Klausieties, ko gars saka!

”Kam ausis, lai dzird, ko gars saka draudzēm.” (ATKLĀSMES 3:22.)

1., 2. Kāds aicinājums ir ietverts visos septiņos vēstījumos Atklāsmes grāmatā minētajām draudzēm?

JEHOVAS kalpiem ir svarīgi pievērst uzmanību vārdiem, ko Jēzus Kristus, gara vadīts, teica septiņām Atklāsmes grāmatā minētajām draudzēm. Katrā no šiem vēstījumiem ir ietverts aicinājums: ”Kam ausis, tas lai dzird, ko gars saka draudzēm.” (Atklāsmes 2:7, 11, 17, 29; 3:5, 13, 22.)

² Mēs jau apskatījām Jēzus vēstījumus Efesas, Smirnas un Pergamas pārraugiem jeb ”eņģeļiem”. Bet kādi padomi ir atrodami svētā gara iedvesmotajos vēstījumos pārējām četrām draudzēm?

Tiatīras eņģelim

3. Kur atradās Tiatīra, un kāda izstrādājuma dēļ šī pilsēta bija labi pazīstama?

³ Tiatīras draudze no ”Dieva dēla” saņēma gan uzslavu, gan arī aizrādījumus. (Izlasiet Atklāsmes 2:18—29.) Tiatīra (tagad Akhisara) atradās Mazāzijas rietumos pie vienas no Hermusas (tagad Gediza) pietekām. Pilsēta bija pazīstama ar saviem prasmīgajiem amatniekiem. Tiatīrā tika izgatavoti izdaudzinātie  purpura audumi, kuru krāsošanā izmantoja rubijas saknes. Lidija, kas kļuva par kristieti, kad Pāvils uzturējās Grieķijas pilsētā Filipos, bija ”purpura pārdevēja Tiatīras pilsētā”. (Apustuļu darbi 16:12—15.)

4. Par ko tika uzteikta Tiatīras draudze?

⁴ Jēzus uzteica Tiatīras draudzi par tās labajiem darbiem, mīlestību, ticību, pacietību un aktivitāti kalpošanā. Viņš pat teica, ka draudzes ”pēdējie darbi ir lielāki nekā pirmie”. Bet, lai cik uzticami un aktīvi mēs būtu kalpošanā, mēs nekādā gadījumā nedrīkstam izturēties vieglprātīgi pret savu morālo stāvokli.

5.—7. a) Kas bija ”sieviete Jezabele”, un kā draudzei bija jāizturas pret viņas darbiem? b) Kādā ziņā Kristus vēstījums Tiatīras draudzei palīdz dievbijīgām sievietēm?

⁵ Tiatīras draudze izturējās iecietīgi pret elkdievību, viltus mācībām un netikumību. Draudzē atradās ”sieviete Jezabele” — tas laikam nozīmē, ka draudzē bija vairākas sievietes, kuru rīcībā bija kaut kas tāds, kas atgādināja ķēniņieni Jezabeli no desmit cilšu Izraēlas valsts. Daži Svēto rakstu pētnieki ir izteikuši pieņēmumu, ka Tiatīras ”pravietes” mudināja kristiešus pielūgt tirgotāju un amatnieku apvienību dievības un piedalīties svētkos, kuros tika nesti upuri elkiem. Nekad nepieļausim, ka līdzīgas ”pravietes” manipulē ar kristiešu draudzes locekļiem!

