Lēnprātīgi pret visiem cilvēkiem
Lēnprātīgi pret visiem cilvēkiem
”Atgādini viņiem, lai.. visiem cilvēkiem parāda lēnprātību.” (TITAM 3:1, 2.)
1. Kāpēc būt lēnprātīgiem nav viegli?
”DZENIETIES man pakaļ tā, kā es Kristum!” rakstīja apustulis Pāvils. (1. Korintiešiem 11:1.) Visi Dieva kalpi mūsdienās cenšas klausīt šim padomam. Tas nebūt nav viegli, jo no pirmajiem cilvēkiem mēs esam mantojuši savtīgas vēlmes un rakstura iezīmes, kas neatbilst Kristus rādītajai priekšzīmei. (Romiešiem 3:23; 7:21—25.) Tomēr mums visiem ir pa spēkam attīstīt lēnprātību, ja esam gatavi pacensties. Tiesa, mēs nevaram paļauties uz savu gribasspēku vien. Kas vēl ir vajadzīgs?
2. Kā ir iespējams ”visiem cilvēkiem parādīt lēnprātību”?
2 Dievam tīkama lēnprātība pieder pie svētā gara augļiem. Jo lielākā mērā mēs pakļausimies Dieva aktīvā spēka ietekmei, jo vairāk mūsu dzīvē izpaudīsies tā augļi, un tikai tādā gadījumā mēs spēsim ”visiem cilvēkiem parādīt lēnprātību”. (Titam 3:2.) Padomāsim, kā mēs varam sekot Jēzus priekšzīmei un panākt, ka tie cilvēki, kas ir mums līdzās, ”atrastu atvieglojumu”. (Mateja 11:29; Galatiešiem 5:22.)
Ģimenes lokā
3. Kāda situācija ģimenē atspoguļo pasaules garu?
3 Lēnprātība ir ļoti svarīga ģimenes lokā. Pēc Pasaules veselības organizācijas datiem, vardarbība ģimenē apdraud sieviešu veselību vairāk nekā satiksmes nelaimes gadījumi un malārija kopā. Piemēram, Londonā ceturtā daļa visu reģistrēto noziegumu, kas saistīti ar vardarbību, tiek izdarīti mājās. Policijai bieži ir darīšana ar cilvēkiem, kas izpauž savas emocijas ar ”bāršanos un zaimiem”. Vēl nepatīkamāk ir tas, ka daudzi laulātie pāri ir ļāvuši savas attiecības ietekmēt rūgtumam. Tas viss diemžēl atspoguļo ”pasaules garu”, tāpēc šāda rīcība kristiešu ģimenēs nav pieļaujama. (Efeziešiem 4:31; 1. Korintiešiem 2:12.)
4. Kā lēnprātība var ietekmēt ģimeni?
4 Lai pretotos pasaulīgām nosliecēm, ir vajadzīgs Dieva gars. ”Kur tā Kunga Gars, tur ir brīvība.” (2. Korintiešiem 3:17.) Mīlestība, laipnība, savaldība un pacietība stiprina nepilnīgo vīru un sievu attiecības. (Efeziešiem 5:33.) Lēnprātība padara gaisotni mājās sirsnīgāku un patīkami kontrastē ar ķīviņiem un strīdiem, kas posta daudzas ģimenes. Ir svarīgi, ko cilvēks saka, bet par viņa prāta nostāju liecina veids, kā viņš to dara. Ja cilvēks spēj mierīgi runāt par to, kas viņu uztrauc vai sagādā viņam raizes, sasprindzinājums mazinās. Gudrais ķēniņš Salamans rakstīja: ”Miermīlīga atbilde apklusina dusmas, bet skarbs vārds izraisa lielu niknumu.” (Salamana Pamācības 15:1.)
