Cilvēki no vienkāršās tautas iztulko Bībeli

ANGLIS Henrijs Nots, kas pēc profesijas bija mūrnieks, un velsietis Džons Deiviss, pārdevēja māceklis, 1835. gadā pabeidza milzu darbu. Pēc vairāk nekā 30 gadu ilgiem pūliņiem viņi bija iztulkojuši Bībeli taitiešu valodā. Kādus šķēršļus šie abi no vienkāršās tautas nākušie vīrieši bija pārvarējuši, un kādi bija viņu pašaizliedzīgā darba augļi?

”Atmoda”

Lielbritānijā 18. gadsimta otrajā pusē ciematu laukumos, raktuvju un fabriku tuvumā sludināja protestantu atmodas kustības dalībnieki. Viņi vēlējās ar savu vēsti sasniegt vienkāršos strādniekus un aizrautīgi pūlējās, lai Bībele kļūtu pieejama pēc iespējas plašākam cilvēku lokam.

Baptista Viljama Kerija ietekmē, kurš arī atbalstīja šo kustību, 1795. gadā tika nodibināta Londonas Misionāru biedrība (LMB). Biedrība sagatavoja misionāra darbam cilvēkus, kas bija gatavi doties uz Okeāniju un apgūt kādu no turienes valodām. Šo misionāru mērķis bija sludināt evaņģēliju vietējo iedzīvotāju dzimtajā valodā.

Nesen atklātā Taiti kļuva par pirmo LMB misionāru darbības lauku. Pēc atmodas kustības dalībnieku domām, šīs salas bija pagāniskas ”tumsības pārņemtas vietas” — druvas, kas ir gatavas pļaujai.

Atsaucas cilvēki no vienkāršās tautas

Lai piedalītos šajā pļaujā, kādi 30 steigā izraudzīti un nepietiekami sagatavoti misionāri devās ceļā ar LMB iegādāto kuģi Duff. Kādā ziņojumā bija uzskaitīti ”četri ordinēti mācītāji [bez teoloģiskas izglītības], seši namdari, divi kurpnieki, divi mūrnieki, divi audēji, divi drēbnieki, veikalnieks, seglinieks, mājkalpotājs, dārznieks, ārsts, kalējs, mucinieks, kokvilnas rūpnieks, cepurnieks, austuves īpašnieks, mēbeļu galdnieks, kā arī piecas sievas un trīs bērni”.

Lai iepazītu Bībeles oriģinālvalodas, misionāru rīcībā bija tikai grieķu—angļu vārdnīca un Bībele ar ebreju valodas vārdnīcu. Septiņos mēnešos, ko misionāri pavadīja  jūrā, viņi iegaumēja taitiešu valodas vārdus, kurus bija pierakstījuši kuģa Bounty dumpinieki un citi cilvēki, kas bija agrāk apmeklējuši Taiti. Visbeidzot Duff sasniedza Taiti, un 1797. gada 7. martā misionāri no jauna spēra savu kāju uz cietzemes. Taču pēc gada lielākā daļa no viņiem bija padevušies un atstājuši salu. Uz tās bija palikuši tikai septiņi misionāri.

Viens no šiem septiņiem bija kādreizējais mūrnieks, 23 gadus vecais Henrijs Nots. Cik var spriest pēc viņa pirmajām vēstulēm, jauneklis bija ieguvis tikai pašu elementārāko izglītību. Tomēr jau no paša sākuma viņam labi padevās taitiešu valoda. Pārējie viņu raksturoja kā sirsnīgu, patīkamu un vienkāršu cilvēku.

1801. gadā Notam uzdeva mācīt taitiešu valodu deviņiem jauniem misionāriem. Viņu vidū bija arī 28 gadus vecais velsietis Džons Deiviss, kas izrādījās ļoti talantīgs skolnieks ar lielām darbaspējām, maigu un augstsirdīgu dabu. Nepagāja ilgs laiks, kad viņi abi izlēma pārtulkot Bībeli taitiešu valodā.

Sarežģīts uzdevums

Tā kā taitiešu valodai vēl nebija savas rakstības, tulkošana bija ļoti sarežģīts uzdevums. Misionāriem taitiešu valoda bija jāapgūst tikai pēc dzirdes. Viņu rīcībā nebija ne vārdnīcu, ne gramatikas grāmatu. Taitiešu valodā bieži sastopamā dvesmas skaņa, plaši lietotie patskaņi, kas vienā vārdā varēja būt pat pieci pēc kārtas, un retie līdzskaņi misionārus dzina izmisumā. ”Daudzi vārdi sastāv tikai un vienīgi no patskaņiem,” sūrojās misionāri. Viņi atzina, ka nespēj ”pietiekami precīzi uztvert vārdu skanējumu”. Viņi pat saklausīja tādas skaņas, kuru taitiešu valodā nemaz nebija.

