Ko Kristus saka draudzēm
Ko Kristus saka draudzēm
”Tā saka tas, kas tur labajā rokā septiņas zvaigznes.” (ATKLĀSMES 2:1.)
1., 2. Kāpēc mums būtu jāinteresējas par vārdiem, ko Kristus teica septiņām Mazāzijas draudzēm?
JĒZUS KRISTUS, Jehovas vienpiedzimušais Dēls, ir kristiešu draudzes Galva. Lai ar garu svaidīto kristiešu draudze būtu tīra un nevainojama, Kristus to vada — viņš uzslavē draudzes locekļus, kad tie to ir pelnījuši, un dod tiem aizrādījumus, kad tas ir nepieciešams. (Efeziešiem 5:21—27.) Šādus uzslavas un aizrādījuma vārdus var lasīt Atklāsmes grāmatas 2. un 3. nodaļā. Tās ir nodaļas, kurās pierakstīti spēcīgi un vienlaikus sirsnīgi vēstījumi septiņām Mazāzijas draudzēm.
2 Pirms apustulim Jānim tika nodoti vēstījumi septiņām draudzēm, viņš pravietiskā redzējumā vēroja to, kas notiek ”Kunga dienā”. (Atklāsmes 1:10.) Šī ”diena” sākās 1914. gadā, kad tika nodibināta mesiāniskā Valstība. Tāpēc uzmundrinājuma vārdiem un padomiem, ko Kristus veltīja Mazāzijas draudzēm, ir ārkārtīgi liela nozīme mūsdienās. Tie palīdz mums izturēt pašreizējos grūtos laikus. (2. Timotejam 3:1—5.)
3. Kas tika simboliski apzīmēts ar ”zvaigznēm”, ”eņģeļiem” un ”zelta lukturiem”, ko parādībā redzēja apustulis Jānis?
3 Jānis parādībā redzēja godā celto Jēzu Kristu, ”kas tur labajā rokā septiņas zvaigznes, un kas staigā septiņu zelta luktuŗu [draudžu] vidū”. Jānim tika paskaidrots, ka zvaigznes ir ”septiņu draudžu eņģeļi”. (Atklāsmes 1:20; 2:1.) Zvaigznes Bībelē reizēm ir lietotas kā simbols eņģeļu apzīmēšanai, taču Kristus noteikti nebūtu izmantojis cilvēku, lai pierakstītu vēsti, kas domāta garīgām būtnēm. Tātad šajā gadījumā ”zvaigznes” bija ar garu svaidītie pārraugi, draudžu vecākie. Ar vārdu ”eņģeļi” tika norādīts uz to, ka viņi ir kā vēstneši draudzēs. Tā kā Dieva organizācijai gadu gaitā ir pievienojies ļoti daudz cilvēku, ”uzticamais un sapratīgais nama turētājs” par draudžu pārraugiem ir iecēlis arī daudzus vīriešus, kas pieder pie Jēzus ”citām avīm”. (Lūkas 12:42—44; Jāņa 10:16.)
4. Kāpēc vecākajiem ir svarīgi ieklausīties tajā, ko Kristus saka draudzēm?
4 Jēzus tur ”zvaigznes” labajā rokā, kas nozīmē to, ka viņš tās pārzina, vada, atbalsta un aizsargā. Tas nozīmē arī to, ka draudžu vecākie ir atbildīgi viņa priekšā. Uzklausot vārdus, ko Kristus teica septiņām draudzēm, vecākie var izprast, kā rīkoties situācijās, kas ir līdzīgas tām, kuras minēja Kristus. Protams, visiem kristiešiem, ne tikai draudžu vecākajiem, ir jāklausa Dieva Dēls. (Marka 9:7.) Tāpēc pievērsīsim uzmanību tam, ko mēs varam mācīties no Kristus vēstījumiem draudzēm.
