Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Mierināsim tos, kam ir bēdas

Mierināsim tos, kam ir bēdas

Mierināsim tos, kam ir bēdas

”Tas Kungs mani svaidījis.. iepriecināt visus noskumušos.” (JESAJAS 61:1, 2.)

1., 2. Ko mēs cenšamies mierināt, un kāpēc mēs to darām?

JEHOVA ir patiesa mierinājuma Dievs, un viņš mūs māca nepalikt vienaldzīgiem, kad citi ir nonākuši nelaimē. Viņš aicina ”iepriecināt mazdūšīgos” un mierināt visus, kas sēro. (1. Tesaloniķiešiem 5:14JD.) Vajadzības gadījumā mēs šādi palīdzam ticības biedriem, bet mēs apliecinām mīlestību arī pret cilvēkiem, kas nepieder pie draudzes, pat ja tie agrāk pret mums ir izturējušies nelaipni. (Mateja 5:43—48; Galatiešiem 6:10.)

2 Jēzus Kristus nolasīja un attiecināja uz sevi pravietisko norādījumu: ”Dieva tā Kunga Gars ir nolaidies uz mani, jo tas Kungs mani svaidījis sludināt nelaimīgajiem prieka vēsti, mani sūtījis dziedināt sagrauztas sirdis.. un iepriecināt visus noskumušos.” (Jesajas 61:1, 2; Lūkas 4:16—19.) Mūsdienās svaidītie kristieši jau sen ir sapratuši, ka šis uzdevums attiecas arī uz viņiem, un ”citas avis” ar prieku palīdz svaidītajiem to pildīt. (Jāņa 10:16.)

3. Kā varētu palīdzēt cilvēkiem, kas ir neizpratnē, kāpēc Dievs pieļauj nelaimes?

3 Kad notiek kaut kas ļauns un cilvēku sirdis ir sagrauztas, viņi bieži jautā: ”Kāpēc Dievs pieļauj tādas nelaimes?” Bībelē uz šo jautājumu ir atrodama skaidra atbilde. Taču cilvēkam, kas nestudē Bībeli, parasti ir vajadzīgs kāds laiks, lai pilnībā saprastu šo atbildi. Viņam var palīdzēt Jehovas liecinieku publikācijas. * Bet sākumā daudziem mierinoši ir jau tas vien, ka viņiem Bībelē tiek parādīts, piemēram, Jesajas grāmatas 61. nodaļas 1. un 2. pants, jo tur lasāmie vārdi apliecina, ka Dievs vēlas, lai cilvēki saņemtu mierinājumu.

4. Kā Polijā kāda Jehovas lieciniece palīdzēja nomāktai skolniecei, un ko no šī gadījuma var mācīties par to, kā palīdzēt citiem?

4 Mierinājums ir vajadzīgs kā padzīvojušiem, tā gados jauniem cilvēkiem. Reiz Polijā kāda nomākta pusaudze lūdza padomu savai paziņai. Šī sieviete ir Jehovas lieciniece, un, taktiski izvaicājot meiteni, viņa noskaidroja, ka to nomāc milzums neatbildētu jautājumu: ”Kāpēc visapkārt ir tik daudz ļaunuma? Kāpēc cilvēkiem jācieš? Kāpēc jācieš manai paralizētajai māsai? Kāpēc man ir slima sirds? Baznīcā saka — tāda esot Dieva griba. Ja tā tiešām ir, es pārstāšu ticēt Dievam!” Jehovas lieciniece pie sevis lūdza Dievu un tad teica: ”Es priecājos, ka tu man to pajautāji. Es mēģināšu tev palīdzēt.” Viņa pastāstīja, ka agrā jaunībā pati ir meklējusi atbildes uz daudziem jautājumiem un ka Jehovas liecinieki viņai ir palīdzējuši. ”Es uzzināju, ka Dievs neliek cilvēkiem ciest,” viņa sacīja. ”Viņš mīl cilvēkus, vēl tiem pašu labāko un drīz pašos pamatos izmainīs apstākļus uz zemes. Slimību, vecuma un nāves vairs nebūs, un Dievam paklausīgie cilvēki dzīvos mūžīgi tepat uz zemes.” Jehovas lieciniece parādīja meitenei, kas rakstīts Atklāsmes grāmatas 21. nodaļas 3. un 4. pantā, Ījaba grāmatas 33. nodaļas 25. pantā, Jesajas grāmatas 35. nodaļas 5.—7. pantā un 65. nodaļas 21.—25. pantā. Pēc ilgas sarunas meitene ar acīm redzamu atvieglojumu sacīja: ”Tagad man ir skaidrs, kāpēc ir jēga dzīvot. Vai es varētu satikties ar tevi vēlreiz?” Turpmāk ar šo meiteni divas reizes nedēļā tika studēta Bībele.