Misionāru darbu apgrūtināja arī tas, ka laiku pa laikam daži taitiešu vārdi tika pasludināti par tabu jeb aizliegti un tos bija jāaizstāj ar citiem. Tāpat galvassāpes sagādāja sinonīmi. Tikai vārdam ”lūgšana” vien taitiešu valodā bija vairāk nekā 70 sinonīmu. Turklāt taitiešu valodas teikumu gramatiskā uzbūve pilnībā atšķīrās no angļu valodas teikumu uzbūves. Par spīti grūtībām, misionāri soli pa solim veidoja vārdu sarakstus, ko 50 gadus vēlāk Deiviss izmantoja, lai publicētu vārdnīcu, kurā bija 10 tūkstoši šķirkļu.

Bija jāatrisina arī taitiešu valodas rakstības jautājums. Vispirms misionāri mēģināja izmantot angļu ortogrāfiju. Taču veids, kā angļu valodas skaņas apzīmē ar latīņu alfabēta burtiem, nederēja taitiešu valodas skaņām. Tas izraisīja misionāru vidū plašas diskusijas par izrunu un rakstību. Tā kā misionāri Taiti bija pirmie, kas centās izveidot rakstību kādai no Dienvidjūru salu valodām, viņi ieviesa vairākus jaunus ortogrāfijas paņēmienus. Viņiem nebija ne jausmas, ka viņu darba rezultāti tiks izmantoti par paraugu, ieviešot rakstību daudzām citām Okeānijas valodām.

Trūcīgi palīglīdzekļi, bagāta izdoma

Tulkotāju rīcībā bija pavisam neliels uzziņas literatūras krājums. LMB par pamattekstiem bija likusi izmantot Textus Receptus un Bībeles izdevumu King James Version. Nots lūdza biedrībai atsūtīt ebreju un grieķu vārdnīcas, kā arī Bībeles abās valodās, bet tas, vai viņš saņēma šīs grāmatas, nav zināms. Savukārt Deivisam draugi no Velsas bija atsūtījuši vairākus izdevumus. Pastāv rakstiskas liecības, kas apstiprina, ka viņam bija vismaz viena grieķu valodas vārdnīca, Bībele ebreju valodā, ”Jaunā Derība” grieķu valodā un Septuaginta.

Pa to laiku misionāru sludināšana nebija nesusi augļus. Divpadsmit gados viņi  nebija kristījuši nevienu pašu Taiti iedzīvotāju. Beigās salinieku nepārtraukto savstarpējo karu dēļ visi misionāri, izņemot Notu, aizbēga uz Austrāliju. Lai gan Notam bija jādodas līdzi karalim Pomarem II, kad tas bēga no Taiti uz tuvējo Mūreas salu, Nots kādu laiku bija vienīgais misionārs, kas bija palicis Biedrības salu grupas Vējpuses salās.

Pēc pārcelšanās Nots darbu nepārtrauca, un arī Deiviss, divus gadus vēlāk atgriezies no Austrālijas, atkal pievienojās Notam. Nots pa šo laiku bija mācījies grieķu un ebreju valodu un diezgan labi tās prata. Viņš sāka tulkot dažas Ebreju rakstu daļas taitiešu valodā, izvēlēdamies tādus Bībeles fragmentus, ko vietējie iedzīvotāji varētu viegli saistīt ar savu dzīvi.

Pēc tam ciešā sadarbībā ar Deivisu Nots sāka tulkot Lūkas evaņģēliju un pabeidza to 1814. gada septembrī. Nots centās radīt tulkojumu, kas skanētu dabiski taitiešu valodā, bet Deiviss to pārbaudīja, salīdzinādams ar oriģinālvalodas tekstu. 1817. gadā karalis Pomare II lūdza misionāriem, vai viņš nevarētu iespiest pirmo Lūkas evaņģēlija lapu. Viņš to izdarīja ar mazu rokas spiedi, ko uz Mūreu bija atveduši misionāri. Stāsts par Bībeles tulkošanu taitiešu valodā nebūtu pilnīgs, ja netiktu pieminēts taitietis Tuahīni, kas daudzus gadus uzticīgi turējās kopā ar misionāriem un palīdzēja viņiem uztvert valodas nianses.

Tulkojums gatavs

1819. gadā pēc sešu gadu saspringta darba bija iztulkoti evaņģēliji, Apustuļu darbi un Psalmu grāmata. Iespiedmašīna, ko bija atveduši nesen ieradušies misionāri, atviegloja šo Bībeles grāmatu iespiešanu un izplatīšanu.

Pēc tam sekoja intensīvas tulkošanas, korektūru lasīšanas un rediģēšanas periods. 1825. gadā pēc 28 Taiti pavadītiem gadiem Nots saslima un Londonas Misionāru biedrība atļāva viņam atgriezties Anglijā. Par laimi, Grieķu rakstu tulkojums tobrīd bija gandrīz gatavs. Pārējās Bībeles grāmatas Nots turpināja tulkot, ceļodams uz Angliju un uzturēdamies tajā. 1827. gadā Nots atgriezās Taiti. Astoņus gadus vēlāk, 1835. gada decembrī, viņš pabeidza darbu. Pēc vairāk nekā 30 gadu ilgiem pūliņiem visa Bībele bija iztulkota.