5. Kā lēnprātība var noderēt reliģiskā ziņā sašķeltā ģimenē?
5 Īpaši liela nozīme lēnprātībai ir ģimenēs, kas reliģiskā ziņā ir sašķeltas. Ja lēnprātīgu nostāju papildina laipnības izpausmes, iespējams, var tikt iegūti arī tie, kas pretojas patiesībai. Pēteris pamācīja kristietes: ”Esiet paklausīgas saviem vīriem, lai, ja arī kādi neklausa vārdiem, tie ar sievu dzīvi bez sludināšanas tiktu iegūti, redzēdami jūsu dievbijīgo skaidro dzīvi. Jūsu rota lai nav ārišķīgs matu pinums, zelta lietas, kuŗas sev apliekat, vai tērps, kuŗā tērpjaties, bet apslēptais sirds cilvēks neiznīcīgs savā lēnajā un klusajā garā, — tas ir Dievam dārgs.” (1. Pētera 3:1—4.)
6. Kā lēnprātība var padarīt tuvākas vecāku un bērnu attiecības?
6 Attiecības starp vecākiem un bērniem mēdz būt saspīlētas, it īpaši tad, ja kādam pietrūkst mīlestības pret Jehovu. Bet visās kristiešu ģimenēs ir nepieciešama lēnprātība. Pāvils deva padomu tēviem: ”Nekaitinait savus bērnus, bet audzinait un pamācait tos būt paklausīgiem tam Kungam.” (Efeziešiem 6:4.) Ja ģimenes locekļi ir lēnprātīgi, attiecības starp vecākiem un bērniem nostiprinās. Dīns, kas ģimenē bija viens no pieciem bērniem, dalījās atmiņās par savu tēvu: ”Tētis bija miermīlīgs pēc dabas. Es neatceros, ka būtu kaut reizi ar viņu strīdējies — pat ne pusaudža gados. Viņš vienmēr bija ļoti lēnprātīgs, pat ja bija ar kaut ko neapmierināts. Gadījās, ka viņš mani aizraidīja uz manu istabu vai arī kaut ko man aizliedza, bet mēs nekad nestrīdējāmies. Viņš mums bija ne tikai tēvs, bet arī draugs, un mēs nevēlējāmies sagādāt viņam vilšanos.” Lēnprātība tiešām stiprina attiecības starp vecākiem un bērniem.
Kalpošanā
7., 8. Kāpēc ir svarīgi būt lēnprātīgiem sludināšanā?
7 Vēl viena joma, kurā būtu jāizpaužas lēnprātībai, ir sludināšana. Stāstot citiem labo vēsti par Valstību, mēs sastopam atšķirīgi noskaņotus cilvēkus. Ir tādi, kas labprāt uzklausa vēsti, kura viņiem var dot cerību, bet citi dažādu iemeslu dēļ reaģē nelabvēlīgi. Tieši šādās situācijās lēnprātība ir ļoti vērtīga, jo tā ļauj izpildīt mums uzticēto uzdevumu — būt lieciniekiem līdz pašam pasaules galam. (Apustuļu darbi 1:8; 2. Timotejam 4:5.)
8 Apustulis Pēteris rakstīja: ”Turiet Kungu Kristu svētu savās sirdīs, būdami ar vien gatavi aizstāvēties savas cerības dēļ pret ikkatru, kas no jums prasa atbildību; tomēr gan ar lēnprātību un bijību.” (1. Pētera 3:15, 16.) Tā kā mēs atzīstam Kristu par savu paraugu, mēs cenšamies paust lēnprātību un bijību, kad sludinām cilvēkiem, kas runā ar mums nelaipni. Šādai rīcībai bieži vien ir ļoti labs iznākums.
9., 10. Pastāstiet gadījumu, kas apliecina, cik vērtīgi ir būt lēnprātīgiem sludināšanā!
9 Kad Kīta sieva atvēra dzīvokļa durvis, pie kurām kāds bija piezvanījis, Kīts palika dziļāk dzīvoklī. Uzzinājusi, ka atnācējs ir Jehovas liecinieks, Kīta sieva dusmīgi paziņoja, ka liecinieki nežēlīgi izturoties pret bērniem. Sludinātājs palika mierīgs un lēnprātīgi atbildēja: ”Žēl, ka jūs tā domājat. Vai drīkstu jums parādīt, kam tic Jehovas liecinieki?” Tad Kīts, kas visu bija dzirdējis, pienāca pie durvīm un pārtrauca sarunu.
