Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Noas ”kuģa žurnāls”. Kāda ir tā nozīme mūsdienās?

Noas ”kuģa žurnāls”. Kāda ir tā nozīme mūsdienās?

Noas ”kuģa žurnāls”. Kāda ir tā nozīme mūsdienās?

RUNĀDAMS par savas klātbūtnes un pašreizējās sistēmas beigu laiku zīmi, Jēzus izteica pravietojumu: ”Kā bija Noas dienās, tā būs arī Cilvēka Dēla atnākšana.” (Mateja 24:3, 37.) Jēzus norādīja, ka mūsdienu situācija kaut kādā ziņā līdzināsies apstākļiem Noas laikā. Tas nozīmē, ka uzticamas un precīzas ziņas par Noas dienu notikumiem var izrādīties nenovērtējamas.

Vai Noas ”kuģa žurnāls” ir šādas informācijas avots? Vai tam ir vēsturiski precīza dokumenta iezīmes? Vai, piemēram, ir iespējams noteikt, kad notika plūdi?

Kad notika plūdi?

Bībelē ir iekļauta hronoloģiska informācija, kas ļauj veikt precīzus laika aprēķinus līdz pašiem cilvēces pirmsākumiem. 1. Mozus 5:1—29 ir atrodami raduraksti, sākot no pirmā cilvēka Ādama līdz Noam. Plūdi sākās ”seši simtajā Noas mūža gadā”. (1. Mozus 7:11.)

Lai noteiktu, kad pēc tagadējā Gregora kalendāra sākās plūdi, mums ir nepieciešams atskaites punkts — kāds laicīgajā vēsturē vispārpieņemts datums, kurā risinājies Bībelē minēts notikums. Pamatojoties uz šo datumu, mēs varam veikt aprēķinus un noteikt plūdu sākšanās laiku.

Par šādu atskaites punktu var izmantot 539. gadu p.m.ē., kad Persijas valdnieks Kīrs iekaroja Babiloniju. Ziņas par viņa valdīšanas laiku ir atrodamas daudzos laicīgos avotos, to vidū ir gan babiloniešu māla plāksnītes, gan Sicīlijas Diodora, Jūlija Afrikāņa, Eisebija un Klaudija Ptolemaja darbi. Paklausot Kīra rīkojumam, 537. gadā p.m.ē. jūdu atlikums no Babilonas atgriezās dzimtenē. Tas nozīmēja, ka beidzās Jūdejas 70 posta gadi, kuri, pēc Bībeles, bija sākušies 607. gadā p.m.ē. Atņemot laika periodu, kad valdīja soģi un Izraēlas ķēniņi, mēs varam noteikt, ka izraēlieši izgāja no Ēģiptes 1513. gadā p.m.ē. Saskaņā ar Bībeles hronoloģiju, 430 gadus pirms šī notikuma, tas ir, 1943. gadā p.m.ē., tika noslēgta derība ar Ābrahāmu. Tālākiem aprēķiniem mums jāizmanto dati par tādu cilvēku kā Teras, Nahora, Seruga, Reus, Pelega, Ēbera, Šelaha un Arpahsada dzimšanas laiku un mūža garumu. Arpahsads ir dzimis ”divus gadus pēc plūdiem”. (1. Mozus 11:10—32.) Šādā veidā var noteikt, ka plūdi sākās 2370. gadā p.m.ē. *

Sākas lietusgāzes

Pirms mēs pievēršam uzmanību Noas dienu notikumiem, izlasiet, lūdzu, no 1. Mozus grāmatas 7. nodaļas 11. panta līdz 8. nodaļas 4. pantam. Par lietusgāžu sākumu tur ir teikts: ”Seši simtajā Noas mūža gadā [2370. g. p.m.ē.] otrā mēnesī un septiņpadsmitajā mēneša dienā, tieši tanī dienā, pārplūda lielo dzelmju avoti, un tika atvērti debesu logi.” (1. Mozus 7:11.)

Noa iedalīja gadu 12 mēnešos ar 30 dienām katrā. Senā kalendāra pirmais mēnesis pēc mūsdienu laika skaitīšanas sistēmas sākās apmēram septembra vidū. Lietusgāzes sākās ”otrā mēnesī un septiņpadsmitajā mēneša dienā” un turpinājās 40 dienas un 40 naktis no 2370. gada novembra līdz decembrim p.m.ē.

Tālāk mēs lasām: ”Plūdi pieņēmās spēkā zemes virsū simts piecdesmit dienas. [..] Un ūdeņi sāka kristies pēc simts piecdesmit dienām, šurpu turpu noskriedami. Un šķirsts septītā mēneša septiņpadsmitajā dienā nolaidās uz Ararata kalniem.” (1. Mozus 7:24—8:4.) Tātad no brīža, kad plūdi pārņēma zemi, līdz tam, kad tie sāka atkāpties, pagāja 150 dienas jeb pieci mēneši. Līdz ar to var secināt, ka šķirsts nolaidās uz Ararata kalniem 2369. gada aprīlī p.m.ē.

