Vai jūs jautājat: ”Kur ir Jehova?”
Vai jūs jautājat: ”Kur ir Jehova?”
”Tie atkrita no Manis.. Tie neprasīja: Kur ir tas Kungs?” (JEREMIJAS 2:5, 6.)
1. Kad cilvēki jautā: ”Kur ir Dievs?”, ko viņi varbūt vēlas uzzināt?
”KUR ir Dievs?” Kāpēc cilvēki uzdod šo jautājumu? Kāds varbūt tikai vēlas uzzināt, kur īsti atrodas Radītājs. Citi tā jautā tāpēc, ka ir redzējuši plaša mēroga nelaimes vai piedzīvojuši kādu personisku traģēdiju un nespēj saprast, kāpēc Dievs neiejaucas notikumos. Turpretī citi nejautā neko, jo uzskata, ka Dieva īstenībā nemaz nav. (Psalms 10:4.)
2. Kam izdodas atrast Dievu?
2 Protams, daudzus cilvēkus pārliecina neskaitāmie Dieva eksistences pierādījumi. (Psalms 19:2; 104:24.) Daļa no viņiem domā, ka pilnīgi pietiek, ja viņiem ir sava reliģija. Taču vairākus miljonus cilvēku, kas dzīvo visās pasaules malās, stipra patiesības mīlestība ir pamudinājusi meklēt patieso Dievu. Viņu pūles nav veltīgas, jo Dievs ”nav tālu nevienam no mums”. (Apustuļu darbi 17:26—28.)
3. a) Kur ir Dieva mājvieta? b) Kāda nozīme jautājumam ”Kur ir Jehova?” ir Svētajos rakstos?
3 Cilvēks, kas atrod Jehovu, saprot, ka ”Dievs ir Gars”, kas ir neredzams cilvēka acīm. (Jāņa 4:24.) Jēzus, runādams par patieso Dievu, nosauca viņu par savu ”Tēvu, kas ir debesīs”. Ko tas nozīmē? Tāpat kā debesis, kas plešas augstu pār zemi, sfēra, kurā mājo mūsu debesu Tēvs, garīgā nozīmē ir augsta un dižena vieta. (Mateja 16:17; Jesajas 63:15.) Mēs gan nevaram redzēt Dievu, taču viņš dod mums iespēju iepazīt viņu un daudz ko uzzināt par viņa nodomiem. (2. Mozus 33:20; 34:6, 7.) Viņš atbild uz jautājumiem, ko uzdod cilvēki, kas no tiesas meklē dzīves jēgu. Viņš ir parūpējies, lai jautājumos, kas skar mūsu dzīvi, mēs varētu noskaidrot, ”kur ir Jehova”, jeb, citiem vārdiem, saprast, kāds ir viņa viedoklis par šiem jautājumiem un vai mūsu vēlmes saskan ar viņa gribu. Dievs vēlas, lai mēs vaicātu pēc viņa viedokļa un pūlētos to izdibināt. Ar pravieša Jeremijas starpniecību Jehova izteica nosodījumu senajiem izraēliešiem, tāpēc ka viņi nebija to darījuši. Viņi zināja Dieva vārdu, tomēr nevaicāja: ”Kur ir Jehova?” (Jeremijas 2:6, NW.) Izraēlieši nedomāja pirmām kārtām par Jehovas nodomiem un nemeklēja viņa vadību. Vai mēs jautājam: ”Kur ir Jehova?”, kad mums jāpieņem lēmumi savā dzīvē?
Cilvēki, kas meklēja Dieva vadību
4. Ko mēs varam mācīties no Dāvida piemēra?
4 Isaja dēls Dāvids jau agrā jaunībā bija attīstījis stipru ticību Jehovam. Viņš zināja, ka Jehova ir ”dzīvais Dievs”, un bija saņēmis Jehovas aizsardzību. Ticība un mīlestība pret Jehovas vārdu pamudināja Dāvidu stāties pretim smagi bruņotajam filistiešu milzim Goliātam un to nogalināt. (1. Samuēla 17:26, 34—51.) Taču panākumi nepadarīja Dāvidu pašpaļāvīgu. Dāvids nesāka uzskatīt, ka turpmāk Jehova viņu noteikti svētīs, lai ko viņš darītu. Vēlākajos gados, kad Dāvidam bija jāpieņem kāds lēmums, viņš bieži jautāja, kādas ir Jehovas domas. (1. Samuēla 23:2; 30:8; 2. Samuēla 2:1; 5:19.) Dāvids nemitējās lūgt: ”Kungs, dari man zināmus Tavus ceļus, māci man Tavas tekas! Vadi mani Tavā patiesībā un māci mani, jo Tu esi mans Dievs, kas palīdz. Uz Tevi es gaidu vienumēr.” (Psalms 25:4, 5.) Tas ir lielisks paraugs, kuram mēs varam sekot.
