Kur var rast patiesu mierinājumu?
Kur var rast patiesu mierinājumu?
”Mūsu Kunga Jēzus Kristus Dievs un Tēvs.. mūs iepriecina visās mūsu bēdās.” (2. KORINTIEŠIEM 1:3.)
1. Kādos apstākļos cilvēki izjūt vajadzību pēc mierinājuma?
SMAGAS slimības dēļ cilvēks var just, ka viņa dzīve ir kļuvusi gandrīz nepanesama. Tādas nelaimes kā zemestrīces, viesuļvētras un bads daudzus ir iedzinušas trūkumā. Karā var iet bojā cilvēka ģimenes locekļi, var tikt izpostīta viņa māja, un varbūt viņš ir spiests atstāt savu dzīvesvietu un doties bēgļu gaitās. Daudziem ir nodarītas netaisnības, kuru dēļ viņi vairs netic, ka vispār kaut kur ir atrodams atvieglojums. Cilvēkiem, kas kaut ko tādu ir pieredzējuši, ir ārkārtīgi vajadzīgs mierinājums. Kur to var rast?
2. Kāpēc mierinājums, ko dod Jehova, ir īpašs?
2 Ir cilvēki un organizācijas, kas cenšas mierināt citus. Daudzi ir pateicīgi par laipniem vārdiem, turklāt bieži, ja ir notikusi kāda nelaime, tiek piedāvāta arī pārtika, pajumte un drēbes. Bet vienīgi patiesais Dievs Jehova var likvidēt visu cilvēkiem nodarīto postu un parūpēties, lai šādas nelaimes vairs nekad neatkārtotos. Par viņu Bībelē teikts: ”Slavēts lai ir mūsu Kunga Jēzus Kristus Dievs un Tēvs, žēlastības Tēvs, un iepriecināšanas Dievs, kas mūs iepriecina visās mūsu bēdās, ka mēs tos, kam ir kādas bēdas, varam iepriecināt ar to iepriecu, ko paši no Dieva saņēmuši.” (2. Korintiešiem 1:3, 4.) Kā Jehova mūs iepriecina un mierina?
Problēmu cēlonis
3. Kāpēc var teikt, ka mierinājums, ko piedāvā Dievs, ir saistīts ar cilvēces problēmu cēloni?
3 Visa cilvēce ir mantojusi nepilnību Ādama grēka dēļ, un nepilnība izraisa neskaitāmas problēmas, kuru gala iznākums ir nāve. (Romiešiem 5:12.) Situāciju vēl nopietnāku dara tas fakts, ka ”šīs pasaules valdnieks” ir Sātans Velns. (Jāņa 12:31; 1. Jāņa 5:19.) Jehova ir izdarījis kaut ko vairāk nekā tikai izteicis nožēlu par cilvēces bēdīgo stāvokli. Viņš ir atdevis savu vienpiedzimušo Dēlu par izpirkumu, lai mūs glābtu, un viņš ir pavēstījis, ka mēs varam tikt atbrīvoti no Ādama grēka sekām, ja ticam viņa Dēlam. (Jāņa 3:16; 1. Jāņa 4:10.) Turklāt Dievs ir izteicis paredzējumu, ka Jēzus Kristus, kam ir dota visa vara debesīs un uz zemes, iznīcinās Sātanu un visu tā ļauno sistēmu. (Mateja 28:18; 1. Jāņa 3:8; Atklāsmes 6:2; 20:10.)
4. a) Ko Jehova ir sagādājis, lai stiprinātu mūsu paļāvību uz viņa solījumiem sniegt atvieglojumu? b) Kā Jehova mums palīdz saprast, kad šis atvieglojums ir gaidāms?
4 Lai stiprinātu mūsu paļāvību uz viņa solījumiem, Dievs ir sagādājis pārliecinošus pierādījumus, ka viss, ko viņš saka, piepildās. (Jozuas 23:14.) Bībelē ir stāstīts, kā viņš ir glābis savus kalpus šķietami bezcerīgās situācijās. (2. Mozus 14:4—31; 2. Ķēniņu 18:13—19:37.) Ar Jēzus Kristus starpniecību Jehova ir apliecinājis, ka viņa nodoms ir izdziedināt cilvēkus no visām slimībām un pat piecelt no nāves mirušos. (Mateja 9:35; 11:3—6.) Kad tas viss notiks? Bībelē ir aprakstītas vecās sistēmas pēdējās dienas, pēc kurām Dievs izveidos jaunas debesis un jaunu zemi. Jēzus teiktie vārdi atbilst laikam, kurā mēs dzīvojam. (Mateja 24:3—14; 2. Timotejam 3:1—5.)