Mierinājums, kas nāk no Dieva

5. Kas jāpatur prātā, lai, mēģinot būt iejūtīgi, mēs cilvēkiem sniegtu patiesu mierinājumu?

5 Kad cenšamies mierināt citus, mums jābūt iejūtīgiem. Ar to, ko sakām, un ar balss toni mēs varam apliecināt nomāktajam cilvēkam, ka mūs uztrauc tas, kas ar viņu ir noticis. To nevar panākt ar tukšām un nodeldētām frāzēm. Bībelē teikts, ka ”mēs caur izturību un mierinājumu, ko sniedz Raksti, iegūstam cerību”. (Romiešiem 15:4, ”Jaunās Derības vēstules un Jāņa Atklāsmes grāmata”.) Ņemot to vērā, piemērotā brīdī mēs varētu paskaidrot, kas ir Dieva Valstība, un, pamatojoties uz Bībeli, pastāstīt, kā tā atrisinās pašreizējās problēmas. Pēc tam varētu runāt par to, kāpēc cerība uz Dieva Valstību ir pamatota. Daudziem būs ļoti mierinoši to dzirdēt.

6. Ko cilvēkiem jāpalīdz saprast, lai viņi pilnībā izjustu Rakstos atrodamā mierinājuma spēku?

6 Lai cilvēks pilnībā izjustu mierinājuma spēku, viņam jāiepazīst patiesais Dievs, jāzina, kādas ir Dieva īpašības un cik uzticami ir viņa solījumi. Ja cenšamies palīdzēt cilvēkam, kas nav Jehovas kalps, mums būtu jāpaskaidro vairākas domas. Pirmkārt, Bībelē atrodamais mierinājums nāk no patiesā Dieva Jehovas. Otrkārt, Jehova ir Visvarenais, debesu un zemes Radītājs. Viņš ir mīlestības Dievs, bagāts žēlastībā un patiesībā. Treškārt, spēku grūtībās var iegūt, tuvojoties Dievam un apgūstot precīzas zināšanas no viņa Rakstiem. Ceturtkārt, Bībelē ir lasāmi panti, kas dažādiem cilvēkiem var noderēt konkrētos pārbaudījumos.

7. a) Kāpēc ir svarīgi uzsvērt, ka mierinājums, kas nāk no Dieva, ”spēcīgi darbojas.. caur Kristu”? b) Kā varētu mierināt cilvēku, kas apzinās, ka ir rīkojies nepareizi?

7 Ja nomāktajam cilvēkam jau ir zināšanas par Bībeli, viņu varētu mierināt, lasot to, kas rakstīts 2. vēstulē korintiešiem, 1. nodaļas 3.—7. pantā. Būtu ieteicams īpaši uzsvērt vārdus ”spēcīgi darbojas mūsu ieprieca caur Kristu”. Varbūt šī Rakstu vieta cilvēkam palīdzēs saprast, ka Bībele ir mierinājuma avots, kam vajadzētu pievērst lielāku uzmanību. Tāpat minētie panti var noderēt par pamatu, lai sarunu turpinātu, iespējams, kādā citā reizē. Ja cilvēks domā, ka viņa negatīvo emociju iemesls ir nepareiza rīcība, mēs varētu teikt, ka ir mierinoši zināt, kas rakstīts tādos pantos kā 1. Jāņa vēstules 2. nodaļas 1. un 2. pants un 103. psalma 11.—14. pants. To darot, mums jāuzmanās, lai nesāktu cilvēku tiesāt. Šādi mēs varam mierināt citus ar to mierinājumu, kas nāk no Dieva.