⁶ Kristus teica: ”Es metīšu viņu slimības gultā un tos, kas ar viņu piekopuši netiklību, lielās bēdās, ja tie neatgriezīsies no viņas darbiem.” Nav pieļaujams, ka draudžu pārraugi padotos bezdievīgām mācībām un ļaunai ietekmei un ka kristiešu draudzes locekļi dzīvotu garīgā vai burtiskā netiklībā, tā mēģinot pārliecināties, cik ļauni ir ”sātāna dziļumi”. Ja mēs uztversim nopietni Jēzus brīdinājumu, mēs turēsim to, kas mums ir, un grēks nevarēs valdīt pār mums. Tā kā ar garu svaidītie kristieši nav nodevušies bezdievīgiem darbiem, iekārēm un mērķiem, pēc augšāmcelšanas viņi saņems ”varu pār tautām” un kopā ar Kristu piedalīsies to iznīcināšanā. Mūsdienās draudzēm ir katrai sava simboliskā zvaigzne, un ar garu svaidītajiem pēc augšāmcelšanās tiek dota ”spožā rīta zvaigzne”, debesu Līgava, kas ir Jēzus Kristus. (Atklāsmes 22:16.)

⁷ Tiatīras draudze tika brīdināta neizturēties iecietīgi pret tādu sieviešu ietekmi, kuras mudināja draudzes locekļus uz atkrišanu. Svētā gara iedvesmotais Kristus vēstījums Tiatīras draudzei var palīdzēt dievbijīgām sievietēm neaizmirst savu vietu Dieva iekārtojumā. Viņas nemēģina valdīt pār vīriešiem vai pavedināt brāļus uz garīgu vai burtisku netiklību. (1. Timotejam 2:12.) Dievbijīgas kristietes rāda citiem priekšzīmi ar saviem labajiem darbiem un kalpošanu Dievam. (Psalms 68:12; 1. Pētera 3:1—6.) Ja draudze turēs to, kas tai ir — būs tīra mācības un tikumības jautājumos un izturēsies nopietni pret Valstības sludināšanu —, tad Kristus nāks ar brīnišķīgām svētībām, nevis sodu.

Sardu eņģelim

8. a)  Kur atradās Sardas, un kāda bija šī pilsēta? b) Kāpēc Sardu draudzei bija nepieciešama palīdzība?

⁸ Sardu draudzei steidzami bija vajadzīga palīdzība, jo tā bija garīgi mirusi. (Izlasiet Atklāsmes 3:1—5.) Sardas bija plaukstoša pilsēta, kas atradās kādus 50 kilometrus no Tiatīras. Aktīva tirdzniecība, auglīga zeme un vilnas audumu un paklāju izgatavošana nodrošināja pilsētas iedzīvotājiem augstu dzīves līmeni. Bija laiki, kad Sardās dzīvoja 50 tūkstoši cilvēku. Vēsturnieks Josefs Flāvijs rakstīja, ka mūsu ēras pirmajā  gadsimtā Sardās dzīvoja diezgan daudz jūdu. Vietā, kur kādreiz atradās Sardas, joprojām ir saglabājušās sinagogas un efesiešu dievietes Artemīdas tempļa drupas.

9. Kas būtu jādara, ja jūtam, ka mūsu kalpošana ir kļuvusi formāla?

⁹ Sardu draudzes eņģelim Kristus teica: ”Es zinu tavus darbus, tev ir vārds, ka tu dzīvo, bet tu esi miris.” Kas būtu jādara, ja citi mūs uzskata par garīgi modriem kristiešiem, bet patiesībā daudzos kristīgās dzīves aspektos mēs esam kļuvuši vienaldzīgi un mūsu kalpošana ir formāla, tāda, kas ”taisās mirt”? Ja tā ir, mums sev jāatgādina vēsts par Valstību, ko esam dabūjuši un dzirdējuši, un jākļūst dedzīgākiem svētajā kalpošanā. Tāpat mums aktīvi jāpiedalās kristiešu sapulcēs. (Ebrejiem 10:24, 25.) Kristus brīdināja Sardu draudzi: ”Ja tu nebūsi nomodā, es nākšu kā zaglis, un tu nezināsi, kuŗā stundā es nākšu pār tevi.” Arī mēs nedrīkstam aizmirst, ka tuvu ir laiks, kad mums būs jāatbild par savu rīcību.

10. Kāds var būt kristieša stāvoklis pat tad, ja situācija viņa draudzē līdzinās tai, kāda bija izveidojusies Sardu draudzē?