Efesas eņģelim
5. Kāda pilsēta bija Efesa?
5 Vērsdamies pie Efesas draudzes, Jēzus izteica gan atzinīgus vārdus, gan arī nopietnu aizrādījumu. (Izlasiet Atklāsmes 2:1—7.) Efesa, kurā atradās iespaidīgais Artemīdas templis, bija bagāts tirdzniecības un reliģijas centrs Mazāzijas rietumos. Kaut arī Efesā bija izplatīta netiklība, viltus reliģijas un buršana, Dievs svētīja apustuļa Pāvila un citu kristiešu sludināšanu šajā pilsētā. (Apustuļu darbi, 19. nodaļa.)
6. Kādā ziņā uzticīgie kristieši mūsdienās līdzinās Efesas draudzes locekļiem?
6 Kristus uzslavēja Efesas draudzi: ”Es zinu tavus darbus un pūles, tavu pacietību un ka tu nevari panest ļaunus cilvēkus, un esi pārbaudījis tos, kas saucas par apustuļiem, bet nav, un esi atradis tos par melkuļiem.” Arī mūsdienās Jēzus patieso sekotāju draudzes ir pazīstamas ar saviem labajiem darbiem, pūlēm un pacietību. Draudzes nepieļauj, ka tajās darbotos viltus brāļi, kas grib būt kā apustuļi. (2. Korintiešiem 11:13, 26.) Uzticīgi kristieši mūsdienās līdzinās Efesas draudzes locekļiem tajā, ka viņi ”nevar panest ļaunus cilvēkus”. Viņi vēlas saglabāt pielūgsmes tīrību un aizsargāt draudzi, tāpēc nebiedrojas ar atkritējiem, kas nevēlas nožēlot savu rīcību. (Galatiešiem 2:4, 5; 2. Jāņa 8—11.)
7., 8. Kāda nopietna problēma bija radusies Efesas draudzē, un ko mēs varam darīt, lai tas nenotiktu ar mums?
7 Tomēr Efesas draudzē bija arī kāda nopietna problēma. ”Man pret tevi ir tas,” teica Jēzus, ”ka tu esi atstājis savu pirmo mīlestību.” Efesas draudzes locekļiem bija nepieciešams atjaunot mīlestību pret Jehovu. (Marka 12:28—30; Efeziešiem 2:4; 5:1, 2.) Arī mums jādara viss iespējamais, lai mēs nezaudētu mīlestību pret Dievu. (3. Jāņa 3.) Varbūt tieksme pēc materiāliem labumiem vai izpriecām ir ieņēmusi svarīgu vietu mūsu dzīvē? (1. Timotejam 4:8; 6:9, 10.) Ja tā ir noticis, mums dedzīgi jālūdz, lai Jehova palīdzētu mums atbrīvoties no šīm tieksmēm un ļautu augt mūsu mīlestībai pret viņu un pateicībai par visu, ko viņš un viņa Dēls ir darījuši mūsu labā. (1. Jāņa 4:10, 16.)
8 Kristus aicināja Efesas draudzi: ”Pārdomā, no kā tu esi atkritis; atgriezies un dari pirmos darbus.” Kas notiktu, ja viņi to nedarītu? ”Ja ne, tad es nākšu pie tevis,” teica Jēzus, ”un nostumšu tavu lukturi no tā vietas.” Ja visi ganāmpulka locekļi zaudētu savu pirmo mīlestību pret Dievu, ”lukturis”, tas ir, draudze, vairs nevarētu pastāvēt. Arī mums jābūt dedzīgiem kalpošanā un jādara viss iespējamais, lai draudze izstarotu garīgo gaismu. (Mateja 5:14—16.)
9. Kā mums jāizturas pret šķeltniecību?
9 Efesas kristieši bija pelnījuši uzslavu par to, ka viņi ienīda ”Nikolaītu darbus”. Atklāsmes grāmata ir vienīgā grāmata Bībelē, kur ir minēta šī sekta, un nekas vairāk nav zināms par tās rašanos, mācībām un ieražām. Bet galvenais ir tas, ka Jēzus nosodīja sekošanu vadoņiem no cilvēku vidus, un tas nozīmē, ka mums jāienīst šķeltniecība, tāpat kā to ienīda Efesas kristieši. (Mateja 23:10.)