Mierinājums cilvēkiem, kas nokļuvuši nelaimē
5. Kam Jehova pievērsa uzmanību, mierinādams senos izraēliešus?
5 Pārdomājot, kā Jehova izturējās pret senajiem izraēliešiem, var uzzināt, kā viņš tos mierināja, kad tie bija nokļuvuši nelaimē. Jehova izraēliešiem atgādināja, kāds Dievs viņš ir, un tas stiprināja cilvēku uzticību viņa solījumiem. Jehova rosināja savus praviešus izmantot spilgtus pretstatījumus starp viņu — patieso, dzīvo Dievu — un elkiem, kuri nespēj palīdzēt ne paši sev, ne saviem pielūdzējiem. (Jesajas 41:10; 46:1; Jeremijas 10:2—15.) Ar Jesajas starpniecību teikdams: ”Ieprieciniet, ieprieciniet manu tautu!”, Jehova savu pravieti pamudināja aprakstīt un ar ilustrācijām paskaidrot radīšanas darbus, lai uzsvērtu, cik dižens ir vienīgais patiesais Dievs — Jehova. (Jesajas 40:1—31.)
6. Kā Jehova dažreiz ir norādījis, kad gaidāma atbrīvošana?
6 Reizēm Jehova mierināja cilvēkus, konkrēti norādīdams, kad tuvākā vai tālākā nākotnē viņa tauta tiks atbrīvota. Tuvojoties apspiesto izraēliešu atbrīvošanai no Ēģiptes, viņš tiem sacīja: ”Vēl vienu mocību Es sūtīšu faraonam un Ēģiptei; pēc tam viņš atlaidīs jūs no šejienes.” (2. Mozus 11:1.) Kad ķēniņa Jošafata laikā Jūdejā iebruka trīs tautu savienība, Jehova savai tautai apliecināja, ka palīdzēs tai ”rītdien”. (2. Laiku 20:1—4, 14—17.) Savukārt par izraēliešu atbrīvošanu no Babilonas Jesaja runāja jau gandrīz 200 gadus iepriekš, un nepilnus simt gadus pirms šī notikuma par to vēl sīkāk rakstīja Jeremija. Dieva kalpiem noteikti bija ārkārtīgi uzmundrinoši pārdomāt šos pravietojumus, kad viņu atbrīvošana tuvojās. (Jesajas 44:26—45:3; Jeremijas 25:11—14.)
7. Kas bieži bija ietverts solījumos par glābšanu, un kā tas ietekmēja dievbijīgos cilvēkus Izraēlā?
7 Solījumos, kas sniedza mierinājumu Dieva tautai, bieži kaut kas bija teikts par Mesiju. (Jesajas 53:1—12.) Paaudzi pēc paaudzes šī informācija deva cerību dievbijīgiem cilvēkiem, kam bija jāpieredz daudz pārbaudījumu. Lūkas evaņģēlija 2. nodaļas 25. pantā ir sacīts: ”Redzi, viens cilvēks bija Jeruzālemē, vārdā Sīmeans; šis cilvēks bija taisns un dievbijīgs, gaidīdams uz Israēla iepriecināšanu, un Svētais Gars bija viņā.” Sīmeans zināja, ka Rakstos ir runāts par Mesijas atnākšanu, un ļoti gaidīja, kad tas notiks. Viņš nesaprata, kā visi šie solījumi piepildīsies, un pats nepieredzēja apsolīto glābšanu, bet viņš priecājās, kad bija redzējis To, kuram bija jākļūst par Dieva sagādāto ”pestīšanu”. (Lūkas 2:30.)