¹⁰ Pat tad, ja draudzes garīgais stāvoklis ir tāds, kāds bija Sardās, tajā tomēr var būt kristieši, kas ”nav aptraipījuši drēbes” un varēs staigāt ar Kristu ”baltās drēbēs, jo viņi ir tā cienīgi”. Viņi dzīvo, kā pienākas īstiem kristiešiem, jo ir garīgi tīri un nepieļauj, ka viņu labo reputāciju aptraipītu kaut kas no šīs pasaules morālās un reliģiskās netīrības. (Jēkaba 1:27.) Par šādiem cilvēkiem Jēzus saka: ”Es viņa vārdu neizdzēsīšu no dzīvības grāmatas, viņa vārdu es apliecināšu mana Tēva un viņa eņģeļu priekšā.” Ar garu svaidītie kristieši, kas tiek saukti par Kristus līgavu, ir cienīgi staigāt ar savu Kungu, tāpēc viņiem ”ir dots tērpties spožā, tīrā audeklā”, ar ko simboliski tiek attēloti Dieva svēto ”taisnības darbi”. (Atklāsmes 19:8.) Apziņa, ka debesīs viņus gaida izcilas kalpošanas priekšrocības, vairo svaidīto kristiešu apņēmību uzvarēt pasauli. Bet arī tos kristiešus, kam ir cerība dzīvot mūžīgi uz zemes, gaida daudz svētību un arī viņu vārdi ir ierakstīti dzīvības grāmatā.

11. Ko mēs varam darīt, ja jūtam, ka sākam garīgi iesnausties?

¹¹ Neviens no mums nevēlas nonākt tik bēdīgā stāvoklī, kādā bija nonākusi Sardu draudze. Bet ko lai mēs darām, ja apzināmies, ka sākam garīgi iesnausties? Mums nekavējoties jārīkojas. Ja mūs sāk vilināt kaut kas tāds, kas Dievam nepatīk, un ja mēs arvien retāk sludinām un apmeklējam draudzes sapulces, mums jāgriežas pie Jehovas sirsnīgās lūgšanās un jālūdz viņa palīdzība. (Filipiešiem 4:6, 7, 13.) Ik dienas lasot Bībeli, pētot to un iedziļinoties ”uzticamā nama turētāja” sagādātajos izdevumos, mēs varam saglabāt garīgu modrību. (Lūkas 12:42—44.) Ja mēs to darīsim, mēs būsim kā tie Sardu kristieši, kas izpelnījās Kristus atzinību, un varēsim palīdzēt ticības biedriem.

Filadelfijas eņģelim

12. Kāda bija reliģiskā situācija Filadelfijā?

¹² Filadelfijas draudze no Jēzus saņēma uzslavas. (Izlasiet Atklāsmes 3:6—13.) Filadelfija (tagad Alašehira) bija plaukstoša pilsēta, kas atradās auglīgā vīnkopības apgabalā Mazāzijas rietumu daļā. Pilsētas galvenais dievs bija vīnkopības dievs Dionīss. Acīmredzot Filadelfijā dzīvoja jūdi, kas nesekmīgi bija mēģinājuši pārliecināt jūdu kristiešus, ka tiem jāievēro Mozus bauslības prasības.

13. Kā Kristus ir izmantojis ”Dāvida atslēgu”?

¹³ Kristum ir ”Dāvida atslēga”, kas nozīmē to, ka viņam ir uzticēts rūpēties par visu, kas saistīts ar Valstības interesēm, un viņa pārraudzībā atrodas visa ticīgo saime. (Jesajas 22:22; Lūkas 1:32.) Jēzus izmantoja šo atslēgu, lai kristiešiem Filadelfijā un citur pavērtos iespēja saņemt ar Valstību saistītās priekšrocības. Kopš 1919. gada ir ”atvērušās plašas durvis”, tāpēc Kristus ”uzticamais kalps” var sludināt Valstību un neviens pretinieks nevar apstādināt sludināšanu. (1. Korintiešiem 16:9; Kolosiešiem 4:2—4.) Turpretī tiem, kas ir ”no sātāna  sinagogas”, durvis ir slēgtas, jo viņi nepieder pie garīgā Izraēla.

