Meklēsim citos to, kas ir labs
Meklēsim citos to, kas ir labs
”Piemini to, mans Dievs, man par labu!” (NEHEMIJAS 13:31.)
1. Kā izpaužas Jehovas labestība pret visiem cilvēkiem?
KAD pēc daudzām mākoņainām, drūmām dienām uzspīd saule, viss it kā pārvēršas. Pat cilvēku noskaņojums ievērojami uzlabojas. Kaut kas līdzīgs notiek, kad pēc ilgstošas svelmes un sausuma nolīst lietus, kas sniedz atspirdzinājumu un atvieglojumu. Jehova, mūsu mīlošais Radītājs, ir izveidojis zemeslodes atmosfēru tā, lai šādas patīkamas izmaiņas būtu iespējamas. Jēzus norādīja uz Dieva dāsnumu, sacīdams: ”Mīliet savus ienaidniekus, un lūdziet Dievu par tiem, kas jūs vajā, ka jūs topat sava debesu Tēva bērni, jo viņš liek savai saulei uzlēkt pār ļauniem un labiem un liek lietum līt pār taisniem un netaisniem.” (Mateja 5:43—45.) Jehova tiešām ir labs pret visiem cilvēkiem, un viņa kalpiem jācenšas sekot viņa priekšzīmei un jāmācās saskatīt citos to, kas ir labs.
2. a) Kāpēc Jehova ir labs pret cilvēkiem? b) Vai Jehova pievērš uzmanību tam, kā mēs uztveram viņa labestību?
2 Kāpēc Jehova ir labs pret cilvēkiem? Lai gan visi Ādama pēcnācēji ir grēcīgi, Jehova vienmēr ir skatījies uz to, kas cilvēkos ir labs. (Psalms 130:3, 4.) Viņš grib, lai cilvēki atkal varētu dzīvot paradīzē. (Efeziešiem 1:9, 10.) Dievs savā lielajā žēlsirdībā ir parūpējies par ”dzimumu”, ar kura starpniecību mēs kādreiz tiksim atbrīvoti no grēka un nepilnības. (1. Mozus 3:15; Romiešiem 5:12, 15.) Pieņemot Jēzus upura vērtību, mēs varam cerēt, ka reiz būsim pilnīgi, un Jehova vēro, kā mēs atbildam uz viņa dāsnumu. (1. Jāņa 3:16.) Viņš redz visu, ko mēs darām, pauzdami pateicību par viņa labestību pret mums. ”Dievs nav netaisns, ka aizmirstu jūsu darbu un mīlestību, ko esat parādījuši viņa vārdā,” rakstīja apustulis Pāvils. (Ebrejiem 6:10.)
3. Kādu jautājumu ir vērts pārdomāt?
3 Kā mēs varam sekot Jehovas priekšzīmei un mācīties saskatīt cilvēkos to, kas ir labs? Pamēģināsim atrast atbildi uz šo jautājumu, domājot par sludināšanu, ģimenes dzīvi, līdzdalību draudzes darbībā un attiecībām ar cilvēkiem.
Sludināšana un mācekļu gatavošana
4. Kāpēc var teikt, ka sludināt nozīmē meklēt cilvēkos to, kas ir labs?
4 Skaidrodams mācekļiem līdzību par labību un nezālēm, Jēzus teica: ”Tīrums ir pasaule.” Kristus mācekļi mūsdienās savā kalpošanā rīkojas saskaņā ar šiem vārdiem. (Mateja 13:36—38; 28:19, 20.) Sludinot mēs stāstām citiem par savu ticību. Jehovas liecinieki ir labi pazīstami ar sludināšanu ielās un pa mājām, un tas nepārprotami apliecina, ka mēs darām visu iespējamo, lai atrastu tos, kas ir labās vēsts vērti. Jēzus saviem mācekļiem teica: ”Kuŗā pilsētā vai miestā jūs ieiesit, uzmeklējiet, kas tur vērts.” (Mateja 10:11; Apustuļu darbi 17:17; 20:20.)
5., 6. Kāpēc mēs cenšamies atgriezties pie cilvēkiem, kam esam sludinājuši?
