Lasītāju jautājumi

Kāpēc Ebrejiem 2:14 Sātans ir saukts par ”to, kam nāves vara”?

Ar šiem vārdiem Pāvils norādīja, ka Sātans pats personiski vai ar citu starpniecību var kļūt par cilvēku nāves cēloni. Tieši tāpēc arī Jēzus par Sātanu teica: ”Viņš no paša sākuma ir bijis slepkava.” (Jāņa 8:44.)

Ebrejiem 2:14 var izraisīt pārpratumus, jo vārdi ”nāves vara” vai ”vara pār nāvi”, kas parādās daudzos tulkojumos (LB-65; LB-65r; JD; JDV), lasītājam var radīt iespaidu, ka Sātanam ir neierobežota vara nogalināt visus, ko vien viņš vēlas. Taču ir skaidrs, ka tā nav taisnība. Ja viņam tāda vara tiešām būtu, viņš jau sen būtu noslaucījis no zemes virsas visus Jehovas kalpus. (1. Mozus 3:15.)

Grieķu vārdi, kas minētajā pantā bieži tiek tulkoti ”nāves vara”, ir ”kratos tū tanatū”. Tū tanatū ir vārda ”nāve” locījuma forma (ar noteikto artikulu). Kratos pamatnozīme ir ”spēks, varenība”. Saskaņā ar vārdnīcu Theological Dictionary of the New Testament, tas apzīmē ”nevis spēka lietošanu, bet tā esamību un nozīmību”. Ebrejiem 2:14 Pāvils nevis apgalvoja, ka Sātanam ir absolūta vara pār nāvi, bet gan runāja par Sātana spēju nogalināt.

Kā Sātans lieto šo spēju? Ījaba grāmatā ir aprakstīts kāds izņēmuma gadījums. Tur stāstīts, ka Sātans izmantoja vētru, lai nogalinātu Ījaba bērnus. Taču pievērsiet uzmanību, ka viņš to varēja darīt vienīgi ar Dieva atļauju, kas tika dota tāpēc, ka bija jānoskaidro kāds būtisks jautājums. (Ījaba 1:12, 18, 19.) Sātans nespēja nogalināt pašu Ījabu, jo tas viņam netika atļauts. (Ījaba 2:6.) Tātad, lai gan Sātans reizēm ir izraisījis Dievam uzticīgu cilvēku nāvi, mums nav jābaidās, ka viņš varētu izdzēst mūsu dzīvību, kad vien viņam ienāk prātā.

Sātans var nogalināt arī ar cilvēku starpniecību. Viņš ir panācis, ka daudzi kristieši ir gājuši bojā savas ticības dēļ, piemēram, kļuvuši par satracināta pūļa upuriem vai netaisni sodīti ar nāvi pēc varas pārstāvju vai pērkamu tiesnešu rīkojuma. (Atklāsmes 2:13.)

Dažkārt Sātans kļūst par cilvēku nāves cēloni, manipulējot ar viņu vājībām. Laikā, kad dzīvoja senā izraēliešu tauta, moābieši pēc pravieša Bileāma padoma pamudināja viņus ”sacelties pret to Kungu”. (4. Mozus 31:16.) Iznākumā vairāk nekā 23 tūkstoši izraēliešu zaudēja dzīvību. (4. Mozus 25:9; 1. Korintiešiem 10:8.) Arī mūsu dienās Sātans ar savām viltībām daudzus pamudina uz netiklību vai kādu citu Dievam nepatīkamu rīcību. (Efeziešiem 6:11.) Tiesa, cilvēki parasti nemirst, tiklīdz ir izdarījuši šos pārkāpumus. Taču viņi riskē pazaudēt mūžīgo dzīvību, un tādā nozīmē Sātans kļūst par viņu nāves cēloni.

Mums ir jāņem vērā, ka Sātans spēj nodarīt ļaunu, tomēr nav pamata pārmērīgi baidīties no viņa. Kad Pāvils pieminēja Sātana spēju nogalināt, viņš arī sacīja, ka Kristus ir miris, lai ”iznīcinātu [Sātanu].. un atsvabinātu visus, kas visu mūžu nāves baiļu dēļ bija verdzībā”. (Ebrejiem 2:14, 15.) Samaksādams izpirkumu, Jēzus ir atbrīvojis ticīgos cilvēkus no grēka un nāves verdzības. (2. Timotejam 1:10.)

Protams, doma, ka Sātans spēj nogalināt, liek būt uzmanīgiem, tomēr mēs varam būt pilnīgi pārliecināti, ka Jehova var izlabot jebkādu ļaunumu, ko nodarījis Sātans un viņa sabiedrotie. Jehova ir apsolījis, ka augšā celtais Jēzus ”iznīcinās velna darbus”. (1. Jāņa 3:8.) Ar Jehovas doto spēku Jēzus cels augšā mirušos un tā iznīcinās arī pašu nāvi. (Jāņa 5:28, 29.) Jēzus skaidri parādīs, cik ierobežota ir Sātana vara, ieslodzīdams viņu bezdibenī, un galu galā Sātans tiks iznīcināts uz mūžīgiem laikiem. (Atklāsmes 20:1—10.)