14. a) Ko Jēzus apsolīja Filadelfijas draudzei? b) Kas mums jādara, lai mēs tiktu pasargāti ”pārbaudīšanas stundā”?

¹⁴ Jēzus deva solījumu Filadelfijas kristiešiem: ”Tāpēc, ka tu esi turējis manu pacietības mācību, es tevi sargāšu pārbaudīšanas stundā, kas nāks pār visu pasauli, pārbaudīt tos, kas dzīvo virs zemes.” Sludināšana prasa tādu pašu pacietību, kāda bija Jēzum. Viņš neatkāpās ienaidnieku priekšā un vienmēr pildīja sava Tēva gribu, tāpēc tika celts augšā un saņēma nemirstību. Ja mēs saglabāsim stingru apņemšanos kalpot Jehovam un atbalstīsim Valstību, sludinot labo vēsti, mēs tiksim pasargāti pārbaudījumos jeb ”pārbaudīšanas stundā”. Visi, kas darbosies Valstības interesēs, spēs paturēt to, kas viņiem ir. Ar garu svaidītajiem tas nozīmēs saņemt nevīstošu vainagu debesīs, bet viņu biedriem — mūžīgu dzīvi uz zemes.

15. Kas tiek prasīts no tiem, kuriem ir piedāvāta iespēja kļūt par ”balstu Dieva namā”?

¹⁵ Kristus teica: ”To, kas uzvar, es darīšu par balstu sava Dieva namā, un.. es rakstīšu uz viņa sava Dieva vārdu, arī savas Dieva pilsētas, jaunās Jeruzālemes vārdu, kas nokāpj no debesīm, no mana Dieva, un manu jauno vārdu.” Ar garu svaidītajiem draudžu pārraugiem jāaizstāv tīrā pielūgsme. Viņiem jāsludina Dieva  Valstība un jābūt garīgi tīriem — jādzīvo tā, lai viņi būtu cienīgi piederēt pie ”jaunās Jeruzālemes”, jo tikai tā viņi var kļūt par balstiem augstajā debesu templī, saukties Dieva pilsētas vārdā (kļūt par tās iedzīvotājiem debesīs) un saņemt Kristus vārdu (kļūt par viņa līgavu). Un viņiem noteikti jāuzklausa, ”ko gars saka draudzēm”.

Lāodikejas eņģelim

16. Kas ir zināms par seno Lāodikeju?

¹⁶ Pašapmierinātā Lāodikejas draudze bija izpelnījusies Kristus nosodījumu. (Izlasiet Atklāsmes 3:14—22.) Lāodikeja atradās 150 kilometrus uz austrumiem no Efesas auglīgā ielejā, caur kuru tecēja Lika un kurā krustojās vairāki nozīmīgi tirdzniecības ceļi. Lāodikejas izdevīgā atrašanās vieta padarīja to par bagātu amatniecības un tirdzniecības centru. Apgabals, kurā atradās Lāodikeja, bija slavens ar tajā darinātajiem melnajiem vilnas audumiem. Pilsētā atradās ievērojama medicīnas skola, un laikam tieši Lāodikejā tika izgatavots tā saucamais Frīģijas pulveris — dziedniecisks līdzeklis acīm. Viens no galvenajiem pilsētas dieviem bija ārstniecības dievs Asklēpijs. Acīmredzot Lāodikejā dzīvoja ievērojams skaits ebreju, kas bija diezgan bagāti.