Kad dzīvi aptumšo vardarbība un ekonomiskas grūtības

8., 9. Kā var mierināt cilvēkus, kas ir pieredzējuši vardarbību?

8 Pasaulē ir daudzi miljoni cilvēku, kuru dzīvi aptumšo vardarbība — vai nu vardarbīga noziedzība vietā, kur viņi dzīvo, vai kara nežēlība. Kā varētu mierināt šādus cilvēkus?

9 Patiesie kristieši uzmanās, lai ne ar vārdiem, ne ar savu rīcību neatbalstītu nevienu no pasaules konfliktos iesaistītajām pusēm. (Jāņa 17:16.) Bet viņi labprāt izmanto Bībeli, lai cilvēkiem paskaidrotu, ka pašreizējās grūtības neturpināsies mūžīgi. Viņi var nolasīt 11. psalma 6. pantu, kas atspoguļo Jehovas attieksmi pret varmācīgiem cilvēkiem, vai 37. psalma pirmos četrus pantus, kuros Dievs mūs mudina neatmaksāt ļaunu ar ļaunu, bet paļauties uz viņu. Savukārt vārdi, kas lasāmi 72. psalma 12.—14. pantā, ļauj saprast, kāda ir lielākā Salamana — patlaban valdošā debesu Ķēniņa Jēzus Kristus — attieksme pret cilvēkiem, kam jāpieredz vardarbība.

10. Kā rindkopā minētie Bībeles panti var mierināt cilvēku, kas gadiem ilgi ir dzīvojis karadarbības apstākļos?

10 Daudzi cilvēki savā dzīvē ir pieredzējuši nemitīgus konfliktus starp naidīgiem grupējumiem, kas cīnās par varu. Šādiem cilvēkiem karš un tā sekas ir kļuvuši par ikdienas dzīves daļu. Vienīgā gaišā perspektīva, ko viņi saskata, ir iespēja aizbēgt uz citu valsti, kur varbūt klāsies labāk. Taču lielākajai daļai to izdarīt tā arī neizdodas, un daudz ir tādu, kam mēģinājums bēgt beidzas ar bojāeju. Tie, kam izdodas atstāt valsti, bieži vien atklāj, ka vienu problēmu vietā ir nākušas citas. Lai palīdzētu šādiem cilvēkiem paļauties uz kaut ko drošāku nekā emigrācija, var noderēt 146. psalma 3.—6. pants. Ja paskaidrojam viņiem pravietojumus, kas lasāmi Mateja evaņģēlija 24. nodaļas 3., 7. un 14. pantā, kā arī 2. vēstulē Timotejam, 3. nodaļas pirmajos piecos pantos, viņi var saskatīt notikumu kopainu un saprast tagadējo grūto apstākļu nozīmi, proti, mēs dzīvojam vecās sistēmas beigu laikā. Savukārt citi Bībeles panti var viest cilvēkos cerību uz mierīgu nākotni — piemēram, var minēt 46. psalma 2.—4., 9. un 10. pantu un Jesajas grāmatas 2. nodaļas 2.—4. pantu.

11. Kādi Bībeles panti sagādāja mierinājumu kādai sievietei Rietumāfrikā, un kāpēc?

11 Ritot ilgstošam karam Rietumāfrikā, kāda sieviete zem ložu krusas aizbēga no savām mājām. Viņas dzīvē bija papilnam baiļu, bēdu un rūgtas vilšanās. Vēlāk, kad šīs sievietes ģimene dzīvoja citā valstī, viņas vīrs nolēma sadedzināt laulības apliecību, padzīt savu sievu, kas tolaik gaidīja bērnu, un viņu desmit gadu veco dēlu un kļūt par mācītāju. Tomēr, kad šī sieviete uzzināja, kas ir rakstīts Vēstulē filipiešiem, 4. nodaļas 6. un 7. pantā, un 55. psalma 23. pantā, kā arī izlasīja uz Bībeli pamatotus rakstus žurnālos Sargtornis un Atmostieties!, viņa izjuta mierinājumu un saprata, kas var sniegt piepildījumu dzīvē.

