas pirms nāves viņš iejāja Jeruzalemē un tika sveikts kā jūdu ķēniņš, viņš nemaz nelīdzinājās šīs pasaules valdniekiem. Jēzus izturējās tā, kā bija paredzēts Cakarijas mesiāniskajā pravietojumā: ”Redzi, tavs ķēniņš nāk pie tevis lēnprātīgs, jādams uz ēzeļa un nastunesējas ēzeļa mātes kumeļa.” (Mateja 21:5; Cakarijas 9:9.) Dievbijīgais pravietis Daniēls parādībā redzēja, kā Jehova piešķir savam Dēlam tiesības valdīt. Taču kādā no iepriekšējiem pravietojumiem Daniēls bija nosaucis Jēzu par ”pašu zemāko no cilvēkiem”. Lēnprātība un pazemība ir īpašības, kas papildina viena otru. (Daniēla 4:14; 7:13, 14.)
10. Kāpēc kristīga lēnprātība neliecina par gļēvumu?
10 Jehovas un Jēzus lēnprātība ir ļoti patīkama īpašība, kas mudina viņiem tuvoties. (Jēkaba 4:8.) Protams, lēnprātība neliecina par gļēvumu. Visvarenajam Dievam Jehovam ir liels spēks un vara, un viņam ir dusmas par netaisnību. (Jesajas 30:27; 40:26.) Savukārt Jēzus bija stingri apņēmies neatkāpties no tā, kas ir pareizs, arī tad, kad viņu kārdināja Sātans Velns. Jēzus nevarēja paciest, ka reliģiskie vadītāji pelnīja naudu ar nelikumīgiem paņēmieniem. (Mateja 4:1—11; 21:12, 13; Jāņa 2:13—17.) Taču viņš bija lēnprātīgs un pacietīgs, kad saskārās ar savu mācekļu nepilnībām un vājībām. (Mateja 20:20—28.) Kāds Bībeles zinātnieks raksturoja lēnprātību šādi: ”Lēnprātība liecina par tēraudcietu izturību.” Centīsimies arī mēs attīstīt šo Kristum raksturīgo īpašību — lēnprātību.
Vislēnprātīgākais sava laika cilvēks
11., 12. Kāpēc Mozus lēnprātību var nosaukt par izcilu, ņemot vērā viņa audzināšanu?
11 Trešais piemērs, ko apskatīsim, ir Mozus. Dieva iedvesmotajos vārdos, Bībelē, teikts, ka viņš bija ”ļoti lēnprātīgs, lēnprātīgāks nekā visi citi cilvēki virs zemes”. (4. Mozus 12:3.) Mozus izcilā lēnprātība viņam palīdzēja ievērot Jehovas norādījumus.
12 Mozus audzināšana bija neparasta. Jehova parūpējās, lai šis dievbijīgu ebreju tautības vecāku dēls paliktu dzīvs, kad visapkārt notika slepkavības un cilvēki nodeva cits citu. Mozus dzīves pirmos gadus par viņu gādāja māte, kas viņam daudz ko iemācīja par patieso Dievu, Jehovu. Vēlāk Mozus tika paņemts prom no mājām un uzauga pavisam citādos apstākļos. ”Mozu mācīja visās ēģiptiešu gudrībās, viņš bija varens vārdos un darbos,” teica Stefans, kas kļuva par pirmo mocekli no kristiešu vidus. (Apustuļu darbi 7:22.) Mozus ticība izpaudās, kad viņš redzēja, ka faraona uzraugi netaisnīgi izturas pret viņa tautiešiem. Mozus nogalināja ēģiptieti, ko bija redzējis sitam kādu ebreju, tāpēc viņam bija jābēg no Ēģiptes uz Midiana zemi. (2. Mozus 1:15, 16; 2:1—15; Ebrejiem 11:24, 25.)