10. Kāda nākotne gaida tos, kuri paklausīs tam, ko saka gars?
10 Kristus teica: ”Kam ausis, tas lai dzird, ko gars saka draudzēm.” Dzīvodams uz zemes, Jēzus runāja Dieva gara spēkā. (Jesajas 61:1; Lūkas 4:16—21.) Tāpēc mums jāieklausās tajā, ko Dievs ar sava svētā gara starpniecību liek viņam pavēstīt. Jēzus, svētā gara vadīts, apsolīja: ”Tam, kas uzvar, es došu ēst no dzīvības koka, kas ir Dieva paradīzē.” Kristiešiem, kas saņēmuši svētā gara svaidījumu un paklausa tam, ko gars saka, šis solījums nozīmē cerību saņemt nemirstību un dzīvot debesīs ”Dieva paradīzē”, tas ir, tiešā Jehovas tuvumā. Bet kristieši no ”lielā pulka”, kas paklausa tam, ko gars saka, dzīvos paradīzē uz zemes, dzers ūdeni no ”dzīvības ūdens upes” un saņems dziedināšanu no ”dzīvības kokiem” tās krastos. (Atklāsmes 7:9; 22:1, 2; Lūkas 23:43.)
11. Ko mēs varam darīt, lai veicinātu mīlestību pret Jehovu?
11 Ko mēs varētu darīt, ja manītu, ka sāk mazināties mūsu draudzes ”pirmā mīlestība”, kā tas bija noticis Efesā? Ikviens no mums var runāt par Jehovas mīlestību, tā vairojot draudzes locekļu mīlestību pret viņu. Mēs varam vārdos paust savu pateicību par Dieva mīlestību, kas ir kļuvusi redzama tajā, ka viņš atdevis par mums savu mīļoto Dēlu. (Jāņa 3:16; Romiešiem 5:8.) Draudzes sapulču laikā mēs varam minēt Dieva mīlestību savās atbildēs, runās un uzdevumos. Mēs varam apliecināt, ka mīlam Jehovu, kad daudzinām viņa vārdu sludināšanā. (Psalms 145:10—13.) Mūsu vārdi un darbi var ievērojami palīdzēt visai draudzei saglabāt ”pirmo mīlestību”.
Smirnas eņģelim
12. Kas ir zināms par Smirnas vēsturi un tajā izplatītajiem rituāliem?
12 Kristus — ”pirmais un pēdējais, kas bija miris un tapis dzīvs” augšāmcelšanā, — uzslavēja Smirnas draudzi. (Izlasiet Atklāsmes 2:8—11.) Smirna bija sena pilsēta Mazāzijas rietumos, un tagad tā ir pazīstama kā Izmira (Turcijā). Pilsētu nodibināja grieķi, bet 580. gadā pirms mūsu ēras līdieši to izpostīja. Maķedonijas Aleksandra pēcteči uzcēla pilsētu ar tādu pašu nosaukumu citā vietā, nekā tā bija atradusies sākotnēji. Romas impērijas laikā Smirna bija plaukstošs tirdzniecības centrs un lepojās ar daudzām skaistām celtnēm. Cēzara Tiberija templis, kas atradās Smirnā, bija Romas imperatora pielūgsmes centrs. Cilvēki, kas nāca uz templi, sadedzināja uz altāra šķipsnu vīraka un teica: ”Cēzars ir kungs.” Kristieši nevarēja veikt šādu rituālu, jo viņu kungs bija Jēzus. Šī iemesla dēļ viņi pieredzēja daudz ciešanu. (Romiešiem 10:9.)
13. Kādā ziņā Smirnas kristieši bija bagāti?
13 Ciešanas Smirnas kristiešiem varēja sagādāt arī trūkums, ko radīja ierobežojumi, kādi tika noteikti cilvēkiem, kuri nevēlējās pielūgt imperatoru. Mūsdienās Jehovas kalpus var piemeklēt līdzīgi pārbaudījumi. (Atklāsmes 13:16, 17.) Bet kristieši, kas līdzīgi Smirnas draudzes locekļiem dzīvo trūkumā, ir garīgi bagāti, un tas ir pats svarīgākais. (Salamana Pamācības 10:22; 3. Jāņa 2.)