17. Kādu aizrādījumu saņēma Lāodikejas draudze?

¹⁷ Griezdamies pie Lāodikejas draudzes ar tās ”eņģeļa” starpniecību, Jēzus runāja kā ”uzticīgais un patiesīgais liecinieks, Dieva radības sākums”. (Kolosiešiem 1:13—16.) Lāodikejas kristieši bija pelnījuši nosodījumu, jo bija remdeni garīgā ziņā. Tā kā draudze nebija ne auksta, ne karsta, Kristus teica: ”Es tevi izspļaušu no savas mutes.” Kristiešiem, kas dzīvoja Lāodikejā noteikti bija labi saprotams salīdzinājums ar remdenu ūdeni. Netālajā Hierapolē bija karstie avoti, savukārt Kolosu iedzīvotājiem bija brīvi pieejams auksts ūdens. Turpretī Lāodikejas iedzīvotājiem ūdens tika piegādāts no tālienes, tāpēc, nonācis pilsētā, tas bija silts. Ūdens tika piegādāts pa akveduktu, un tuvāk pilsētai tas plūda pa ūdensvadu, kas bija izveidots no akmens bluķiem ar izdobtu vidu.

18., 19. Kāda palīdzība ir pieejama tiem kristiešiem, kas līdzinās Lāodikejas draudzes locekļiem?

¹⁸ Arī mūsdienās daži cilvēki ir līdzīgi Lāodikejas kristiešiem, jo viņi nav ne ”karsti” — tādi, kas uzmundrina —, ne arī ”auksti” — tādi, kas atspirdzina. Šādus cilvēkus Jēzus ”izspļaus no savas mutes” kā siltu ūdeni. Viņi nevar būt svaidītie vēstneši, kas ”nāk, Kristus sūtīti”. (2. Korintiešiem 5:20.) Ja viņi nenožēlo savus grēkus, viņi var zaudēt iespēju sludināt Valstību. Lāodikejas kristieši krāja sev bagātības un nesaprata, ka patiesībā viņi ir ”nelaimīgi, nožēlojami, nabagi, akli un kaili”. Tiem kristiešiem mūsdienās, kas ir garīgi nabadzīgi, akli un kaili, jāpērk no Kristus ”uguns kvēlē kausēts” pārbaudītas ticības zelts, taisnības ”baltās drēbes” un ”acu zāles”, kas palīdz uzlabot garīgo redzi. Draudžu pārraugi ir gatavi palīdzēt šādiem kristiešiem apzināties savu garīgo trūkumu un kļūt par ”bagātniekiem ticībā”. (Jēkaba 2:5; Mateja 5:3.) Pārraugiem jāpalīdz šādiem kristiešiem izmantot garīgās ”acu zāles” — ieklausīties Jēzus mācībās un padomos un saskaņot ar tiem savu dzīvi, kā arī sekot Jēzus priekšzīmei un veidot tādu prāta nostāju, kāda ir viņam. Tas viss palīdz pretoties ”miesas kārumam, acu kārumam un dzīves lepnībai”. (1. Jāņa 2:15—17.)

¹⁹ Jēzus pārmāca un pamāca visus, ko viņš mīl. Tas pats ar mīlestību jādara draudžu pārraugiem, kas ir pakļauti viņam. (Apustuļu darbi 20:28, 29.) Lāodikejas kristiešiem tika dots padoms ”iekarst un atgriezties”, un tas nozīmēja, ka viņiem bija jāmaina sava domāšana un dzīvesveids. Varbūt kāds no mums jau ir pieradis pie tādas dzīves, kurā kalpošanai Dievam tiek atvēlēta ne pārāk nozīmīga vieta. Ja tā ir, tad ”pirksim” no Jēzus ”acu zāles”, lai mēs spētu ieraudzīt to, cik svarīgi ir visiem spēkiem dzīties pēc Valstības. (Mateja 6:33.)

20., 21. Kas atsaucas uz Jēzus ”klauvējieniem”, un uz ko šie cilvēki var cerēt?