Mierinājums, ko sniedza Kristus
8. Kā palīdzība, ko cilvēkiem piedāvāja Jēzus, atšķīrās no tā, ko daudzi cilvēki vēlējās?
8 Kad uz zemes kalpoja Jēzus Kristus, viņš ne vienmēr palīdzēja cilvēkiem tādā veidā, kā tie vēlējās. Daudzi ilgojās pēc Mesijas, kas viņus atbrīvotu no nīstā romiešu jūga. Taču Jēzus neatbalstīja politiskus nemierus un mudināja ”dot ķeizaram, kas ķeizaram pieder”. (Mateja 22:21.) Dieva nodoms bija atbrīvot cilvēkus ne tikai no kāda politiska režīma. Ļaudis gribēja padarīt Jēzu par ķēniņu, bet viņš teica, ka ”atdos savu dzīvību kā atpirkšanas maksu par daudziem”. (Mateja 20:28; Jāņa 6:15.) Jēzum vēl nebija pienācis laiks kļūt par ķēniņu, turklāt varu viņam vajadzēja saņemt no Jehovas, nevis no dumpīgi noskaņota pūļa.
9. a) Kādu mierinošu vēsti Jēzus sludināja? b) Kā Jēzus parādīja, ka šī vēsts ir saistīta ar cilvēku dzīvi? c) Kādu iespēju pavēra Jēzus kalpošana?
9 Īpaši lielā mērā Jēzus mierināja cilvēkus, stāstīdams viņiem ”labo vēsti par Dieva valstību”, un šo vēsti Jēzus sludināja visur, kurp vien devās. (Lūkas 4:43.) Jēzus uzsvēra, ka šī vēsts ir saistīta ar cilvēku ikdienas dzīves grūtībām, paskaidrodams, ko viņš, mesiāniskais Valdnieks, paveiks cilvēku labā. Cilvēkiem, ko nomāca smagas ciešanas, viņš palīdzēja atkal izjust prieku par dzīvi, atjaunodams tiem redzi un runas spējas (Mateja 12:22; Marka 10:51, 52), dziedinādams paralizētus locekļus (Marka 2:3—12), izārstēdams izraēliešus no nopietnām slimībām (Lūkas 5:12, 13) un atbrīvodams viņus no citām kaitēm (Marka 5:25—29). Jēzus sniedza milzīgu atvieglojumu sērojošiem cilvēkiem, pieceldams no mirušajiem viņu bērnus. (Lūkas 7:11—15; 8:49—56.) Viņš apliecināja, ka spēj savaldīt spēcīgas vētras un sagādāt ēdienu lielam pulkam ļaužu. (Marka 4:37—41; 8:2—9.) Turklāt Jēzus mācīja cilvēkiem principus, ar kuru palīdzību tie varētu veiksmīgi risināt problēmas dzīvē un kuri viesa sirdī cerību uz taisnīgu Mesijas valdīšanu. Tā Jēzus, veikdams savu kalpošanu, ne tikai mierināja cilvēkus, kas viņā klausījās, bet arī pavēra iespēju uzmundrināt tos, kas dzīvos nākamajos gadu tūkstošos.
10. Ko padara iespējamu Jēzus upuris?
10 Vairāk nekā 60 gadus pēc tam, kad Jēzus bija upurējis savu cilvēka dzīvību un ticis piecelts dzīvei debesīs, apustulis Jānis rakstīja Dieva iedvesmotus vārdus: ”Mani bērniņi, to es jums rakstu, lai jūs negrēkotu. Un ja kāds krīt grēkā, tad mums ir aizstāvis Tēva priekšā — Jēzus Kristus, kas ir taisns. Viņš ir mūsu grēku izpircējs, ne tikai mūsu vien, bet visas pasaules grēku.” (1. Jāņa 2:1, 2.) Pilnīgā cilvēka Jēzus dzīvības upuris mums dod lielu labumu, un to ir ļoti mierinoši apzināties. Mēs zinām, ka varam saņemt grēku piedošanu, iegūt tīru sirdsapziņu, nodibināt labas attiecības ar Dievu un cerēt uz mūžīgu dzīvību. (Jāņa 14:6; Romiešiem 6:23; Ebrejiem 9:24—28; 1. Pētera 3:21.)
Svētais gars ir mierinātājs
11. Kādu mierinājuma avotu Jēzus vēl minēja pirms savas nāves?
11 Būdams kopā ar apustuļiem pēdējā vakarā pirms savas upura nāves, Jēzus runāja par vēl vienu mierinājuma avotu, ko piedāvā debesu Tēvs. Jēzus sacīja: ”Es lūgšu Tēvu, un viņš dos citu Aizstāvi [mierinātāju, grieķiski paraklētos], lai tas būtu pie jums mūžīgi, patiesības Garu.” Jēzus apliecināja: ”Aizstāvis, Svētais Gars, ..jums visu mācīs un atgādinās jums visu, ko es jums esmu sacījis.” (Jāņa 14:16, 17, 26.) Kā svētais gars mierināja mācekļus?