14., 15. Kādi mierinoši vārdi ar garu svaidītajiem kristiešiem ir veltīti Atklāsmes grāmatas 2. nodaļas 10. pantā?
14 Lielākā daļa Smirnas jūdu bija ”sātāna sinagoga”, jo turējās pie tradīcijām, kas bija pretrunā ar Svētajiem rakstiem, neatzina Dieva Dēlu un zaimoja viņa svaidītos sekotājus. (Romiešiem 2:28, 29.) Kristus teica vārdus, kas sniedza lielu mierinājumu viņa svaidītajiem sekotājiem. Viņš sacīja: ”Nebīsties par to, ka tev būs jācieš! Redzi, velns metīs cietumā kādus no jums, lai jūs tiktu pārbaudīti. Jums būs bēdas desmit dienas. Esi uzticīgs līdz nāvei, tad es tev došu dzīvības vainagu.” (Atklāsmes 2:10.)
15 Jēzus pats nebaidījās mirt, atbalstot Jehovas augstāko varu. (Filipiešiem 2:5—8.) Lai gan Sātans joprojām karo pret svaidīto atlikuma pārstāvjiem, viņus nebaida ciešanas, ko rada vajāšanas, ieslodzījums un vardarbīga nāve. (Atklāsmes 12:17.) Ar garu svaidītie kristieši uzvarēs pasauli, un pēc augšāmcelšanās Kristus viņiem dos nevis vīstošu vainagu, kādu senatnē saņēma sporta spēļu uzvarētāji, bet gan ”dzīvības vainagu” — iespēju dzīvot debesīs un būt nemirstīgiem. Tā ir nenovērtējama dāvana.
16. Kas mums jāpatur prātā, ja mūsu draudzes locekļi sastopas ar tādām grūtībām, kādas pieredzēja Smirnas kristieši?
16 Ko var darīt kristietis, ja draudze, pie kuras viņš pieder, sastopas ar tādām grūtībām, kādas pieredzēja Smirnas kristieši? Viņš var palīdzēt ticības biedriem paturēt prātā galveno jautājumu, kura dēļ ir pieļautas ciešanas, — jautājumu par Dieva tiesībām uz augstāko varu. Katrs Jehovas liecinieks, kas uzticami kalpo viņam, apliecina, ka Sātans ir melis, un uzskatāmi parāda, ka pat vajāšanās cilvēks var nelokāmi atbalstīt Dieva tiesības valdīt pār visu pastāvošo. (Salamana Pamācības 27:11.) Mēs varam uzmundrināt ticības biedrus, lai viņi spētu izturēt vajāšanas un varētu bezbailīgi kalpot Jehovam svētumā un taisnībā visas sava mūža dienas, pat mūžīgi. (Lūkas 1:68, 69, 74, 75.)
Pergamas eņģelim
17., 18. Kādas pielūgsmes centrs bija Pergama, un kas varēja notikt ar cilvēkiem, kas nepiedalījās elkdievībā?
17 Pergamas draudze saņēma gan uzslavas, gan arī aizrādījumus. (Izlasiet Atklāsmes 2:12—17.) Pergama, kas atradās kādus 80 kilometrus uz ziemeļiem no Smirnas, bija pagānisku reliģiju centrs. Pēc visa spriežot, daudzi haldiešu magi jeb astrologi, kas senatnē devās prom no Babilonas, bija apmetušies uz dzīvi Pergamā. Pilsētā atradās ārstniecības dieva Asklēpija templis, uz kuru daudzi nāca cerībā izdziedināt savas kaites. Tā kā Pergamā atradās arī templis, kas bija veltīts Cēzaram Augustam, vēsturiskos avotos pilsēta reizēm tiek dēvēta par ”imperatora kulta nozīmīgāko centru agrīnās impērijas laikos”. (Encyclopædia Britannica, 1959, 17. sēj., 507. lpp.)