²⁰ ”Redzi, es stāvu durvju priekšā un klaudzinu,” saka Kristus. ”Ja kas dzird manu balsi  un durvis atdara, es ieiešu pie viņa un turēšu ar viņu mielastu, un viņš ar mani.” Kad Jēzus dzīvoja uz zemes, viņš vairākkārt stāstīja par garīgiem jautājumiem mielastu laikā. (Lūkas 5:29—39; 7:36—50; 14:1—24.) Mūsdienās Jēzus klauvē pie to draudžu ”durvīm”, kuras ir līdzīgas Lāodikejas draudzei. Vai šo draudžu locekļi ”atdarīs durvis”, atjaunos mīlestību pret Jēzu, aicinās viņu pie sevis un uzklausīs viņa pamācības? Ja viņi to darīs, Kristus ”turēs ar viņiem mielastu”, un tas noteikti nāks par labu viņu garīgumam.

²¹ Mūsdienās kristieši, kas pieder pie ”citu avju” pulka, pārnestā nozīmē aicina Jēzu pie sevis, un tas viņiem var dot mūžīgu dzīvi. (Jāņa 10:16; Mateja 25:34—40, 46.) Saviem svaidītajiem sekotājiem Kristus saka: ”Tam, kas uzvar, es došu sēdēt pie manis, uz mana goda krēsla, tā, kā es esmu uzvarējis un sēdu pie mana tēva uz viņa goda krēsla.” Saviem svaidītajiem sekotājiem Jēzus apsola nenovērtējamu atalgojumu — iespēju sēdēt troņos kopā ar viņu pie debesu Tēva labās rokas —, un kristiešiem no ”citu avju” pulka, kas uzvarēs pasauli, būs iespēja dzīvot uz skaistās zemeslodes, kad pār to valdīs Valstība.

Pamācības mums visiem

22., 23. a) Kādu labumu kristieši var gūt, ieklausoties Jēzus vēstījumos septiņām draudzēm? b) Kas mums jāapņemas?

²² Ikviens kristietis, kas pārdomā Jēzus vēstījumus septiņām Mazāzijas draudzēm, var atrast daudz noderīgu padomu. Piemēram, draudžu vecākie var paturēt prātā, ka Kristus veltīja saviem sekotājiem atzinīgus vārdus, un censties darīt to pašu — uzslavēt kristiešus un draudzes, kam garīgā ziņā klājas labi. Ja vecākie pamana kādus trūkumus, viņi var izmantot Bībeli, lai palīdzētu ticības biedriem laboties. Ja mēs ar lūgšanām un bez liekas kavēšanās izmantosim padomus, ko Kristus deva septiņām draudzēm, mēs ļoti daudz ko iegūsim. *

²³ Mēs dzīvojam pēdējās dienās, un kļūt pašapmierinātiem, dzīties pēc mantas vai darīt kaut ko citu, kas mūsu kalpošanu padara formālu, ir ārkārtīgi bīstami. Visām draudzēm jācenšas būt tādām, lai tās būtu kā spoži lukturi, par kuriem rūpējas Jēzus. Būsim uzticami Kristus sekotāji, centīsimies viņam visā paklausīt un vienmēr pievērsīsim uzmanību tam, ko saka gars. Tā mēs varēsim saglabāt prieku, nest citiem garīgo gaismu un darīt godu Jehovam.

[Zemsvītras piezīme]

Kā jūs atbildētu?

• Kas bija ”sieviete Jezabele”, un kāpēc dievbijīgas sievietes neseko viņas paraugam?

• Kāds bija Sardu draudzes stāvoklis, un ko mēs varam darīt, lai nekļūtu līdzīgi šīs draudzes locekļiem?

• Kādus solījumus Jēzus deva Filadelfijas draudzei, un kā tie attiecas uz kristiešiem mūsdienās?

• Kāpēc Lāodikejas draudze bija izpelnījusies nosodījumu, bet kas gaida tos kristiešus, kuri ir dedzīgi kalpošanā?

[Jautājumi studēšanai]

[Attēls 16. lpp.]

Draudzēm jāsargās no ”sievietes Jezabeles” ļaunprātībām

[Attēli 18. lpp.]

Jēzus ir atvēris ”plašas durvis”, un viņa sekotājiem ir daudz iespēju darboties Valstības labā

[Attēls 20. lpp.]

Vai mēs aicinām pie sevis Jēzu un esam gatavi viņu uzklausīt?