Lasītāju jautājumi

Vai ir nepareizi iemidzināt ļoti slimu vai vecu mājdzīvnieku?

Lielākajai daļai cilvēku ļoti patīk dzīvnieki, un daudzi mājdzīvnieki kļūst cilvēkiem par labiem biedriem. Piemēram, suņi izceļas ar bezgalīgu uzticību savam saimniekam un mīlestību pret to. Tāpēc ir pilnīgi saprotami, ka cilvēki var ļoti pieķerties šādiem mājdzīvniekiem, it īpaši tādiem, kas viņiem ir piederējuši jau vairākus gadus.

Tomēr vairākumam mājdzīvnieku mūžs nav visai ilgs. Suņi un kaķi, atkarībā no šķirnes, var nodzīvot aptuveni 10 līdz 15 gadus. Kļuvis vecs, dzīvnieks var slimot un kļūt nevarīgs, un tas var sāpināt viņa saimnieku, kas atceras, cik aktīvs šis dzīvnieks bija agrāk. Vai būtu nepareizi pārtraukt šāda dzīvnieka ciešanas, to iemidzinot?

Kristieši vēlas izturēties pret dzīvniekiem tā, kā tas būtu saskaņā ar Dieva gribu. Nežēlīga izturēšanās pret tiem neapšaubāmi ir pretrunā ar Dieva gribu, jo viņa Rakstos ir teikts: ”Taisnais žēlo pat savus lopus.” (Salamana Pamācības 12:10.) Tomēr tas nenozīmē, ka Dieva attieksme pret dzīvniekiem ir tāda pati kā pret cilvēkiem. Kad Dievs bija radījis cilvēkus, viņš parādīja, ka starp cilvēkiem un dzīvniekiem ir skaidri noteikta atšķirība. Piemēram, cilvēkiem viņš deva cerību uz mūžīgu dzīvi, taču viņš nekad nav devis šādu cerību dzīvniekiem. (Romiešiem 6:23; 2. Pētera 2:12.) Tā kā viņš ir Radītājs, viņam ir tiesības noteikt, kādām jābūt attiecībām starp cilvēkiem un dzīvniekiem.

1. Mozus 1:28 teikts, kādas ir šīs attiecības. Dievs pirmajiem cilvēkiem sacīja: ”Valdiet pār zivīm jūŗā un putniem gaisā un visiem dzīvniekiem, kas rāpo pa zemi.” Līdzīga doma ir izteikta arī Psalmā 8:7—9: ”Visu Tu [Dievs] esi nolicis pie viņa [cilvēka] kājām: avis un vēršus visnotaļ, arī lauku zvērus, putnus zem debesīm un zivis jūŗā.”

Dievs ir skaidri norādījis, ka cilvēki drīkst pareizā veidā izmantot un nogalināt dzīvniekus. Piemēram, dzīvnieku ādas var tikt izmantotas apģērbam. Pēc Noas laika plūdiem Dievs cilvēkiem atļāva arī ēst dzīvnieku gaļu, kas bija papildinājums augu valsts pārtikai, kura viņiem sākotnēji bija dota. (1. Mozus 3:21; 4:4; 9:3.)

Tomēr šī atļauja nedod cilvēkiem tiesības bez iemesla, izklaides pēc nogalināt dzīvniekus. Bībelē, 1. Mozus 10:9, Nimrods ir aprakstīts kā ”varens mednieks”. Taču šajā pašā pantā ir teikts, ka ar to viņš ”pretojās Jehovam” (NW).

Tātad, valdot pār dzīvniekiem, cilvēki nedrīkst savu varu izmantot ļaunprātīgi, bet viņiem tā ir jāizmanto saskaņā ar Dieva Rakstu principiem. Tas ietver sevī arī to, ka mājdzīvniekam var neļaut nevajadzīgi ciest ļoti liela vecuma, smaga savainojuma vai neizārstējamas slimības dēļ. Šādos gadījumos kristietim pašam ir jāizlemj, kā rīkoties. Ja viņš domā, ka būtu žēlsirdīgi neļaut dzīvniekam ciest situācijā, kad tam nav nekādu cerību uz atlabšanu, viņš var izlemt to iemidzināt.