1836. gadā Nots atkal devās uz Angliju, lai Londonā vienā sējumā iespiestu visu Bībeles tulkojumu taitiešu valodā. 1838. gada 8. jūnijā Nots, priecīgi satraukts, pasniedza karalienei Viktorijai pirmā taitiešu valodas Bībeles izdevuma eksemplāru. Tas nenoliedzami bija ļoti saviļņojošs brīdis kādreizējam  mūrniekam, kas pirms 40 gadiem bija devies jūrā ar kuģi Duff, lai iepazītu taitiešu kultūru un uzņemtos paveikt savu mūža darbu.

Pēc diviem mēnešiem Nots devās atpakaļ uz Klusā okeāna dienvidiem, vezdams līdzi 27 kastes ar pirmajiem trīs tūkstošiem taitiešu Bībeles eksemplāru. Pēc iegriešanās Sidnejā viņš atkal saslima, taču no dārgās kravas viņš atteicās šķirties. Atveseļojies Nots 1840. gadā ieradās Taiti, kur taitieši, kas gribēja dabūt Bībeli savā dzimtajā valodā, burtiski uzklupa viņa kravai. 1844. gada maijā, sasniedzis 70 gadu vecumu, Nots nomira Taiti.

Tālejošs iespaids

Nota darbs turpināja dzīvot. Viņa tulkojumam bija liela nozīme polinēziešu valodu vēsturē. Radīdami taitiešu valodai rakstību, misionāri pasargāja to no izzušanas. Kāds speciālists teica: ”Nots ir fiksējis klasisko, gramatiski pareizo taitiešu valodu. Lai iemācītos tīru, nepiesārņotu taitiešu valodu, allaž būs jāizmanto Bībele.” Tulkotāju cītīgais darbs ir paglābis tūkstošiem vārdu no nogrimšanas aizmirstībā. Gadsimtu vēlāk kāds misionārs teica: ”Nota izcilais Bībeles tulkojums taitiešu valodā ir īsts meistardarbs — visi par to ir vienisprātis.”

No Nota svarīgā darba ieguva ne tikai taitieši, bet arī citas Okeānijas tautas, jo tas nobruģēja ceļu daudziem citiem tulkojumiem. Piemēram, Nota tulkojumu par paraugu izmantoja tulkotāji Kuka un Samoas salās. ”Būtībā es esmu sekojis Nota kunga paraugam, kura tulkojumu esmu rūpīgi izpētījis,” rakstīja kāds tulkotājs. Kāds cits tulkotājs priekšā esot turējis ”latīņu psaltēriju un tulkojumus angļu un taitiešu valodā”, kad tulkojis ”vienu no Dāvida psalmiem samoāņu valodā”.

Sekodami Anglijas atmodas kustības dalībnieku piemēram, misionāri Taiti enerģiski cīnījās ar analfabētismu. Vairāk nekā gadsimtu Bībele bija vienīgā grāmata taitiešu valodā. Tā kļuva par svarīgu taitiešu kultūras sastāvdaļu.

Viena no ievērojamākajām Nota tulkojuma iezīmēm ir tā, ka viņš gan Ebreju, gan Grieķu rakstos bieži ir lietojis Dieva vārdu. Tāpēc mūsdienās Taiti un citās tuvējās salās vārds Jehova ir labi pazīstams. Tas pat ir rakstīts uz dažu protestantu baznīcu fasādes. Tomēr tagad Dieva vārds taitiešiem galvenokārt saistās ar Jehovas lieciniekiem un viņu dedzīgo sludināšanu, kurā viņi plaši izmanto taitiešu Bībeli, ko tulkojis Nots ar saviem kolēģiem. Uzzinot, cik lielas pūles Bībeles tulkošanā ir ieguldījuši tādi cilvēki kā Henrijs Nots, vairojas mūsu pateicība un atzinība par to, ka mūsdienās Dieva Raksti ir pieejami gandrīz visiem cilvēkiem.

[Attēli 26. lpp.]

Pirmie Bībeles fragmentu tulkojumi taitiešu valodā, 1815. gads. Tiek lietots vārds Jehova

Henrijs Nots (1774—1844), galvenais Bībeles tulkotājs taitiešu valodā

[Norādes par autortiesībām]

Bībele taitiešu valodā: Copyright the British Library (3070.a.32); Henrijs Nots un vēstule: Collection du Musée de Tahiti et de ses Îles, Punaauia, Tahiti; katehisms: With permission of the London Missionary Society Papers, Alexander Turnbull Library, Wellington, New Zealand

[Attēls 28. lpp.]

1801. gadā izdots katehisms taitiešu un velsiešu valodā, kurā sastopams Dieva vārds

[Norāde par autortiesībām]

With permission of the London Missionary Society Papers, Alexander Turnbull Library, Wellington, New Zealand

[Attēls 29. lpp.]

Protestantu baznīca, uz kuras fasādes redzams vārds Jehova (Huahines sala, Franču Polinēzija)

[Norāde par autortiesībām]

Avec la permission du Pasteur Teoroi Firipa