13. Kā Mozu ietekmēja 40 gadi, ko viņš nodzīvoja Midianā?
13 Kad Mozum bija 40 gadi, viņam bija jāgādā pašam par sevi tuksnesī. Midianā viņš satika Reguēla septiņas meitas un palīdzēja tām padzirdīt tēva lielo ganāmpulku. Atgriezušās mājās, jaunās sievietes priecīgas pastāstīja Reguēlam, ka ”kāds ēģiptietis” viņas ir paglābis no ganiem, kas darīja viņām pāri. Pēc Reguēla uzaicinājuma Mozus palika dzīvot pie šīs ģimenes. Pieredzētās grūtības nebija nocietinājušas viņa sirdi, un Mozus bija gatavs pielāgoties jaunajiem apstākļiem. Viņa vēlēšanās pildīt Jehovas gribu nemazinājās ne uz brīdi. Veselus 40 gadus, kuru laikā Mozus ganīja Reguēla aitas, apprecēja Ciporu un uzaudzināja dēlus, viņš attīstīja un izkopa īpašību, ar kuru vēlāk kļuva pazīstams. Tā Mozus nelabvēlīgos apstākļos mācījās lēnprātību. (2. Mozus 2:16—22; Apustuļu darbi 7:29, 30.)
14. Kā Mozus lēnprātība izpaudās, kad viņš bija Izraēla tautas vadītājs?
14 Mozus lēnprātība izpaudās arī pēc tam, kad Jehova viņu bija iecēlis par Izraēla tautas vadītāju. Reiz kāds zēns Mozum paziņoja, ka Eldads un Medads nometnē runā kā pravieši, kaut arī viņi nebija bijuši klāt, kad Jehova bija devis svēto garu 70 vecajiem, ieceldams tos par Mozus palīgiem. Jozua sacīja: ”Mozu, mans kungs, aizliedz tiem!” Bet Mozus lēnprātīgi atbildēja: ”Vai tu esi manu tiesību aizstāvis? Ak, kaut tā Kunga tauta visa būtu pravieši, un kaut tas Kungs savu garu pār viņiem visiem dotu!” (4. Mozus 11:26—29.) Lēnprātība palīdzēja mierīgi atrisināt šo saspringto situāciju.
15. Kāpēc Mozus, par spīti savām kļūdām, mums ir labs paraugs?
15 Tomēr reiz Mozum nepietika lēnprātības. Meribā, kas atradās netālu no Kadešas, viņš nedeva godu Jehovam — brīnumu darītājam. (4. Mozus 20:1, 9—13.) Par spīti savām kļūdām, visu savu mūžu Mozus apliecināja nelokāmu ticību, un viņa izcilā lēnprātība ir paraugs mums vēl tagad. (Ebrejiem 11:23—28.)
Nelaipna rīcība — lēnprātības pretstats
16., 17. Kādu brīdinājumu satur stāstījums par Nābalu un Abigailu?
16 Brīdinošs piemērs ir notikumi, kas risinājās Dāvida laikā, neilgi pēc Dieva pravieša Samuēla nāves. Tajos bija iesaistīts kāds precēts pāris — Nābals un viņa sieva Abigaila. Viņi abi bija pilnīgi pretstati. Abigaila bija ”gudra padomā”, bet viņas vīrs bija ”varmācīgs un ļauns savās izdarībās”. Nābals rupji noraidīja Dāvida vīru lūgumu pēc cienasta, kaut arī viņi bija palīdzējuši sargāt Nābala lielos ganāmpulkus no zagļiem. Pamatoti sašutuši, Dāvids un viņa vīri apjoza zobenus un devās pie Nābala. (1. Samuēla 25:2—13.)
17 Kad par notikušo uzzināja Abigaila, viņa steigšus sagatavoja maizi, vīnu, gaļu, vīģu raušus un kaltētas vīnogas un izgāja pretī Dāvidam. ”Lai uz mani, mans kungs, krīt šī vaina!” viņa tam lūdzās. ”Lai tavai kalponei ir atļauts runāt, tev pašam to dzirdot, un klausi savas kalpones vārdus!” Abigailas pazemīgais lūgums mīkstināja Dāvida sirdi. Uzklausījis Abigailas paskaidrojumu, Dāvids paziņoja: ”Slavēts lai ir tas Kungs, Israēla Dievs, kas tevi šodien ir man pretī sūtījis! Un slavēta lai ir tava gudrība un lai slavēta esi tu pati: tu esi mani šodien atturējusi, ka es neesmu kritis asins grēkā!” (1. Samuēla 25:18, 24, 32, 33.) Nābala nelaipnā rīcība kļuva par viņa nāves cēloni, bet Abigailas labās īpašības viņai deva iespēju tapt par Dāvida sievu. Viņas lēnprātība ir paraugs visiem, kas mūsdienās kalpo Jehovam. (1. Samuēla 25:36—42.)