5., 6. Kā Jošafats dažādos gadījumos meklēja Jehovu?
5 Laikā, kad Jūdejā valdīja Jošafats, piektais ķēniņš valdnieku dzimtā, kas bija cēlusies no Dāvida, trīs zemju karapulki nāca karot pret Jūdeju. Redzēdams, kādas briesmas draud viņa valstij, Jošafats ”apņēmās meklēt un sastapt to Kungu”. (2. Laiku 20:1—3.) Tā nebija pirmā reize, kad Jošafats meklēja Jehovu. Šis ķēniņš bija vairījies no Baala pielūgsmes, kurai bija nodevušies atkritušie Izraēlas valdnieki, un bija izlēmis staigāt Jehovas ceļos. (2. Laiku 17:3, 4.) Kā viņš ”meklēja to Kungu” tagad, kad bija nonācis bīstamā situācijā?
6 Šajā kritiskajā brīdī Jošafats Jeruzalemē ļaužu priekšā teica lūgšanu, no kuras bija redzams, ka viņš ir atsaucis atmiņā Jehovas vareno spēku. Viņš bija dziļi pārdomājis Jehovas nodomu, kas bija atklājies tajā, ka Jehova bija izdzinis citas tautas no Apsolītās zemes un piešķīris to izraēliešiem. Ķēniņš atzina, ka viņam vajadzīga Jehovas palīdzība. (2. Laiku 20:6—12.) Vai Jehova šajā gadījumā ļāva sevi atrast? Tā tiešām notika. Ar levīta Jahaziēla starpniecību Jehova deva konkrētus norādījumus, un nākamajā dienā viņš dāvāja savai tautai uzvaru. (2. Laiku 20:14—28.) Bet kā mēs varam zināt, ka Jehova arī mums ļaus viņu atrast, ja mēs meklēsim viņa vadību?
7. Kādu cilvēku lūgšanas Dievs uzklausa?
7 Jehova ir taisnīgs pret visiem. Viņš aicina visu tautu cilvēkus meklēt viņu un griezties pie viņa lūgšanās. (Psalms 65:3; Apustuļu darbi 10:34, 35.) Dievs redz, kas ir to cilvēku sirdī, kuri viņu lūdz. Mēs varam būt pārliecināti, ka viņš uzklausa taisno lūgšanas. (Salamana Pamācības 15:29.) Dievs ļauj, lai viņu atrastu arī tādi cilvēki, kas agrāk nav par viņu interesējušies, bet tagad pazemīgi meklē viņa vadību. (Jesajas 65:1.) Viņš uzklausa pat tos, kas ir pārkāpuši viņa likumus, bet patiesi nožēlo savu rīcību. (Psalms 32:5, 6; Apustuļu darbi 3:19.) Tomēr, ja cilvēks nav no sirds paklausīgs Dievam, viņa lūgšanas ir veltīgas. (Marka 7:6, 7.) Aplūkosim dažus piemērus.
Lūgšanas, kas palika bez atbildes
8. Kāpēc Jehovam nebija pieņemamas Saula lūgšanas?
8 Kad pravietis Samuēls bija pateicis ķēniņam Saulam, ka nepaklausības dēļ Jehova to ir atmetis, Sauls pielūdza Jehovu. (1. Samuēla 15:30, 31.) Taču tā bija tikai izrādīšanās. Sauls negribēja klausīt Dievam, viņš tikai vēlējās, lai viņu pagodinātu cilvēku priekšā. Vēlāk, kad filistieši karoja pret Izraēlu, Sauls formāli griezās ar jautājumiem pie Jehovas. Bet, nesaņēmis atbildi, viņš vērsās pie garu izsaucējas, lai gan labi zināja, ka Jehova to nosoda. (5. Mozus 18:10—12; 1. Samuēla 28:6, 7.) Apkopojot notikušo, 1. Laiku 10:14 teikts, ka Sauls ”nebija jautājis to Kungu”. Kāpēc tur tā ir sacīts? Tāpēc, ka Saula lūgšanas nesakņojās ticībā. Līdz ar to situācija bija tāda, it kā viņš vispār nebūtu lūdzis Dievu.