12. a) Kādu mierinājumu Bībelē var rast cilvēki, kam neklājas viegli materiālā ziņā? b) Kā kāda Jehovas lieciniece, kas dzīvo Āzijā, palīdzēja sievietei, kas iepirkās veikalā?

12 Daudziem miljoniem cilvēku dzīvi apgrūtina smagi ekonomiskie apstākļi. Arī šādu situāciju var izraisīt karš un tā nodarītie postījumi, bet reizēm cilvēki zaudē savus ietaupījumus un īpašumus nepārdomātas valdības politikas un varas pārstāvju alkatības un negodīguma dēļ. Citiem vispār materiālā ziņā nekad nav piederējis nekas daudz. Visiem šiem cilvēkiem būtu mierinoši zināt, ka Dievs apsola atvieglojumu ikvienam, kas paļaujas uz viņu, un ir iecerējis izveidot taisnīgu pasauli, kurā cilvēki baudīs savu roku darba augļus. (Psalms 146:6, 7, LB-65r; Jesajas 65:17, 21—23; 2. Pētera 3:13.) Reiz kāda Jehovas lieciniece, kas dzīvo vienā no Āzijas zemēm un strādā veikalā, dzirdēja kādu pircēju izsakām bažas par ekonomisko stāvokli valstī. Viņa šai sievietei paskaidroja, ka pastāvošā situācija atspoguļo to, kas notiek visā pasaulē. Jehovas lieciniece pastāstīja, kas teikts Mateja evaņģēlija 24. nodaļas 3.—14. pantā un 37. psalma 9.—11. pantā, un iznākumā ar sievieti tika uzsāktas Bībeles nodarbības.

13. a) Kā, izmantojot Bībeli, var palīdzēt cilvēkiem, kas ir vīlušies tukšu solījumu dēļ? b) Kā varētu runāt ar cilvēkiem, kas uzskata sliktos apstākļus dzīvē par pierādījumu, ka Dieva nav?

13 Ja cilvēki ir cietuši grūtības jau gadiem ilgi un vīlušies daudzu tukšu solījumu dēļ, viņi varbūt sāk līdzināties izraēliešiem Ēģiptē, kuri ”aiz sirdēstiem” neklausījās tajā, ko viņiem teica. (2. Mozus 6:9, LB-26.) Tādā gadījumā būtu noderīgi uzsvērt, kā Bībele palīdz sekmīgi risināt pašreizējās problēmas un izvairīties no kļūdām, kas daudziem sabojā dzīvi. (1. Timotejam 4:8b.) Ir cilvēki, kas grūtos apstākļus dzīvē uzskata par pierādījumu, ka Dieva nav vai ka Dievs par viņiem nerūpējas. Ar viņiem varētu pārrunāt piemērotus Bībeles pantus, kas viņiem ļautu saprast, ka Dievs piedāvā palīdzību, bet daudzi nevēlas to pieņemt. (Jesajas 48:17, 18.)

Kad cilvēkus ir piemeklējusi dabas katastrofa vai cita nelaime

14., 15. Kā Jehovas liecinieki apliecināja savu vēlēšanos palīdzēt cilvēkiem, ko bija piemeklējusi nelaime?

14 Tādas nelaimes kā viesuļvētras, zemestrīces, ugunsgrēki un sprādzieni var nodarīt lielu postu un sagādāt cilvēkiem milzīgas bēdas. Kā var mierināt tos, kas ir palikuši dzīvi šādās katastrofās?

15 Cilvēkiem ir svarīgi zināt, ka par viņiem kāds interesējas. Pēc terora akta kādā zemē cilvēki bija šokā. Daudzi bija zaudējuši ģimenes locekļus, apgādniekus, draugus, darbu un jebkādu drošības sajūtu. Jehovas liecinieki centās palīdzēt citiem, apliecinot savu līdzjūtību un uzmundrinot viņus ar mierinājuma vārdiem no Bībeles. Daudzi cilvēki bija ļoti pateicīgi par saņemto atbalstu.

16. Kāpēc pēc tam, kad kādā Salvadoras apgabalā bija notikusi dabas katastrofa, vietējie Jehovas liecinieki guva labus panākumus sludināšanā?