5 Apmeklējot cilvēkus mājās, mēs vērojam, kā viņi uztver labo vēsti. Reizēm gadās, ka viens no ģimenes locekļiem mūs labprāt uzklausa, bet kāds cits saka: ”Mūs tas neinteresē.” Šādos gadījumos saruna parasti neturpinās, un mums ir žēl, ka viena cilvēka iebildumi vai nevēlēšanās mūs uzklausīt, apslāpē kāda cita ģimenes locekļa interesi. Kā mēs varētu saglabāt pozitīvu viedokli šādā situācijā?
6 Kad mēs nākamreiz sludināsim šajā teritorijā, mums var rasties izdevība parunāt ar cilvēku, kura dēļ iepriekšējo reizi saruna pārtrūka. Ja mēs paturam prātā, kas toreiz notika, mums ir vieglāk sagatavoties atkārtotam apmeklējumam. Cilvēks, kas pārtrauca sarunu un nevēlējās, lai kāds cits uzklausītu vēsti par Valstību, iespējams, to darīja ar vislabākajiem nodomiem. Varbūt viņam ir radies nepareizs priekšstats par mūsu darbības mērķiem. Taču tas nenozīmē, ka mēs nedrīkstam sludināt labo vēsti šī cilvēka dzīvesvietā un nevaram mēģināt taktiski paskaidrot mūsu nostāju. Mēs cenšamies palīdzēt visiem iegūt precīzas zināšanas par Dievu. Varbūt arī tos cilvēkus, kas sākumā nevēlas ar mums runāt, ar laiku Jehova aicinās pie sevis. (Jāņa 6:44; 1. Timotejam 2:4.)
7. Kā mēs varam saglabāt pozitīvu viedokli par cilvēkiem?
7 Kad Jēzus deva norādījumus saviem mācekļiem, viņš ņēma vērā arī iespējamo ģimenes locekļu pretestību. Jēzus sacīja: ”Es esmu nācis cilvēku savest naidā ar viņa tēvu, un meitu ar viņas māti, un vedeklu ar viņas vīra māti. Un viņa paša māju ļaudis būs cilvēka ienaidnieki.” (Mateja 10:35, 36.) Tomēr cilvēku nostāja var mainīties. Pēkšņa slimība, tuvinieka nāve, stipri pārdzīvojumi un daudzi citi notikumi un apstākļi var likt cilvēkiem mainīt savu attieksmi pret vēsti, ko mēs sludinām. Vai mēs varam apgalvot, ka cenšamies saskatīt cilvēkos labo, ja uzskatām, ka tie, kam esam sludinājuši, nekad nemainīsies un negribēs dzirdēt labo vēsti? Vai nebūtu labāk saglabāt optimismu un pēc kāda laika apmeklēt viņus atkal? Varbūt cilvēku domas būs mainījušās? Reizēm cilvēkus piesaista ne tikai tas, ko mēs sakām, bet arī tas, kā mēs to pasakām. Ja mēs pirms sludināšanas no sirds lūdzam Jehovam palīdzību, mēs, visticamāk, spēsim saglabāt optimismu un stāstīt vēsti par Valstību tā, lai cilvēkiem rastos vēlēšanās to uzklausīt. (Kolosiešiem 4:6; 1. Tesaloniķiešiem 5:17.)
8. Ko kristieši var panākt, ja viņi cenšas saskatīt labo neticīgajos ģimenes locekļos un radiniekos?
8 Daudzās draudzēs var redzēt, ka Jehovam kalpo vairāki vienas ģimenes locekļi. Bieži vien jauniešu apbrīnu un cieņu ir izpelnījušies gados vecākie ģimenes locekļi, kas ar savu priekšzīmīgo attieksmi pret dzīvesbiedru un tuviniekiem ir pamudinājuši jauniešus nopietni domāt par garīgām lietām. Daudzām kristietēm, kas ir paklausījušas apustuļa Pētera padomam, ir izdevies iegūt savu vīru ”bez sludināšanas”. (1. Pētera 3:1, 2.)
Ģimenes dzīve
9., 10. Kā Jēkabs un Jāzeps apliecināja, ka viņi cenšas saskatīt to, kas ir labs viņu ģimenes locekļos?