9. Kas bija nepareizs Cedekijas lūgumā, lai Jehova dotu viņam norādījumus?
9 Kaut kas līdzīgs notika tajā laikā, kad tuvojās Jūdejas gals. Izskanēja aizvien vairāk lūgšanu, un ļaudis izvaicāja Jehovas praviešus, taču, vārdos pauzdami bijību pret Jehovu, cilvēki nodevās arī elkdievībai. (Cefanjas 1:4—6.) Ārēji viņi gan it kā meklēja Dievu, bet sirdī nevēlējās pakļauties viņa gribai. Ķēniņš Cedekija lūdza, lai Jeremija iztaujā Jehovu viņa labā. Jehova jau bija teicis ķēniņam, kas tam jādara. Taču aiz ticības trūkuma un bailēm no cilvēkiem ķēniņš nepaklausīja Jehovas balsij, un Jehova nedeva Cedekijam citu atbildi, kas tam būtu patikusi labāk. (Jeremijas 21:1—12; 38:14—19.)
10. Kādu kļūdu pieļāva Johanans, meklēdams Jehovas vadību, un ko mēs no tā varam mācīties?
10 Kad Jeruzaleme bija sagrauta un babiloniešu armija aizgājusi, aizvedot līdzi jūdu trimdiniekus, Johanans gatavojās vest projām uz Ēģipti nedaudzos jūdus, kas vēl bija palikuši Jūdejā. Viņi visu jau bija izplānojuši, bet pirms došanās projām viņi lūdza, lai Jeremija lūgtu par viņiem Jehovu un vaicātu pēc Jehovas vadības. Tomēr, kad šie cilvēki nesaņēma tādu atbildi, kādu bija gribējuši, viņi vienalga rīkojās tā, kā paši bija izdomājuši. (Jeremijas 41:16—43:7.) Mēs varam kaut ko mācīties no šiem notikumiem, lai tad, kad mēs meklējam Jehovu, viņš mums ļautu sevi atrast.
”Pārbaudiet, kas tam Kungam patīkams”
11. Kāpēc mums jāņem vērā padoms no Efeziešiem 5:10?
11 Patiesajā pielūgsmē ietilpst daudz vairāk nekā tikai kristīšanās, kas apliecina mūsu veltīšanos Dievam, sapulču apmeklēšana un līdzdalība sludināšanā. Tā skar visu mūsu dzīvi. Katru dienu mēs esam pakļauti dažādām ietekmēm, gan acīmredzamām, gan grūti pamanāmām, kas var novērst mūs no dievbijīga dzīves ceļa. Kā mēs uz tām reaģējam? Vēstulē uzticīgajiem Efesas kristiešiem apustulis Pāvils viņus mudināja: ”Pārbaudiet, kas tam Kungam patīkams.” (Efeziešiem 5:10.) Rakstos ir minēti daudzi gadījumi, kas ilustrē, cik gudri ir allaž rīkoties saskaņā ar šo padomu.
12. Kāpēc Jehova bija neapmierināts, kad derības šķirsts Dāvida vadībā tika vests uz Jeruzalemi?
12 Pēc tam, kad izraēlieši bija atguvuši derības šķirstu, tas ilgus gadus bija glabājies Kirjat-Jearimā, un beidzot ķēniņš Dāvids gribēja to nogādāt Jeruzalemē. Viņš apspriedās ar tautas vadoņiem un sacīja, ka šķirsts tiks pārvietots, ja viņi ”to atzīs par labu un ja tas ir tā Kunga.. nolikts”. Tomēr viņš pietiekami rūpīgi neizpētīja, kāda ir Jehovas griba šajā lietā. Ja viņš to būtu izdarījis, šķirsts nekādā gadījumā nebūtu iekrauts ratos, bet to uz pleciem nestu levīti no Kehata dzimtas, kā Dievs skaidri bija norādījis. Lai gan Dāvids bieži bija meklējis Jehovas vadību, šajā reizē viņš to neizdarīja, kā pienākas, un sekas bija ļoti bēdīgas. Vēlāk Dāvids atzina: ”Tas Kungs, mūsu Dievs, izlauza robu mūsu vidū, jo mēs, kā pienākas, nemeklējām Viņu.” (1. Laiku 13:1—3; 15:11—13, LB-65r; 4. Mozus 4:4—6, 15; 7:1—9.)
13. Kāds atgādinājums bija iekļauts dziesmā, kas tika dziedāta pēc šķirsta sekmīgās pārvietošanas?
13 Kad levīti galu galā bija aiznesuši šķirstu no Obed-Ēdoma nama uz Jeruzalemi, tika dziedāta Dāvida sacerēta dziesma, kurā bija iekļauts sirsnīgs atgādinājums: ”Meklējiet to Kungu un Viņa spēku, meklējiet Viņa vaigu bez mitēšanās! Pieminiet brīnuma darbus, ko Viņš ir darījis, Viņa darītās brīnumu zīmes un tiesas spriedumus no Viņa mutes!” (1. Laiku 16:11, 12.)