16 Salvadorā 2001. gadā notika spēcīga zemestrīce un pēc tam arī liels zemes nogruvums, kurā gāja bojā daudz cilvēku. Starp bojā gājušajiem bija arī kādas Jehovas liecinieces 25 gadus vecais dēls un divas viņa līgavas māsas, tomēr jaunā vīrieša māte un viņa līgava turpināja dedzīgi sludināt. Daudzi viņām teica, ka bojā gājušos pie sevis ir paņēmis Dievs vai ka tā ir bijusi Dieva griba. Jehovas liecinieces par atbildi citēja Salamana Pamācību grāmatas 10. nodaļas 22. pantu, kur sacīts, ka Jehovas svētība ”rūpes.. nepieliek” (LB-26), tātad Dievs nevēlas, lai mēs ciestu. Viņas nolasīja to, kas rakstīts Vēstulē romiešiem, 5. nodaļas 12. pantā, jo šis pants liecina, ka nāve ir radusies cilvēka grēka dēļ, nevis pēc Dieva gribas. Viņas pievērsa uzmanību arī mierinošajiem vārdiem, kas atrodami 34. psalma 19. pantā, 37. psalma 29. pantā, Jesajas grāmatas 25. nodaļas 8. pantā un Atklāsmes grāmatas 21. nodaļas 3. un 4. pantā. Cilvēki labprāt klausījās tajā, ko stāstīja abas sievietes, jo viņām pašām dabas katastrofā bija gājuši bojā tuvinieki, un tika uzsāktas daudzas Bībeles nodarbības.

17. Kāda palīdzība cilvēkiem ir vajadzīga, kad ir notikusi dabas katastrofa?

17 Kad ir notikusi nelaime, kādam varbūt ir vajadzīga neatliekama palīdzība. Iespējams, ir jāizsauc ārsts, jāpalīdz nogādāt cilvēku slimnīcā vai jāpiedāvā viņam ēdiens un pajumte. 1998. gadā pēc vienas šādas katastrofas Itālijā kāds žurnālists rakstīja par saviem vērojumiem un atzīmēja, ka Jehovas liecinieki ”rīkojas ļoti praktiski un palīdz cilvēkiem, kas cieš, nešķirojot tos pēc reliģiskās piederības”. Ir vietas, kur, piepildoties pravietojumiem par pēdējām dienām, cilvēkiem jāpieredz lielas ciešanas, tāpēc Jehovas liecinieki pievērš viņu uzmanību Bībeles pravietojumiem un mierina viņus ar Bībelē ietverto apliecinājumu, ka Dieva Valstība sniegs cilvēkiem patiesu drošību. (Salamana Pamācības 1:33; Mihas 4:4.)

Kad ir miris tuvs cilvēks

18.—20. Ko varētu sacīt un darīt, lai mierinātu cilvēku, kam ir nomiris tuvinieks?

18 Katru dienu miljoniem cilvēku skumst par kāda tuvinieka nāvi. Sērojošus cilvēkus var sastapt, sludinot un veicot ikdienas darbus. Ko sacīt un ko darīt šādās situācijās, lai viņus mierinātu?

19 Vai cilvēkam ir grūti valdīt pār savām emocijām? Vai mājās ir daudz sērojošu radinieku? Noteikti ir daudz kas tāds, ko varētu sacīt, taču mums jābūt apdomīgiem. (Salamans Mācītājs 3:1, 7.) Iespējams, vislabākais ir izteikt mājas iemītniekam savu līdzjūtību, iedot viņam piemērotu bībelisku publikāciju (brošūru, žurnālu vai bukletu) un atnākt vēlreiz pēc pāris dienām, lai noskaidrotu, vai varētu vēl kaut kā palīdzēt. Atbilstošā brīdī piedāvāsim nolasīt dažas uzmundrinošas domas no Bībeles, jo tas cilvēku var nomierināt un atspirdzināt. (Salamana Pamācības 16:24; 25:11.) Mēs nevaram piecelt no nāves mirušos, kā to darīja Jēzus, bet mēs varam pieminēt, kas Bībelē teikts par mirušo stāvokli, kaut arī šis droši vien nav īstais brīdis, lai atspēkotu nepareizus uzskatus. (Psalms 146:4; Salamans Mācītājs 9:5, 10; Ecēhiēla 18:4.) Kopā ar mājas iemītnieku varētu apskatīt Bībelē lasāmos solījumus par augšāmcelšanu. (Jāņa 5:28, 29; Apustuļu darbi 24:15.) Būtu labi paskaidrot, ko īsti šie solījumi nozīmē, piemēram, parādot kādu no Bībelē atrodamajiem stāstījumiem par augšāmcelšanu. (Lūkas 8:49—56; Jāņa 11:39—44.) Ļoti svarīgi ir pievērst uzmanību mīlošajam Dievam un viņa īpašībām, jo viņš mums ir devis šādas izredzes. (Ījaba 14:14, 15; Jāņa 3:16.) Ir ieteicams paskaidrot, kā šīs mācības ir palīdzējušas mums pašiem un kāpēc mēs tām ticam.