12. Kā tas, ka svētais gars palīdzēja Jēzus mācekļiem atcerēties notikumus, daudziem ir sagādājis mierinājumu?
12 Jēzus bija mācījis apustuļiem ļoti daudz. Nebija šaubu, ka viņi nekad neaizmirsīs pieredzēto, bet vai viņi spēs precīzi atcerēties, ko Jēzus bija teicis? Vai svarīgas pamācības neies zudumā viņu nepilnīgās atmiņas dēļ? Jēzus bija apsolījis: svētais gars ”atgādinās jums visu, ko es jums esmu sacījis”. Aptuveni astoņus gadus pēc Jēzus nāves Matejs sarakstīja pirmo evaņģēliju, kurā stāstīja par Jēzus neaizmirstamo Kalna runu, minēja daudzas viņa lietotās ilustrācijas, kurās bija paskaidrota Valstība, un sīki atstāstīja, ko Jēzus bija teicis par savas klātbūtnes zīmi. Vairāk nekā 50 gadus vēlāk apustulis Jānis atcerējās notikumus tik labi, ka varēja sīki un precīzi aprakstīt pēdējās dienas Jēzus dzīvē uz zemes. Lasīt šos Dieva iedvesmotos aprakstus ir uzmundrinoši līdz pat šai dienai.
13. Kādā ziņā svētais gars bija agrīno kristiešu skolotājs?
13 Svētais gars mācekļiem ne tikai ļāva atcerēties vārdus, ko viņi bija dzirdējuši, bet arī palīdzēja labāk izprast Dieva nodomu. Kad Jēzus vēl bija kopā ar mācekļiem, tie skaidri nesaprata visu, ko viņš tiem stāstīja. Taču vēlāk, rakstot svētā gara vadībā, Jānis, Pēteris, Jēkabs, Jūda un Pāvils varēja paskaidrot, kā notikumu attīstība ir saistīta ar Dieva nodomu. Tā svētais gars darbojās kā skolotājs, skaidri apliecinot mācekļiem, ka viņus vada Dievs.
14. Kā svētais gars palīdzēja Jehovas tautai?
14 Brīnumainās gara dāvanas bija vēl viens apliecinājums, ka Dieva labvēlība ir pārgājusi no miesīgajiem izraēliešiem pie kristiešu draudzes. (Ebrejiem 2:4.) Pazīt patiesos Jēzus mācekļus palīdzēja arī gara augļi, kas izpaudās viņu dzīvē. (Jāņa 13:35; Galatiešiem 5:22—24.) Turklāt gars stiprināja draudzes locekļus, padarot tos par drosmīgiem un bezbailīgiem lieciniekiem. (Apustuļu darbi 4:31.)
Palīdzība ļoti grūtos apstākļos
15. a) Ar kādām grūtībām kristieši var saskarties? b) Kāpēc reizēm uzmundrinājums ir vajadzīgs arī tiem, kas parasti paši uzmundrina citus?
15 Visi, kas bīstas Jehovu un ir viņam uzticīgi, tiek kaut kādā mērā vajāti. (2. Timotejam 3:12.) Daudzi kristieši ir saskārušies ar sevišķi smagām situācijām. Starp viņiem ir tādi, kas ir pieredzējuši pūļa uzbrukumus, ieslodzījumu koncentrācijas nometnēs, cietumos un darba nometnēs, kur valda necilvēcīgi apstākļi. Dažreiz kristiešus ir vajājušas varas iestādes, bet reizēm tās ir ļāvušas to nesodīti darīt noziedzīgiem elementiem. Tāpat ir kristieši, kam ir nopietnas problēmas ar veselību vai ļoti grūta situācija ģimenē. Spriedzi var izjust arī nobrieduši kristieši, kas pastāvīgi palīdz ticības biedriem, kuri ir nonākuši grūtībās. Tādos gadījumos cilvēkam, kas uzmundrina citus, arī pašam droši vien ir vajadzīgs uzmundrinājums.