14. Ko mēs varam mācīties no Salamana labā piemēra un no viņa vēlākajām kļūdām?
14 Pirms nāves Dāvids savam dēlam Salamanam teica: ”Ja tu vien Viņu [Jehovu] meklēsi, tad Viņš arī tevi atradīs.” (1. Laiku 28:9.) Kļuvis par ķēniņu, Salamans devās uz Gibeonu, kur atradās saiešanas telts, un upurēja Jehovam. Tur Jehova viņu aicināja: ”Lūdzi, ko lai Es tev dodu!” Atbildēdams uz Salamana lūgumu, Jehova bagātīgi dāvāja viņam gudrību un izpratni, lai viņš spētu vadīt izraēliešu tautu, un apveltīja viņu arī ar bagātību un godu. (2. Laiku 1:3—12.) Izmantojot plānu, ko Jehova bija devis Dāvidam, Salamans uzcēla krāšņu templi. Tomēr, izvēloties sev sievas, Salamans nemeklēja Jehovas vadību. Viņš apprecēja sievietes, kas nepielūdza Jehovu, un Salamana mūža nogalē tās novērsa viņa sirdi no Jehovas. (1. Ķēniņu 11:1—10.) Lai cik godājami, gudri un zinoši mēs šķistu, ir svarīgi vienmēr ”pārbaudīt, kas tam Kungam patīkams”.
15. Kāpēc Asa ar paļāvību varēja lūgt, lai Jehova glābj Jūdeju, kad etiopietis Zerahs nāca pret to uzbrukumā?
15 Vajadzību pēc šādas pārbaudes apstiprina arī tas, kas notika ar Salamana mazmazdēlu Asu. Vienpadsmit gadus pēc tam, kad Asa bija kļuvis par ķēniņu, etiopietis Zerahs devās pret Jūdeju uzbrukumā ar miljons vīru lielu armiju. Vai Jūdejas iedzīvotāji varēja cerēt, ka Jehova viņus izglābs? Vairāk nekā 500 gadu iepriekš Jehova bija skaidri paziņojis, ko viņa kalpi pieredzēs, ja tie klausīs viņam un pildīs viņa likumus, un kādas būs sekas, ja viņi to nedarīs. (5. Mozus 28:1, 7, 15, 25.) Savas valdīšanas sākumā Asa bija iznīcinājis savā zemē altārus un stabus, kas tika izmantoti viltus pielūgsmē, un mudinājis tautu ”meklēt to Kungu”. Asa nebija gaidījis, līdz uzbruks nelaime, lai tikai tad sāktu rīkoties. Tāpēc viņš ar pilnīgu paļāvību varēja lūgt Jehovas palīdzību, un iznākumā Jūdejai tika piešķirta iespaidīga uzvara. (2. Laiku 14:1—11.)
16., 17. a) Ko Jehova atgādināja Asam, kad tas atgriezās mājās ar uzvaru? b) Kāda palīdzība Asam tika piedāvāta, kad viņš bija spēris nesaprātīgu soli, bet kā viņš reaģēja? c) Ko mēs varam mācīties, pārdomājot Asas rīcību?
16 Tomēr, kad Asa nāca mājās ar uzvaru, Jehova sūtīja Azarju, lai tas dotos pretī ķēniņam un teiktu viņam: ”Uzklausiet mani, Asa, un viss Israēls [”Jūda”, LB-26] un Benjamīns! — Tas Kungs ir ar jums, kamēr jūs esat ar Viņu, un ja jūs vien Viņu meklēsit, jūs Viņu arī atradīsit, bet ja jūs Viņu atmetīsit, tad Viņš arī jūs atmetīs.” (2. Laiku 15:2.) Tad Asa ar jaunu dedzību pievērsās patiesās pielūgsmes nostiprināšanai. Taču pēc 24 gadiem Jūdejai atkal draudēja karš, un šoreiz Asa nemeklēja Jehovu. Viņš neielūkojās Dieva Rakstos un nepārdomāja, ko Jehova bija darījis, kad Jūdejā bija iebrucis etiopiešu karapulks. Asa spēra nesaprātīgu soli — viņš noslēdza savienību ar Sīriju. (2. Laiku 16:1—6.)