10 Vēlāk Kīts un viņa sieva sāka nožēlot, ka bija izturējušies pret ciemiņu tik skarbi, jo tas ar savu lēnprātību bija ieguvis viņu simpātijas. Abiem par pārsteigumu, pēc nedēļas sludinātājs ieradās vēlreiz, un šoreiz viņi tam deva iespēju ar Bībeles palīdzību pamatot savus uzskatus. ”Nākamo divu gadu laikā mēs bieži klausījāmies, ko saka citi liecinieki,” dzīvesbiedri atceras. Viņi piekrita studēt Bībeli, un pēc kāda laika abi kristījās, apliecinot, ka ir veltījuši savu dzīvi Jehovam. Brālis, kas pirmo reizi bija apmeklējis Kītu un viņa sievu, bija panācis ļoti daudz. Vēlāk viņš satika šos dzīvesbiedrus un uzzināja, ka tie ir kļuvuši par viņa garīgo brāli un māsu. Kā redzams, lēnprātīgai nostājai bija lieliski augļi.
11. Kā lēnprātīga nostāja var palīdzēt citiem pieņemt kristīgo patiesību?
11 Būdams karavīrs, Herolds bija pieredzējis daudz ko briesmīgu, tāpēc viņš bija nocietinājies un apšaubīja Dieva eksistenci. Turklāt Herolds bija cietis autoavārijā, ko bija izraisījis piedzēries vadītājs, un kļuvis par invalīdu. Kad pie viņa mājās atnāca Jehovas liecinieki, Herolds pieprasīja, lai tie vairs nenāktu. Taču reiz kāds Jehovas liecinieks, vārdā Bils, devās pie ieinteresēta cilvēka, kas dzīvoja pāris mājas tālāk, un kļūdas dēļ piezvanīja pie Herolda durvīm. Kad Herolds, balstīdamies uz diviem spieķiem, atvēra durvis, Bils tūlīt atvainojās un paskaidroja, ka ir gribējis apmeklēt citu cilvēku. Bet Herolda reakcija nebija tāda, kā gaidīts. Bils nezināja, ka Herolds ir noskatījies televīzijas ziņu pārraidi, kurā bija stāstīts par to, kā Jehovas liecinieki kopīgiem spēkiem īsā laikā ir uzcēluši jaunu Valstības zāli. Heroldu bija ļoti iespaidojis tas, cik vienoti šie daudzie cilvēki strādā, un viņa attieksme pret Jehovas lieciniekiem bija mainījusies. Tāpat Heroldu aizkustināja Bila atvainošanās un lēnprātīgā izturēšanās, un viņš nolēma atļaut, lai pie viņa nāktu Jehovas liecinieki. Herolds sāka studēt Bībeli, garīgi auga un ar laiku kļuva par kristītu Jehovas kalpu.
Draudzē
12. No kādām pasaulīgām iezīmēm kristiešu draudzes locekļiem jāizvairās?
12 Lēnprātība ir ļoti vajadzīga arī kristiešu draudzē. Mūsdienu sabiedrībā ir plaši izplatītas konfliktsituācijas. Nesaskaņas, strīdi un naidošanās ir parasta parādība starp cilvēkiem, kas raugās uz dzīvi no miesīgā viedokļa. Palaikam šādas pasaulīgas iezīmes var parādīties arī kristiešu draudzē, kur tās izpaužas kā sāncensība un vārdu kaujas. Atbildīgie brāļi ir apbēdināti, kad viņiem jārisina šādas situācijas, taču mīlestība pret Jehovu un pret draudzes locekļiem viņus mudina darīt visu iespējamo, lai palīdzētu tiem, kas ir rīkojušies nepareizi. (Galatiešiem 5:25, 26.)
13., 14. Kāds var būt iznākums, ja mēs ”ar lēnprātību pamācām pretiniekus”?