18 Pergamā atradās arī Zeva templis, un pilsēta bija Sātana inspirētas cilvēku dievināšanas centrs. Tāpēc Kristus teica, ka Pergamas draudze ”dzīvo tur, kur sātāna tronis”. Tie, kas gribēja palikt uzticīgi Jehovas augstākajai varai un nepielūdza imperatoru, varēja zaudēt dzīvību. Pasaule joprojām atrodas Sātana varā, un mūsdienās daudzviet tiek dievināti nacionālie simboli. (1. Jāņa 5:19.) No mūsu ēras pirmā gadsimta līdz pat mūsu dienām daudzi uzticami kristieši ir miruši mocekļu nāvē, kā tas bija noticis ar Antipu — kādu kristieti, par kuru Jēzus teica: ”Mans uzticīgais liecinieks jūsu starpā tapa nokauts.” Dievs Jehova un Jēzus Kristus noteikti atceras visus šos uzticamos kristiešus. (1. Jāņa 5:21.)
19. Ko darīja Balaams, un no kā jāsargās visiem kristiešiem?
19 Kristus minēja arī ”Balaama mācību”. Alkatības mudināts, viltus pravietis Balaams mēģināja nolādēt Izraēlu. Pēc tam, kad Dievs Balaama lāstu bija pārvērtis par svētību, šis pravietis kopā ar moābiešu ķēniņu Balaku izdomāja, kā pamudināt izraēliešus uz elku pielūgsmi un netiklību. Draudžu vecākajiem mūsdienās jāaizstāv tas, kas ir pareizs, tikpat nelokāmi, kā to darīja Pinehass, vērsdamies pret Balaama izraisīto postu. (4. Mozus 22:1—25:15; 2. Pētera 2:15, 16; Jūdas 11.) Visiem kristiešiem jāsargās, lai draudzē neienāktu elkdievība un netiklība. (Jūdas 3, 4.)
20. Kas jādara kristietim, kurš sāk piekrist atkritēju uzskatiem?
20 Pergamas draudzei draudēja briesmas, jo tā bija pieļāvusi, ka tajā darbojas ”daži Nikolaītu mācības cienītāji”. Kristus teica draudzei: ”Atgriezies! Bet ja ne, tad es nākšu drīzi pie tevis un kaŗošu pret viņiem ar savas mutes zobenu.” Šķeltnieki vēlas graut kristiešu garīgumu, un tie, kas rada šķelšanos, neiemantos Dieva Valstību. (Romiešiem 16:17, 18; 1. Korintiešiem 1:10; Galatiešiem 5:19—21.) Ja kāds kristiešu draudzes loceklis sāk piekrist atkritēju uzskatiem un vēl grib tos popularizēt, viņam nopietni jāieklausās brīdinājumā, ko izteica Kristus. Ja šāds cilvēks grib pasargāt sevi no nelaimes, viņam jānožēlo sava rīcība un jāgriežas pēc palīdzības pie draudzes vecākajiem. (Jēkaba 5:13—18.) Viņam jārīkojas ātri, jo Jēzus nekavēsies ar sprieduma izpildi.
21., 22. Kas ēdīs ”no apslēptās mannas”, un ko tas nozīmē?
21 Ar garu svaidītajiem kristiešiem un viņu darba biedriem, kas uzticīgi kalpo Dievam, nav jābaidās no gaidāmās tiesas. Tos, kuri uzklausa Jēzus padomus, kas tiek doti Dieva svētā gara vadībā, gaida bagātīgas svētības. Piemēram, ar garu svaidītie kristieši, kas uzvarēs pasauli, tiks aicināti ņemt ”no apslēptās mannas” un dabūs ”baltu akmeni”, uz kura ”būs jauns vārds rakstīts”.