Dzenieties pēc lēnprātības
18., 19. a) Kādas izmaiņas kļūst redzamas, kad tērpjamies lēnprātībā? b) Kā mēs varam nopietni pārbaudīt sevi?
18 Tātad lēnprātība ir ļoti svarīga īpašība. Tā nav tikai mierīga izturēšanās — tā ir patīkama rakstura īpašība, kas atspirdzina citus. Agrāk mēs varbūt mēdzām runāt skarbi un rīkoties nelaipni, bet, kad uzzinājām Bībeles patiesību, mēs izmainījāmies, kļuvām laipnāki un iejūtīgāki. Pāvils runāja par šādām pārmaiņām, kad mudināja kristiešus: ”Tērpieties sirsnīgā līdzjūtībā, laipnībā, pazemībā, lēnībā, pacietībā.” (Kolosiešiem 3:12.) Bībelē šīs pārvērtības ir salīdzinātas ar to, ka plēsīgi zvēri — vilki, panteras, lauvas, lāči un odzes — sāk izturēties kā miermīlīgi mājdzīvnieki — jēri, kazlēni, teļi un govis. (Jesajas 11:6—9; 65:25.) Personības izmaiņas ir tik lielas, ka cilvēki, kas tās redz, brīnās. Bet mēs zinām, ka šīs pārmaiņas ir izskaidrojamas ar Dieva gara darbību, jo starp tā lieliskajiem augļiem ir lēnprātība.
19 Vai tas nozīmē, ka pēc tam, kad esam izmainījuši savu personību un veltījuši sevi Jehovam, mums vairs nav jācenšas būt lēnprātīgiem? Tā nevarētu būt. Arī par jaunām drēbēm ir pastāvīgi jārūpējas, lai tās būtu tīras un kārtīgas. Iedziļināšanās Dieva Rakstos un pārdomas par tajos atrodamajiem piemēriem mums palīdz it kā no malas, objektīvi paraudzīties uz sevi. Ko jūs saskatāt Dieva iedvesmoto vārdu spogulī? (Jēkaba 1:23—25.)
20. Kā mēs varam attīstīt lēnprātību?
20 Cilvēki pēc sava rakstura ir atšķirīgi, un dažiem Dieva kalpiem attīstīt lēnprātību ir vieglāk nekā citiem. Taču Dieva gara augļi, starp kuriem ir arī lēnprātība, jāveido visiem kristiešiem. Pāvils ar mīlestību aicināja Timoteju: ”Dzenies pēc taisnības, dievbijības, ticības, mīlestības, pacietības, lēnprātības.” (1. Timotejam 6:11.) Vārds ”dzenies” norāda, ka ir vajadzīga piepūle. Ja jūs nopietni pārdomāsiet labos piemērus no Dieva Rakstiem, tie kļūs it kā par daļu no jums, tiks ”iedēstīti” jūsos, ietekmējot jūsu personību un rīcību. (Jēkaba 1:21.)
21. a) Kāpēc mums jādzenas pēc lēnprātības? b) Par ko runāts nākamajā rakstā?
21 Mūsu izturēšanās pret citiem ļauj spriest par to, cik lielā mērā esam attīstījuši lēnprātību. ”Kas jūsu starpā ir gudrs un sapratīgs, tas lai, pareizi dzīvodams, uzrāda savus darbus, darītus gudrā lēnprātībā,” rakstīja māceklis Jēkabs. (Jēkaba 3:13.) Kā šai kristīgajai īpašībai būtu jāizpaužas ģimenes lokā, kristīgajā kalpošanā un draudzē? Par to būs runāts nākamajā rakstā.
Atkārtojums
• Ko par lēnprātību var mācīties no
• Jehovas,
• Jēzus,
• Mozus,
• Abigailas?
• Kāpēc mums jādzenas pēc lēnprātības?
[Jautājumi studēšanai]
[Attēls 16. lpp.]
Kāpēc Jehova labprāt pieņēma Ābela upuri?
[Attēls 17. lpp.]
Jēzus parādīja, ka lēnprātība un pazemība papildina viena otru
[Attēls 18. lpp.]
Mozus bija lielisks lēnprātības piemērs