13 Pirmajā gadsimtā Pāvils un viņa palīgs Timotejs sastapās ar grūtībām, ko izraisīja daži draudzes locekļi. Pāvils brīdināja Timoteju sargāties no brāļiem, kas atgādināja ”traukus.. negodam”. Pāvils paskaidroja: ”Mūsu Kunga kalpam nepienākas ķildoties, bet būt laipnam pret visiem, izveicīgam mācīšanā un panest ļaunumu, tādam, kas ar lēnprātību pamāca pretiniekus.” Ja saglabājam lēnprātīgu garu pat tad, kad mūs izaicina, neapmierinātie bieži vien maina savu kritisko nostāju. Savukārt Jehova var ”dot viņiem atgriezties pie patiesības atziņas”. (2. Timotejam 2:20, 21, 24, 25.) Pievērsiet uzmanību, ka Pāvils saistīja laipnību un pacietību ar lēnprātību.
14 Pāvils pats rīkojās saskaņā ar to, ko mācīja citiem. Runādams par ”dižapustuļiem” Korintas draudzē, viņš brāļiem rakstīja: ”Es, Pāvils, jūs pamācu ar Kristus lēnprātību un laipnību, es, kas klāt būdams jūsu starpā gan esot pazemīgs, bet no tālienes pret jums rādot drosmi.” (2. Korintiešiem 10:1; 11:5.) Pāvils patiešām līdzinājās Kristum. Interesanti, ka viņš, vērsdamies pie brāļiem, pieminēja ”Kristus lēnprātību”. Tā Pāvils izvairījās no augstprātīgas, valdonīgas attieksmes pret savas vēstules lasītājiem. Tiem draudzes locekļiem, kuru sirds bija atsaucīga, noteikti bija viegli pieņemt viņa izteikto pamācību. Pāvilam izdevās uzlabot saspīlētās attiecības brāļu starpā un vairot mieru un vienotību draudzē. Mums visiem būtu jācenšas mācīties no viņa piemēra, un īpaši svarīgi ir tas, lai Kristus un Pāvila priekšzīmei sekotu vecākie.
15. Kāpēc ir vajadzīga lēnprātība, kad jādod padoms?
15 Protams, citiem jāpalīdz ne tikai tad, kad ir apdraudēts draudzes miers un vienotība. Dažkārt mīlestības pilns padoms brāļiem ir nepieciešams arī tad, kad attiecības nav saspringtas. ”Brāļi, ja arī kāds cilvēks ir pienākts kādā pārkāpumā, tad jūs, kas esat garīgi, atgrieziet tādu uz pareiza ceļa,” rakstīja Pāvils. Bet kā tas jādara? ”Ar lēnprātīgu garu, un lūkojies pats uz sevi, ka arī tu nekrīti kārdināšanā.” (Galatiešiem 6:1.) Saglabāt ”lēnprātīgu garu” nebūt nav viegli, jo visiem kristiešiem, arī draudzes vecākajiem, ir savas vājības. Bet, ja viņi ir lēnprātīgi, tad viņi spēs izlabot pārkāpēja rīcību taktiski.
16., 17. Kā var mazināt iespēju, ka otrs cilvēks nevēlēsies pieņemt padomu?
16 Grieķu valodā vārds, kas tulkots ”atgrieziet”, var attiekties uz lauztu kaulu ievirzīšanu pareizā vietā, un tā ir sāpīga procedūra. Ārsts, kas to veic, noteikti uzmundrina pacientu, paskaidrodams, ko labu šī procedūra dos, un viņa miers nomierina arī pacientu. Daži vārdi, kas šādā situācijā pateikti iepriekš, palīdz izturēt sāpes. Arī garīgā ziņā atgriešana uz pareiza ceļa var būt sāpīga, tāpēc padomdevēja lēnprātībai ir liela nozīme — tā var palīdzēt cilvēkam, kas ir kļūdījies, pieņemt pamācību, atjaunot labas attiecības ar citiem un izmainīt savu nepareizo rīcību. Pat ja pārkāpējs sākumā nevēlas pieņemt padomu, brālis, kas viņam piedāvā palīdzību, ar savu lēnprātību var ietekmēt viņu tā, ka viņš vēlāk paklausīs tam, kas sacīts Rakstos. (Salamana Pamācības 25:15.)