22 Dievs deva izraēliešiem mannu, no kuras tie varēja pārtikt 40 gadus ilgajos ceļojumos pa tuksnesi. Neliels daudzums šīs ”maizes” tika glabāts zelta traukā, kas atradās derības šķirstā, un tā bija apslēpta ļaužu acīm, jo atradās saiešanas telts vissvētākajā vietā — telpā, kur brīnumaina gaisma simbolizēja Jehovas klātbūtni. (2. Mozus 16:14, 15, 23, 26, 33; 26:34; Ebrejiem 9:3, 4.) Neviens nedrīkstēja ēst šo mannu. Ar ”apslēptās mannas” ēšanu tiek simboliski norādīts uz to, ka Jēzus svaidītie sekotāji pēc augšāmcelšanās saņems nemirstību. (1. Korintiešiem 15:53—57.)
23. Kas ir ”balts akmens” un ”jauns vārds”?
23 Romiešu tiesās melns olis nozīmēja nelabvēlīgu spriedumu, bet balts — attaisnojošu spriedumu. Jēzus teica, ka viņš dos saviem svaidītajiem sekotājiem ”baltu akmeni”, un tas nozīmē, ka viņš tos uzskata par nevainojamiem un tīriem. Romieši izmantoja nelielus akmentiņus arī kā ieejas biļetes, kas ļāva apmeklēt svarīgus pasākumus, tāpēc ”balts akmens” varētu būt norāde arī uz to, ka ar garu svaidītajiem ir dota atļauja nonākt debesīs un piedalīties Jēra kāzās. (Atklāsmes 19:7—9.) Bet ”jauns vārds”, kas rakstīts uz akmens, acīmredzot nozīmē godpilno iespēju pievienoties Jēzum un kopā ar viņu valdīt debesu Valstībā. Šie fakti iepriecina ne tikai tos, kas ir svaidīti ar svēto garu, bet arī viņu ticības biedrus, kam ir cerība dzīvot paradīzē uz zemes.
24. Kādai jābūt mūsu attieksmei pret atkrišanu?
24 Mums jāpatur prātā, ka Pergamas draudzi apdraudēja atkritēji. Ja līdzīgas briesmas draud mūsu draudzes garīgajam stāvoklim, mums visiem spēkiem jāpretojas atkrišanai un jāturpina dzīvot patiesībā. (Jāņa 8:32, 44; 3. Jāņa 4.) Viltus mācītāji un cilvēki, kas sliecas pievienoties atkritējiem, var nodarīt postu visai draudzei, tāpēc mums apņēmīgi jāstājas pretī atkrišanai un mēs nedrīkstam pieļaut, ka ļaunprātīgi mudinājumi mums traucētu būt paklausīgiem patiesībai. (Galatiešiem 5:7—12; 2. Jāņa 8—11.)
25. Kādi Kristus vēstījumi tiks apskatīti nākamajā rakstā?
25 Atzinības vārdi un padomi, ko godā celtais Jēzus Kristus teica trijām Mazāzijas draudzēm, liek mums nopietni pārdomāt vairākus jautājumus. Bet, svētā gara vadīts, Jēzus deva vairākus labus padomus arī pārējām četrām draudzēm. Nākamajā rakstā tiks pievērsta uzmanība vēstījumiem, kas bija domāti Tiatīras, Sardu, Filadelfijas un Lāodikejas draudzēm.
Kā jūs atbildētu?
• Kāpēc mums jāpievērš uzmanība tam, ko Kristus saka draudzēm?
• Ko mēs varam darīt, lai atjaunotu draudzes ”pirmo mīlestību”?
• Kāpēc var teikt, ka Smirnas kristieši, kas dzīvoja trūkumā, patiesībā bija bagāti?
• Kādai jābūt mūsu attieksmei pret atkrišanu, ņemot vērā situāciju Pergamas draudzē?
[Jautājumi studēšanai]
[Karte 10. lpp.]
(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)
GRIEĶIJA
MAZĀZIJA
Efesa
Smirna
Pergama
Tiatīra
Sardas
Filadelfija
Lāodikeja
[Attēls 12. lpp.]
”Liels pulks” dzīvos paradīzē uz zemes
[Attēli 13. lpp.]
Kaut arī kristieši tiek vajāti, viņi spēj uzvarēt pasauli