17 Šīs rīcības dēļ Jehova lika pareģim Hananijam izteikt Asam nosodījumu. Pat šajā brīdī, kad bija izskaidrots Jehovas viedoklis minētajā jautājumā, Asam vēl bija iespēja rīkoties tā, lai iznākums būtu viņam labvēlīgs. Diemžēl Asa to neizmantoja, bet sadusmojās un ielika Hananiju cietumā. (2. Laiku 16:7—10.) Kā rīkojamies mēs? Vai kādreiz gadās tā, ka mēs meklējam Dievu, bet pēc tam atsakāmies klausīt viņa padomam? Ja kāds norūpējies draudzes vecākais mums dod uz Bībeli balstītu padomu, jo mūsu uzvedībā ir sākušas parādīties pasaulīgas noslieces, vai mēs ar pateicību pieņemam šo palīdzību, kas mums ar mīlestību tiek piedāvāta, lai mēs labāk saprastu, ”kas tam Kungam patīkams”?
Neaizmirstiet jautāt: ”Kur ir Jehova?”
18. Kā mums var nākt par labu vārdi, ko Ēlihus teica Ījabam?
18 Saspringtā situācijā pat tāds cilvēks, kas jau ilgus gadus ir uzticīgi kalpojis Jehovam, var rīkoties aplami. Kad Ījabs bija saslimis ar smagu slimību, zaudējis bērnus un mantu un draugi viņam izteica nepatiesas apsūdzības, visas Ījaba domas koncentrējās pirmām kārtām uz viņu pašu. Ēlihus viņam atgādināja, ka neviens nav jautājis: ”Kur ir pats Dievs, mans Radītājs?” (Ījaba 35:10.) Ījabam bija jāpievērš uzmanība Jehovam un jāapdomā, kā Jehova raugās uz šo situāciju. Ījabs pazemīgi ņēma vērā atgādinājumu, un viņa piemērs var palīdzēt mums rīkoties tāpat.
19. Kādu kļūdu bieži vien pieļāva izraēlieši?
19 Izraēlieši zināja, kā Dievs bija izturējies pret viņu tautu. Tomēr konkrētās savas dzīves situācijās viņi bieži vien aizmirsa to pārdomāt. (Jeremijas 2:5, 6, 8.) Kad viņiem bija jāpieņem lēmumi, viņi tiecās pēc tā, kas patika viņiem pašiem, nevis jautāja: ”Kur ir Jehova?” (Jesajas 5:11, 12.)
Turpināsim meklēt Jehovu
20., 21. a) Kas mūsdienās ir pauduši tādu pašu garu kā Elīsa, meklējot Jehovas vadību? b) Kā mēs varam sekot viņu ticības paraugam?
20 Kad Elija bija beidzis savu publisko kalpošanu, viņa kalps Elīsa pacēla Elijas nokritušo apmetni, aizgāja pie Jordānas, sita ūdeni un jautāja: ”Kur ir tas Kungs, Elijas Dievs?” (2. Ķēniņu 2:14.) Jehova viņam atbildēja, parādīdams, ka tagad viņa gars ir uz Elīsas. Ko mēs no tā varam mācīties?
21 Kaut kas līdzīgs ir noticis mūsu dienās. Kad nomira daži svaidītie kristieši, kas bija vadījuši sludināšanu, citi, kuriem tika uzticēts pārraudzīt šo darbu, iedziļinājās Rakstos un lūdza Jehovas vadību. Viņi neaizmirsa jautāt: ”Kur ir Jehova?”, un Jehova nav pārstājis vadīt savus kalpus un atbalstīt viņu darbību. Vai mēs sekojam šo Dieva kalpu ticības paraugam? (Ebrejiem 13:7.) Ja mēs to darīsim, mēs allaž cieši sadarbosimies ar Jehovas organizāciju, pakļausimies tās norādījumiem un ar visu sirdi piedalīsimies darbā, kas tiek veikts Jēzus Kristus vadībā. (Cakarijas 8:23.)
Kā jūs atbildētu?
• Kādā nozīmē mums jājautā: ”Kur ir Jehova?”
• Kā mēs varam uzzināt, ”kur ir Jehova”?
• Kāpēc dažkārt lūgumi pēc Dieva vadības paliek bez atbildes?
• Kādi piemēri no Bībeles ilustrē, cik svarīgi ir ”pārbaudīt, kas tam Kungam patīkams”?
[Jautājumi studēšanai]
[Attēls 9. lpp.]
Kā ķēniņš Jošafats meklēja Jehovu?
[Attēls 10. lpp.]
Kāpēc Sauls griezās pie garu izsaucējas?
[Attēli 12. lpp.]
Lūdziet Dievu, studējiet Rakstus un pārdomājiet tos, lai izdibinātu, ”kur ir Jehova”