20 Ja uzaicinām sērojošo cilvēku uz Valstības zāli, viņam ir iespēja iepazīt cilvēkus, kas patiesi mīl savus tuvākos un prot uzmundrināt citus. Kāda sieviete Zviedrijā saprata, ka tieši to viņa ir meklējusi visu savu mūžu. (Jāņa 13:35; 1. Tesaloniķiešiem 5:11.)

21., 22. a) Kā mums jārīkojas, ja vēlamies kādu mierināt? b) Kā var mierināt cilvēku, kas labi pārzina Bībeli?

21 Iespējams, kristiešu draudzē, vai ārpus tās mēs pazīstam kādu cilvēku, kas sēro, bet reizēm īsti nezinām, ko viņam teikt un kā izturēties. Grieķu valodas vārds, kas Bībelē bieži tulkots kā ”ieprieca” vai ”mierinājums”, burtiski nozīmē ’pasaukšana pie sevis’. Īsts mierinātājs ir tas, kurš nevairās no cilvēkiem, kas sēro. (Salamana Pamācības 17:17.)

22 Kā rīkoties, ja cilvēks, kam ir vajadzīgs mierinājums, jau zina, kas Bībelē teikts par nāvi, izpirkumu un augšāmcelšanu? Mierinājumu viņam var sniegt jau tas vien, ka līdzās ir draugs ar tādiem pašiem uzskatiem. Ja viņš vēlas runāt, būsim labi klausītāji. Nebūtu jādomā, ka mūsu pienākums ir gari un plaši runāt. Nolasot pantus no Bībeles, izturēsimies pret tiem kā pret Dieva teiktiem vārdiem, kas var stiprināt mūs abus. Paudīsim stingru pārliecību, ka Bībelē lasāmie solījumi noteikti piepildīsies. Ja mūsu attieksme liecinās par Dievam tīkamu līdzcietību un ja mēs pieminēsim Dieva vārdos atklātās vērtīgās patiesības, mēs spēsim palīdzēt sērojošiem cilvēkiem rast mierinājumu un spēku, ko piešķir ”iepriecināšanas Dievs” Jehova. (2. Korintiešiem 1:3.)

[Zemsvītras piezīme]

^ 3. rk. Skat. grāmatas Zināšanas, kas var dot mūžīgu dzīvi 8. nodaļu un Vai pastāv Radītājs, kas gādā par jums? 10. nodaļu, kā arī brošūru Vai Dievs patiesībā rūpējas par mums?.

Kā jūs atbildētu?

• Ko daudzi cilvēki vaino, kad notiek nelaime, un kā viņiem var palīdzēt?

• Ko varētu darīt, lai palīdzētu cilvēkiem pilnībā izjust Bībelē atrodamā mierinājuma spēku?

• Kas sagādā bēdas daudziem cilvēkiem vietā, kur jūs dzīvojat, un kā viņus varētu mierināt?

[Jautājumi studēšanai]

[Attēli 23. lpp.]

Cilvēkiem, kas nonākuši nelaimē, tiek darīta zināma patiesi mierinoša vēsts

[Norāde par autortiesībām]

Bēgļu nometne: UN PHOTO 186811/J. Isaac

[Attēli 24. lpp.]

Mierinājumu var sniegt drauga klātbūtne