9 Ģimene ir tas cilvēku kopums, kurā pastāv sevišķi ciešas saites, un arī attiecībās ar ģimenes locekļiem mums ir daudz iespēju raudzīties uz to, kas cilvēkos ir labs. Padomāsim, ko mēs varam mācīties no Jēkaba attiecībām ar viņa dēliem. No 1. Mozus grāmatas 37. nodaļas 3. un 4. panta ir redzams, ka Jēkaba mīļākais dēls bija Jāzeps. Pārējie Jēkaba dēli bija tik greizsirdīgi uz Jāzepu, ka galu galā pat nolēma savu brāli nogalināt. Bet tas, kā Jēkabs un Jāzeps vēlāk izturējās pret viņiem, palīdz saprast, ka abi centās saskatīt viņos to, kas ir labs.
10 Pēc daudziem gadiem, laikā, kad Ēģipti bija pārņēmis bads, Jāzeps bija visas valsts pārtikas krājumu pārvaldnieks. Kad Ēģiptē ieradās Jāzepa brāļi, viņš pret tiem izturējās ļoti labi. Neatklādams, kas viņš patiesībā ir, Jāzeps izdarīja tā, lai viņa brāļi dabūtu visu, kas tiem vajadzīgs, un varētu aizvest pārtiku savam vecajam tēvam. Lai gan Jāzeps bija daudz cietis brāļu naida dēļ, viņš bija gatavs rūpēties par tiem. (1. Mozus 41:53—42:8; 45:23.) Arī Jāzepa tēvs Jēkabs bija labs pret saviem dēliem: gulēdams uz nāves gultas, viņš tiem izteica pravietiskus svētības vārdus. Vairākiem Jēkaba dēliem viņu sliktās rīcības dēļ tika liegtas dažas privilēģijas, tomēr neviens netika atstāts vispār bez mantojuma daļas. (1. Mozus 49:3—28.) Tā Jēkabs apliecināja patiesu un dziļu mīlestību pret saviem dēliem.
11., 12. a) Kāds pravietisks piemērs apliecina, cik svarīgi ir raudzīties uz to, kas ir labs ģimenes locekļos? b) Ko mēs varam mācīties no tēva, par kuru Jēzus stāstīja līdzībā par pazudušo dēlu?
11 Jehovas pacietība attiecībās ar viņa nepaklausīgo tautu palīdz saprast, ka viņš cenšas saskatīt labo savos kalpos. Izmantojot situāciju, kāda bija izveidojusies pravieša Hozejas ģimenē, Jehova paskaidroja, cik stipra ir viņa mīlestība. Hozejas sieva Gomera vairākkārt bija pārkāpusi laulību, bet Jehova savam pravietim teica: ”Eji vēlreiz un iemīli precētu sievieti, kas ir cita mīļākā un kas pārkāpj laulību, tāpat kā tas Kungs mīl Israēla bērnus, kaut viņi labāk piegriežas citiem dieviem un mīl šiem dieviem ziedojumam domātos vīnogu raušus.” (Hozejas 3:1.) Kāpēc Jehova deva šādu norādījumu? Viņš zināja, ka nepaklausīgajā tautā ir cilvēki, kas pratīs novērtēt viņa pacietību. Hozeja pavēstīja: ”Pēc tam Israēla bērni atgriezīsies un meklēs to Kungu, savu Dievu, un Dāvidu, savu ķēniņu, un, bijībā trīsēdami, nāks pie tā Kunga un Viņa žēlastības cilvēces pēdējās dienās.” (Hozejas 3:5.) Šo piemēru būtu labi pārdomāt visiem, kam ir grūtības ģimenē. Ja mēs pastāvīgi cenšamies saskatīt ģimenes locekļos to, kas ir labs, mēs rādām citiem labu priekšzīmi ar savu pacietību.
12 Vēl viens piemērs, kas palīdz saprast, kā mēs varam raudzīties uz cilvēkiem no pozitīvā viedokļa, ir Jēzus stāsts par pazudušo dēlu. Jaunākais dēls bija atgriezies mājās pēc tam, kad kādu laiku bija dzīvojis izlaidīgi un izšķērdīgi, tomēr tēvs bija pret viņu žēlsirdīgs. Kad vecākais dēls, kas visu laiku bija dzīvojis tēva namā, sūdzējās par savu brāli, tēvs teica: ”Dēls, tu aizvien esi pie manis, un viss, kas ir mans, ir arī tavs.” Šie vārdi skaidri liecināja par tēva mīlestību. ”Bija jālīksmojas un jāpriecājas,” viņš teica, ”jo šis tavs brālis bija miris un atkal ir dzīvs, viņš bija pazudis un ir atkal atrasts.” Mēs varam darīt to pašu — censties saskatīt citos to, kas ir labs. (Lūkas 15:11—32.)