Tagad, lūdzu, izlasiet 1. Mozus 8:5—17. Gandrīz divarpus mēnešus (73 dienas) vēlāk, ”desmitā mēneša pirmajā dienā [jūnijā]”, kļuva redzamas kalnu virsotnes. * (1. Mozus 8:5.) Pēc trīs mēnešiem (90 dienām) — Noas ”seši simti pirmajā gadā pirmā mēneša pirmajā dienā” jeb 2369. gada septembra vidū p.m.ē. — Noa noņēma šķirsta jumtu un redzēja, ka ”zemes virsa bija apžuvusi”. (1. Mozus 8:13.) Pēc nepilniem diviem mēnešiem (57 dienām), ”otra mēneša divdesmit septītajā dienā [2369. gada novembra vidus p.m.ē.] zeme bija nožuvusi”. Tad Noa ar savu ģimeni izgāja no šķirsta, kurā viņi bija pavadījuši vienu lunāro gadu un desmit dienas (kopā 370 dienas). (1. Mozus 8:14.)

Ko apliecina visas šīs precīzās ziņas par to, kas, kur un kad notika? Vienkāršu faktu: senebreju pravietis Mozus, kas, rakstīdams 1. Mozus grāmatu, acīmredzot bija balstījies uz rakstveida liecībām, izklāstīja faktus, nevis mītu. Tātad Noas dienu plūdiem ir liela nozīme mūsdienās.

Kāds bija citu Bībeles rakstītāju viedoklis par plūdiem?

Noa un plūdi ir daudzreiz minēti arī citviet Bībelē, ne tikai 1. Mozus grāmatā. Tālāk ir daži piemēri.

1. Rakstu mācītājs Ezra ir iekļāvis Nou un viņa dēlus Šemu, Hamu un Jafetu Izraēla tautas radurakstos. (1. Laiku 1:4—17.)

2. Ārsts un evaņģēlija sastādītājs Lūka ir iekļāvis Nou Jēzus Kristus priekšteču sarakstā. (Lūkas 3:36.)

3. Apustulis Pēteris vairākkārt ir pieminējis Noas dienu plūdus, rakstīdams citiem kristiešiem. (2. Pētera 2:5; 3:5, 6.)

4. Apustulis Pāvils norādīja, ka Noa ir apliecinājis stipru ticību, celdams šķirstu, lai izglābtu savu ģimeni. (Ebrejiem 11:7.)

Vai ir kāds pamats domāt, ka šie Dieva iedvesmotie Bībeles rakstītāji apšaubīja 1. Mozus grāmatā atrodamo plūdu aprakstu? Nav ne mazāko šaubu, ka viņi plūdus uzskatīja par patiesu notikumu.

Jēzus un plūdi

Jēzus Kristus dzīvoja jau pirms tam, kad viņš nāca uz zemi. (Salamana Pamācības 8:30, 31.) Plūdu laikā viņš bija garīga būtne debesīs. Tā kā Jēzus ir plūdu aculiecinieks, viņa liecība par Nou un plūdiem ir vispārliecinošākā. Jēzus teica: ”Kā bija Noas dienās, tā būs arī Cilvēka Dēla atnākšana. Jo tā kā tais dienās priekš ūdens plūdiem tie rija un plītēja, precējās un devās laulībā līdz tai dienai, kad Noa iegāja šķirstā, un tie nenāca pie saprašanas, tiekāms plūdi nāca un aizrāva visus, tāpat būs arī Cilvēka Dēla atnākšana.” (Mateja 24:37—39.)

Vai Jēzus izmantotu mītu, lai brīdinātu par tagadējās sistēmas tuvojošos galu? Nekādā gadījumā! Mēs varam būt pārliecināti, ka viņš atsaucās uz patiesu notikumu, kura laikā Dievs izpildīja spriedumu ļaunajiem. Toreiz gāja bojā daudzi cilvēki, bet mēs varam smelties mierinājumu domā, ka Noa un viņa ģimene tika izglābta.