17 Palīdzot citiem mainīt nepareizu rīcību, vienmēr pastāv iespēja, ka padoms tiks uztverts kā kritika. Kāds autors par to rakstīja: ”Situācijā, kad cilvēks izsaka aizrādījumu citiem, rodas vislielākās briesmas, ka viņš varētu kļūt paštaisns, tāpēc tieši tad visvairāk ir vajadzīga lēnprātība.” Ja kristietis attīsta lēnprātību un pazemību, viņš spēs dot citiem padomus, izvairīdamies no šīm briesmām.
”Visiem cilvēkiem”
18., 19. a) Kāpēc kristiešiem reizēm ir grūti būt lēnprātīgiem attiecībās ar varas pārstāvjiem? b) Kas kristiešiem palīdz ar lēnprātību izturēties pret varas pārstāvjiem, un kādu labumu šāda nostāja var dot?
18 Joma, kurā daudziem ir grūti būt lēnprātīgiem, ir attiecības ar varas pārstāvjiem. Jāatzīst, ka reizēm ar varu apveltīti cilvēki izturas nelaipni un neiejūtīgi. (Salamans Mācītājs 4:1; 8:9.) Taču mīlestība pret Jehovu mūs pamudinās atzīt viņa augstāko varu, kā arī pakļauties cilvēku izveidotajām varas iestādēm. (Romiešiem 13:1, 4; 1. Timotejam 2:1, 2.) Pat tad, ja cilvēki, kas ieņem augstu stāvokli, mēģina ierobežot mūsu publisko kalpošanu, mēs ar prieku izmantojam tās iespējas, kādas vēl pastāv, lai nestu Jehovam slavas upuri. (Ebrejiem 13:15.)
19 Nekādos apstākļos mēs neesam noskaņoti kareivīgi. Mēs cenšamies būt saprātīgi, tomēr neatkāpjamies no taisnīgiem principiem. Ar šādu attieksmi mūsu brāļi veic savu kalpošanu 234 pasaules zemēs. Mēs ņemam vērā Pāvila padomu, lai kristieši ”padodas un paklausa valdībām un varām, lai ir gatavi uz katru labu darbu, nevienu nepulgo, tur mieru, izturas laipni un visiem cilvēkiem parāda lēnprātību”. (Titam 3:1, 2.)
20. Ko iegūst lēnprātīgie cilvēki?
20 Visus lēnprātīgos cilvēkus gaida bagātīgas svētības. ”Svētīgi lēnprātīgie, jo tie iemantos zemi,” sacīja Jēzus. (Mateja 5:5.) Ar garu svaidītie Kristus brāļi, ja viņi paliks lēnprātīgi, būs laimīgi un valdīs pār Valstības īpašumiem uz zemes. Lēnprātība ir raksturīga arī ”lielam pulkam” ”citu avju”, un šie cilvēki cer dzīvot paradīzē uz zemes. (Atklāsmes 7:9; Jāņa 10:16; Psalms 37:11.) Cik brīnišķīga nākotne ir mūsu priekšā! Tāpēc nekad neaizmirsīsim, ko Pāvils atgādināja kristiešiem Efesā: ”Es, Kunga gūsteknis, atgādinu jums, lai jūs dzīvotu tā aicinājuma cienīgi, kurā jūs esat aicināti, visā pazemībā un lēnprātībā.” (Efeziešiem 4:1, 2, JD.)
Atkārtojums
• Kādu labumu dod tas, ka esam lēnprātīgi
• ģimenes lokā,
• sludināšanā,
• draudzē?
• Kas ir apsolīts lēnprātīgiem cilvēkiem?
[Jautājumi studēšanai]
[Attēls 21. lpp.]
Būt lēnprātīgiem ir īpaši svarīgi reliģiskā ziņā sašķeltā ģimenē
[Attēls 21. lpp.]
Lēnprātība palīdz nostiprināt attiecības ģimenē
[Attēls 23. lpp.]
Aizstāvieties ar lēnprātību un bijību
[Attēls 24. lpp.]
Padomdevējam ir vajadzīga lēnprātība