Kristiešu draudze
13., 14. Ko nozīmē pildīt ķēnišķīgo mīlestības likumu kristiešu draudzē?
13 Kristieši cenšas pildīt ķēnišķīgo mīlestības likumu. (Jēkaba 2:1—9.) Mēs droši vien labi satiekam ar draudzes locekļiem, kam ir citāds materiālais stāvoklis nekā mums. Bet vai mēs nekad nešķirojam cilvēkus viņu tautības, kultūras vai kādu citu iemeslu dēļ? Ja tā reizēm notiek, mums jāņem vērā padoms, ko deva Jēkabs.
14 Laipni sagaidot visus, kas apmeklē draudzes sapulces, mēs ļaujam izpausties viesmīlībai. Ja mēs esam gatavi sākt sarunas ar tiem, kas ir atnākuši uz Valstības zāli pirmo reizi, mēs palīdzam viņiem justies drošāk. Atcerēdamies savu pirmo Valstības zāles apmeklējumu, cilvēki ir teikuši: ”Visi izturējās pret mani ļoti draudzīgi.” ”Man radās tāda sajūta, it kā mani visi jau pazītu.” ”Es jutos kā mājās.”
15. Kā vecāki var panākt, lai viņu bērni interesētos par gados vecākiem draudzes locekļiem?
15 Dažās draudzēs jaunieši tūlīt pēc sapulces sanāk kopā kādā Valstības zāles stūrī vai ārpus tās un nošķiras no vecākiem draudzes locekļiem. Ko varētu darīt, lai jauniešiem neveidotos šāds paradums? Vispirms, protams, vecākiem jāmāca savi bērni un jau mājās jāsagatavo viņi draudzes sapulcēm. (Salamana Pamācības 22:6.) Būtu labi mācīt bērnus, ka viņiem jāsagatavo un jāpaņem līdzi viss, kas nepieciešams sapulcei. Tāpat vecāki var mudināt savus bērnus sarunāties ar tiem draudzes locekļiem, kuri ir jau gados un kuriem ir slikta veselība. Ja bērni jau iepriekš būs pārdomājuši, ko teikt, viņi būs gandarīti, jo jutīs, ka arī viņi var kaut ko darīt citu labā.
16., 17. Kā pieaugušie var raudzīties uz to, kas ir labs jaunajos draudzes locekļos?
16 Savukārt gados vecākiem brāļiem un māsām būtu labi interesēties par jaunākajiem draudzes locekļiem. (Filipiešiem 2:4.) Viņi var uzņemties iniciatīvu un risināt uzmundrinošas sarunas ar jauniešiem. Parasti sapulces laikā tiek pieminētas vairākas ļoti interesantas domas. Vecākie draudzes locekļi var apjautāties jauniešiem un bērniem, kā viņiem patika sapulce un kas interesants un noderīgs viņiem palicis prātā. Bērni un jaunieši ir tādi paši draudzes locekļi kā pieaugušie, un ir svarīgi, lai viņi dzirdētu atzinīgus vārdus par uzmanīgu klausīšanos, labām atbildēm un uzdevumu gatavošanu. Tie jaunieši, kas mācās sadarboties ar gados vecākiem draudzes locekļiem un spēj veikt dažādus pienākumus mājās, apliecina, ka paaugušies viņi varēs uzņemties arvien lielāku atbildību. (Lūkas 16:10.)
17 Mācīdamies uzņemties atbildību, jaunieši var sasniegt tādu briedumu, ka viņiem var uzticēt ļoti svarīgus pienākumus. Aizņemtība ar labiem darbiem lielā mērā pasargā jauniešus no aplamas un nesaprātīgas rīcības. (2. Timotejam 2:22.) Dažādi pienākumi, ko brāļi uztic jauniešiem, palīdz noskaidrot, vai viņi ar laiku varēs kļūt par kalpošanas palīgiem. (1. Timotejam 3:10.) Draudzes vecākie ņem vērā jauno brāļu gatavību piedalīties sapulcēs, dedzību sludināšanā un rūpes par draudzes locekļiem, kad viņi lemj, kādus pienākumus tiem uzticēt.