16. Kādu palīdzību grūtā brīdī saņēma Dāvids?
16 Kad ķēniņš Sauls vajāja Dāvidu, lai to nogalinātu, Dāvids lūdza palīdzību Dievam. ”Ak Dievs, uzklausi manu lūgšanu!” viņš lūdza. ”Tavu spārnu ēnā es paglābjos.” (Psalms 54:4, 6; 57:2.) Un Jehova tiešām palīdzēja Dāvidam, ar pravieša Gada un priestera Abjatāra starpniecību dodams Dāvidam norādījumus un ar Saula dēla Jonatāna starpniecību stiprinādams šo jaunekli. (1. Samuēla 22:1, 5; 23:9—13, 16—18.) Bez tam Jehova atļāva zemē ielauzties filistiešiem, tāpēc Sauls pārtrauca Dāvida vajāšanu. (1. Samuēla 23:27, 28.)
17. Kam Jēzus lūdza palīdzību grūtā situācijā?
17 Kad Jēzus Kristus dzīve uz zemes tuvojās beigām, arī viņam bija jāiztur milzīgs spiediens. Jēzus skaidri apzinājās, kā viņa rīcība var ietekmēt debesu Tēva vārdu un ka no tās ir atkarīga visas cilvēces nākotne. Viņš dedzīgi lūdza Dievu, un Dievs viņam sniedza šajā grūtajā laikā tik ļoti nepieciešamo atbalstu. (Lūkas 22:41—44.)
18. Kā Dievs mierināja agrīnos kristiešus, kas tika nikni vajāti?
18 Kad bija izveidota pirmā gadsimta kristiešu draudze, sākās tik niknas vajāšanas, ka visi, izņemot apustuļus, bija spiesti atstāt Jeruzalemi. Gan vīriešus, gan sievietes ar varu izdzina no mājām. Kā Dievs viņus mierināja? Rakstos bija apliecināts, ka viņiem ir ”labāka un paliekama manta”, ko viņi varēja iemantot debesīs kopā ar Kristu. (Ebrejiem 10:34; Efeziešiem 1:18—20.) Turpinot sludināt, kristieši pārliecinājās, ka ar viņiem ir Dieva gars, un sludināšanā pieredzētie gadījumi viņus darīja vēl priecīgākus. (Mateja 5:11, 12; Apustuļu darbi 8:1—40.)
19. Kāds bija Pāvila viedoklis par mierinājumu, ko dod Dievs, kaut arī viņš pats tika nežēlīgi vajāts?
19 Ar laiku Sauls (Pāvils), kas bija nežēlīgi vajājis kristiešus, pats kļuva par vajāto, jo bija pieņēmis kristietību. Kipras salā bija kāds zīlnieks, kas ar viltību un krāpšanu mēģināja kavēt Pāvila kalpošanu. Galatijā ļaudis apmētāja Pāvilu ar akmeņiem un pameta, domādami, ka viņš ir miris. (Apustuļu darbi 13:8—10; 14:19.) Maķedonijā viņu sita ar rīkstēm. (Apustuļu darbi 16:22, 23.) Pieredzējis pūļa uzbrukumu Efesā, Pāvils rakstīja: ”Tās [mūsu bēdas] bija pārāk smagas un gāja pāri mūsu spēkiem, tā ka jau gandrīz vairs necerējām palikt dzīvi. Pēc mūsu pašu domām bijām jau nāvei lemti.” (2. Korintiešiem 1:8, 9.) Bet tajā pašā vēstulē Pāvils rakstīja mierinošos vārdus, kas citēti šī raksta otrajā rindkopā. (2. Korintiešiem 1:3, 4.)
20. Par ko būs runa nākamajā rakstā?
20 Kā mēs varam mierināt citus? Mūsdienās mierinājums ir vajadzīgs daudziem, kas ir nonākuši nelaimē, vienalga, vai tā ir skārusi tūkstošiem cilvēku vai arī kaut kas ir noticis tieši ar viņiem. Nākamajā rakstā būs runa par to, kā mēs varam viņus mierināt.
Vai jūs atceraties?
• Kāpēc mierinājums, kas nāk no Dieva, ir vislabākais?
• Kādu mierinājumu sniedza Kristus?
• Kāpēc svēto garu var saukt par mierinātāju?
• Kā Dievs ir mierinājis savus kalpus, kas nonākuši ļoti grūtos apstākļos?
[Jautājumi studēšanai]
[Attēli 15. lpp.]
Bībelē stāstīts, ka Jehova mierināja savu tautu, to atbrīvodams
[Attēli 16. lpp.]
Jēzus mierināja cilvēkus, viņus mācīdams, dziedinādams un pieceldams no nāves mirušos
[Attēls 18. lpp.]
Jēzus saņēma palīdzību no Dieva