”Noas dienas” ļoti daudz ko nozīmē tiem, kas dzīvo pašlaik, Jēzus Kristus, ”Cilvēka Dēla, atnākšanas” jeb klātbūtnes laikā. Kad mēs lasām detalizēto vēstījumu par pasaules mēroga plūdiem, kuru Noa bija saglabājis rakstveidā, mēs varam būt droši, ka tas ir vēsturiski precīzs dokuments. Dieva iedvesmotais plūdu apraksts, kas atrodams 1. Mozus grāmatā, mums ir ļoti nozīmīgs. Tāpat kā Noa ar saviem dēliem un viņu sievas apliecināja ticību Dieva nodrošinātajam glābiņam, arī mēs varam iegūt Jehovas aizsardzību, ja apliecinām ticību Jēzus izpirkuma upurim. (Mateja 20:28.) Tad mēs varam cerēt, ka būsim to cilvēku vidū, kas pārdzīvos šīs ļaunās sistēmas beigas, tieši tāpat kā, saskaņā ar Noas ”kuģa žurnālu”, viņš ar savu ģimeni pārdzīvoja plūdus, kuros gāja bojā tā laika bezdievīgā pasaule.

[Zemsvītras piezīmes]

^ 7. rk. Sīkāku informāciju par plūdu datēšanu var atrast Jehovas liecinieku izdotajā enciklopēdijā Insight on the Scriptures, 1. sējumā, 458.—460. lappusē.

^ 12. rk. Izdevuma Keil-Delitzsch Commentary on the Old Testament 1. sējuma 148. lappusē teikts: ”Acīmredzot 73 dienas pēc šķirsta apstāšanās bija redzamas kalnu virsotnes, proti, Armēnijas kalnienes virsotnes, kas no visām pusēm ieskāva šķirstu.”

[Papildmateriāls 5. lpp.]

Vai cilvēki tiešām dzīvoja tik ilgi?

”VISI Noas mūža gadi bija deviņi simti piecdesmit, tad viņš nomira,” teikts Bībelē. (1. Mozus 9:29.) Noas vectēvs Metuzāls nodzīvoja 969 gadus — tas ir visilgākais zināmais cilvēka mūžs. Pirmo desmit paaudžu laikā, proti, no Ādama līdz Noam, vidējais mūža ilgums pārsniedza 850 gadus. (1. Mozus 5:5—31.) Vai cilvēki tiešām dzīvoja tik ilgi?

Dievs bija iecerējis, ka cilvēki dzīvos mūžīgi. Pirmais cilvēks Ādams bija radīts tā, ka viņa dzīve nekad nebeigtos, kamēr vien viņš klausītu Dievam. (1. Mozus 2:15—17.) Bet Ādams nepaklausīja un zaudēja iespēju dzīvot mūžīgi. Pēc 930 mūža gadiem, kuru laikā viņš bija pakāpeniski tuvojies nāvei, Ādams atgriezās pie zemes, no kuras bija ņemts. (1. Mozus 3:19; 5:5.) Pirmais cilvēks nodeva visiem saviem pēcnācējiem grēku un nāvi. (Romiešiem 5:12.)

Tomēr pirmās cilvēku paaudzes bija tuvāk Ādama sākotnējai pilnībai un acīmredzot šī iemesla dēļ dzīvoja ilgāk nekā vēlākās paaudzes. Pirmsplūdu laikā cilvēka mūža ilgums bija tuvu tūkstoš gadiem, savukārt pēc plūdiem tas strauji samazinājās. Piemēram, Ābrahāms nodzīvoja tikai 175 gadus. (1. Mozus 25:7.) Un kādus 400 gadus pēc šī Dievam uzticīgā patriarha nāves pravietis Mozus rakstīja: ”Mūsu dzīvības laiks ir septiņdesmit gadi un, ja kāds ļoti stiprs, astoņdesmit gadi, un mūža ieguvums ir grūtums un bēdas.” (Psalms 90:10.) Mūsdienu situācija ir ļoti līdzīga.

[Laika ass/Attēli 6., 7. lpp.]

Plūdu sākuma noteikšana, skaitot atpakaļ no laika, kad Kīrs pavēlēja jūdiem atgriezties dzimtenē

537 Kīra rīkojums *

539 Persijas valdnieks Kīrs

iekaro Babilonu

68 gadi

607 Sākas 70 Jūdejas posta gadi

906 gadi, kad

valda tautas

vadītāji, soģi

un Izraēlas

ķēniņi

1513 Izraēlieši iziet no Ēģiptes

430 gadi 430 gadi, kad Izraēla bērni

dzīvo Ēģiptē un Kanaānā

(2. Mozus 12:40, 41)

1943 Stājas spēkā Ābrahāma derība

205 gadi

2148 Piedzimst Tera

222 gadi

2370 Sākas plūdi

[Zemsvītras piezīme]

^ 35. rk. Rīkojums par jūdu atbrīvošanu no trimdas tika izdots ”Persijas ķēniņa Kīra valdīšanas pirmajā gadā”, acīmredzot 538. gadā vai 537. gada sākumā p.m.ē.