Meklēsim to, kas ir labs, visos cilvēkos
18. No kā un kāpēc vecākajiem jāsargās, lemjot nopietnus jautājumus?
18 ”Tiesā ievērot cilvēka stāvokli un viņa personu nav labi,” teikts Salamana Pamācību grāmatas 24. nodaļas 23. pantā. Gudrība, kas nāk no augšienes, palīdz draudzes vecākajiem nebūt neobjektīviem, izspriežot nopietnus jautājumus. Jēkabs rakstīja: ”Tā gudrība, kas nāk no augšienes, ir vispirms šķīsta, tālāk miermīlīga, lēnīga, paklausīga, pilna žēlsirdības un labu augļu, taisnīga, bez liekulības.” (Jēkaba 3:17.) Vecākajiem jācenšas saskatīt to, kas ir labs draudzes locekļos, taču viņu spriedumu nedrīkst ietekmēt personiskās attiecības un simpātijas vai antipātijas. Asafa psalmā ir teikts: ”Dievs stāv vareno sanāksmē, Viņš tiesas kungiem tur tiesu: ”Cik ilgi vēl jūs tiesāsit netaisni un atbalstīsit bezdievjus?”” (Psalms 82:1, 2.) Draudzes vecākajiem jāņem vērā šie vārdi un jāvairās no jebkādām favorītisma pazīmēm, izskatot jautājumus, kas saistīti ar viņu draugiem vai tuviniekiem. Tā viņi var nodrošināt vienotību draudzē un ļaut brīvi izpausties Jehovas garam. (1. Tesaloniķiešiem 5:23.)
19. Kā mēs varam pievērst uzmanību citu labajām īpašībām?
19 Ja mēs cenšamies saskatīt to labo, kas ir mūsu brāļos un māsās, mēs veidojam pret viņiem tādu pašu attieksmi, kāda Pāvilam bija pret Tesalonikas draudzes locekļiem. Pāvils rakstīja tesaloniķiešiem: ”Mēs paļaujamies uz jums, ticēdami tam Kungam, ka jūs darāt un darīsit, ko mēs noteicam.” (2. Tesaloniķiešiem 3:4.) Ja mēs raugāmies uz cilvēku labajām īpašībām, mums ir vieglāk nepievērst uzmanību viņu trūkumiem. Mēs varam domāt par iemesliem uzslavēt ticības biedrus, un mums noteikti jāapslāpē sevī tieksme viņus kritizēt. ”No namtuŗiem galvenām kārtām prasa, ka tie būtu uzticami,” norādīja Pāvils. (1. Korintiešiem 4:2.) Pārdomas par draudzes locekļu uzticību vairo mūsu mīlestību pret viņiem un rada noturīgas, draudzīgas attiecības. Mēs varam teikt par ticības biedriem to pašu, ko Pāvils teica par saviem ticības brāļiem, — viņi ir ”darba biedri Dieva valstības lietās” un mūsu ”iepriecinātāji”. (Kolosiešiem 4:11.) Ja mums ir tāds uzskats, mēs sekojam Jehovas priekšzīmei.
20. Kādas svētības gaida tos, kas cenšas saskatīt citu labās īpašības?
20 Mums noteikti ir pamats teikt tāpat kā Nehemijam: ”Piemini to, mans Dievs, man par labu!” (Nehemijas 13:31.) Mēs varam būt ārkārtīgi priecīgi, ka Jehova cenšas saskatīt cilvēkos to, kas ir labs. (1. Ķēniņu 14:13.) Sekosim Jehovas priekšzīmei, un tad mēs varēsim cerēt uz glābšanu un mūžīgu dzīvi jaunajā pasaulē! (Psalms 130:3—8.)
Kā jūs atbildētu?
• Kāpēc Jehova ir labs pret cilvēkiem?
• Kā mēs varam pievērst uzmanību tam, kas ir labs,
• sludināšanā,
• ģimenes dzīvē,
• draudzē,
• attiecībās ar cilvēkiem?
[Jautājumi studēšanai]
[Attēls 18. lpp.]
Lai gan brāļi bija ienīduši Jāzepu, viņš tiem atdarīja ar labu
[Attēls 19. lpp.]
Nelabvēlīga attieksme mūs nekavē piedāvāt palīdzību visiem cilvēkiem
[Attēls 20. lpp.]
Lai kāda bija Jēkaba dēlu pagātne, neviens no viņiem nepalika bez mantojuma daļas
[Attēls 21. lpp.]
Sagaidīsim laipni visus, kas nāk uz draudzes sapulcēm