Cik svarīga ir žēlsirdība?

”CILVĒKAM ir prieks par otra labā veiktu labu darbu,” teikts Bībelē. (Salamana Pamācības 19:22.) Šajā pantā ir lietots ebreju valodas vārds, kas citur Bībelē bieži tulkots kā ”žēlsirdība” vai ”žēlastība”, un tas var norādīt uz laipnību, kas tiek parādīta pazīstamam cilvēkam, atbildot uz to labo, ko viņš ir darījis pagātnē. Tādējādi šajā vārdā ir arī ietverta doma par uzticību.

Jūdejas ķēniņam Joasam nepiemita šī svarīgā īpašība. Viņš bija lielu pateicību parādā savai tēva māsai Jehošebai un viņas vīram Jojadam. Kad Joass bija nepilnu gadu vecs, viņa ļaunā vecāmāte iecēla sevi par ķēniņieni un nogalināja visus Joasa brāļus, kas varētu mantot troni. Taču viņai neizdevās nogalināt mazo Joasu, jo Jehošeba ar savu vīru bija to rūpīgi paslēpuši. Viņi arī mācīja Joasam Dieva likumus. Kad zēnam bija septiņi gadi, Jojada izmantoja savas augstā priestera pilnvaras un lika nogalināt ļauno ķēniņieni un par ķēniņu iecelt Joasu. (2. Laiku 22:10—23:15.)

Jaunais Joass uzticīgi pildīja savus ķēniņa pienākumus līdz Jojadas nāvei, taču pēc tam viņš pievērsās elku pielūgsmei. Dievs sūtīja pie Joasa Zaharju, Jojadas dēlu, lai viņu brīdinātu, bet Joass pavēlēja Zaharju nomētāt ar akmeņiem. Kāda tā bija nodevība pret ģimeni, kas bija tik daudz darījusi viņa labā! (2. Laiku 24:17—21.)

Bībelē ir teikts: ”Ķēniņš Joass nepieminēja to žēlsirdību, ko Zaharjas tēvs Jojada bija viņam parādījis, bet nogalināja Jojadas dēlu.” Mirdams Zaharja sacīja: ”Lai tas Kungs redz un piemeklē!” Šie vārdi piepildījās — Joass smagi saslima, un viņa kalpi viņu nogalināja. (2. Laiku 24:17—25.)

Lai ar mums nenotiktu tāpat kā ar ķēniņu Joasu, ņemsim vērā tālāk minētos vārdus: ”Žēlastība un uzticība no tevis neatstāsies.. un tu iemantosi labvēlību.. Dieva un cilvēku acīs.” (Salamana Pamācības 3:3, 4, LB-65r.) Visi, kas tā rīkosies, nākotnē saņems svētības.